BILANCES RAKSTI

Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves. Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informāciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un būtiski grozījumi (MK noteikumi Nr. 205), kas stājās spēkā 2020. gada 10. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī. Iepriekšējo noteikumu Nr. 165 8. punkts tagad sadalīts divos apakšpunktos: bijušais attiecināts uz "darbiniekiem" (8.1.), bet jaunais (8.2.) — uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem. Dīkstāves pabalstu nosaka: 8.1. darbiniekam — 75% apmērā no mēneša...

Pasaulē 144 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 12 valstīs tā ir pieļautā labā prakse1. Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts, vai arī uzņēmumi piemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS. Kāpēc tā? Mūsdienās ekonomika, lai arī būtiski transformējas Covid–19 ietekmē, tomēr ir globāla un starptautiskā kapitāla kustība joprojām notiek un investoru interese par potenciālajiem un strādājošiem ieguldījumiem nerimst, ņemot vērā citu peļņas avotu iztrūkumu, kā arī vēlmi maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes ietekmi. Savukārt vēsturiski katrā valstī ir veidojušies savi grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi, kas atbilst vietējai specifikai, mentalitātei un vēsturiskajām peripetijām. Līdz ar šo uzskaites principu dažādību starptautiskajiem...

Esmu nodarbināts divās darbavietās, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pamatdarba vietā, apgādājamo nav. Sakarā ar to, ka šogad, iesniedzot deklarāciju par 2019. gadu, VID norāda, ka man izveidojies IIN parāds, vēlos uzzināt, vai gada laikā es varētu pats veikt aprēķinus un sekot, lai parāds neveidotos. Atbilde Izpētot lasītāja gada ienākumu deklarāciju, konstatēts, ka ienākuma nodokļa parāds izveidojies tādēļ, ka 2019. gada laikā bija piemērots pārāk liels (neatbilstošs) prognozētais neapliekamais minimums. Sakarā ar to, ka minimuma prognoze ir balstīta uz ieņēmumiem iepriekšējos periodos, prognozētais minimums nākamajiem periodiem (janvāris–jūlijs un augusts–decembris) ļoti retos gadījumos sakrīt ar to minimumu, kas atbilst gada faktiskai ieņēmumu kopsummai. Turklāt fiziskai personai mēdz būt dažādi ieņēmumi, kas iepriekš nav bijuši (vai otrādi). Tādēļ interesentiem būtu lietderīgi apgūt formulu, ar kuras palīdzību jebkurā taksācijas gada mēnesī varētu pietiekami precīzi noteikt, vai VID atsūtītais minimums būtu jāsamazina vai vispār jāatceļ, ja negrib uzzināt par parādu, no kura bija iespējams izvairīties. 2020. gadā...

Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minēto faktu, grāmatveži, kuri kopā ar uzņēmuma vadību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavošanas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam iziesim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem...

Vai, renovējot iznomātas telpas savu apliekamo darījumu veikšanai, nomniekam pēc renovācijas pabeigšanas ir jāsniedz PVN 7 pārskats par saviem ieguldījumiem nomātā pamatlīdzeklī? Iznomātājs un nomnieks ir reģistrēti Latvijas PVN maksātāji, un nomas periods ir septiņi gadi un ilgāk pēc esošā līguma pagarināšanas. Atbilde Pirmām kārtām jautājuma autoram iesakām pārbaudīt, vai veiktie darbi nomātajā īpašumā pēc būtības atbilst renovācijai (pašreiz spēkā esošajā terminoloģijā tā ir atjaunošana) vai vienkāršotajai atjaunošanai, kā arī pārliecināties par to, vai nomniekam nerodas nodokļa risks gadījumā, ja nomnieks par veiktajiem darbiem samaksāto PVN ir deklarējis kā atskaitāmo priekšnodokli. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likuma) 99. panta 4. daļu nekustamā īpašuma īpašnieks reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nekustamo īpašumu, ja veikta tā iegāde, būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija, kā arī gadījumā, ja nopirkts lietots nekustamais īpašums, ja tā pārdošanai piemērots nodoklis saskaņā ar PVN likuma 144. pantu. Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7. punktā teikts, ka jēdziens "atjaunošana" atbilst jēdzienam...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Iepriekšējā rakstā tika aplūkota sviru pakāpju būtība un aprēķināšana un sniegts piemērs situācijā, kad tika izmantoti pozitīvi pieauguma tempi. Taču situācijas var būt dažādas, un arī sviru rezultātu vērtēšana tad būs atšķirīga. Šī raksta mērķis ir izskaidrot un ar piemēriem parādīt sviru pakāpju vērtēšanu kā pie pozitīviem, tā negatīviem aprēķinos izmantojamiem posteņu pieauguma tempiem — (Operatīvās sviras pakāpe (Degree of Operating Leverage, DOL), finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) un kombinētās sviras pakāpe (Degree of Combined Leverage, DCL) dažādās situācijās. Tā kā sviru pakāpju būtība un aprēķināšana ir izskatīta iepriekšējā rakstā, šoreiz par sviru līmeņu pakāpju aprēķināšanu un novērtēšanu pie dažādiem (pozitīviem un negatīviem) attiecīgo aprēķinu veikšanai izmantotajiem pieauguma tempiem (aprēķinos izmantojamie peļņas un zaudējumu aprēķina un EBIT rādītāja pieauguma tempi). Kā vērtēt? Pēc kāda kritērija vadīties, sviru pakāpes vērtējot? Faktiski vieglāk izprast sviru pakāpju novērtēšanu būtu tad, ja tiktu...

