BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk tekstā – likums). Rakstā skaidrots, kādam personu lokam šis likums ir saistošs un kādas darbības ir jāveic, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu. Ir būtiski nošķirt divus dalītā īpašuma gadījumus – piespiedu dalīto īpašumu un brīvprātīgu dalīto īpašumu. Piespiedu dalītais īpašums ir regulēts likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk tekstā – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā. Šis īpašuma veids Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Šādā gadījumā uz likuma pamata zemes un ēkas (būves) īpašnieka starpā pastāv piespiedu nomas...

Rakstā sniegts ieskats aktuālākajos (2022. gada) Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos publisko iepirkumu lietās. Iepirkuma procedūras pārskatīšanas termiņš 2022. gada 24. februāra spriedums lietā C532/20 EST šajā lietā tika uzdots jautājums par to, kā interpretēt Padomes direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, normas saistībā ar apstrīdēšanas (pārskatīšanas) termiņa noteikšanu publisko iepirkumu lietās. Proti, vai direktīvas normas ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš, kurā izraudzītais pretendents var pieprasīt pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, ar kuru par pieņemamu ir atzīts noraidīta pretendenta piedāvājums, var tikt aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā dienu, kurā šis pretendents saņēma šo lēmumu, pat ja šajā dienā, pirmkārt, šis pretendents nebija vai vēl nebija pieprasījis pārskatīt šīs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātu un, otrkārt, izraudzītais pretendents vēl nebija saņēmis pienācīgu informāciju par...

Datu atvēršanas nepieciešamība ir jāvērtē caur Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prizmu. Tie ir divi galvenie dokumenti, kas starptautiskajā līmenī regulē personas privātās dzīves aizsardzību. Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam, kā arī konkrētam, skaidram un leģitīmam nolūkam. Cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm un vārda brīvībai, tāpēc galvenais datu aizsardzībā ir līdzsvars starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, skaidroja Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā „Informācijas atklātība un personu datu aizsardzība”. Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas Ar datiem, kas nav personas dati, var atklāti dalīties, tos publicēt, jo Eiropas Savienībā (ES) nav regulējuma par dalīšanos ar datiem, kas nav personas dati. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Šādi personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar...

Pēdējos gados strauji augusi ekonomikas digitalizācija. Dzīvojam laikā, kad preču un ēdienu piegāde ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Gan juridiskās, gan fiziskās personas savā uzņēmējdarbībā aizvien vairāk izmanto tīmekļa vietnes vai mobilās lietotnes. Tas rada jauno vidi ēnu ekonomikai, jo pastāv risks, ka pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēja darbība ar platformu starpniecību reizēm ir saistīta ar saimnieciskās darbības nereģistrēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ arvien aktuālāks kļuvis jautājums par digitālo platformas uzraudzību. Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7) 2022. gada 22. martā tika pieņemta ES Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Saskaņā ar pieņemtajiem jaunajiem DAC7 noteikumiem digitālajām platformām būs pienākums ziņot noteiktu informāciju par personām un uzņēmumiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus pārdošanai ar digitālo platformu starpniecību. Papildus šīm platformām jāveic pārdevēja pārbaudes procedūras, lai saņemtu informāciju no personām un uzņēmumiem, kas darbojas ar platformas starpniecību. Platformas informāciju sniegs savai nodokļu administrācijai....

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) novembrī organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu. Viens no tematiem, kas forumā tika izvērsti analizēts, bija vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, nediskriminējot darbiniekus pēc dzimuma vai citām pazīmēm. Taisnīgas darba samaksas sistēmas izveide Edīte Līdaka, AS Pasa­žieru vilciens Personāla daļas vadītāja, konferencē dalījās ar pieredzi par uzņēmumā izstrādāto darba samaksas sistēmu, tās kritērijiem un metodēm. Taisnīgas un vienlīdzīgas darba samaksas izveidei uzņēmumā svarīgi ievērot trīs pamatprincipus – ārējo taisnīgumu, iekšējo taisnīgumu un individuālo taisnīgumu. Ārējais taisnīgums nozīmē, ka darba samaksa ir līdzvērtīga ar darba tirgū konkrētajam amatam atbilstošo samaksu, respektīvi, tā ir konkurētspējīga ar atlīdzību, kas par līdzvērtīgu darbu tiek maksāta citos uzņēmumos. Savukārt iekšējais taisnīgums saistāms ar atalgojuma sistēmu, kas izveidota paša uzņēmuma iekšienē (par līdzīgiem pienākumiem un amatiem tiek maksāts līdzīgs atalgojums). Visbeidzot, individuālais taisnīgums attiecas uz to, ka darba samaksas noteikšanā tiek ņemts vērā ne tikai amats vai amatu grupa,...

