BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Kopš 5. aprīļa stājušies spēkā apjomīgi un sarežģīti grozījumi Autortiesību likumā, kas Saeimā pieņemti šā gada 23. martā. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un ietver pielāgošanos digitālajai videi, papildu tiesības autoriem, kā arī rada lielākus izaicinājumus autordarbu izmantotājiem. Grozījumi Autortiesību likumā un ar to saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā tika izstrādāti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, norādīts likumprojektu anotācijās. Viena no tām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK. Otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Diskusijas bija ilgas Diskusijas par grozījumiem Autortiesību likumā bija garas, turklāt abas direktīvas bija jāievieš...

Iemesli, kāpēc būtu jāuzsāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) likvidāciju, var būt dažādi. Likvidējamais uzņēmums var būt maksātnespējīgs, taču ar valdes lēmumu likvidēt var arī maksātspējīgu uzņēmumu. SIA, kura nespēj pildīt savas saistības, par maksātnespējīgu uzņēmumu pasludina tiesa. Lai gan maksātnespējas procesa iznākums ir uzņēmuma likvidācija, tomēr tas nenozīmē, ka likvidācija iespējama tikai un vienīgi uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Ja uzņēmums spēj apmierināt visu kreditoru prasījumus, uzņēmums tiek likvidēts bez maksātnespējas procesa. Likvidācija atšķiras no maksātnespējas ar to, ka SIA likvidācijas mērķis ir izmantojot uzņēmumā esošus aktīvus, apmierināt visu kreditoru prasījumus, savukārt maksātnespējas gadījumā bieži tiek apmierināti tikai nodrošināto kreditoru prasījumi. Atsevišķas situācijas, kad SIA likvidācija varētu būt nepieciešama: SIA darbība ar zaudējumiem – ja sabiedrība strādā ar zaudējumiem, pastāv finanšu rakstura problēmas, kas var novest līdz maksātnespējai. Juridiskas problēmas – ja SIA ir, piemēram, tiesvedības sakarā ar neizpildītām saistībām, SIA likvidācija var būt viens no veidiem, kā novērst situācijas vēl lielāku saasināšanos...

NUMURA INTERVIJA Kredītattiecību risinājumi var būt vairāki. Saruna ar Edgaru Lodziņu, ZAB Cobalt partneri, zvērinātu advokātu JURISTA PADOMS Kā pareizi veicama interešu lobēšana atbilstoši jaunajam regulējumam. Lelde Elīna Liepiņa–Goldberga, ZAB Ellex Kļaviņš juriste Kā norit SIA likvidācija. Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē Spriedumu izpilde un to apstrīdēšanas iespējas. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs AUTORTIESĪBAS Vērienīgi grozījumi Autortiesību likumā. Skaidro Ieva Andersone, ZAB Sorainen partnere, zvērināta advokāte Pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Skaidro Lūcija Strauta, ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīdze KOMERCTIESĪBAS Ja kapitālsabiedrība nav sasniedzama juridiskajā adresē. Sagatavots pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres lēmumiem TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai; Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Valdes locekļa atbildība. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts BJP NUMURU E-ARHĪVS Interesenti var izvēlēties,...

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu. Senāta atziņas var noderēt darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Priekšnoteikumi atbildībai par iestādes darbinieka goda un cieņas aizskārumu ar iesniegumu, kurā ietvertas nepatiesas ziņas 2022. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC–206/2022 (C73434119) Satversmes 95. pantā ietverta klauzula, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Savukārt civiltiesiskā atbildība par personisko kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot personas godu un cieņu, reglamentēta Civillikuma (turpmāk – CL) 2352.1 pantā. 1 Sk. Augstākās tiesas 2017. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–184/2017 (C28330013) 8.2.4. punktu. 2 Sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–41/2020 (C28330013) 10.5. punktu. Kā atzīts judikatūrā, personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tādēļ, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē, jo šādā gadījumā personām tiktu liegta iespēja panākt tiesā...

Ar valdes locekļu statusu, lomu un atbildības regulējumu saistītie jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli, bet tajā pašā laikā tie vēl aizvien rada pārpratumus. Nereti rodas neskaidrības arī ar atlīdzības noteikšanu un izmaksu, kā arī veidu, kā pareizāk nodibināt tiesiskās attiecības ar valdes locekļiem, kuri iepriekš ir bijuši sabiedrības darbinieki. Latvijas sabiedrībās, kuras ietilpst starptautiskos koncernos, regulāri tiek mēģināts piemērot citā valstī pastāvošo tiesisko regulējumu par sabiedrības vadību, tā radot nevajadzīgus riskus. Šajā rakstā tiks apskatīti aktuāli Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) spriedumi, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām ar valdes locekļiem, jo tieši tiesu prakse ir labākais indikators tam, kuri jautājumi joprojām ir neskaidri uzņēmējiem un kuriem ir pievēršama pastiprināta vērība. Darījumu noslēgšana ar valdes locekļiem Darījumi, kas noslēgti ar valdes locekļiem, visbiežāk rada domstarpības tieši saistībā ar iespējamo zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai. Tāpēc ir vērts minēt atsevišķus Senāta spriedumus, kuros ir sniegtas nozīmīgas atziņas šajā kontekstā. Pareiza izpratne par valdes locekļu atbildības robežām...

Žurnāla 2023. gada janvāra, marta un aprīļa numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Par informācijas aizsardzību EST 2022. gada 17. novembra spriedums lietā C–54/21 Polijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja iepirkuma procedūru, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Pretendents, kas iesniedza zemāku cenu nekā iepirkuma uzvarētājs, apstrīdēja līgumslēdzējiestādes lēmumu, jo līgumslēdzējiestāde nav izpaudusi informāciju saistībā ar citu pretendentu piedāvājumiem, proti, agrāk sniegto pakalpojumu sarakstu, personas, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām personām, kuras nodod resursus, un projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu. Savukārt līgumslēdzējiestāde uzskatīja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un nav izsniedzama citiem pretendentiem. No EST spriedumā paustajiem secinājumiem izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāaizsargā arī tāda informācija, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014....

Pirms pieciem gadiem – 2018. gada 1. aprīlī – stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tajā iekļauti tikai 13 panti, un šī regulējuma pieņemšanas mērķis bija veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Labklājības ministrijai tika uzdots nodrošināt šim uzņēmējdarbības veidam gan atbalsta nosacījumu piemērošanu, gan uzraudzību. Lai uzzinātu, kā veicies ar sociālās uzņēmējdarbības stimulēšanu un cik aktīvi šai jomā izpaudušies paši uzņēmēji, aicinājām uz sarunu Imantu Lipski, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētāju. Kad radās ideja par īpašu sociālā uzņēmuma regulējuma nepieciešamību Latvijā? Pirms apmēram desmit gadiem pie mums, Labklājības ministrijā, vērsās vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji un šīs jomas pētnieki, lai informētu, ka Eiropā un citviet pasaulē arvien aktuālāka kļūst tēma par sociālo uzņēmējdarbību. Tās mērķis bija risināt tos sociālos jautājumus, ar kuriem valsts bez sabiedrības atbalsta nespēja tikt sekmīgi galā, piemēram, bezdarbu, nabadzības risku,...

