BJP RAKSTI

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada aprīļa beigās un maija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi avio pārvadājumu kompensācijas lietās un patērētāju tiesību aizsardzības lietās attiecībā uz noilguma termiņu sākumu restitūcijas prasībām. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas...

Ja tiek konstatēts atšķirīgas attieksmes, vienlīdzīgu tiesību, aizlieguma radīt negatīvas sekas pārkāpums, tad saskaņā ar Darba likumu tiek prezumēts, ka darbiniekam ir nodarīts morālais kaitējums. Savukārt strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes 2024. gada 30. maija lēmums lietā Nr. C30551420, SKC–520/2024 Arī citos gadījumos darbiniekam ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tomēr tad darbiniekam būs morālais kaitējums un tā apmērs jāpierāda. Savukārt, rakstot kasācijas sūdzību, tajā ir jāargumentē, ka tiesas pārkāpums ir būtisks un kā tas ir ietekmējis lietas iznākumu. Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību pret darba devēju,...

Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. Nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces. „Konkurences neitralitāte ir princips, kas paredz, ka visiem tirgus dalībniekiem – gan publiskajiem, gan privātajiem – ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Publiskas personas kapitālsabiedrība nedrīkstētu baudīt priekšrocības tāpēc, ka tā pilnībā vai daļēji pieder publiskai personai,„ skaidroja Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta...

Latvijā 21. jūnijā stājās spēkā 23. maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Ar grozījumiem tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta1 (DPA) prasības, kuru mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK. Likuma grozījumi noteic jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā. Paredzams, ka tie mazinās nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, jo īpaši ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas,...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie 1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām. Vēršoties EST, Slovākijas...

Rakstā turpinām skatīt aktuālos spriedumus darba tiesībās. Līdzīgi iepriekšējos gados ieviestai tradīcijai aplūkot Latvijas Republikas Senāta spriedumu un rīcības sēdes lēmumos izteiktās atziņas, šajā gadā turpmākajos numuros apskatīsim arī spēkā stājušos apgabaltiesu spriedumus, kuros var atrast ne mazums noderīgas darba tiesību „pērles”. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. C68452520, SKC–20/2024. Vai, nosaucot ābolu par kartupeli, tas kļūst par kartupeli? Vai Darba likuma 96. pantā regulētā vienošanās par apmācību var tikt „apieta”, ja to nosauc par aizdevuma līgumu? Vai Darba likuma 96. panta otrās un turpmāko daļu noteikumi ir piemērojami tādai vienošanās par apmācību, kurā norādītās profesionālās...

Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN), kas ir atbildīga par Eiropas Savienības (ES) ekonomikas politiku, nodokļu jautājumiem un finanšu pakalpojumu regulējumu, šā gada 14. maijā panāca vienošanos attiecībā uz Padomes Direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (FASTER). Kā jau minēts iepriekšējā žurnāla numurā, tā ir svarīga direktīva kontekstā ar investoru tiesībām, kas būtiski atvieglotu to darbību un veicinātu brīvu kapitāla kustību ES. Šai sanāksmē ECOFIN tostarp kopīgi ar diskusijā iesaistīto Ukrainas finanšu ministru Sergiju Marčenko (Sergii Marchenko) apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. ES dalībvalstu ministri secināja, ka...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka 5. jūnijā stājās spēkā 30. maija grozījumi Komerclikumā. Tie saistīti ar 2022. gada 16. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Grozījumi maina sākotnējo grozījumu pārejas noteikumos ietvertās normas par akciju sabiedrību pienākumu atklāt savus akcionārus. Jaunākais likuma regulējums noteic, ka: Komerclikuma (KL) pārejas noteikumu 66. punktā minētie dokumenti – statūtu grozījumi, kas paredz, ka visas akciju sabiedrības (AS) akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas, aktuālais AS akcionāru reģistra nodalījums (nodalījums), pieteikums un apliecinājums par akciju iegrāmatošanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā – iesniedzami līdz šā gada 30. septembrim;...

Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā pieņemti gala lasījumā Saeimā 6. jūnijā, paredz būtiski mainīt šķīrējtiesu procesa regulējumu un ir saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.1 Turpmāk šķīrējtiesas spriedumu varēs apstrīdēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 1 Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022–03–01 „Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Par šo izmaiņu iespējamajiem ieguvumiem un problemātiskajiem aspektiem gan no šķīrējtiesu, gan to klientu – uzņēmēju – interešu viedokļa vēl pirms likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimā diskusiju bija sarīkojis ZAB...

Biznesā tāpat kā dzīvē ir izvēles un iespējas. Ja dzīvē iespējas un izvēles ir atkarīgas no dažādu apstākļu sakritības un saistāmas ar cilvēka rīcību, tad biznesā iespējas izvēlēties var nostiprināt arī līgumiski, slēdzot opciju līgumus. Opcijas un opciju līgumi biznesa pasaulē jau zināmi sen, tomēr tie tiek izmantoti samērā šaurā lokā; visbiežāk – akcionāru un dalībnieku līgumos, nekustamā īpašumu darījumos un finanšu instrumentu tirdzniecībā. Plašāku popularitāti opcijas guvušas kā darbinieku motivēšanas un atalgošanas rīks. Kopš 2021. gada sākumā, kad spēkā stājās grozījumi Komerclikumā un grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir tikusi atvieglota kapitāldaļu opciju jeb akciju opciju (stock options)...

Līderību mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, cita starpā, var nodrošināt skaidrs un pārskatāms regulējums. Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) asā sacensībā ar ASV, Ķīnu un citām lielvarām ir centusies iespējami drīzā laikā veidot regulējumu, kas radītu skaidrus noteikumus tirgus dalībniekiem, vecinātu inovācijas un vienlaikus garantētu cilvēka pamattiesību aizsardzību. Eiropas Padome 2024. gada 21. maijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu (turpmāk – MI Akts) un ir sagaidāms, ka pavisam drīz tas tiks galēji apstiprināts no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes puses​. MI Akts ir tapis straujas tehnoloģiskas izaugsmes laikā un ES likumdevēji ir bijuši spiesti MI Akta izstrādes procesā vairākas reizes būtiski...

Vasaras vidus, atvaļinājumu sezona, bet komercdarbībā iesaistītajiem tā pa īstam atslābt nesanāk, jo likumi ir spēkā arī tad, kad Saeima ir devusies vasaras atvaļinājumā. Šogad tas paredzēts no 21. jūnija līdz 3. septembrim. Saeimas pavasara sesijā, kas aizsākās 8. aprīlī, tika pieņemti septiņi jauni likumi un 79 grozījumi jau esošajos likumos. Iespējams, ne visām normatīvā regulējuma izmaiņām, kas attiecas uz komercdarbību, grāmatvedības kārtošanu un nodokļu jomu, pagūts izsekot. Grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem daudz laika aizņēma gada atskaišu sagatavošana. Tāpēc arī vasarā būtu jāieskatās mūsu žurnālos Bilance un Bilances Juridiskie Padomi, kā arī portālā Bilance PLZ, lai pārliecinātos, ka pats svarīgākais...

Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī sankciju tvērums turpina vērsties plašumā. Finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā pārvaldīt sankciju riskus un nodrošināt atbilstību, vienlaikus nekavējot saimniecisko darbību. Svarīgākie ES sankciju veidi Sankcijas var tikt vērstas pret valsti vai teritoriju, piemēram, pret Krieviju, Baltkrieviju, Irānu, Krimas pussalu. Tās var tikt vērstas arī pret juridiskajām vai fiziskajām personām, organizācijām un personu grupām, tajā skaitā arī pret kuģiem...

Izskatot lietu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ, Senāts spriedumā izteicis arī vairākas nozīmīgas tēzes, kas saistītas ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu. 1 Šai lietai ir slēgtas lietas statuss, tāpēc nav norādīts sprieduma sastādīšanas datums un lietas numurs. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada [..] spriedums lietā Nr. [..], SKA– /2023.1 Ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – Komisija) atzinumiem atzīts, ka pieteicēja veselības stāvoklis 1) neatbilst dienestam II amatu grupā ar ieroča nēsāšanu un lietošanu, 2) neatbilst dienestam I amatu grupā. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta....