BJP RAKSTI

Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī. Ar šiem grozījumiem tiek veikti redakcionāli precizējumi, bet netiek mainīts regulējums pēc būtības. Vienlaikus Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma arī grozījumus PIL, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šie ir tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, un to mērķis ir panākt lielāku konkurenci iepirkumos un uzlabot iepirkumu praksi. Redakcionāli precizējumi PIL Grozījumu PIL1, kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī, mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja definīcijas, kā arī viena no PIL paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) veiktā tiesību normu interpretācija ir nozīmīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nacionālo tiesību tālākveidošanā. EST spriedumos izteiktās atziņas ļauj ikvienam labāk aizstāvēt savas tiesības, jo tiesas nolēmumos atrodamie vispārējie tiesību principi un to konkretizācija jāievēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti kādā ES normatīvajā tiesību aktā. Administratīvajiem sodiem jābūt samērīgiem un preventīviem Valsts tiesa var piemērot konkrētās valsts pieņemtos noteikumus par sodiem, kas ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/67/ES par darba ņēmēju norīkošanu darbā1, ja vien tā nodrošina sodu samērīgumu. Šāda atziņa izteikta EST 2022. gada 8. martā spriedumā...

Uzņēmējdarbības un savstarpēju darījumu vidē starp sadarbības partneriem ir dažādas attiecības. Daudzas no tām ir balstītas uz uzticēšanos un gadiem vienotu, ilgtspējīgu sadarbību. Katra līguma slēdzēja puse ir atšķirīga - viena pārbauda katru līguma punktu un potenciālo partneri, cita pārliecinoši uzskata, ka darījums netiks apdraudēts un partneris nepievils. Praksē ir pierasts, ka, nodibinot līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīšanas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunājušas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkārši – kādēļ gan atrunāt strīdu izskatīšanu, ja līgumslēdzēja puse neparedz strīdus gadījumus. Ja tādi arī radīsies, tad...

Cik lielas ir uzņēmēju iespējas aizstāvēt sevi no nepamatotām likuma prasībām, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā? Kāda ir varbūtība, ka Satversmes tiesa pieteikumu pieņems izskatīšanai un kādās tiesību nozarēs pastāv lielākas iespējas cerēt uz uzvaru? Kas ir tās stratēģiskās un taktiskās nianses, kas jāņem vērā, lai Satversmes tiesā panāktu iespējami labāku rezultātu? Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar Satversmes tiesas procesukonferencē "Juridiskie aspekti biznesā" stāstīja Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts. Publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva rakstu, kurš Satversmes tiesas simtgades gadā nav zaudējis savu aktualitāti. Cik tiek cauri Satversmes tiesas "sietam"? Lēmumam vērsties Satversmes...

Ņemot vērā pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka sankcijas jeb ierobežojošie pasākumi ir ārpolitikas instruments, kuru mērķis ir novērst starptautisko tiesību pārkāpumus vai cita veida rīcību, kas apdraud globālo un reģionālo drošību. Sankcijas ļauj reaģēt uz draudiem starptautiskajai drošībai, neizmantojot militāru spēku. Sankciju mērķis ir demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana nolūkā stiprināt starptautisko drošību. Sankciju ievērošana nozīmē, ka persona neveic darbības, kas ir aizliegtas, piemēram, nepiedāvā noteiktus pakalpojumus, nemēģina nodot finanšu līdzekļus sankcionētai personai. Sankciju ievērošana arī nozīmē, ka persona veic noteiktas darbības, piemēram, iesaldē sankcionētas personas finanšu līdzekļus un...

Uzņēmuma pāreja pēc būtības komerctiesībās sastopama ļoti bieži. Tā notiek uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārdošanas gadījumos, mantiskā ieguldījuma vai reorganizācijas veidos. Tomēr, neskatoties uz plašo pielietojumu, tiesu prakse uzņēmuma pārejas lietās ir visai skopa, tāpat arī juridiskajā literatūrā tas nav plaši analizēts temats, kas dotu plašāku izpratni par uzņēmuma pārejas robežām un tiesiskajām sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt plašāku ieskatu par uzņēmuma pārejas saturu un tās rezultātā notiekošajiem procesiem. Komerclikums sniedz vispārīgu jēdziena “uzņēmums” definīciju1, tomēr, saturiski piemērojot normu, ne vienmēr var viegli noteikt, vai notikušais darījums atbilst uzņēmuma pārejai. Īpaši gadījumos, kad notikusi uzņēmuma patstāvīgās...

