BJP RAKSTI

Uzņēmējdarbības un investīciju drošumu un stabilitāti garantē arī ātra un taisnīga komercstrīdu izskatīšana. Pirms vairāk nekā gada izveidotās Ekonomisko lietu tiesas kā specializētas pirmās instances tiesas mērķis bija, lai lietas, kurās tiek vērtēti sarežģīti komercstrīdi, ekonomiskie un finanšu noziegumi, kā arī apsūdzības korupcijā, Latvijā nonāktu vienuviet un tiesneši specializētos šādu lietu ātrā un efektīvā izskatīšanā. Kāda ir bijusi tiesas pirmā darbības gada pieredze un secinājumi, vaicājam Miķelim Zumbergam, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājam. Viņš ir arī viens no deviņiem tiesnešiem, kuri jaunajā tiesā uzsāka darbu bez iepriekšējās pieredzes tiesneša amatā. Iespējams, tas ļāvis izvairīties no tās rutīnas, kuru nereti pārmet tiesām,...

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies...

Konkurences padomes darbs pastiprinātā starmešu gaismā nonāca pērn, kad būvnieku karteļa dalībniekiem piesprieda vairāk nekā 16 miljonu eiro naudas sodu. Taču uzņēmējiem konkurences tiesībām jāpievērš uzmanība dažādās situācijās, ne tikai piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos. Kā konkurences tiesību ievērošana un kopējā konkurences situācija Latvijā mainās ekonomiski nestabilajos apstākļos, ar kādām normatīvā regulējuma izmaiņām jārēķinās? Kā pati publiskā vara ievēro konkurences tiesības, līdzdarbojoties tirgū? Atbildes meklējam sarunā ar Juri Gaiķi, Konkurences padomes priekšsēdētāju. Kādas ir pēdējā laika tendences konkurences tiesību jomā? Vai mainās uzņēmumu izpratne par godīgas konkurences ievērošanu? Galvenās problēmas aizvien ir aizliegtas vienošanās – gan horizontālās, gan vertikālās. Tāpat...

No 2022. gada 1. janvāra stājies spēkā jauns Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Tajā noteikts, ka fiziskā persona, kura atbildīs visiem likumā minētajiem nosacījumiem, varēs iesniegt zvērinātam notāram pieteikumu par atbrīvošanu no noteikta veida parādsaistībām ierobežotā apjomā. Līdz šim fiziskām personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā procedūra bija Maksātnespējas likumā regulētais fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro. Turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts, kas kopā var veidot jau vairāk nekā 1000 eiro – summu,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ikviens darījuma dalībnieks ir ieinteresēts, lai saistības tiktu izpildītas termiņā. Lai aizsargātu tiesības, ko piešķir likums, gadījumā ja darījuma dalībnieks nepilda saistības, ieinteresētajām personām jāveic nepieciešamie soļi likumīgai saistību izpildei. Ilgstošā laika posmā neveicot pasākumus, lai realizētu paredzētās tiesības, prasības celšanas brīdī var iestāties noilgums, kas liecina, ka par termiņu uzraudzību ir atbildīgi darījumu dalībnieki. Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā. Raksta mērķis ir apskatīt...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Akciju atpirkšanas likuma, ko Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma 2022. gada 31. martā un kas ir stājies spēkā šā gada 3. maijā, mērķis ir nodrošināt akcionāru interešu aizsardzību saistībā ar akciju atpirkšanas piedāvājumu vai pieprasījumu tās atpirkt tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Likums nodrošinās arī akciju atpirkšanas uzraudzību. Akciju atpirkšanas likuma izstrādātājas Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzdevums bija pārskatīt un padarīt saprotamāku Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL) noteikto regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem....

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par darba līguma atkārtotu noslēgšanu, tā pagarinot pārbaudes laiku. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 31. marta spriedums lietā SKC-58/2022 (C30510020). Tēzes: Gadījumā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, apsverams, vai nav notikusi tiesību – noteikt pārbaudes laiku – ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli. Judikatūrā...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Nodrošināt, lai uzņēmuma darbība atbilstu visām normatīvo aktu prasībām, nav viegls uzdevums, it īpaši, ja uzņēmumā nav plaša profila juristu komandas. Pārliecināties, vai tiek ievērotas to likumu un noteikumu prasības, kas attiecas uz nozari, kurā uzņēmums darbojas, var palīdzēt īpašas atbilstības pārbaudes. Kā šādas pārbaudes tiek veiktas un kādas nepilnības to laikā tiek atklātas, skaidro zvērināts advokāts Jānis Lagzdiņš, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadītājs. Ar atbilstības pārbaudi saprotam, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta veiktos nodokļu kontroles pasākumus. Bet kas no juristu viedokļa vēl ietilpst uzņēmuma atbilstības pārbaudes procedūrā? Mūsu...

Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021. gadā” jaunākie rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi par 1,1 procentpunktu, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Šī gada Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotās 12. Ēnu ekonomikas konferences fokuss – “Ēnu ekonomikas mazināšana kara Ukrainā, Covid-19 un priekšvēlēšanu gaisotnē: ko var un vajag darīt?”. Pētījumā arī analizēti galvenie faktori, kuri ietekmē uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Ēnu ekonomikas kāpums pērn nav bijis tik straujš, kā pašreizējā ekonomikas situācijā varēja sagaidīt, atzina viens no pētījuma autoriem, SSE Riga Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka: “Man pašam...

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu (turpmāk - Civillikums) pusei nav tiesības atkāpties vienpusējā kārtībā vai vienpersoniski lauzt līgumu, ja otra puse nepilda savas saistības. Neskatoties uz to, tai ir jāpilda līgumā noslēgtās saistības. Tāpēc, ja vēlaties nodrošināt šādas tiesības (vienpusēja atteikšanās no līguma otras puses saistību neizpildes gadījumā), tas atsevišķi jāparedz līgumā. Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pieļaujama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Saskaņā ar Civillikuma 1588. pantu viena puse nevar atkāpties no līguma...

Saeimā tiek virzīti pieņemšanai apjomīgi grozījumi Konkurences likumā (KL), kas šīs publikācijas tapšanas brīdī bija pieņemti pirmajā lasījumā. Grozījumi izstrādāti galvenokārt ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Direktīva) noteiktās prasības. Grozījumi paredz papildināt KL regulējumu attiecībā uz tirgus dalībniekiem piemērojamā naudas soda aprēķināšanu un piemērošanu, tai skaitā arī palielinot maksimālā naudas soda sliekšņus. Tiks paplašināts regulējums attiecībā uz naudas soda aprēķināšanu tirgus dalībnieku apvienībām un to biedriem. Grozījumos precizētas KL noteiktās Konkurences padomes (KP)...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt frāzi – kādēļ tērēt laiku un lasīt līgumu, kādi „zemūdens akmeņi” tur var būt? Bet šādu nepamanītu akmentiņu var būt daudz. Jo bieži vien puse, kura gatavo līgumu, sastāda to tā, lai maksimāli aizsargātu sevi, bet otrai pusei, tieši pretēji, tiek noteikta maksimāli liela atbildība. Otrai pusei ir iespēja šo nevienlīdzību novērst, papildinot vai labojot līgumu, un šī iespēja noteikti jāizmanto. Kam tad vajadzētu īpaši pievērst uzmanību, lasot līgumu?...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Vai darbinieka darba stāžs ir jāskaita kopā, ja starp darba devēju un darbinieku ir bijis noslēgts darba līgums, kas ir ticis izbeigts, bet jau pēc mēneša ir noslēgts jauns darba līgums? Atbilde Ja pirmais darba līgums ir bijis noslēgts uz noteiktu laiku, tad darba stāžu skaita kopā. Darba likuma 45. panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Lai nodibinātu kapitālsabiedrību, pietiek ieskatīties Komerclikumā, kurā noteikts, ka divi būtiskākie dokumenti, kas nepieciešami sabiedrības izveidei, ir dibināšanas līgums (kas viena dibinātāja gadījumā aizstājams ar lēmumu par sabiedrības dibināšanu) un statūti. Tomēr preventīvi daudzus jautājumus, kas nākotnē varētu dot pamatu strīdiem, var atrunāt citā juridiskā dokumentā, kas var tikt noslēgts starp partneriem – dalībnieku (akcionāru) līgumā. Praksē ne vienmēr valda vienprātība Kapitālsabiedrību dibināšana komercdarbības veikšanai ir visai ierasts un vienkārši saprotams modelis. Idejiski viss...