BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Augsta līmeņa politiskā korupcija mediju dienaskārtībā Latvijā nonāk reti – ar „politisko aizmuguri” publiski netiek saistītas pat aizdomīgu darījumu shēmas, kurās iesaistīti desmiti vai simti miljonu eiro. Vienlaikus pastāv arī zemāka līmeņa korupcija, ar ko biežāk var gadīties saskarties uzņēmējiem – korupcija iepirkumos, administratīvā korupcija un citi. Kā uzņēmējam ikdienā atpazīt korupciju, kad un kā par to ziņot, kas palīdz un kas traucē to izmeklēt, saruna ar Inetu Cīruli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un Amīliju Raitumu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, kura informēja par politisko organizāciju un to apvienību gada pārskatu tematiku. No jūsu amata pozīcijām raugoties – kā laika gaitā mainījusies korupcija, tās apmēri, struktūra, proporcijas starp dažādiem koruptīvo noziegumu veidiem? Kādas Latvijā ir korupcijas pašreizējās tendences? Mūsdienu korupcija ir kļuvusi rafinētāka, sarežģītāka. Noziegumu veicēji kļuvuši erudītāki, nereti ar labu izglītību ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Starp viņiem var būt arī grāmatveži, bet galvenie lēmumu...

Par jaunākajām aktualitātēm datu aizsardzības jomā Datu aizsardzības dienai1 veltītajā vebinārā „Datu aizsardzība 2023. gadā” informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen speciālisti. Starp vebinārā aplūkotajiem tematiem bija tādi kā datu aizsardzības prasības darba laika uzskaitē; prasības, kas jāņem vērā, izvēloties uzticamus pakalpojumu sniedzējus un sadarbības partnerus; kā arī tika analizēts, kādos gadījumos ir iespējams tiesāties, apstrīdot Datu valsts inspekcijas (DVI) piemēroto sodu. 1 Katru gadu 28. janvārī tiek atzīmēta Datu aizsardzības diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un veicināt privātuma un datu aizsardzības labo praksi. Datu aizsardzības jaunumi Atskatoties uz pēdējo mēnešu jaunumiem, redzams, ka gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālajā līmenī notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes personas datu atkārtotai izmantošanai. ES 2022. gadā ir izdevusi tā dēvēto Datu pārvaldības aktu (Data Governance Act), kas kļūs piemērojams 2023. gada septembrī. Viens no tā mērķiem ir palielināt atkārtotai izmantošanai pieejamo datu apjomu ES, ļaujot publiskā sektora datus izmantot mērķiem, kas atšķiras...

Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum. Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot,...

Slēdzot darījumus, puses cer uz veiksmīgu sadarbību, un strīdus jautājumi ir pēdējie, par kuriem tiek domāts. Tomēr tiesu praksē ir novērots, ka, nonākot līdz strīdus situācijai, darījuma puses apjūk, jo nav pārliecinātas, kurā instancē risināt strīdu un kādas tiesības ir otrai pusei, ja tā nepiekrīt prasībā norādītajai argumentācijai. Arvien retāk sastopami līgumi, kuros nav atrunāta strīdus izskatīšanas kārtība, tādēļ pusēm noteikt instanci, kurā sniegt prasības pieteikumu, vairs nav sarežģīti. Prasības pieteikumā iesniedzējs (prasītājs) norāda visus argumentus un faktus, kas apliecina, kāpēc strīds izšķirams tam par labu. Saņemot prasības pieteikumu, valsts tiesa vai šķīrējtiesa informē otru pusi (atbildētāju) par prasības pieteikuma saņemšanu un aicina sniegt savu viedokli. Saņemot paziņojumu no valsts tiesas vai šķīrējtiesas, strīda atbildētājs parasti sniedz atsauksmi vai paskaidrojumus uz iesniegto prasību, izklāstot, vai piekrīt/nepiekrīt tai, papildinot atsauksmi ar faktiem un argumentiem, kas pamato atbildētāja nostāju. Kā rāda tiesu pieredze, savstarpējās darījumu attiecībās ne vienmēr visi strīdi ir tik paredzami, pašsaprotami...

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojams koplīgums. Darbs tiek veikts atbilstoši ikmēneša darba grafikam, kurā ir noteiktas nevis konkrētas iknedēļas atpūtas dienas, bet iknedēļas atpūtas laiks, ko darba devējs piešķir atkarībā no iknedēļas bāzes laikposma. Saskaņā ar koplīgumu darba devējs starp divām maiņām darbiniekam piešķīra: 12 stundu ikdienas atpūtas laiku, ko darbinieks varēja pavadīt savā dzīvesvietā...

Tuvojoties atpūtas sezonai, atkal aktuāli kļūst jautājumi par atvaļinājuma izmantošanu un iespējām samērot darba laiku ar strādājošo vēlmēm, piemēram, paveikt nedēļas darbu dienu ātrāk, pagarinot darba stundas citās dienās. Tāpat vasarā darba devējiem var rasties nepieciešamība nolīgt darbinieku uz nepilnu laiku. Vai svētku dienas pagarina atvaļinājumu? Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Valsts darba inspekcija ir sniegusi skaidrojumu, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Taču autores ieskatā ir iespējams arī otrs variants – atvaļinājumu nepagarina – darba devējs piešķir atvaļinājumu un pēc iespējas ņem vērā darbinieka vēlmes, tostarp attiecībā uz atvaļinājuma garumu. Piemēram, darbinieks vēlas izmantot atvaļinājumu vienu nedēļu, neatkarīgi no tā, vai un cik svētku dienas iekrīt šajā periodā. Darbinieks lūdz piešķirt atvaļinājumu vienu nedēļu no 2023. gada 8. līdz 14. maijam (pirmdiena–svētdiena). 14. maijs ir svētku diena – Mātes diena, līdz ar to šī...

Žurnāla 2023. gada janvāra un marta numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–Bilances Juridiskie Padomi. Par balstīšanos uz pilnsabiedrības biedra pieredzi un solidāro atbildību EST 2022. gada 30. septembra rīkojums lietā C592/21 Šajā lietā prejudiciālo jautājumu EST iesniedza Latvijas Administratīvajā rajona tiesa par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 63. pantu, saskaņā ar ko uz attiecīgo profesionālo pieredzi ekonomikas dalībnieki var paļauties uz cita subjekta spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Analoģisks regulējums ir iekļautas arī Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtajā daļā. Kā to norāda EST, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas,...

NUMURA INTERVIJA Sabiedrība redz korupcijas aisberga mazāko daļu. Saruna ar INETU CĪRULI, KNAB priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un AMĪLIJU RAITUMU, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci JURISTA PADOMS Datu aizsardzība nezaudē aktualitāti. IEVA ANDERSONE, zvērināta advokāte, ZAB Sorainen partnere, JŪLIJA TERJUHANA, juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste un CIPP/E, ZAB Sorainen, ANDIS BURKEVICS, zvērināts advokāts, sertificēts datu aizsardzības speciālists, ZAB Sorainen, KATRĪNE PĻAVIŅA–MIKA, zvērināta advokāte un CIPP/E, ZAB Sorainen Tiesības uz darbu un arī atpūtu. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte Pretprasība tiesas/šķīrējtiesas procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti. IEVA KUSTOVA, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, pierakstīja INESE HELMANE DARBA TIESĪBAS Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes darba tiesību un konkurences lietās. IVETA ZELČA, LLM., Mg.iur., zvērināta advokāte IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās.EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Daudzas valsts iestādes jau publicējušas pārskatus par 2022. gada darbības rezultātiem. Aizvadītais gads bija gan emocionāli, gan finansiāli smags, ko var skaidrot gan ar Covid–19 pandēmijas izraisītajām sekām, gan Krievijas uzsākto agresīvo karu Ukrainā. Šādos nelabvēlīgos apstākļos uzņēmējiem neklājas viegli, piemēram, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gada darbības pārskatā ziņo, ka pieaudzis gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Tomēr daudzi kreditori atteikušies saskaņot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Analizējot konkrētus gadījumus, konstatēts, ka „tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav”. Pārskatu par 2022. gadu publiskoja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka pērn uzsāktie 32 kriminālprocesi visbiežāk saistīti ar kukuļņemšanu un noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un kukuļdošana. Iezīmējusies arī negatīva tendence...

Žurnāla 2023. gada janvāra numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–BILANCES JURIDISKIE PADOMI. Pamatnolīguma vērtība EST 2022. gada 14. jūlija spriedums apvienotās lietas C–274/21 un C–275/21 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24), 33. panta 1. punkts nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras. Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu. Savukārt Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punkts paredz, ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas, kas saistītas ar darba un nodarbinātības tiesībām. Arī šajā rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sk. žurnāla 2023. gada februāra numura rakstu „Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fizisku personu datu apstrādes lietās”. Kā jau minēts iepriekšējos apskatos1, LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. Attiecībā uz EST tiesas pienākumu izskatīt lietu un pieņemt prejudiciālo nolēmumu judikatūrā ir secināts: „Atteikties lemt par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir redzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem....

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta trīs spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par komercsabiedrības valdes locekļa tiesībām saņemt atlīdzību, bet divos – par darbinieku skaita samazināšanas norisi uzņēmumā. Atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKC–48/2022 (C30474417) Lietas faktiskie apstākļi 2011. gada 26. septembrī prasītājs dibinājis SIA, kurā bijis visu kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis. Atbilstoši 2011. gada 1. oktobrī noslēgtajam darba līgumam prasītāja alga noteikta 710 eiro (500 latu) mēnesī. 2014. gada 15. augustā SIA kapitāla daļas pārgājušas citas personas īpašumā, taču prasītājs turpinājis pildīt valdes locekļa pienākumus. 2014. gada 16. augustā jaunais dalībnieks pieņem lēmumu pārveidot SIA statusu no mikrouzņēmuma uz parastās SIA statusu, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā. Tāpat jaunais dalībnieks, ievērojot Komerclikuma 221. panta astotās daļas noteikumus un novērtējot sabiedrības stāvokli, valdes locekļa pienākumu apjomu un faktu,...

Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamentam bijis sekmīgs, jo lietu izskatīšanas koeficients bijis 107 procenti – kopā izskatīts 973 lietas, kas ir par 60 lietām vairāk nekā Senātā gada laikā saņemtās 913 lietas. Attiecīgi gada nogalē līdz 365 lietām samazinājies no iepriekšējiem gadiem neizskatīto lietu atlikums. Civillietās saglabājusies arī augsta kasācijas tiesvedības filtra efektivitāte – aptuveni 77 procentos gadījumu no saņemtajām lietām kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Savukārt no izskatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs bijis vēl augstāks – 81,6 procentos gadījumu tiesvedība netika ierosināta. Šādi statistikas dati izskanēja gada sākumā sasauktajā Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvērtēja tiesas darbu 2022. gadā. Lai noskaidrotu, kādi iemesli ir tik lielam kasācijas sūdzību atbirumam un vai, mēģinot startēt uz trešo tiesu instanci, netērējam lieki laiku un finanšu resursus, aicinām uz sarunu Normundu Salenieku, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Pēc jūsu plēnuma ziņojumā minētās statistikas sanāk, ka vēršanās trešajā – augstākajā – tiesu...

2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta. Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES Ilgtspējas ziņošana ir viens no uzdevumiem, kas tiek īstenots, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas ir pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. To parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, un Eiropas Savienība (ES) to ratificēja 2016. gada 5. oktobrī. Nolīgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī citu globālu izaicinājumu – piemēram, cilvēktiesību...

Uzņēmumiem, kuri veic preču un pakalpojumu tirdzniecību patērētājiem, jo īpaši digitālajā jomā, kā arī pārrobežu mērogā, svarīgi ņemt vērā jaunās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Saeima 9. februārī otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas izriet no 2019. gada 27. novembrī pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/21611 prasībām. Grozījumi paredz gan dažādu negodīgu komercprakšu aizliegumus, gan jaunas iespējas patērētājiem savu tiesību aizsardzībā, gan izmaiņas komersantiem piemērojamo naudas sodu apmēros un noteikšanas kārtībā. Patērētāju aizsardzība pieaugs Patērētāju tiesību aizsardzībā negodīgas komercprakses situācijās konstatētas nepilnības Eiropas Savienības (ES) līmenī. Jaunais regulējums šos „caurumus” plāno labot, paredzot patērētājiem, pret kuriem īstenota vai kurus skārusi negodīga komercprakse, tiesības prasīt no komersanta: preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenas samazināšanu; līguma atcelšanu un samaksātās naudas summas atmaksu; kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts patērētājam negodīgas komercprakses īstenošanas gadījumā. Patērētājs ar komersantu varēs vienoties arī par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (piemēram, tiesības uz preces remontu vai nomaiņu), ja vien...