Valsts ekonomikas izaugsme bremzējas, bet fiskālā telpa slīd mīnusos

Gatavojoties nākamajam gadam, finanšu un grāmatvedības profesionāļiem jārēķinās ar diezgan saspringtu ainu valsts makroekonomiskajā bilancē. Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtie jaunākie ziņojumi* liecina, ka, lai gan šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,4%, jau nākamgad ekonomikas izaugsmes temps samazināsies līdz 1,9%. Patēriņa rādītāji un nodokļu bāze uzrāda zināmu noturību, tomēr ārējās vides nenoteiktība un energoresursu cenu svārstības liek FM turpmāko gadu dinamiku vērtēt piesardzīgi: 2028.–2030. gadā izaugsme tiek lēsta vien 2–2,4% robežās.

Uzņēmējiem un finanšu plānotājiem īpaši būtisks rādītājs ir patēriņa cenu kāpums. Pēc šā gada inflācijas samazināšanās līdz 3,4%, ko galvenokārt noteica pārtikas cenu stabilizācija, nākamgad prognozēts atkārtots inflācijas kāpums līdz 3,7%, pirms tā 2028. gadā atkal noslīdēs līdz 2,9%. Šo spiedienu uz cenām uzturēs globālie ģeopolitiskie saspīlējumi un energoresursu sadārdzinājums.

Valsts maciņa pusē lielākā galvassāpe valdībai būs tā dēvētā fiskālā telpa, kas nākamajam gadam aprēķināta negatīva 117,7 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka ar plānotajiem valsts ieņēmumiem ne tuvu nepietiek patlaban...