Vai pietiek ar darba devēja mutisku rīkojumu, lai nosūtītu darbinieku komandējumā? Ja darbinieks rupji pārkāpj darba kārtības noteikumus, vai jāsagaida vismaz trīs šāda veida pārkāpumi, lai varētu uzteikt darbu? Šie un citi jautājumi nereti ir aktuāli gan uzņēmuma vadītājam gan grāmatvedim. Precīzu atbildi var sniegt juristi, kuri vislabāk pārzina darba attiecību tiesisko regulējumu. Kad nepieciešams darba devēja rakstveida rīkojums? Ar darba devēja rīkojumiem nosaka darba kārtību uzņēmumā. Darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem. Jāņem vērā, ka ar rīkojumiem nevar pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli, piemēram, atsaukt no atvaļinājuma vai samazināt darba algu (to saturs nevar būt pretējs normatīvajos aktos noteiktajam darba tiesisko attiecību regulējumam). Darba likums neuzliek par pienākumu sagatavot rakstveida rīkojumus šādos gadījumos, līdz ar to rīkojums var tikt sagatavots dažādos veidos, t. sk. mutiski, izmantojot elektroniskās personāla uzskaites sistēmas, e–pastu u.tml.: darba līguma ietvaros precizē darbinieka darba pienākumus, darba līguma ietvaros precizē darba kārtības un darbinieka...

Preču zīmju juridiskai aizsardzībai tiek pievērsta nepelnīti maza vērība. Juridiski instrumenti tiek meklēti tajā brīdī, kad jau kāds cits sāk izmantot sajaucami līdzīgu preču zīmi. No tiesību piemērošanas viedokļa pareizākais scenārijs ir vispirms reģistrēt preču zīmi, pārliecināties, ka attiecīgajās jurisdikcijās preču zīme ir aizsargāta, un tikai tad to sākt izmantot. Trīs iespējas Par preču zīmes aizsardzību vajadzētu domāt laikus, vēl pirms produkts tiek radīts un laists tirgū, uzsver Līga Fjodorova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT zvērināta advokāte, Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju jomā un Eiropas Preču zīmju pilnvarotā. Pastāv vairākas iespējas, ar kādu tiesisko instrumentu palīdzību nodrošināt preču zīmes reģistrāciju. Latvijā nacionālo preču zīmi var reģistrēt Patentu valdē. Savukārt citās jurisdikcijās šo preču zīmi reģistrē attiecīgās valsts kompetentā iestāde. Tas nozīmē, ka preču zīme būs aizsargāta konkrētās valsts teritorijā. Otra iespēja ir reģistrēt Eiropas Savienības (ES) preču zīmi, ko var izdarīt ES Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Šajā gadījumā ar vienu preču zīmes...

Kas tīmekļvietnes uzturētājam jāievēro, lai, veicot preču tirdzniecību internetā, juridiski un tehniski pareizi sakārtotu sīkdatņu ievākšanas mehānismu? Kas jāņem vērā pēc 2022. gadā ieviestajām izmaiņām preču cenu norādīšanas noteikumos? Par šiem jautājumiem vebinārā „Reklāmas un cenu personalizācija interneta veikalos” informēja Anna Vladimirova–Krjukova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, e–komercijas risinājumu uzņēmuma Magebit biznesa attīstības speciālists. Sīkdatnes – ko drīkst un ko ne Lai nodrošinātu atbilstību sīkdatņu personalizācijas jomā, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kuru valstu regulējumi katrā gadījumā jāpiemēro. Ja uzņēmums strādā tikai Latvijas ietvaros, jāpiemēro vietējais regulējums, taču, strādājot arī ārpus Latvijas, kas īpaši raksturīgi e–komercijai, jāņem vērā, ka regulējums citās valstīs (arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) var atšķirties, seminārā norādīja Anna Vladimirova–Krjukova. Svarīgi identificēt datu apstrādes lomu, kuru uzņēmums sev piešķir procesa ietvaros. Ja personalizācijas nodrošināšanai tiks izmantoti trešo pušu risinājumi (piemēram, sīkdatņu baneru...

