BJP RAKSTI

Pēc šīs vasaras spēcīgās vētras un lietavām sociālajos tīklos raisījās diskusijas par iespējamajiem apdrošinātāju atteikumiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību plūdu ietekmē cietušo īpašumu īpašniekiem. Kā iemesli atteikumiem tika minēti noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumi, tajos noteiktā jēdziena „plūdi” definīcija, kā arī noteikumos paredzētie izņēmumi. Atsevišķu apdrošinātāju sākotnējā nostāja daudzos radīja arī zināmu sašutuma vētru un pārdomas par apdrošinātāju rīcības ētiskumu un tiesiskumu. Apdrošināšanas atlīdzības atteikuma gadījumi Apdrošināšanas līguma likuma 31. pantā ir noteikts, ka apdrošinātājam nav tiesību atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā, ja ir saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Vienlaikus Apdrošināšanas līguma likums paredz vairākus gadījumus, kad apdrošinātājam...

Vasaras mēneši paskrējuši, laiks domāt par ražas novākšanu! Tas, tiešā nozīmē, attiecas uz lauksaimniekiem, taču arī valsts pārvaldei jādomā, kā piepildīt nodokļu apcirkņus. Augusta nogalē izskanēja publiski paziņojumi par to, ka nākamā gada valsts budžetā var parādīties iztrūkums un ka par jaunām iniciatīvām pagaidām domāt pāragri. Iespējams, būs atkal jāsavelk josta, jo tā dēvētā fiskālā telpa rādās ar mīnusa zīmi. Tomēr daudzi uzņēmēji ar neskaidrajām vēstīm par iespējamo nodokļu likmju pārskatīšanu nebija mierā, tika draudēts pat pārcelt uzņēmējdarbību uz kaimiņvalstīm, kur nodokļu likmes ir komercdarbības attīstībai draudzīgākas. Tiesa, sociālajos tīklos bija lasāms arī jurista brīdinājums, ka, ja formāli reģistrē uzņēmumu...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības...

Šajā lietā varēs atrast atbildi uz būtisku jautājumus, kas ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesību realizāciju. Proti, vai neesot darba devēja rīkojumam par ieturējumu veikšanu, tam vēlāk rodas tiesība celt atbilstošu prasību tiesā? Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–107/2024 (C29361721) Lietas faktiskie apstākļi Papildus darba algai un komandējuma naudai darba devēja bija piešķīrusi darbiniekam naudas līdzekļus izdevumiem, kas saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieka rīcībā ir palikuši viņam avansā izmaksātie un neizlietotie darba devējas naudas līdzekļi. Darbinieks cēla prasību par darba samaksas 6497,40 eiro piedziņu, tā tika noraidīta. Darba...

Arī vasarā Eiropas Savienībā norisinājušies svarīgi notikumi nodokļu pasaulē, par kuriem uzzināsit šajā rakstā. Tāpat vēršam uzmanību uz nodokļu aktualitātēm Latvijā un esošo nodokļu regulējumu, kuru atbilstību valsts pamatlikumam pārbaudīs Satversmes tiesa. Satversmes tiesā šā gada 8. jūlijā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm (lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 8. decembris). Savukārt šā gada 28. jūnijā ierosināta lieta par kredītiestādes pienākumu...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir pieņemts tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums par Ukrainas valstspiederīgo (trešās valsts valstspiederīgie) norīkošanu darbam citā dalībvalstī, ja uzturēšanās ilgums citā dalībvalstī pārsniedz 90 dienas 180 dienu posmā. EST 2024. gada 20. jūnija spriedums lietā C–540/22 SN u.c. pret Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid Lietas apstākļi Vairākiem Ukrainas valsts­piederīgajiem Slovākijas ie­stādes izsniedza pagaidu uzturēšanās atļauju, kas bija derīga līdz 2020. gada 21. novembrim. Ukrainas valsts­piederīgie strādāja Slovākijā reģistrētajā sabiedrībā ROBI spol s.r.o., kura viņus norīkoja darbā Nīderlandē reģistrētajā sabiedrībā Ivens NV, proti, uzdevumu veikšanai Roterdamas ostā (Nīderlande). ROBI 2019. gada 4. decembrī informēja Nīderlandes...

Rakstā turpinām skatīt Latvijas Republikas Senāta aktuālos spriedumus darba tiesībās. Šajā reizē pieminētas divas civillietas un viena administratīvā lieta, kurā skaidrotas gan Darba likuma, gan Civillikuma normas, kā arī pamatots, kāpēc ar nodarbinātību saistītā strīdus situācija nav risināma administratīvā procesa kārtībā. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–129/2024 (C77838522) Darba likuma 110. pantā ir noteikts, ka darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Šādā gadījumā strīds tiek skatīts tiesā un ar spriedumu tiek izlemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā lietā radās strīds, vai Darba likuma...

Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm1. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē. 1 Trešo valstu pilsoņi, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices...

Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte. Kad ļauts apvienot spēkus? Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri...

Tieši uzņēmēju ierosinājumi ir viens no iemesliem, kāpēc tika grozīts Imigrācijas likuma regulējums attiecībā uz viesstrādnieku piesaisti, uzskata Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) politiskais direktors. Darbaspēka trūkums, tā ierobežotā pieejamība, ja neskaita vēl citas krīzes, ko izjūt komersanti – Covid–19 pandēmijas sekas, Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu sadārdzinājumu, ir viena no galvenajām problēmām. Turklāt tā ir izjūtama visos tautsaimniecības sektoros. Uzņēmēju ierosinājumi uzlabot imigrācijas noteikumus lielā mērā saistās ar darbaroku trūkumu, kas Latvijā aizvien ir aktuāls. Nevar teikt, ka tā ir darba devēju liela vēlme – piesaistīt darba ņēmējus no trešajām valstīm, tā teikt, dodiet ārvalstniekiem priekšroku. Nereti...

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonas privātās intereses var ietekmēt tās profesionālo lēmumu pieņemšanu, vienlaikus mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai, konkrētai institūcijai un publiskajai pārvaldei kopumā. Šajā rakstā apskatīti divi ierobežojumi, kas jāievēro valsts amatpersonai: aizliegumu veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā un amata savienošanas ierobežojumus. Interešu konflikts var izpausties dažādos veidos, piemēram, valsts amatpersona pieņem lēmumu par sava radinieka (laulātā vai bērna) pieņemšanu darbā, pamatojoties uz konkursa komisijas lēmumu, vai valsts amatpersona vizē vai saskaņo dokumentu, kura saturs attiecas uz tās radinieku. Uz jautājumu, kas amatpersonai jādara, lai nenonāktu interešu konfliktā, īsā atbilde ir vienkārša: tai jāievēro likumā...

Kaut arī augusts vēl ir atvaļinājumu mēnesis, rūpes par gada otro pusi jau ir prātā. Drīz sāksies jaunais mācību gads, no brīvdienām atgriezīsies Saeima un turpinās darbu pie likumprojektu izskatīšanas, tostarp pie nākamā gada budžeta un iespējamām nodokļu izmaiņām. Tepat kaimiņos – Igaunijā – jaunā valdības koalīcija jau ir paziņojusi par nodokļu celšanu no nākamā gada vidus, izdevumu samazināšanu ministrijās un valsts uzņēmumos. Vai arī Latvijā sekosim šim piemēram? Finanšu ministrija ir norādījusi, ka valsts budžeta veidošanas procesā 2025. gadam galvenā prioritāte būs valsts drošība. Vienlaikus ministrijām paredzēts strādāt pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar...

Dažādība darba vidē, lai sasniegtu izvirzītos ilgtspējas mērķus, tuvākajos gados kļūs par juridiski saistošu pienākumu daudziem uzņēmumiem. Tāpēc būtu vēlams jau laikus sākt pilnvērtīgu darbu pie dažādības procesu ieviešanas, lai tajā brīdī, kad būs jāsāk ievērot normas, uzņēmumi tām būtu gatavi. Dažādības ieviešanas kontekstā svarīgi ir arī diskriminācijas jautājumi. Kas ir dažādība darbavietā Vārds „dažādība” uzņēmumu terminoloģijā ir parādījies samērā nesen, un tā izpratne un jēga laika gaitā mainās un kļūst arvien plašāka, vebinārā „Dažādība darbavietā – juridiskie un praktiskie aspekti” skaidroja Gatis Flinters, ZAB COBALT partneris un zvērināts advokāts. Attiecībā uz darbaspēku dažādība var tikt skaidrota kā cilvēku atšķirību...

Kaut arī šis nav darba strīds, bet gan strīds par lūgumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par veselībai nodarīto kaitējumu, Senāts lietā izteica nozīmīgas atziņas saistībā ar tiesas pienākumu novērst neskaidrības un pretrunas par apstākļiem, kas lietā ir būtiski, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 25. jūlija spriedums lietā Nr. SKA–546/2023 (A420186620) Izcelšu atziņas par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu apstākļos, kur tiesa konstatēja, ka gan noskaidrojamā jautājuma sarežģītība, gan vienlaikus pieteicējas iespējas efektīvi piedalīties tiesas procesā radīja bažas par taisnīgu un objektīvu tiesas procesa norisi. Senāts norādīja, ka pieteicēja...