BILANCES RAKSTI

Vai darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam pārbaudes laikā, ja darba pienākumi vēl nav uzsākti? Vai darbinieks vispār var tiesā apstrīdēt darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā?Senāta Civillietu departamenta 10.06.2026. spriedums lietā Nr. C33485923, SKC–35/2026Faktisko apstākļu izklāstsPrasītājs pēc vairāku kārtu atlases procesa noslēdza darba līgumu ar darba devēju, paredzot pārbaudes laiku. Darba tiesiskajām attiecībām bija jāsākas noteiktā datumā, taču darba devējs informēja prasītāju, ka viņam darbā nav jāierodas, un vēlāk nosūtīja darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā.Prasītājs vērsās tiesā, uzskatot, ka darba devējs prettiesiski izmantojis pārbaudes laika institūtu, jo viņam netika dota iespēja uzsākt darbu un pierādīt savu piemērotību amatam. Viņš lūdza atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzību.Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, bet apelācijas instances tiesa to apmierināja daļēji, secinot, ka pārbaudes laikā nav iespējams novērtēt darbinieka piemērotību, ja viņam vispār nav dota iespēja pildīt darba pienākumus.Darba devējs iesniedza...

Strādājošajiem vecuma un I un II invaliditātes grupas pensionāriem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem) pastāv tiesības palielināt savas pensijas apmēru. Minētās strādājošās personas maksā darbaspēka nodokļus (šeit galvenās ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās — VSAOI), tādējādi uzkrājot papildu pensijas kapitālu, kuru būs iespējams izmantot, pārrēķinot esošo pensiju (bet neņemot vērā piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim).Vairākus gadus nodarbinātajiem pensionāriem bija jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jebkurā nodaļā ar iesniegumu precizēt jauno pensijas summu, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā (vai ilgākā periodā) vismaz vienā mēnesī tika maksātas VSAOI. Diemžēl vairāki pensionāri dažādu iemeslu dēļ šo iespēju nebija izmantojuši vai izmantoja periodiski.Tā kā visa pārrēķināšanai vajadzīgā informācija ir uzkrāta zem viena jumta (VSAA), tika veikti grozījumi likumā «Par valsts pensijām», kas noteica, ka, sākot ar 2026. gada 1. aprīli pensijas tiks pārrēķinātas automātiski (nejauciet ar pensiju indeksāciju, ko parasti sagaidām oktobrī) un Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427...

Lai gan Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts1 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, tā prasības un ierobežojumi uzņēmumiem un iestādēm ir jāievieš pakāpeniski vairākos posmos laikā no 2025. gada līdz 2030. gadam.ES Mākslīgā intelekta (MI) akts pakāpeniski kļūst saistošs arvien plašākam uzņēmumu lokam, nosakot jaunus pienākumus tiem, kas izmanto, ievieš vai izstrādā MI risinājumus. Zvērinātu advokātu biroja PwC Legal un kiberdrošības uzņēmuma Cyberfort rīkotajā vebinārā «Atbilstība MI aktam: prasības, pienākumi, izaicinājumi un risinājumi» tika apskatītas būtiskākās MI akta prasības un praktiskie soļi atbilstības nodrošināšanai.Pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulēMI akts ir pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulē, kura mērķis ir uzlabot ES iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un lietošanai atbilstoši ES vērtībām. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā. Tātad uzņēmumiem nav jāgaida, ka nacionālajā līmenī tiks izveidots jauns regulējums, lai saprastu, vai šis jautājums jau ir darba kārtībā.Praksē lielākais risks ir tad, ja...

Vai darba devējs drīkst izteikt otru patstāvīgu darba līguma uzteikumu, ja pirmā uzteikuma termiņa laikā rodas jauni darba līguma uzteikšanas apstākļi? Vai šādā situācijā darba devējam pirms otrā uzteikuma obligāti jāatsauc vai jāgroza iepriekš izteiktais uzteikums?Senāta Civillietu departamenta 09.04.2026. spriedums lietā Nr. C770989424, SKC–53/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarba devējs 15.06.2023. uzteica prasītājai darba līgumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu un piedāvāja turpināt darbu citā amatā. Prasītāja piedāvātajiem grozījumiem nepiekrita un uzteikumu neapstrīdēja.Prasītājai 11.07.2023. iestājās darbnespēja, un viņa lūdza darbnespējas laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Darbnespēja turpinājās nepārtraukti ilgāk par sešiem mēnešiem.Darba devējs 08.02.2024. izsniedza otru darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu, jo prasītāja ilgstošas darbnespējas dēļ neveica darbu vairāk nekā sešus mēnešus.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt otro uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un noteikt, ka darba tiesiskās attiecības izbeidzamas saskaņā ar pirmo uzteikumu. Viņa norādīja, ka darba devējs ar otro uzteikumu faktiski atsaucis pirmo uzteikumu bez...

