0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIVērtspapīrošana – iespēja piesaistīt papildu finansējumu

Vērtspapīrošana – iespēja piesaistīt papildu finansējumu

Santa Rubīna, Sorainen ZAB vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Kristers Pētersons, Sorainen ZAB jurista palīgs

Šogad vasaras vidū stājās spēkā jaunais Vērtspapīrošanas likums1 (turpmāk – likums), kas piemērojams kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembrī pieņemto regulu Nr. (ES) 2017/24022 (Vērtspapīrošanas regula). Šī likuma mērķis ir radīt juridisko ietvaru vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā un kapitāla tirgus aktivizēšanai. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir vērtspapīrošana, kādi ir tās ieguvumi, un arī izcelsim būtiskāko, kas izriet no jaunā normatīvā regulējuma. Kas ir vērtspapīrošana? Vērtspapīrošana nav nekas jauns,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vērtspapīrošana – iespēja piesaistīt papildu finansējumu
Ilustrācija: © Visual Generation – stock.adobe.com
Santa Rubīna, Sorainen ZAB vadošā speciāliste, zvērināta advokāte
Santa Rubīna,
Sorainen ZAB vadošā speciāliste, zvērināta advokāte
Foto: Mārtiņš Cīrulis

Šogad vasaras vidū stājās spēkā jaunais Vērtspapīrošanas likums1 (turpmāk – likums), kas piemērojams kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembrī pieņemto regulu Nr. (ES) 2017/24022 (Vērtspapīrošanas regula). Šī likuma mērķis ir radīt juridisko ietvaru vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā un kapitāla tirgus aktivizēšanai. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir vērtspapīrošana, kādi ir tās ieguvumi, un arī izcelsim būtiskāko, kas izriet no jaunā normatīvā regulējuma.

Kas ir vērtspapīrošana?

Kristers Pētersons, Sorainen ZAB jurista palīgs
Kristers Pētersons,
Sorainen ZAB jurista palīgs
Foto: Kristaps Lapiks

Vērtspapīrošana nav nekas jauns, daži avoti norāda, ka tās pirmsākumi ir meklējami jau 19. gadsimta beigās, kad tika veikti pirmie darījumi, kuriem ir zināma līdzība ar mūsdienu vērtspapīrošanas darījumiem. 

Tomēr vērtspapīrošana tāda, kādu mēs to redzam šodien, aizsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad ASV Nacionālā hipotēku asociācija sāka izlaist vērtspapīrus, kurus nodrošināja ar hipotekāro kredītu portfeli. Šai idejai bija cēls mērķis – palīdzēt realizēt „amerikāņu sapni” par personīgo privātmāju skaistā vidusšķiras privātmāju rajonā. Izmantojot vērtspapīrošanu, tika radīta iespēja piesaistīt kapitālu starptautiskajā tirgū, un aizdevēji (parasti bankas) guva labumu, jo izsniegtos aizdevumus varēja nodot tālāk. Aizdevējam nebija pienākuma turēt papildu kapitālu, lai izpildītu regulatīvās prasības. Attiecīgi finansējums kļuva pieejamāks, un arī mājokļi kļuva pieejamāki iedzīvotājiem. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sāka attīstīties arī citu aktīvu pārvēršana vērtspapīros, un kopš tā laika vērtpapīrošanas tirgus drastiski pieauga. 2008. gada krīze iezīmēja pagrieziena punktu, jo tā parādīja, cik būtiska ir kvalitatīvu aktīvu izmantošana vērtsparīrošanā. 

1 Vērtspapīrošanas likums Saeimā gala lasījumā pieņemts 2023. gada 8. jūnijā, stājās spēkā 2023. gada 15. jūlijā. Vienlaikus 15. jūlijā stājās spēkā arī saistītie grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījums Maksātnespējas likumā. 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012.

