BILANCES RAKSTI

Neskatoties uz labiem (brīžiem ne tik labiem) ekonomiskajiem rādītājiem, patlaban ir konstatēts fakts: mūsu sabiedrībā pastāv ievērojama nevienlīdzība. Viens otrs prasmīgi iekārtojies un ir gluži apmierināts ar dzīves kvalitāti (vismaz ar tās materiālo pusi), tomēr ievērojama tautas daļa knapi savelk galus kopā, lai izdzīvotu. Pētot dažādas parādības sabiedrībā, parasti tiek izmantoti statistikas dati. Un šeit atklājas interesanti fakti. Droši vien daudzi pamanījuši informāciju par to, ka valstī vidējā alga sasniegusi tūkstoti, pārsniegusi tūkstoti, tuvojas 1200 eiro! Ziņa ir patīkama, bet vai tiešām tā ir? Lūk, vēl viens fakts: patlaban ir atļauta otrā pensijas līmeņa uzkrājuma mantošana. Interesentiem tiek piedāvāti varianti un skaidroti vērā ņemamie noteikumi (kurš, kuram, kad…). Ir paskaidrots, kādai jābūt minimālajai uzkrātajai summai, lai piedalītos šajā pasākumā. Vienlaikus parādās iepriekš minētie statistikas dati. Izrādās, gandrīz pusei (49%) otrajā līmenī iesaistīto personu uzkrājums ir līdz 2000 eiro. Savukārt no 2000 līdz 5000 eiro ir uzkrājuši 29% iedzīvotāju. Viena no iespējām, aizejot...

JAUTĀJUMS: Uzņēmuma uzskaitē ir viena firma, kas vienlaikus ir gan debitors, gan kreditors. Vai jāsūta viens salīdzināšanas akts, attiecīgi uzrādot saldo (debeta vai kredīta konta pārsniegums) vai divi atsevišķi akti par debetā un kredītā esošajām saistībām? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Pirms ķeras pie gada pārskata sastādīšanas, ir jāveic visu uzskaitē esošo pozīciju inventarizācija. Tā ir klasika, un par to ir lietas kursā katrs grāmatvedis. Uzņēmumam ir jāizstrādā inventarizācijas nolikums, kurā ņemta vērā konkrētā biznesa specifika. Parasti uzņēmumiem jāinventarizē ne tikai materiālie aktīvi, bet jāpārliecinās par katras uzskaitē esošās pozīcijas patiesumu, tajā skaitā debitoriem un kreditoriem. Proti, jāiegūst apliecinājums, ka arī partneru uzskaitē uzrādīti tie paši dati. MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 156. punktā ir teikts: Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar...

JAUTĀJUMS: Pirms Ziemassvētkiem firmas darbiniekiem tika izsniegtas dāvanas, kuru summa nepārsniedz likuma ierobežojumu. Tomēr preču iegādes dokumentā ir uzrādīta PVN summa (21%). Vai mums ir tiesības atskaitīt priekšnodokli? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore PVN likuma 1. pantā ir definēts dāvanas jēdziens šī likuma izpratnē: 10) mazas vērtības dāvana — prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15,00 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. No definīcijas izriet, ka maksimālā dāvanas summa, par kādu drīkst iegādāties dāvanu, ir 18,15 eiro (kopā ar PVN), bet uzskaitē dāvanas vērtība jāiegrāmato kā 15 eiro. Kur grāmatosim PVN — 3,15 eiro? Droši vien jūsu firmas saimnieciskā darbība (ar mērķi gūt peļņu) nav saistīta ar fizisko personu apdāvināšanu. Tādēļ likumsakarīgs ir jautājums par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Atbilde uz šo jautājumu lasāma PVN likuma 92. pantā...

JAUTĀJUMS: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: "Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī." Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē. Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”. Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm. Tā kā arvien...

Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) diemžēl nav piedāvāts algoritms, kā grāmatvedim būtu jārīkojas šādās situācijās. Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos». Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdošanā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpiešķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien...

Jautājums: Aprēķinot atvaļinājuma naudu avansā (decembrī (par decembri un janvāri) vai jūlijā (par jūliju un augustu) un izmaksājot to kopā ar darba algu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma (decembrī vai jūlijā), tiek ieturēts un samaksāts budžetā IIN no visas summas. Par atvaļinājuma pirmo mēnesi problēmu nav, jo ir zināms piemērojamais neapliekamais minimums. Tomēr šajā brīdī vēl nav zināms prognozētais neapliekamais minimums par nākamo mēnesi (par janvāri vai par augustu). Ja atvaļinājuma lielākā daļa ir otrajā mēnesī, tad, atgriežoties no atvaļinājuma, darbiniekam tiek apmaksātas dažas nostrādātās dienas. Sakarā ar to, ka no atvaļinājuma naudas jau ir samaksāts IIN, nepiemērojot minimumu, rodas tāda situācija, kad prognozētais minimums ir lielāks nekā summa, kas ar to ir jāsamazina. Piemēram, par otrā atvaļinājuma mēneša pēdējām dienām aprēķināta alga 90 eiro apmērā, bet VID paziņotais minimums ir 120 eiro. Samazinot algas summu ar VSAOI — 9,90 un minimuma summu, iegūst –39,90 eiro. Kā rīkoties ar negatīvo rezultātu? Atbildi...

