Kuri darba attiecību dokumenti glabājami mūžīgi un kuri - 75 gadus?

Lai noteiktu personas darba gaitu apliecinošos dokumentus, kā arī izglītojamās personas dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņus, 13. novembra sēdē valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem un to glabāšanas termiņiem."

Pašreizējais tiesiskais regulējums arhīvu jomā nenosaka personas darba, dienesta un izglītības arhīviski vērtīgos – ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem, bet ne mūžīgi glabājamos) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājamos dokumentus un to glabāšanas termiņus. Saskaņā ar Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu ilgstoši glabājamie dokumenti ir dokumenti, kuri ilgstoši izmantojami institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai; patstāvīgi glabājamie dokumenti – dokumenti, kuriem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Privātpersonas – darba devēji bieži glabā visus darba attiecību dokumentus ilgāk nekā nepieciešams vai arī pretēji, mazāk nekā nepieciešams. Bijušo darba ņēmēju sociālās tiesības uz valsts un izdienas pensijām un citiem sociālajiem maksājumiem...