Pārdodot nekustamo īpašumu, var rasties jautājums, kad darījumam ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests, PVN piemērošana darījumiem ar nekustamo īpašumu Latvijā ir atkarīga no nekustamā īpašuma veida.Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 52. panta pirmās daļas 24. punkts nosaka, ka ar PVN neapliek nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu. Lai reģistrēts nodokļa maksātājs noteiktu, vai nekustamā īpašuma pārdošanas darījumam ir jāpiemēro PVN, ir jānosaka, vai nekustamais īpašums ir uzskatāms par nelietotu vai lietotu nekustamo īpašumu, vai zemei ir apbūves zemes statuss, ņemot vērā PVN likuma 1. panta 1. punktā un 12. punktā noteikto.Kas ir nelietots nekustamais īpašumsPVN likuma 1. panta 12. punkts nosaka, kas ir nelietots nekustamais īpašums. Tā ir:jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), vai tās daļa, ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa;jaunuzcelta ēka vai...

Lasot dažādas publikācijas, kā arī autores profesionālā darbība ļauj izdarīt pieņēmumu, ka par pašnodarbināto iedzīvotāji izvēlas kļūt galvenokārt trīs iemeslu dēļ: lai uzsāktu savu biznesu, lai piepelnītos un retākos gadījumos — darba devēju mudināti. Bet, neatkarīgi no iemesla, kļūstot par pašnodarbināto, līdz ar to nāk arī atbildība par nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), veikšanu. Lai gan visbiežāk pašnodarbinātie apzinās un ir gatavi maksāt nodokļus, tomēr šķiet, ka biežāk tas ir saistīts ar pienākumu pret valsti, ne sevis pasargāšanu situācijās, kad nav iespējams pelnīt.Lai iegūtu plašāku skatu uz reālo situāciju, autore 2026. gada pavasarī sociālajos medijos izplatīja aptauju, kurā aicināja pašnodarbinātos dalīties gan ar pieredzi, gan zināšanām un attieksmi pret sociālajām iemaksām. Nedēļas laikā atsaucās 61 respondents, kuru viedoklis apkopots šajā rakstā.Ne mazāk svarīgi ir aplūkot kopējo situāciju ar pašnodarbināto skaita dinamiku pēdējo gadu laikā. Šim nolūkam 1. tabulā apkopota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika par pašnodarbināto personu skaitu, kas...

Nereti esam liecinieki, ka birojos, tirdzniecības centros vai dažādu iestāžu uzgaidāmajās telpās varam aplūkot tur izvietotos mākslas darbus. Kāds šos darbus rada, kāds nopērk un kāds arī ar tiem tirgojas. Rakstā apskatīsim nodokļu piemērošanu darbībās ar mākslas darbiem gan no pircēja, gan pārdevēja puses. Vispirms nodefinēsim, ko šī raksta ietvaros, uzskatīsim par mākslas darbu, autoru, mākslas darba pārdevēju un patērētāju.Nodokļu piemērošanai (piemēram, īpašajam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmam darījumiem ar lietotām mantām un mākslas darbiem) jēdziens ir stingri materiāli klasificēts. Atbilstoši tiesību aktiem par mākslas darbiem uzskata šādas preces:Gleznas, kolāžas, zīmējumi un pasteļi, ko pilnībā ar roku darinājuši mākslinieki (izņemot rūpnieciski apgleznotus priekšmetus).Oriģinālie tēlniecības (skulptūru) darbi un statujas no jebkura materiāla, ko pilnībā veidojis pats mākslinieks.Mākslinieka veidoti lējumi (skulptūrām), kuru skaits ir ierobežots (parasti ne vairāk kā 8 kopijas) un kuru tapšanu uzraudzījis pats autors vai viņa tiesību pārņēmēji.Oriģinālie estampi, novilkumi un litogrāfijas, ko autors parakstījis un numurējis ierobežotā tirāžā tieši no...