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2021. gada 5. augustā, piešķīra Valsts ieņēmumu dienestam tiesības publiskot savā tīmekļvietnē informāciju par nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām, attiecībā uz kurām konstatēti nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi. Šādu lēmumu publiskošana komersantu un arī juristu vidē izraisīja pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš šādas ziņas bez nodokļu maksātāju piekrišanas dienests nedrīkstēja izpaust. Vai jau patlaban var secināt, ka šāda atklātība sasniegusi mērķi – veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī – vai arī paši uzņēmēji guvuši kādu noderīgu mācību un turpmākajā komercdarbībā vērā ņemamas atziņas no publiskotās informācijas? Par to saruna ar Daini Vodolaginu, BDO Latvia vecāko nodokļu projektu vadītāju. Kopš likuma grozījumu pieņemšanas, kas atļāva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) publicēt sabiedrībai nozīmīgus lēmumus nodokļu lietās, pagājis gandrīz pusotrs gads. Likumdevējs un VID izteica cerības, ka tas palīdzēs pat ēnu ekonomikas mazināšanā, bet juristi – bažas par ietekmi...

NUMURA INTERVIJA VID lēmumu publiskošana ietekmē uzņēmuma reputāciju. Saruna ar DAINI VODOLAGINU, BDO Latvia vecāko nodokļu projektu vadītāju JURISTA PADOMS Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7) un tās īstenošana Latvijā. MADLENA DROZDOVA, nodokļu konsultante, Zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš Kā pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri Latvijā vai ārvalstīs. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana. NADEŽDA KOROBČENKO, SIA EK SISTĒMAS juriste, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija Mājoklis biedre DATU AIZSARDZĪBA Datu aizsardzībā svarīgs ir līdzsvars un nolūks. Biedrības Sabiedrības par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā JEKATERINAS MACUKAS, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane DARBA TIESĪBAS Jautājumi, ko pavaicāt juristam. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte IEPIRKUMI EST spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam. LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.” (EST spriedums lietā 34-73, „Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze”, 10., 11. punkts). Lietā Nr. C391/20 tika uzdoti divi prejudiciālie jautājumi par LESD 49. pantu - brīvība veikt uzņēmējdarbību. Jautājumu būtība, vai LESD 49. un 56. pants, kā arī Hartas 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā...

Noslēdzot šo gadu, apskatīsim Latvijas Republikas Senāta departamentu divus rīcības sēžu (lietu skata departamenta tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā) lēmumus, kas skar jautājumus, kuros radušies strīdi darba tiesisko attiecību jomā. Līdz ar tiesnešu kolēģijas lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā pārsūdzētais spriedums un tas kļūst izpildāms. Darba līguma uzteikums, ja darbinieks, arodbiedrības biedrs, ilgstoši slimo Jau iepriekšējā žurnāla numurā rakstījām, ka Darba likuma (DL) 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība uzteikuma gadījumā darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Apskatīsim darba devēja pienākumus situācijā, kad tas ir nolēmis uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, DL 101. panta pirmās daļas 11. punktā minētajā gadījumā, proti, darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ ilgstoši neveic darbu. DL 110. pantā ir noteikts, ka, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šādā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Tajā pašā laikā DL nav noteikta konsultāciju forma, kā arī veids pieprasījumam sniegt viedokli vai iebildumus par darbinieka atlaišanu....

Jāatzīst, ka 2022. gads Konkurences padomei nav bijis izņēmums, joprojām saglabājās divas galvenās iestādes prioritātes – atklāt un novērst smagākos konkurences tiesību pārkāpumus, kā arī aktīvi veikt tirgus dalībnieku, pasūtītāju un citu interesentu izglītošanu, lai veidotu gan izpratni, gan celtu konkurences kultūru. Karteļi publiskajos iepirkumos joprojām dominē, ja skatāmies kopumā uz iestādes paveikto. Karteļi publiskajos iepirkumos 2022. gadā konstatēti karteļi gan vairākos pašvaldību organizētājos iepirkumos, gan bijusi pirmā pārkāpuma izpētes lieta, kad kartelis konstatēts tieši privātā pasūtītāja organizētajā iepirkumā. Bez karteļu pārkāpuma izpētes lietām var minēt arī prevencijas1, kuras iestāde veic kā alternatīvu formālai lietas izpētei gadījumos, kad saskata, ka pie noteiktajiem faktiskajiem apstākļiem efektīvu rezultātu var sasniegt arī šādā veidā. Konkurences padomes (turpmāk – KP) 2022. gadā realizēto prevenciju procedūru prakse liecina, ka lielākā daļa karteļa pazīmju, par kurām KP ir saņēmusi informāciju, tika konstatētas tieši publiskajos iepirkumos. No KP puses tika saskatītas aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem, piemēram, viens pretendents...