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

Jautājums: Vai normālais darba laiks tam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, atšķiras no tāda darbinieka normālā darba laika, kas strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai? Jautājums radās sakarā ar to svētku dienu apmaksu, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet darbinieks tajā nestrādāja. Biroja darbiniekiem darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai un skaidri redzams, kura svētku diena ir jāapmaksā, taču summētajā darba laikā strādā pēc grafika, savukārt grafiku var sastādīt, «apejot» svētku dienas. Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Visbiežāk darbiniekam līgumā ir noteikts normālais darba laiks, strādājot no pirmdienas līdz piektdienai (ir arī citi varianti), un tas definēts Darba likuma 131. pantā: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Normālais darba laiks minēts arī MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās...

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

JAUTĀJUMS: Kā rēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja darbinieks nodokļu grāmatiņu ir atzīmējis VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) mēneša vidū, uzsākot darba attiecības, vai pārtraucis darba attiecības mēneša vidū? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja darbinieks aiziet no darba mēneša vidū un šajā darbavietā viņam bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ANG), grāmatvedis aprēķinātai darba samaksai piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto (vai darbinieka noteikto) neapliekamo minimumu un ienākuma nodokli 20% apmērā. Gan minimumu, gan atvieglojumus (par apgādājamajām personām vai invaliditāti, ja uz to ir tiesības) piemēro proporcionāli darba attiecību kalendāra dienu skaitam. Ar darba attiecību periodu vienīgi nav «jāsaskaņo» darba samaksas summa: progresīvo nodokļa likmi (20% vai 23%) piemēro ienākumam, nedalot to proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts. Ja darba samaksa mēnesī pārsniedz 1100 eiro, piesardzības dēļ no minimuma būtu jāatsakās, bet, ja pārsniedz arī 1667 eiro, tad šai darba samaksas daļai būtu jāpiemēro IIN...

Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to...

Lasītāji jau tika brīdināti par gaidāmajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» (Bilance Nr. 8 (452), 2019. g.). Projekts bija neticami daudzsološs, realitāte izrādījās piezemētāka, tomēr vairākas jaunās normas un papildinājumi ir pietiekami labvēlīgi. Gadiem sekojot līdzi šīs tēmas problemātikai, arvien nav saprotamas divas lietas. Pirmā: kāpēc MK noteikumu nosaukumā (kopš 2010. gada) minēti tikai ar komandējumiem saistīti izdevumi, kaut gan tie regulē arī izdevumu atlīdzināšanu darba braucienos? Būtu pārāk garš nosaukums? Mums ir normatīvie akti ar ievērojami lielāku vārdu skaitu. Otrā: kāpēc viens un tas pats jēdziens komandējuma gadījumā tiek nosaukts par «dienas naudu», bet darba brauciena gadījumā par «kompensāciju par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā»? Turklāt noteikumu 42. punkts satur precizējumu, ka «kompensācija» tiek izmaksāta komandējuma dienas naudas apmērā! Minēto summu izmaksas ierobežojumi no vienāda nosaukuma nebūt nebūtu cietuši. Savukārt praksē sastopami jautājumi gan par...

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi ir pieņemti jau pirms kāda laika, bet jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulāri tiek uzdoti gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan redakcijai, tādēļ, pēc raksta autores domām, būtu lietderīgi atkārtot svarīgāko saistībā ar deklarāciju. Ja uzņēmumam joprojām nav segti līdz 31.12.2017. uzkrātie (nesegtie) UIN zaudējumi, par tiem varēs samazināt nodokli par aprēķinātajām dividendēm piecu gadu laikā (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) 15% apmērā no zaudējumu summas noteiktā apmērā. Nodokļa samazinājums katru gadu nevar pārsniegt vairāk kā 50% no aprēķinātā nodokļa par dividendēm. Nosacīti sadalītā peļņa Deklarācijas 6. rinda Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (8. pants) — norāda tajā mēneša deklarācijā, kad izdevumi radušies.a) ja iepriekšējos periodos aizdevumu summa bija iekļauta UIN bāzē; Piemērs Zaudējumu segšana uz nodokļa par dividendēm rēķina Uzņēmuma UIN deklarācijā par 2017. gadu bija uzrādīti zaudējumi 6000 eiro apmērā. Iesniedzot 2018. gada pēdējo (decembra)...

Lai neiekultos nepatīkamā situācijā, nevajadzētu sadarboties ar īpaši negodprātīgu partneri. Bilancē Nr. 12 (2019 g., 456) rakstā par inkaso un nodokļu parādu atmaksas grafiku (26. lpp.) bija aprakstīta situācija, kad firmai debitorei tā vietā, lai maksātu piegādātājam par saņemto preci, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu nācās maksāt firmas kreditores uzkrātos nodokļu parādus. Droši vien dienestam bija pamats uzskatīt, ka šī firma saņems samaksu, bet «pazudīs», nenorēķinoties par saistībām pret budžetu. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumos 60. pantā 1. daļas papildinājums paredz pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, un no 2020. gada 1. janvāra tas izteikts šādi: Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (kaut arī likuma tekstā šī persona tiks dēvēta par valdes...