Latvijas ekonomika aug jau vairākus gadus, bet tas ir noticis bez kredītportfeļa izaugsmes. Kopējais banku kredītportfelis turpina sarukt, jo jaunā kreditēšana vēl arvien ir mazāka par esošo kredītu atmaksu, turklāt turpinās arī problēmkredītu norakstīšana. Spriežot pēc šī brīža tendencēm, kredītportfeļa izaugsme varētu atsākties tuvāko divu trīs gadu laikā, tomēr to var ievērojami kavēt nepārdomāti politikas lēmumi (piemēram, attiecībā uz t.s. "nolikto atslēgu principa" ieviešanu), tādējādi bremzējot arī ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank tematiskajā apskatā. Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne par apskata galvenajiem secinājumiem: Pēdējos trīs gadus rezidentu parādsaistību slogs (proti, parādsaistības attiecībā pret kopējiem ienākumiem) kritis gan banku kredītportfeļa samazināšanās, gan augošo ienākumu dēļ. No pirmskrīzes maksimuma kopējais banku kredītportfelis ir sarucis par trešdaļu un turpina samazināties - pērnā gada 3.ceturksnī tas bija par 7.4% mazāks nekā gadu iepriekš. Kredītportfeļa sarukšanu nosaka problēmkredītu norakstīšana, esošo kredītu amortizācija un vārga jaunā kreditēšana. Problēmkredītu (proti, kuru kredītmaksājumi tiek kavēti ilgāk par 90 dienām) īpatsvars ir...