Apjomīgi Darba likuma grozījumi stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Tie attiecināmi uz vairākām izmaiņām darbinieku nodarbinātībā – darba līguma saturu, nodarbinātības noteikumiem, atvaļinājumiem un iespējamām atkāpēm koplīgumos. Šīm likuma izmaiņām bija veltīts arī zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Cobalt rīkotais vebinārs „Kas jauns darba tiesību jomā?”. Likuma izmaiņas, kas stājās spēkā pirms nepilna pusgada, ļauj darbiniekam saskaņot darba laiku ar privātās dzīves vajadzībām, skaidroja Ivo Maskalāns, zvērināts advokāts, ZAB Cobalt vecākais speciālists. Likuma grozījumi lielā mērā izstrādāti, lai pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES prasības, norādīts likumprojekta anotācijā. Iespējas paredzēt koplīgumā izņēmumus Ar grozījumiem Darba likuma 6. pants papildināts ar trešo daļu, kas nosaka: likumā noteiktajos gadījumos ar darba koplīgumu, kas noslēgts...

Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo pretējā gadījumā var iestāties solidāra atbildība par zaudējumiem, ko tie varētu būt nodarījuši sabiedrībai. Ekonomiskā krīze un ar to saistītie riski ietekmē arī biznesa lēmumus, un, iespējams, uzņēmējam būs jāpierāda, ka konkrētos apstākļos šādi lēmumi bijuši vislabākie. Kas varētu kalpot kā pierādījums un kā izvairīties no riskiem, saruna ar Eviju Novicāni, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri, kura ilgus gadus rūpīgi pētījusi valdes locekļa atbildības jautājumus. Kā nonācāt līdz valdes locekļa atbildības jautājumu izpētei? Savulaik man par valdes locekļa rīcību bija jāraksta pieteikums tiesai, taču sapratu, ka ar rakstīšanu nemaz tik labi nesokas, jo tiesu prakses šajos jautājumos tikpat kā nav un attiecīgi nav ar ko salīdzināt. Komerclikumā norma par valdes locekli ir iekļauta, bet tā ir visai abstrakta. Tā kā interese izpētīt kādu jautājumu dziļāk man ir jau kopš studiju gadiem, pievērsos valdes...

Tiesvedības praksē ir ierasts, ka juridiskas personas lietas ved tā pilnvarota persona, savukārt fiziska persona izvēlas sev pārstāvi tikai sarežģītākās lietās. Komercdarījumos visbiežāk personas izvēlas izdot pilnvaru kādai trešajai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā tās nav Latvijā vai ja ir pārliecība, ka profesionālis intereses pārstāvēs vislabāk. Arī šķīrējtiesvedības praksē puses sarežģītākās lietās pilnvaro personu, kas ir uzņēmuma pārstāvis un pārzina uzņēmuma procesus, vai zvērinātu advokātu, kurš spēs adekvāti un aukstasinīgi noreaģēt brīdī, kad pats prasītājs nespēj valdīt emocijas. Pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi. Ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt konkrētu uzdevumu pilnvaras devēja vārdā. Savukārt pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Šajā darījumā saistības uzņemas ne vien pilnvarnieks, bet arī pilnvaras devējs. Tomēr, pirms pilnvarojat kādu personu, pārliecinieties par izsniegtās pilnvaras saturu un pilnvarojuma apjoma robežām. Fiziskai personai, kurai tiek izdota pilnvara, ir jābūt...

Banku aizdevumi joprojām veido galveno finansējuma avotu Latvijas uzņēmējiem. Tomēr tas nav vienīgais uzņēmējdarbībai pieejamais naudas aizņemšanās avots. Mēs redzam, ka uzņēmējiem aug interese par alternatīvām finansējuma iespējām. Šajā rakstā plašāk par naudas piesaisti kapitālas tirgos. Pēdējos gados Latvijas kapitāla tirgus ir kļuvis arvien pieejamāks mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas tā ir noticis, pateicoties vairākiem faktoriem. Pirmkārt, regulējošo institūciju iniciatīvai – ir pieņemts un tiek realizēts plāns kapitāla tirgus attīstībai, notiek diskusijas un izglītojoši semināri. Sadarbībā ar nozari ir radīta vide potenciālā emitenta konsultēšanai un atbalstam, uzrauga paspārnē sākusi strādāt profesionālu konsultantu grupa (Vērtspapīru smilškaste), kas bez maksas izvērtē potenciālo emitentu un sniedz rekomendācijas, kā labāk startēt biržā. Ne mazāk svarīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 20% līdz 5% ienākumam, kas gūts no vērtspapīriem, kas neietilpst regulētajā tirgū. Tas ļaus paplašināt investoru loku un piesaistīt Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu privātos ieguldītājus Latvijas alternatīvajam kapitāla tirgum. Tāpat...

Darba likuma 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Proti, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Izņēmumi Darba likumā ir gadījumi, kas noteikti likuma 47. panta pirmajā daļā (darba līguma uzteikums pārbaudes laikā) un 101. panta pirmās daļas 4. punktā ( darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī), 8. punktā (ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu) un 10. punktā (tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība). Savukārt, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šā likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktā (darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums) un 11. punktā (darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ ilgstoši neveic darbu) minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Tiesu praksē ir norādīts, ka, ievērojot Darba likuma 110....