Vienkāršs skaidrojums par algu aprēķinu

Jau vairākus gadus 1. marts ir kļuvis par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmo dienu, un arī 2025. gads nebija izņēmums. Visbiežāk tas ir arī laiks, kad iedzīvotājiem aktualizējas jautājums par to, kā tiek rēķināta alga un kāpēc vienam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir nodokļa piemaksa jeb, kā to sabiedrībā mēdz dēvēt, «nodokļa parāds», bet otram — pārmaksa. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Kā arī 2024. gada nogalē likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šo iemeslu dēļ autore nolēma sagatavot rakstu, kas grāmatvežiem var palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem viegli saprotamā veidā izskaidrot, kā tiek rēķinātas algas un ko ikvienam darbiniekam ir svarīgi zināt par darba samaksu.

Informācijas vieglākai uztverei autore ir izveidojusi attēlu, ar kura palīdzību ērtāk iespējams izskaidrot, kā tiek aprēķināta alga (skatīt 1. attēlu).

Dažkārt autore ir dzirdējusi darbinieku neizpratni, kādēļ no viņu algas tiek ieturēti nodokļi, ja tie saņem valstī noteikto minimālo algu, kas 2025. gadā ir 740 eiro, un jau zināms, ka tā turpmākajos gados arī tiks paaugstināta. Taču ikviens algas aprēķins, neatkarīgi no bruto algas lieluma, sākas ar to, ka no darba algas tiek ieturēts valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas vispārējā gadījumā ir 10,5%, vecuma pensijas saņēmējiem — 9,25%, bet izdienas pensionāriem un invalīdiem — valsts speciālās pensijas saņēmējiem — 9,76%. VSAOI maksāšana nodrošina, ka ikviens darba ņēmējs no 15 gadu vecuma ir apdrošināts pret risku zaudēt darba ienākumus, kā arī dod tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

1. attēls
Algas aprēķina shēma

Otrais solis algu aprēķinā ir atvieglojumu piemērošana jeb tiek aprēķināta tā darba algas daļa, kas netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Lai darbinieks varētu saņemt atvieglojumus, tam darba vietā ir jāiesniedz elektroniskā algas nodokļu grāmatiņa un tajā jāveic atzīmes par papildu atvieglojumiem (invaliditāte, apgādājamie utt.). Algas nodokļu grāmatiņas iesniegšana darbavietā nav obligāta, taču, piemērojot algai 510 eiro neapliekamo minimumu, alga «uz rokas» paliek par 130,05 eiro lielāka. Savukārt par katru apgādājamo ar nodokli netiek aplikti 250 eiro, kas nozīmē, ka alga «uz rokas» paliek par 63,75 eiro lielāka.

Arī par invaliditāti un politiski represētām personām ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus. Lielākās izmaiņas IIN likumā skar pensiju saņēmējus (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas), jo pensijām neapliekamais minimums ir 1000 eiro, ko iespējams dalīt, pusi piemērojot darba algai, bet otru — pensijai. Kas nozīmē, ka, iesniedzot algas nodokļu grāmatiņu darbavietā, algai tiek piemērots 500 eiro neapliekamais minimums, tātad alga «uz rokas» paliek par 127,50 eiro lielāka. Ņemot vērā, ka atvieglojumi summējas, pastāv iespēja, ka no darba algas netiek ieturēts IIN.

Darba algas aprēķināšanā trešais solis ir IIN aprēķināšana. IIN likme ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā ir 25,5%, bet ienākumiem virs 105 300 eiro gadā — 33%.
Kā arī ienākumiem virs 200 000 eiro ir noteikta papildu 3% IIN likme. Varam secināt, ka progresīvā IIN likme skars tikai tos iedzīvotājus, kuriem ir ļoti lieli ienākumi. Vidusmēra iedzīvotājus tā var skart, tikai gūstot kādus neplānotus, lielus ienākumus, piemēram, pārdodot īpašumu vai laimējot loterijā. Progresīvā IIN likme netiks piemērota darbavietā, tādēļ par «nodokļa parāda» veidošanos nevarēs vainot algu grāmatvedi, kā tas dažkārt bija līdz šim. Līdz ar šīm izmaiņām algas nodokļu grāmatiņā vairs nav nepieciešams atzīmēt «nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu» vai «piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā», un šāda iespēja vairs nemaz nav pieejama. Progresīvā IIN likme un papildu likme iedzīvotājiem tiks piemērota, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Kā noslēdzošais solis darba algas aprēķinā ir dažādu citu ieturējumu veikšana, no kuriem populārākie ir arodbiedrību biedra nauda, izpildu raksti un darba devēja ieturējumi. Ņemot vērā, ka citu ieturējumu veikšana ir saistīta ar kādu darbinieka iepriekšēju rīcību, tad informācijai par to, cik un kad tiks ieturēts, darbiniekam vajadzētu būt zināmai.

Savas karjeras laikā un arī pēdējos mēnešos, darbiniekiem skaidrojot jaunākās izmaiņas IIN likumā, kas skar darba algu, autore ir saņēmusi ļoti daudz līdzīgu jautājumu, kas saistīti ar darba algām. Šo jautājumu atbildēšana ir ļāvusi secināt un izstrādāt «ātrās» atbildes, kas apkopotas 1. tabulā.

1. tabula
«Ātrās» atbildes par darba algām

Lai gan 1. tabulā apkopotie jautājumi un atbildes nav viennozīmīgas un var būt situācijas, kurās piedāvātā atbilde darbiniekam tomēr nav vispiemērotākais risinājums, lielākajā daļā gadījumu tas nekādu kaitējumu nenodarīs jeb neveidos nodokļa parādu.

Ņemot vērā, ka 2025. gadā iesniedzam gada ienākumu deklarāciju par 2024. gadu, tad šis ir pēdējais gads, kad darba ņēmējam var būt izveidojies nodokļa parāds jeb nepieciešamība veikt nodokļa piemaksu. Ar IIN reformu ir atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas bija biežākais «vaininieks» pie nodokļu parāda. No 2025. gada 1. janvāra visiem darba ņēmējiem (ar nelieliem izņēmumiem, ļoti retās situācijās) ir vienāds neapliekamais minimums un tas nav atkarīgs no algas apmēra. 2025. gadā arī progresīvā IIN likme netiek piemērota darbavietā, tādēļ 2025. gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotājiem, kuri 2024. gadā strādāja vairākās darbavietās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja saņemt otrajā (pārējās) darbavietā pārmaksāto nodokli, ja gada kopējie ienākumi bija līdz 20 004 eiro gadā. Šo izmaiņu dēļ ļoti iespējams, ka šis gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotāji tieši 1. martā vēlēsies sagatavot un iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Vēl autore vēlas uzsvērt, ka iedzīvotāju lielā interese par iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus veicina arī dažādu krāpnieku aktivitātes. Krāpnieki sūta e–pastus vai zvana un liek steidzami rīkoties. Saņemot šādu e–pastu vai zvanu, nekādā gadījumā nevajag rīkoties kā norādīts, bet pašiem sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai zvanot.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

Lasiet arī:

• Par un ap minimālo stundas likmi
• Vidējā bruto darba samaksa Latvijā pirmajā ceturksnī – 1 757 eiro
• Kā piesaistīt un motivēt darbiniekus