Lai labāk izprastu vērspapīrošanu, apskatīsim praktisku piemēru – kreditors refinansē debitoru parādu kopumu, pārdod viņam piederošās prasījuma tiesības pret debitoriem. Persona, kas iegādājās šos prasījumus, pirms tam ir izdevusi (jeb emitējusi) vērtspapīrus un piesaistījusi līdzekļus no ieguldītājiem. Šajā struktūrā ir svarīgi saprast, ka kreditors var būt ne tikai kredītiestāde vai līzinga kompānija, bet arī jebkurš ražojošs vai preces un pakalpojumus sniedzošs uzņēmums. Līdz ar to pārdotie prasījumi var izrietēt no plaša aktīvu klāsta, piemēram, transportlīdzekļu līzinga darījumiem, patēriņa kredītiem, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādiem. Tieši šī iemesla dēļ ieguldītājam ir svarīgi iedziļināties, kāds ir konkrētais aktīvs, kas nodrošina vērtspapīru, un visi finanšu instrumenti, kas izdoti vērtspapīrošanām, rezultātā nav vienādi. 

Vērtspapīrošanas procesā būtiska ir aktīvu sagrupēšana dažādās riska kategorijās, jo tas ļauj piedāvāt dažāda riska vērtspapīrus, kas paredzēti dažādiem ieguldītājiem. Aktīvu grupēšana un riska diversifikācija dod iespēju ieguldītājiem ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā viņiem nebūtu iespējams un kas atbilst vēlamajam riska līmenim. Tomēr praksē šīs prasības izpilde uzliek papildu slogu, strukturējot vērtspapīrošanu. Peļņa ieguldītājiem rodas no naudas plūsmas, ko nodrošina vērtspapīrošanā izmantotais aktīvs. Šī iemesla dēļ ieguldītajam ir jāpievērš liela uzmanība vērtspapīrošanā izmantoto aktīvu kvalitātei. 

Summējot visu iepriekš minēto, vērtspapīrošana ir process, kurā noteikta veida aktīvi tiek apvienoti grupās, un tad šīs aktīvu grupas tiek pārveidotas par finanšu instrumentiem, ko pārdod ieguldītājiem.

Būtiskākie ieguvumi no vērtspapīrošanas

Kreditoriem ir iespēja iegūt papildu finansējumu komercdarbības attīstībai bez jaunu parādsaistību uzņemšanās, izmantojot viņu rīcībā esošos aktīvus. No vērtspapīrošanas labums ir investoram, kurš iegūst iespēju ieguldīt aktīvos, kuros parasti tam nebūtu iespējams ieguldīt, kā arī iespēju izvēlēties sev vēlamo ieguldījumu risku kategoriju atbilstoši viņa ieguldījumu stratēģijai. Papildu jāņem vērā, ka Vērtspapīrošanas regulā ir iestrādāts drošības mehānisms, kas nosaka, ka personai, kas izdod vērtspapīrus, ir pienākums saglabāt vismaz 5% no riska ekspozīcijas.

Vērtspapīrošanā iesaistītās personas 

Skaidrojot vērstpapīrošanas būtību, jau nedaudz pieskārāmies vērtspapīrošanā iesaistīto personu lokam un uzdevumiem, tomēr apskatīsim šo jautājumu nedaudz detalizētāk. Lasītāju ērtībai esam vienkāršojuši skaidrojumu: 

  • „iniciators” ir kreditors, kas pārdod aktīvus vērtspapīrošanas sabiedrībai; 
  • „sponsors” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura izveido un/vai pārvalda vērtspapīru programmu vai darījumu; 
  • „vērtspapīrošanas sabiedrība” ir kapitālsabiedrība, kura izdod vērtspapīrus finansējuma piesaistei un iegādājas un tur aktīvus, kas rada naudas plūsmu finansējuma atmaksai. 

Vērtspapīrošanas sabiedrība

Izveide

Lai veiktu vērtspapīrošanu, ir nepieciešams dibināt speciālu no iniciatora un sponsora nodalītu vērtspapīrošanas sabiedrību (t.i., kapitālsabiedrību bez noteikta sabiedrības pastāvēšanas termiņa). Turklāt vērtspapīrošanas sabiedrības firmas nosaukumā obligāti ir jāsatur norāde „vērtspapīrošanas sabiedrība”.

