PERSONĀLA DOKUMENTI

Paredzams, ka diskusijas par imigrācijas noteikumu stingrāku vēršanu un darbaspēka trūkumu Latvijā tik drīz nenorims. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izsludinājis jauno Imigrācijas likumu, un tas stāsies spēkā 2026. gada 15. septembrī. Tomēr valsts vēlme visu stingrāk kontrolēt sastapusies ar pamatīgu biznesa vides pretestību - uzņēmēji atklāti brīdina, ka pārmērīgi ierobežojumi nodarīs pāri valsts ekonomikai.Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver: nošķirt drošību no valsts attīstības vajadzībām ir pareizi, taču cīņa ar nelegālo migrāciju nedrīkst nozīmēt koka nociršanu kopā ar sausajiem zariem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka pašreizējie risinājumi nevis novērš Iekšlietu ministrijas pašas identificētās problēmas - vājo kontroli un sadrumstalotos valsts datus -, bet gan tikai uzliek papildu finansiālo un administratīvo slogu godīgiem uzņēmumiem.Situācija kļūst vēl saspringtāka, ja paskatās uz skaitļiem. Eiropas Komisija prognozē, ka līdz 2100. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt par vairāk nekā trešdaļu. Šādā demogrāfiskajā bedrē kvalificētu specālistu un investīciju...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sāks vērtēt valdības atbalstītos Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam paredz pilnveidot vienotas uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanas mehānismu trešo valstu piederīgajiem, kā arī precizē citus ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu saistītos nosacījumus.Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā noteiktajam turpmāk nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniegs trīs mēnešus, bet, ja ārzemnieks strādājis Latvijā ilgāk nekā divus gadus, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz precizēt uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procesu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nosakot likumīgu uzturēšanos kā priekšnosacījumu, kā arī nosakot procedūru trūkstošo dokumentu iesniegšanai un paredzot vienotu 14 dienu termiņu, kas nodrošina caurskatāmu un prognozējamu procesuālo kārtību.Likumprojekts arī paredz tiesības deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pieņemšanu un šaubu gadījumos vīzas vai uzturēšanās atļaujai iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi.Tāpat paredzēts noteikt atsevišķus būtiskus ierobežojumus un precizējumus,...

Lai sniegtu informāciju par darbnespējas lapu (DNL) aktuālajiem datiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kā arī sniegtu priekšlikumus turpmākai rīcībai, Veselības ministrija uz 12. augusta valdības sēdi sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu". DNL izsniegšanuu regulē Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (noteikumi Nr. 409) un to uzrauga Veselības inspekcija (VI). Kā norādīts ziņojumā, 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis ne tikai VI izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms: VI kopumā izskatīja 495 (2023. gadā 404) iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 171 gadījumos, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā (79 korektīvas darbības). Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību VI tika saņemti 361 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 117 jeb 32,4 % gadījumos, savukārt 2023. gadā – 51 jeb 17,4% gadījumos. Saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 87...

Tuvojoties deklarāciju sagatavošanas un iesniegšanas laikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju var precizēt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tās publiskošanas VID publiskojamo datu bāzē. Valsts amatpersonas deklarācija viena mēneša laikā jāprecizē obligāti, ja: administratīvā pārkāpuma procesā stājies spēkā nolēmums; kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums; konstatēts maznozīmīgs pārkāpums; kā arī citos gadījumos, kad personai paziņots par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā. Pie katras deklarācijas VID publiskojamo datu bāzē ir atspoguļots deklarācijas publiskošanas datums. VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) piedāvā divus valsts amatpersonas deklarācijas precizējuma iesniegšanas veidus: veidojot jaunu valsts amatpersonas deklarāciju; kopējot valsts amatpersonas deklarācijas pirmreizēji iesniegto dokumentu. Iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas precizējumu, jāievēro, ka precizētajai deklarācijai jāsatur gan visi pirmreizēji iesniegtajā deklarācijā norādītie patiesie dati, gan arī tā informācija, ar kuru nepieciešams deklarāciju precizēt vai papildināt. Tāpat nepieciešams pārliecināties, vai visi deklarācijas punkti ir aizpildīti un visiem deklarācijas punktiem ir...

Lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus, valdība 10. decembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas safatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", Kā norādīts noteikumu anotācijā, pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības (ES) valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām ES valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu. Ar grozījumiem noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz...