Turpinām rakstu ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kurā soli pa solim aplūkojam klienta izpētes un risku novērtēšanas praktisko organizēšanu — kā noteikt samērīgu klienta izpētes apjomu atbilstoši identificētajiem riskiem. Bilances augusta numurā pievērsāmies fiziskās personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska novērtēšanai. Šajā rakstā apskatīta juridisko personu riska novērtēšana.Jāņem vērā, ka fiziskajām personām paredzēto riska novērtēšanas modeli nevar automātiski piemērot juridiskajām personām. Juridiskās personas risks izriet ne tikai no klienta reģistrācijas valsts un saimnieciskās darbības, bet arī no tās juridiskās formas, pārvaldības un īpašnieku struktūras, pārstāvjiem, PLG, darbības ģeogrāfijas un izmantotajiem pakalpojumiem. Tādēļ arī riska novērtēšanas veidlapai un tajā ietvertajiem kritērijiem jābūt pielāgotiem juridiskās personas specifikai.Aplūkosim juridiskās personas riska novērtēšanas veidlapas ieteicamo struktūru, galvenās riska grupas un atsevišķu kritēriju vērtēšanu. Noslēgumā pievērsīsimies kopējā punktu skaita aprēķināšanai un robežvērtību noteikšanai, lai iegūtais rezultāts ļautu pieņemt pamatotu, konsekventu un dokumentētu lēmumu par klientam piemērojamo izpētes apjomu.Klienta (juridiskās personas) risku...

Ko grāmatvedim svarīgi pārbaudīt jau pirms pārskata gada noslēguma?Pārskata gada noslēgums grāmatvedībā nav tikai gada pēdējo darījumu iegrāmatošana. Kvalitatīva gada pārskata sagatavošana sākas jau vairākus mēnešus pirms bilances datuma. Jo vairāk jautājumu izdodas sakārtot savlaicīgi, jo mazāks ir risks kļūdām, steidzamiem labojumiem un neprecizitātēm gada pārskata sagatavošanas laikā.Saskaņā ar Grāmatvedības likumu un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Tas nozīmē, ka gada nogalē grāmatveža uzdevums ir ne tikai apkopot skaitļus, bet arī kritiski izvērtēt, vai tie atspoguļo uzņēmuma faktisko situāciju, kā arī laikus informēt uzņēmuma vadību.Vērtējam pašu kapitāla stāvokliViens no pirmajiem rādītājiem, kam vērts pievērst uzmanību, ir pašu kapitāls. To veido pamatkapitāls, rezerves, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi un pārskata gada rezultāts.Ja pārskata gada otrajā pusē jau veidojas situācija, ka uzņēmums gadu, visticamāk, noslēgs ar zaudējumiem, tad vēl pirms pārskata gada beigām ir...

E–rēķinu ieviešanā uzņēmējiem un grāmatvežiem aktuāli kļūst praktiski jautājumi — kādi ir e–rēķinu aprites termiņi, kādi ir to piegādes kanāli, kā tie tiek nodoti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un kādas izmaiņas jāveic uzņēmumu grāmatvedības sistēmās. Par šiem un citiem jautājumiem tika runāts seminārā «Valsts digitālie pakalpojumi: portāls Latvija.gov.lv, e–adrese un e–rēķini». Pieredzē un praktiskajos risinājumos dalījās VID, Valsts kases un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) pārstāvji. Seminārā tika skaidrots e–rēķinu tiesiskais regulējums, Valsts kases līdzšinējā pieredze, kā arī portālā Latvija.gov.lv pieejamās iespējas e–rēķinu sagatavošanai un nosūtīšanai.E–rēķinu aprites kārtība, termiņi un praktiskie risinājumiUz e–rēķinu apriti tieši starp juridiskajām personām, uzmanību vērsa Oksana Hvaleja, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Viņa skaidroja, ka tiesiskais pamats e–rēķinu apritei ir nostiprināts gan Grāmatvedības likumā, gan Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra noteikumos Nr. 749 «Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz...