Dārgie Bilances lasītāji un citi izdevniecības Lietišķās informācijas dienests klienti! Latvijas paši uzņēmīgākie, drosmīgākie un talantīgākie ļaudis! Lai cik dīvaini tas šķistu, ir pagājuši jau 27 (!) gadi, kopš esam uzsākuši mūsu kopīgo ceļu Latvija biznesa, likumdošanas un politiskās vides iepazīšanai. Mūsu auditorija un sniegto pakalpojumu klāsts šajā laikā ir auguši neskaitāmas reizes. Esam kopīgi soli pa solim pietuvojušies tam izpratnes līmenim, kas «vecās» Eiropas valstīm ir nodrošinājis stabilitāti un labklājību caur gadu desmitiem. Būdami informēti un gatavi izteikt savu viedokli, mēs neesam ļāvuši neskaitāmām valdībām pilnībā novirzīties no saprātīgas valsts un ekonomikas pārvaldes kursa. Ir krīze. Absolūti negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaidrojama un nepārvarama. Globāli ir iestājusies jauna situācija — gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārliecība par brīvā tirgus vadošo, virzošo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un veselības dēļ tam neļauj funkcionēt… Es apzinos,...

Ārkārtējā situācija valstī rada noteiktus finansiālos sarežģījumus komersantiem — jāsamazina saimnieciskās darbības apjoms vai tas uz laiku jāaptur vispār, kavējas rēķinu apmaksas, jo trūkst finanšu resursu, lai veiktu norēķinus. Uzņēmums ir gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Lielāks satraukums veidojas kreditoriem par to, vai saņems samaksu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un šādās situācijās tiek apsvērti dažādi parādu piedziņas veidi. Galējā variantā kreditors var izšķirties par iespēju ierosināt parādniekam maksātnespējas procesu. Praksē ir bijušas situācijas, kad ļaunprātīgi tiek izmantots maksātnespējas process, un, lai saudzētu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, bija nepieciešams paredzēt ierobežojumu kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. Lai šādu aizsardzību komersantiem uz noteiktu laiku nodrošinātu, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020....

Darbinieks vēlas izmantot pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 15. jūnija. Jautājums ir par atvaļinājuma un t.sk. 22. jūnija apmaksu, jo grāmatvede saka, ka šī diena ir jāatstrādā 13. jūnijā. Atbilde Darba likums nosaka: ja darba diena iekrīt starp brīvdienu un svētku dienu vai starp svētku dienu un brīvdienu, darba devējs ir tiesīgs noteikt šo dienu par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam (Darba likuma 133. panta 4. daļa). Šogad tāda diena ir 22. jūnijs, un tā ir pārcelta uz 13. jūniju (Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojums Nr. 342). Citas organizācijas drīkst patstāvīgi pieņem vai nepieņemt šādu lēmumu. Arī darbinieki var vienoties ar darba devēju un...

