Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana
Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, apjoma vai darbinieku skaita dēļ. Šis solis ir saskaņā ar Revīzijas direktīvas 2.panta 13.punkta "d" apakšpunktu, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt par SNS arī citas struktūras, kas nav uzskaitītas direktīvā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gadā veica izvērtējumu, lai identificētu subjektus, kuri būtu iekļaujami finanšu institūcijas definīcijā. Rezultātā tika secināts, ka ir lietderīgi un samērīgi finanšu institūcijas definīcijā iekļaut subjektus, kuru darbība ir sabiedriski nozīmīga. Šie subjekti ietver tos, kuru konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 15 miljardus eiro, vai 5 miljardus eiro (ja kvalificējas ar uzraudzības institūcijas lēmumu), kā arī meitas sabiedrības, kurām piemēro konsolidēto uzraudzību.
Likumprojekts precizē, ka termins "SNS" atbilst Revīzijas regulā lietotajam terminam "SNS" un ietver Latvijā reģistrētas komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti jebkuras dalībvalsts regulētajā tirgū, un finanšu institūcijas. Tādējādi tiek izslēgts likuma 1.panta pirmās daļas 3. punkts (finanšu institūcijas definīcija), un likuma 1. pantā tiek pievienota 1.2 daļa, kas noteic, kādas institūcijas atbilst likumā lietotajai "finanšu institūcijas" definīcijai.
Sankciju un administratīvo pasākumu pilnveidošana
Likumprojekts paredz pilnveidot un precizēt sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām par pārkāpumiem. Šīs izmaiņas ir balstītas uz Revīzijas direktīvas 30.a panta 1.punktu, kas noteic dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras veikt un piemērot administratīvos pasākumus un sankcijas par direktīvas un Revīzijas regulas noteikumu pārkāpumiem.
Likumā sankcijas tiek nodalītas no administratīvajiem pasākumiem. Finanšu ministrijai paredzētas tiesības piemērot Revīzijas direktīvas 30.a panta 1. punktā noteiktās sankcijas un administratīvos pasākumus tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus klientiem, kuri nav SNS. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā tiesiskus šķēršļus, kas ierobežo iespējas deleģēt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (LZRA) Revīzijas direktīvas 30.a panta 1. punktā minēto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
Likumprojekts paredz arī tiesības Finanšu ministrijai piemērot sankciju "brīdinājums" SNS ieceltajiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām. Tas papildina Revīzijas direktīvas 30.a panta 1. punktā minētās sankcijas un administratīvos pasākumus, nodrošinot plašāku sankciju spektru.
Noilguma termiņi
Likumprojekts paredz regulējumu par noilguma termiņu lietu ierosināšanai par likuma pārkāpumiem, paredzot Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai terminētu laika posmu, lai reaģētu uz likuma subjektu pārkāpumiem. Plānots noteikt piecu gadu termiņu lietu ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas un divu gadu termiņu sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanai. Šie termiņi ir paredzēti, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un stimulētu reaģēšanu uz pārkāpumiem.
Profesionālās ētikas prasību un standartu precizēšana
Lai nodrošinātu likuma vienveidīgu piemērošanu un izslēgtu atšķirīgas interpretācijas, visā likuma tekstā tiek lietots vienāds termins – profesionālās ētikas prasības.
Tiek precizēti profesionālie standarti, norādot, ka tie ir Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti un Latvijā atzītie starptautiskie publiskā sektora revīzijas standarti.
LZRA funkciju precizēšana
Likumprojekts paredz precizēt LZRA funkcijas, izslēdzot pienākumu pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru intereses. LZRA turpmāk uzraudzīs, lai zvērinātu revidentu profesionālā darbība atbilstu likuma prasībām un citiem normatīviem aktiem. LZRA arī veiks zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles pārbaudes un ierosinās disciplinārlietas/piemēros disciplinārsodus zvērinātiem revidentiem.
Pienākums informēt par kavējumiem
Zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus SNS, paredzēts pienākums rakstveidā paziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai par zvērināta revidenta ziņojuma sniegšanas termiņa kavējumu, ja tas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto termiņu.
Reģistrācijas prasību precizēšana
Likumprojekts paredz precizēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrācijas prasības, nosakot, kādi dokumenti jāiesniedz un kāda informācija jānorāda reģistrā. Tiek noteikta kārtība, kādā tiek atjaunota licences darbība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kuras licences darbība ir bijusi apturēta.
Tiks nodalīta Zvērinātu revidentu reģistra un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskā daļa (kas ir publiski pieejama ikvienai personai LZRA tīmekļvietnē) no nepubliskojamās daļas, kurā tiks saglabāta informācija par tādiem zvērinātiem revidentiem un zvērināto revidentu komercsabiedrībām, kuru sertifikāti/licences ir anulēti.
Jaunas prasības zvērinātu revidentu pretendentiem
Likumprojekts paredz atkāpi no absolūtā aizlieguma kļūt par zvērinātu revidentu, ja tīšu noziedzīgu nodarījumu persona ir paveikusi, būdama nepilngadīga, un viņas sodāmība par šo tīšo noziedzīgo nodarījumu ir dzēsta vai noņemta.
LZRA nolikumu atjaunošana
Plānots, ka LZRA četru mēnešu laikā pēc attiecīgo likuma pantu stāšanās spēkā būs jāizstrādā un jāiesniedz Finanšu ministrijai saskaņošanai nolikumus, kas noteiks kārtību pretendentu pieteikumu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai iesniegšanai un izskatīšanai, kā arī nolikumu, kas noteiks kārtību zvērinātu revidentu sertificēšanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanai.
Lasiet arī:
