Vai Solidaritātes iemaksas likums stimulēs bankas kreditēt uzņēmumus?

Finanšu nozares asociācija (FNA) jau atkārtoti paudusi politikas veidotājiem, ka tā konceptuāli neatbalsta likumprojektu "Solidaritātes iemaksas likums".

FNA atbalsta abus likumā noteiktos mērķus – nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts drošību un veicināt kreditēšanu. Taču risinājums, kuru paredz Solidaritātes iemaksas likums, nav atbalstāms, jo tas budžeta finansēšanas pieaugošās izmaksas uzliks tikai vienai ekonomikas nozarei, kas ir nesamērīgi. Attiecībā uz otru likumprojekta mērķi – kreditēšanas pieauguma veicināšanu, pastāv reāls risks, ka likumprojekts sasniegs tieši pretējo, proti, sadārdzinoties izsniegtajiem kredītiem un mazinoties to pieprasījumam, samazināsies kreditēšanas apjomi. Asociācija atkārtoti uzsver, ka ar lielākiem nodokļiem tautsaimniecības attīstību veicināt nevar.

Vēstulē Ministru prezidentei, finanšu ministram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankas prezidentam asociācija  norāda:

"Nav pamata sagaidīt, ka visa banku sistēma palielinās kredītportfeļa izaugsmi tādā apjomā, lai kvalificētos 100% nodokļa atlaidei. Likumprojekts mūsu ieskatā var tikt uzskatīts par neatbilstošu Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Tās nosaka, ka kredītiestāžu pārvaldībai jābūt tādai, lai izvairītos no īstermiņa peļņas gūšanas ar monetāriem stimuliem (piemēram, ar neatbilstošu vadības atalgojuma politiku) un neapdraudētu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus. Likumprojektā paredzētā solidaritātes iemaksas lieluma sasaiste ar kredītportfeļa strauju izaugsmi ir potenciāli pretrunā arī ar Latvijas Bankas Kredītriska pārvaldīšanas noteikumos paredzēto principu, kas nosaka izveidot tādu kredītriska stratēģiju, lai novērstu īstermiņa peļņas gūšanu.

Bankas kredītportfelim būtu jāpieaug par apmēram 12% katru gadu, lai tā varētu saņemt maksimālo Solidaritātes iemaksas atlaidi.

Ievērojot vēsturisko pieredzi, šādi kredītportfeļa pieauguma tempi ir pārāk strauji un var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti, it īpaši, ja solidaritātes iemaksa paliek spēkā vairākus gadus. Nav pieņemams, ka valsts finansiāli stimulē nepamatoti augsta kredītriska uzņemšanos. Vēlamies uzsvērt, ka ilgtermiņa negatīvā ietekme var būt ne tikai bankām, bet visai Latvijas ekonomikai kopumā.

Izmantojot neto procentu ieņēmumus solidaritātes iemaksas bāzes noteikšanai, netiek ņemti vērā pārējie būtiskie banku (banku grupu) peļņu ietekmējošie elementi – kredītu zaudējumi, operacionālie izdevumi, kiberdrošības izdevumi, kā arī ieguldījumi jaunu tirgu izpētē un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā. Ņemot vērā makroekonomisko un dažādu ārējo faktoru (ģeopolitisko risku) neprognozējamo ietekmi, finanšu sistēmas stabilitātes kontekstā nav atbalstāms solidaritātes iemaksu termiņš, kas ir ilgāks par vienu gadu.

Likumprojekts nerisina būtiskāko problēmu, kas ilgstoši bremzē Latvijas ekonomikas attīstību un kreditēšanu - ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru (Latvijā ēnu ekonomika veido 22.9% no IKP). Mūsu ieskatā valsts budžeta izaicinājumi risināmi patiešām solidāri, nodrošinot, ka papildu nodokļu ieņēmumi tiek saņemti no visas Latvijas sabiedrības, ieskaitot ēnu ekonomikas dalībniekiem. Mūsu ieskatā efektīvs veids būtu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes paaugstināšana un dažādu PVN atviegloto likmju skaita mazināšana, saglabājot tās tikai pirmās nepieciešamības precēm. Svarīgi ir pārskatīt un padarīt efektīvākus budžeta izdevumus, uz ko regulāri norāda dažādas uzņēmēju organizācijas un sociālie partneri, kā arī Starptautiskais valūtas fonds un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija."

FNA rīkotajā diskusijā "Kreditēšana Latvijā: vīzija un potenciāla realitāte" SEB banka valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere norādīja, ka Latvijā ir liels skaits nelielu uzņēmumu – 92% uzņēmumu gada apgrozījums nepārsniedz vienu miljonu eiro un tikai 21 000 uzņēmumu (no vairāk nekā 112 000) atbilst finansējuma piešķiršanas kritērijiem.

Diskusijā uzsvēra, ka straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika. Komentējot solidaritātes iemaksu, FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norādīja, ka tās projekts nav uzskatāms par īsti solidāru, jo plānots, ka šo nodevu maksās tikai bankas.

Arī Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis vērsa uzmanību uz to, ka valdības iecerētais likumprojekts savu mērķi veicināt kreditēšanu visdrīzāk nesasniegs un ilgtermiņā būs ekonomikai nelabvēlīgs.

Diskusiju var noskatīties šeit.

Prezentācija: Kreditēšana Latvijā: vīzija un potenciālā realitāte

• Juridiskajām personām konta apkalpošana Latvijā izmaksā dārgāk nekā citās Baltijas valstīs
• Finanšu krāpnieki bieži meklē grāmatvežus, kas apkalpo vairākus uzņēmumus