2020. gada 11. martā koronavīrusa uzliesmojumu Pasaules Veselības organizācija pasludināja par pandēmiju, atzīstot tā straujo izplatību visā pasaulē, un tas ir skāris vairāk nekā 150 valstis. Daudzu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, ieviesušas stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, un daudzās jurisdikcijās, tai skaitā Latvijā, vīrusa izplatība ir samazināta, nosakot pašizolāciju vai karantīnu potenciālajiem vīrusa nēsātājiem, sociālās distancēšanās pasākumus visiem iedzīvotājiem, kontrolējot vai slēdzot valstu robežas un nosakot aizliegumus iebraukt un izbraukt no pilsētām, reģioniem vai pat valstīm. Šo notikumu ekonomiskā ietekme: traucēta uzņēmējdarbība; nozīmīgi traucējumi uzņēmumiem, jo īpaši tirdzniecības un transporta, ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības jomā; un ievērojams ekonomiskās nenoteiktības pieaugums, par ko liecina nestabilas aktīvu cenas un valūtas maiņas kursi, kā arī ievērojams ilgtermiņa procentu likmju kritums attīstītajās valstīs. Papildus iepriekš minētajam ievērojami kritušās naftas cenas, jo OPEC un Krievija savā 2020. gada marta sanāksmē nespēja vienoties par papildu ražošanas apjoma samazināšanu. Kopumā šie "pašreizējie notikumi...

Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un grāmatvežiem. Vietējie nodokļu atvieglojumi Viens no galvenajiem un visplašāk izskanējušajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem ir piedāvājums līdz trim gadiem atlikt nodokļu maksājumu termiņus vai sadalīt tos pa posmiem, nemaksājot par to nokavējuma naudu. Piesakoties uz šo iespēju, nepieciešams iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un iesniegumam jābūt pamatotam, lai VID varētu pārliecināties, ka nodokļu...

Ja avansa norēķina persona ir iegādājusies citā ES valstī preci vai pakalpojumu, vai attaisnojuma dokuments, čeks, arī ir jāuzrāda PVN II pārskata daļā? Atbilde Lai gan jautājumā tas nav minēts, atbildes sagatavošanai tiek pieņemts, ka avansa norēķina persona ir Latvijā reģistrēta PVN maksātāja darbinieks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" PVN 1 pārskata II daļā jānorāda nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — PVN 1 pārskata II daļa). Noteikumu 19.2 punktā noteikts, ka minētā pārskata II daļā reģistrēts nodokļa maksātājs norāda taksācijas periodā veiktās preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem un no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme. Tādējādi jautājums būtībā ir par to, vai konkrētā preču iegāde ir uzskatāma par preču iegādi ES teritorijā. PVN likuma 1. panta 18....

Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 «Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem» 8. punktā noteikts piemaksu apmērs procentos no «noteiktās mēnešalgas». Lūdzu, izskaidrojiet, ko nozīmē «noteiktā mēnešalga» – tā ir darba līgumā norādītā mēnešalga vai konkrētajā mēnesī aprēķinātā mēnešalga? Vai tajā ietilpst arī nakts stundu darba apmaksa un citas piemaksas, prēmijas? Atbilde Saskaņā ar Ārstniecības likuma 4. panta otro daļu pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbināta ārstniecības persona, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē, kas noslēgusi līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) 12. pantu un...

Jau otro mēnesi dzīvojam pavisam neparastos apstākļos. Joprojām neticas, ka esam sastapušies ar vienreizējām, nezināmām, neizpētītām briesmām, turklāt, kā spriež zinātāji, tas esot uz ilgu laiku un pasaulei būšot vien jāiemācās sadzīvot ar kādu maziņu, bet agresīvu briesmoni... Nav zināms, vai esam apjēguši, kādas būs šai situācijai sekas un kas mūs gaida nākotnē… Jau tagad tūkstoši ir zaudējuši darbu, un, ja iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā varēja meklēt laimi ārzemēs, tagad tas nav iespējams, jo robežas ir ciet, turklāt jāatzīst, ka arī tur nemaz nav labāk. Krīzes situācijas sākumā, protams, vispirms bija jāglābj Latvijas iedzīvotāju veselība. Izskatās, ka šis uzdevums salīdzinājumā ar citām ES valstīm godam ir izpildīts, un arī iedzīvotāji pamatā ir saprotoši, ievērojot mediķu ieteikumus. Vienlaikus lielā steigā bija jādomā un jāpieņem lēmumi par ekonomisko atbalstu vairākām fizisko personu kategorijām, kas atradās dīkstāvē. Līdzekļi tika atrasti, Ministru kabineta noteikumi pieņemti, un VID sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus. Pirmais šoks — trešdaļai pretendentu...