Attālināts darbs un pastiprināta informācijas tehnoloģiju izmantošana un paļaušanās uz tām ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, īpaši iepriekšējos mēnešos piedzīvotās ārkārtējās situācijas laikā. Līdzīgi kā rūpēm par veselības stāvokli, arī uzņēmumu kiberdrošībai, tai skaitā kiberhigiēnai, ir jābūt prioritārai un nepieciešams tai pievērst pastiprinātu vērību. Lai nodrošinātu efektīvu kiberdrošības pārvaldi, katram uzņēmumam ir nepieciešams ieviest kiberdrošības pārvaldības sistēmas, kas atbilst tā darbības specifikai un risku līmenim. Kiberdrošības sistēmu visbiežāk raksturo šādi pamatdokumenti: (1) informācijas tehnoloģiju un sistēmu pārvaldes politika, kas balstīta uz drošības risku izvērtējuma, (2) kārtība, kādā rīkoties informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā, (3)...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Viens no haosa teorijas pionieriem Edvards Nortons Lorencs (Edward Norton Lorenz) savulaik ieviesa terminu „tauriņa efekts” (Butterfly effect), kas nosaka savstarpējo atkarību starp sākotnējiem apstākļiem un maza starpnotikuma rezultātā radītajām izmaiņām situācijas gala rezultātā. Prozaiski jautājot, vai tauriņu spārnu vēzieni Meksikā var radīt orkānu Ķīnā? Haoss kā pārsteigumu un neparedzamā zinātne pierāda, ka var. Caur haosa teoriju paskatoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 (turpmāk – regula) prasībām, ir skaidrs, ka: katrai darbībai un bezdarbībai var iestāties konkrētas sekas, tātad arī regulas noteiktās soda sankcijas; atsaukties uz haosu...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017. gada 11. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. SKA-80/2017 (turpmāk – spriedums), ar kuru tiek noteikti principi saistībā ar tiesībām atskaitīt izdevumus no fiziskās personas saimnieciskās darbības ienākumiem. Lietas apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar 2013. gada 8. februāra lēmumu pieteicējam samazināja 2011. gada saimnieciskās darbības izdevumus par 12 925,21 Ls. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos iekļauti izdevumi 12 925,21 Ls par darījuma ar SIA ietvaros saņemtajiem mežizstrādes un citiem pakalpojumiem. VID ieskatā minētie izdevumi nav saistīti ar deklarētajiem...

Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, iestādēm un ikvienai fiziskai personai ir jāievēro gan nacionālie, gan vairāki starptautisko sankciju režīmi. Krievijas aizsāktā kara Ukrainā kontekstā tās primāri ir Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas. Rakstā apkopoti vairāki ar sankciju ievērošanu saistīto speciālistu ieteikumi*, kas var būt noderīgi laikā, kad sankciju saraksti tiek ik nedēļu papildināti un uzņēmējiem ir sarežģīti tiem izsekot. Riskēt vai pārtraukt sadarbību? Latvijā kopumā ir ap 5000 juridisko personu, kuru piederība saistāma ar Krieviju vai Baltkrieviju. “Tas nenozīmē, ka visi šie uzņēmumi ir sankcionēti, bet ar tiem var būt...

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c. Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir...

Termins “darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodslimību ārsta atzinums “veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments kasācijas instancē izskatīja lietu par darbinieces atbrīvošanu no darba, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu (2022. gada 6. janvāra spriedums lietā Nr. C33366520, SKC-148/2022). Kasācijas instances tiesa nolēma, ka apelācijas instances spriedums, ar kuru tika nolemts atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, ir nododams otrreizējai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo tiesa nav pareizi piemērojusi materiālo tiesību normu. Minētā lieta ir nozīmīga, jo skar Eiropas Savienības tiesības1,...

2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot, ka papildus prasības nodrošināšanas līdzekļiem, kas civilprocesuālajā regulējumā jau pastāvēja daudzus gadus un tika piemēroti tiesvedībās, tiek ieviesti vispārējie pagaidu aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības uzdevums ir nodibināt tādu kā pamiera stāvokli līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā. Ar minētajiem grozījumiem civilprocesā ir ieviests vispārējās pagaidu aizsardzības institūts, vebinārā “Pagaidu aizsardzības līdzekļu efektivitāte civilprocesā un prakses problemātika” uzsvēra Mārtiņš Aljēns, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Civilprocesa likuma grozījumu mērķis bija radīt priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā,...

Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem būtiski tiek pārskatīts piegādātāju izslēgšanas noteikumu regulējums un ieviests jauns regulējums par līgumu reģistru, kā arī ir paredzētas citas regulējuma izmaiņas. Rakstā apskatīti jautājumi attiecībā uz minēto grozījumu mērķi un konkrēto regulējumu. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama saskaņā ar tiem likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par...

2022. gada 1. janvārī stājas spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 9. panta redakcija, saskaņā ar kuru katram šī likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki atbilstoši viņu amata pienākumiem pārzina arī personas datu aizsardzības prasības, kas attiecas uz likuma regulēto jomu. To atgādināja arī zvērinātu advokātu biroja (ZAB) SORAINEN tiesību eksperti, kuri tiešsaistes seminārā skaidroja, kā salāgot NILLTPFN un personas datu aizsardzības prasības. “Līdz šim prasība par zināšanām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā bija izvirzīta likuma subjektu atbildīgajiem darbiniekiem, taču tagad šis loks ir ievērojami...