Komercdarbības ierobežojumi

Ievērojot to, ka vērtspapīrošanas sabiedrības pamatfunkcija ir veikt vērtspapīrošanu, tās komercdarbība ir ierobežota, proti, tā drīkst veikt tikai tādas darbības un slēgt tikai tādus darījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tās darbību vai pienācīgi īstenotu vērtspapīrošanu. Likumā ir noteikts nepārprotams aizliegums slēgt darījumus, kas ir pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi. Šāds darbības ierobežojums ir ļoti būtisks jebkurai personai, kas slēdz darījumus ar vērstapīrošanas sabiedrību, jo jebkurš darījums, kas neatbilst iepriekš minētajiem ierobežojumiem, nav spēkā. Šī ierobežojuma mērķis ir nodrošināt, ka vērtspapīrošanas sabiedrībai ir pēc iespējas mazāk kreditoru ar pēc iespējas mazākiem prasījumiem, lai maksimāli pasargātu vērtspapīrošanas sabiedrībai piederošos aktīvus un saglabātu tos ieguldītāju prasījumu segšanai. Šī iemesla dēļ likums liedz vērtspapīrošanas sabiedrībā pieņemt darbā darbiniekus. 

Vērtspapīrošanas sabiedrība var veikt tikai vienu vērtspapīrošanas darījumu vienlaikus. Šī ierobežojuma mērķis ir aktīvu nošķiršana, t.i., lai vērtspapīrošanas sabiedrībai piederētu tikai tādi aktīvi, kas nodrošina attiecīgajā brīdī aktuālo vērtspapīrošanas darījumu. 

Atvieglojumi

Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā licence patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Tāpat vērts pieminēt, ka vērtspapīrošanas darījumiem nepiemēro Komerclikuma normas par saistīto personu darījumiem, kas attiecīgi mazina administratīvo slogu šo darījumu noslēgšanā un mazina riskus, kas saistīti ar šo darījumu spēkā neesamību. 

Finanšu grūtības un darbības izbeigšana

Likumdevējs ir paredzējis arī atkāpes no vispārējā regulējuma saistībā ar vērtspapīrošanas sabiedrības finanšu problēmām, reorganizāciju un likvidāciju, piemēram, vērtspapīrošanas sabiedrībai nav piemērojams tiesiskās aizsardzības process (TAP), to nevar reorganizēt apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, kā arī vērtspapīrošanas sabiedrībām tiek noteikts speciāls regulējums attiecībā uz tās labprātīgo un piespiedu likvidāciju. 

Īstās pārdošanas princips

Saistībā ar vērtspapīrošanu ļoti svarīgi ir pieminēt tā dēvēto „īstās pārdošanas principu” jeb angļu valodā starptautiski lietoto terminu „true sale”. Šī principa pamatideja ir nodrošināt, ka iniciatora maksātnespējas gadījumā tā maksātnespējas administrators nevar apstrīdēt aktīvu pārdošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai. Praksē tas nozīmē, ka darījumam, ar kuru ir pārdoti aktīvi vērtspapīrošanas sabiedrībai, ir jābūt noslēgtam uz brīvā tirgus nosacījumiem (par tirgus cenu). „Īstās pārdošanas principa” uzdevums ir sargāt aktīvus, kas pieder vērtspapīrošanas sabiedrībai, un attiecīgi sniegt drošību investoriem, ka viņu ieguldītā nauda „neizkūpēs gaisā” tikai tāpēc, ka iniciators kļūst maksātnespējīgs.

Vienkāršā, paredzamā un standartizētā (VPS) vērtspapīrošana

Ar Vērspapīrošanas regulu tika ieviests jauns vienkāršas, pārredzamas un standartizētas („VPS”) vērtspapīrošanas jēdziens, ko savā ziņā var pielīdzināt noteiktai kvalitātes zīmei. Šī kvalitātes zīme nav neapstrīdams apliecinājums tam, cik peļņu nesošs vai drošs attiecīgais vērtspapīrs ir. Tomēr kritēriji, kas tiek izvērtēti, piešķirot „VSP” apzīmējumu, ir saistīti ar vērtspapīrošanas darījuma vienkāršību, standartizēšanu un pārredzamību. Attiecīgi šīs kvalitātes zīmes esamība sniedz papildu garantijas investoriem un ir pamudinājums investēt tieši konkrētajos vērtspapīros. 