Ja pie zvērināta notāra nav noslēgts mantojuma līgums vai nav taisīts testaments, tad pēc personas nāves mantošana notiek saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Kas var mantot saistībā ar likumu un kādi nodokļi ir jāmaksā par mantojuma pieņemšanu? Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nav mantojuma nodokļa. Mantošanas tiesības ir noteiktas Civillikuma otrajā daļā. Ja personai nav bijis testamenta vai mantošanas līguma, likuma 403. pants nosaka, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 1. šķiras mantinieki ir dēls, meita, mazdēls, mazmeita; 2. šķiras mantinieki ir tēvs, māte, brālis, māsa, brāļa/māsas bērni; 3. šķiras mantinieki ir pusmāsa, pusbrālis, viņu bērni; 4. šķiras mantinieki ir vecaistēvs, vecāmāte, māsīca, brālēns un pārējie radinieki. Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Nav mantošanas nodokļa Latvijā nav mantošanas nodokļa...

Maijs daudziem ir gada gaidītākais mēnesis. Visapkārt plaukst un zaļo, tāpēc pārņem sajūta, ka arī cilvēkiem pienācis laiks mosties no ziemas sastinguma, pavērties apkārt, vai nav kāda jauna iespēja pilnveidoties, attīstīties. Tā pirms 30 gadiem 17. maijā tika dibināta izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. Uzņēmums uzsāka apgūt jaunu un inovatīvu jomu – nodrošināt komersantus ar tiesisko informāciju – valsts izdoto normatīvo aktu tekstiem. Tolaik vēl internets nebija tik viegli pieejamas kā patlaban, bet grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem ziņas par to, kas mainījies viņu darbības regulējumā, bija akūti nepieciešamas. No šādas sākotnējās idejas vēlāk attīstījās žurnāls Bilance – pirmais periodiskais izdevums valstī, kas specializējās grāmatvedības, finanšu un komercdarbības tematikā. Pa šiem gadiem izkristalizējās arī ideja par vēl vienu žurnālu, kas pievērstos juridiskajiem aspektiem, jo gan uzņēmumu vadītājiem, gan grāmatvedības speciālistiem bieži jādomā, kā finanšu risinājumus saskaņot ar tiesību normām. Tā pirms 10 gadiem – 16. maijā – pirmoreiz izdevniecības klientiem tika prezentēts jaunais žurnāls...

NUMURA INTERVIJA Sociālajai uzņēmējdarbībai ir iespējas uzplaukt. Saruna ar Imantu Lipski, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Preču zīmes aizsardzība. Skaidro Līga Fjodorova, ZAB COBALT zvērināta advokāte, Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju jomā un Eiropas Preču zīmju pilnvarotā Sīkdatņu ievākšana un cenu norādīšana – kas jāievēro interneta veikaliem. Informē Anna Vladimirova–Krjukova, ZAB COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, Magebit biznesa attīstības speciālists Mantojums un nodokļi. Skaidro Jānis Taukačs, ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts DARBA TIESĪBAS Jautājumi, ko pavaicāt juristam. Gita Oškāja, zvērināta advokāte KOMERCTIESĪBAS Atsevišķas tiesu prakses aktualitātes tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Irina Kostina, SIA ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, Darba tiesību prakses grupas vadītāja IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta svarīgākos 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar nodarbinātības jautājumiem vai kuros izteiktās atziņas būtu noderīgas arī darba strīdos. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Disciplinārā atbildība par rīcību ārpus dienesta pienākumu izpildes 2022. gada 18. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–821/2022 (A420173121) • Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi rīcība ārpus dienesta pienākumu izpildes – darba kolēģa neatturēšana no automašīnas vadīšanas alkohola reibumā – var radīt neuzticību amatpersonas godprātībai arī dienesta pienākumu turpmākajā izpildē. Disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta – ir samērīgs. Personas pienākums, lūdzot atbrīvot no drošības naudas iemaksas, sniegt ziņas tiesai par savu mantisko stāvokli 2022. gada 6. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–851/2022 (680006222) • Procesa dalībnieks tiek atbrīvots no maksājumiem par tiesvedību gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un līdz ar to personai var trūkt līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. •...