Saeimā 4. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 11. decembrī, paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiek palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Lai strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs nesamazinātos un nebūtu vajadzīgs ik gadu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Detalizētāka informācija par šo jauno iespēju ir iegūstama, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Vai pensionāra neapliekamais minimums ir obligāti jādala? Nē, tā ir katra strādājošā pensionāra izvēle. Izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kā arī Aizsardzības...

Ministru kabinets 10. decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu". Daļa jauno noteikumu stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, daļa – 2026. gada 1. janvārī. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro. No 2026. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 50 eiro, un divu darba dienu laikā – 75 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 30 eiro, un divu darba dienu laikā – 45 eiro. Tiek saglabāti visi valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu – bērniem...

Valdība 26. novembrī apstiprināja jaunus Iekšlietu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 731 "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem". Tie stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī un paredz paaugstinātas valsts nodevu likmes saistībā ar ilgtermiņa vīzu, uzturēšanās atļauju un Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieteikumu izskatīšanu. Valsts nodevu maksā pirms attiecīgo dokumentu iesniegšanas, un to ieskaita valsts budžetā. Šīs izmaiņas aizstās līdzšinējās valsts nodevu likmes, kas bija spēkā kopš 2017. gada. Valsts nodevu likmes atšķiras atkarībā no pieprasīto pakalpojumu veida un apstrādes termiņa. Piemēram, dokumentu izskatīšana paātrinātā kārtībā būs dārgāka, savukārt elektronisko pieteikumu iesniegšanai noteiktas zemākas likmes. Tāpat ir precizētas personu kategorijas, kurām tiks piešķirti atbrīvojumi no valsts nodevas. Noteiktas jaunas valsts nodevu likmes dažāda veida pieteikumu izskatīšanai. Piemēram, valsts nodeva par ilgtermiņa vīzas pieprasījumu noteikta 90 eiro apmērā. Savukārt gadījumos, kad ilgtermiņa vīzas pieteikums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegts mazāk nekā trīs darbdienas pirms uzturēšanās...

Vēršam uzmanību, ka 16. augustā stājās spēkā valdībā akceptētie Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 519 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"". Kā liecina tiesību akta projekta anotācija, sākotnēji grozījumi tika iecerēti, lai iekļautu Profesiju klasifikatorā jaunu profesiju – Brīvprātīgā darba koordinators, jo līdz šim šāda profesija nepastāvēja, lai gan brīvprātīgā darba veiksmīgai organizēšanai tāds amats bija nepieciešams, ņemot vērā, ka prsaksē pastāv nevalstiskās organizācijas, kuras organizē brīvprātīgo darbu. Koordinatora pienākumi paredz plānot un koordinēt brīvprātīgo darbu, piesaistīt brīvprātīgos un nodrošināt tiem brīvprātīgā darba veikšanai nepieciešamās mācības. Atgādinām, ka 2024. gada 20. jūnijā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Brīvprātīgā darba likumā, kuru mērķis ir nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā, nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinēšanu, kā arī informatīvā atbalsta sniegšanu, lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un veicinātu sabiedrības līdzdalību brīvprātīgā darba aktivitātēs....

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. jūlijā izskatīja lietu (Nr. SKA-138/2024 (A420263120)), kurā Latvijas nepilsonis vēlējās panākt uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Senāts atcēla pieteicējam labvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Senāta spriedumā norādīts, ka lietā nav pareizi interpretēta un piemērota Pilsonības likumā ietvertā prasība pēc pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā. Pieteicējs bija iesniedzis iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai tiktu uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Iestāde iebilda, ka neizpildās likuma prasība pēc pastāvīgās dzīvesvietas ilguma Latvijā. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, laiku, kad pieteicēja dzīvesvieta bija deklarēta ārpus Latvijas, neatzīstot par šķērsli pieteicēja uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Tiesa ņēma vērā, ka pieteicējs ir dzimis, audzis un ieguvis izglītību Latvijā, kā arī šeit dzīvo viņa tuvinieki. PMLP nepiekrita, ka minētie apstākļi attaisnotu atkāpšanos no likuma prasībām, un apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja. Senāts norādīja, ka Pilsonības likumā ietvertie naturalizācijas noteikumi prasa, lai personai noteiktu laiku (ne mazāk kā piecus gadus)...

Tiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar jau spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (sauktu par Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To noteic 20. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemotais grozījums Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1 .maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori. Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 2025. gada 15. jūlijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025. gada 30. jūnijam...

Viens no darba devējiem interesējošiem jautājumiem par personas datu apstrādi personāla atlases un darba līguma sagatavošanas procesā ir par to, kā veicamas personas datu apstrādes darbības, lai iegūtu informāciju par pretendentu un pārbaudītu sniegto ziņu atbilstību, informē Datu Valsts inspekcija. Pretendenta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti Ja darba pienākumu veikšanai nepieciešamas kādas speciālas zināšanas vai prasmes, darba devējs, sagatavojot darba līgumu, var pieprasīt pretendentam uzrādīt dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību. Šādu datu apstrādes tiesiskais pamats var būt: darba devēja leģitīmās intereses (lai pārliecinātos, ka darbiniekam ir nepieciešamās zināšanas); juridisks pienākums (ja normatīvajos aktos noteikts, ka obligāti nepieciešamas speciālas zināšanas). Apliecinošu dokumentu pieprasīšana būtu jāveic tikai tad, kad jau pieņemts lēmums par līguma noslēgšanu ar pretendentu, savukārt vērtēšanas posmā darba devējam būtu jāuzticas pretendenta sniegtajai informācijai. Gadījumos, kad tas ir noteikts ar likumu vai pastāv konkrētas darba devēja leģitīmas intereses, noslēdzot darba līgumu, var būt pieļaujama arī šādu dokumentu kopēšana. Piemēram, lai...

Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto iepriekš spēkā esošo, bet 2003. gadā spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (tā dēvēto Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To 24. aprīlī lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1. maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Kā norāda Ārlietu ministrija, daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrija informējusi Saeimu, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū,...

Potenciālo darbinieku atlases procesā darba devējam nepieciešams iegūt un izvērtēt plašu informācijas apjomu par pretendentiem, lai atrastu atbilstošu darbinieku. Apkopojot darba devēju biežāk uzdotos jautājumus, Datu Valsts inspekcija publiskojusi apskatu par vispārīgiem noteikumiem, kas jāievēro, plānojot personāla atlasi. Nepieciešamo personas datu noteikšana un ievākšana Ievērojot personas datu apstrādes principus, pretendentu atlasē darba devējam jāizvairās no pārmērīgas datu apstrādes. Tas nozīmē, ka pretendentiem jāpieprasa un, ja nepieciešams, arī no citiem avotiem jāiegūst tikai tāda informācija, kas patiešām nepieciešama pretendenta izvērtēšanai atbilstoši konkrētajai vakancei. Darba sludinājumā, tostarp skaidri norādot pretendentam izvirzāmās prasības, būtu pēc iespējas konkrētāk jānorāda, kādu informāciju sagaida darba devējs. Tas ir būtiski, lai izvairītos no situācijām, kad pretendents iesniedz pārmērīgu un nevajadzīgu personisku informāciju vai netiktu saņemti tādu cilvēku pieteikumi (tātad – šo personu dati), kuri nebūtu pieteikušies, ja būtu zinājuši pilnīgu informāciju par izvirzītajām prasībām un darba pienākumiem. Piemērs. Lai ierobežotu informācijas apjomu, ko iesniedz pretendenti, darba devējs...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem iespēju sagatavot uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, pēc darba devēju pieprasījuma organizējot un finansējot NVA bezdarbnieka statusā reģistrēto klientu mācības jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Lai darba devējs būtu pārliecināts par mācībām izvēlēto kandidātu atbilstību uzņēmuma vajadzībām, pirms mācību sākuma darba devējs pats piedalās atlasē un izvēlas piemērotākos kandidātus. Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta „Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devēja ieguvumi, īstenojot vajadzīgo speciālistu sagatavošanu sadarbībā ar NVA: NVA finansē visas ar mācībām saistītās izmaksas; darba devējs patstāvīgi vai no NVA piedāvātā saraksta izvēlas izglītības iestādi; mācību laikā darba devējs mācību dalībniekiem var nodrošināt izglītības programmā noteikto kvalifikācijas praksi nepieciešamo iemaņu iegūšanai konkrētajā darba vietā; tiek sagatavoti uzņēmuma specifikai atbilstoši kvalificētie darbinieki. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāsagatavo tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta mācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās izglītības programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki,...