Papildu augstāk minētajām personām, kuras ir iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos, ieviešot jauno kvalitātes zīmi „VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses:

  • „VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji„ ir persona, kura ir saņēmusi atļauju no Latvijas Bankas pārbaudīt, vai iniciatori atbilst visiem VPS vērstpapīrošanai izvirzītajiem kritērijiem, piemēram, vai darījumi, kuri ir pamatā vērtspapīrošanai, tiek veikti saskaņā ar iniciatora ikdienas uzņēmējdarbību, kā arī, vai tiem darījumiem, kuri būs pamatā VSP vērtspapīrošanai, ir noteikti stabili ienākoši maksājumi; un 
  • „repozitoriji„ ir juridiskas personas, kas vienotā reģistrā vāc un glabā datus par vērtspapīrošanas darījumiem, tādā veidā padorot šo informāciju pieejamu ieguldītājiem.

Uzraudzība un atbildība

Latvijā vērtspapīrošanā iesaistītos subjektus uzrauga Latvijas Banka, un attiecīgi tai ir tiesības piemērot Vērtspapīrošanas likumā minētās sankcijas un administratīvos pasākumus. 

Šīs sankcijas var piemērot gan pašai juridiskajai personai, gan arī par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai. Piemērojamo sankciju apmērs var būt tiešām iespaidīgs, juridiskajām personām tas ir līdz pat 10% no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma, bet fiziskām personām – līdz 5 000 000 EUR. 

Kā piemērs, kad šīs sankcijas varētu piemērot, ir gadījums, kad netiek ievērotas iepriekš minētās prasības par pienākumu iniciatoram saglabāt vismaz 5% no riska ekspozīcijas. Svarīgi izcelt to, ka iepriekš minētais sankciju apmērs tiktu piemērots gadījumā par ļoti būtiskiem un rupjiem pārkāpumiem, respektīvi, to nevajadzētu saprast tā, ka par katru kļūdu, kuru komersants pieļautu šajā vērstpapīrošanas procesā, tam automātiski varētu piemērot iepriekš minētās sankcijas. 

Papildu šīm sankcijām Latvijas Banka var piemērot arī konkrētus administratīvos pasākumus, piemēram, pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību. Pārkāpuma gadījumā Latvijas Bankai ir tiesības izvēlēties, vai tā vēlās piemērot attiecīgo sankciju, administratīvo pasākumu vai abus. 

Ņemot vērā vērtspapīrošanas procesa sarežģītību, mēs iesakām rūpīgi iepazīties un izprast normatīvo regulējumu, kas piemērojams, plānojot un veicot vērtspapīrošanu, kā arī visā vērtspapīrošanas procesa laikā.

Nobeiguma vietā

2008. gada finanšu krīze labi parādīja to, ka Eiropas Savienība ir daudz atbildīgāka nekā ASV vērtspapīrošanas jautājumā, jo bija rūpīgāk izvēlēti aktīvi, kas nodrošināja vērtspapīrošanu. Cerams, ka Latvijā ieviestais jaunais normatīvais regulējums palīdzēs komercsabiedrībām, kuram ir nepieciešams papildu finansējums, to piesaistīt, vienlaikus neuzņemoties jaunas parādsaistības. Savukārt, izmantojot drošus un kvalitatīvus aktīvus, ieguldītājiem tas radīs papildu iespējas savu finanšu līdzekļu ieguldīšanai un kalpos kā atbalsts ekonomikas izaugsmei šajos sarežģītajos apstākļos. Lai gan rakstā esam fokusējušies uz situācijām, kad vērstpapīrošanas sabiedrība ir dibināta Latvijā un vērtspapīrošanai ir piemērojams Latvijas likums, tomēr, plānojot vērtspapīrošanas darījumu, iespējams, ir lietderīgi apsvērt arī vērtspapīrošanas sabiedrības izveidi kādā citā valstī. Taču, šādā gadījumā būs nepieciešams izpētīt un saprast, kādas priekšrocības dod un ar kādiem izaicinājumiem var sastapties, veicot vērtspapīrošanu citās valstīs.

Materiāls tapis sadarbībā ar Sorainen ZAB

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.

Lasiet arī: