Ar zvērināta revidenta profesionālo darbību saistītais iespējamā zaudējuma risks būs obligāti apdrošināms

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 21. maijā otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību.

Finanšu ministrijas (FM) skaidrojusi, ka starp galvenajiem grozījumiem ir precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus.

Tāpat ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā, un uzskaitīta šajās daļās iekļaujamā informācija, ar mērķi neaktuālo informāciju par zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, piemēram, par anulētiem sertifikātiem un licencēm, nošķirt no aktuālās informācijas.

Tāpat ar grozījumiem tiks piešķirtas tiesības FM kā kompetentajai iestādei, balstoties uz LZRA iesniegtajiem lietas materiāliem, piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus arī tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus klientiem, kas nav SNS.

Paredzēta arī sankciju normu izkārtojuma likumā maiņa, lai būtu viegli uztverams un pārskatāms sankciju un administratīvo pasākumu, kuras piemēro Latvijas Banka un FM kā kompetentās iestādes, regulējums.

Vienlaikus grozījumos noteikta atkāpe no likumā minētajiem absolūtajiem aizliegumiem kļūt par zvērinātu revidentu, paredzot izņēmuma gadījumu - ja tīšu noziedzīgu nodarījumu persona ir paveikusi, būdama nepilngadīga, un viņas sodāmība par šo tīšo noziedzīgo nodarījumu ir dzēsta vai noņemta.

Likumā noteikta prasība, ka ar zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālo darbību saistītais iespējamo zaudējumu risks ir obligāti apdrošināms.

Tāpat skaidrots, kā ir aprēķināms civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits SNS revīzijas un apliecinājuma pakalpojumu gadījumā. Kārtību, kādā veicama profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kā arī šīs apdrošināšanas limitus noteiks Ministru kabinets ar jauniem noteikumiem.

Likumprojektā arī noteikts pienākums SNS ziņot Latvijas Bankai par revīzijas komitejas vai tai līdzvērtīgas struktūras izveidošanu, sastāvu un tā izmaiņām, kā arī noteikts pienākums SNS revidentiem nekavējoties ziņot FM un Latvijas Bankai, ja tiks kavēta zvērināta revidenta ziņojuma sniegšana, norādot kavējuma iemeslu.

SNS statusu iegūstošajiem subjektiem noteikts pārejas periods līdz 2026. gada 1. janvārim, lai tām būtu laiks sakārtot darbību atbilstoši SNS izvirzītajām prasībām, kā arī noteikts termiņš četru mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas, kādā LZRA ir jāsagatavo un jāiesniedz FM saskaņošanai nolikumi, kas reglamentē likumprojektā LZRA noteikto pienākumu īstenošanu.

• Kādas būtiskas izmaiņas plānotas Revīzijas pakalpojumu likumā?
• Kļūdas gada pārskatos un kad nepieciešams zvērināta revidenta atzinums
• Ko atklājusi Valsts kontrole 2024. gada finanšu revīzijās ministrijās un centrālajās valsts iestādēs?