Lai gan arvien vairāk uzņēmumu atsakās no papīra dokumentiem, ievieš mākoņrisinājumus un automatizē grāmatvedības procesus, joprojām aktuāls ir jautājums — vai tam ir gatava arī vide, kurā šie uzņēmumi darbojas? Kā praksē notiek sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, vai elektroniskie dokumenti un digitālie arhīvi pilnībā atbilst kontroles prasībām, kādi izaicinājumi vēl kavē pilnīgu pāreju uz bezpapīra grāmatvedību? To, kā Latvijai veicas ar digitālās grāmatvedības ieviešanu, vērtē VID, grāmatvedības programmu izstrādātāji un revidenti.Mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu grāmatvedību kārto elektroniski, tādēļ arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudes ir pielāgotas digitālajai videi. Lūdzām sagatavot VID viedokli par to, kā grāmatvedības digitalizācija ietekmē VID pārbaudes.Kā notiek VID pārbaudes digitālajā vidēPraksē pārbaudes uzņēmumos, kuri grāmatvedību kārto elektroniski, pēc būtības neatšķiras no pārbaudēm uzņēmumos, kuri grāmatvedību kārto papīra formātā. Abos gadījumos grāmatvedības pārbaudes tiek veiktas vienlīdz rūpīgi un visaptveroši — tiek vērtēta darījumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, grāmatvedības uzskaites korektums un deklarētās informācijas pareizība, nodrošinot nodokļu, nodevu un...

Gada noslēguma pārskata sagatavošana nav darbiņš vienai dienai vai nedēļai, tāpēc arī turpmāk žurnālā arvien vairāk parādīsies raksti par dažādām procedūrām, jo pārskata gada noslēgums grāmatvedībā nav tikai gada pēdējo darījumu iegrāmatošana.Kvalitatīva gada pārskata sagatavošana sākas jau vairākus mēnešus pirms bilances datuma. Jo vairāk jautājumu izdodas sakārtot savlaicīgi, jo mazāks ir risks kļūdām, steidzamiem labojumiem un neprecizitātēm gada pārskata sagatavošanas laikā. Darbības rezultāts jau parasti nenokrīt kā sniegs uz galvas — ja veidojas situācija, ka uzņēmums gadu noslēgs ar zaudējumiem, tad vēl pirms pārskata gada beigām ir lietderīgi aprēķināt, kā tas ietekmēs pašu kapitālu. Negatīvs pašu kapitāls neko labu nestāsta par uzņēmumu, arī kreditori kļūst uzmanīgi un — galu galā — kas tad notiek ar darbības turpināšanas pieņēmumu? Tāpat svarīgi laikus izvērtēt grāmatvedības politiku, to, vai nepieciešams veidot uzkrājumus, izvērtēt debitorus un kreditorus, saskaņot ieņēmumus un izdevumus un vēl daudz citu lietu. Par inventarizācijām rakstīsim atsevišķi, un arī par dažādu posteņu precīzāku...

Lietā skatīti jautājumi par robežšķirtni starp pašvaldības iestādes likvidāciju un administratīvu reorganizāciju, Darba likuma 117. panta otrās daļas piemērošana situācijās, kad iestādes funkcijas, darbinieki, telpas un resursi faktiski tiek pārņemti citā pašvaldības struktūrvienībā.Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–157/2025 un Zemgales apgabaltiesas 02.10.2024. spriedums lietā Nr. C73660523Prasītāja 2022. gada septembrī noslēdza darba līgumu ar pašvaldības iestādi /Nosaukums AB/ un sāka pildīt /amats/ pienākumus. 2023. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par iestādes /Nosaukums AB/ likvidēšanu, tās funkcijas nododot jaunizveidotajai pašvaldības struktūrvienībai /Nosaukums AC/.Prasītājai 23.08.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktu — darba devēja likvidāciju. Prasītāja uzskatīja, ka faktiski notikusi nevis likvidācija, bet pašvaldības administratīva reorganizācija, jo funkcijas, telpas, materiālās vērtības un ievērojama daļa darbinieku tika pārņemta jaunajā struktūrvienībā.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku. Viņa norādīja, ka pašvaldība ar formālu likvidācijas procesu...

Kāds ir vienošanās par konkurences ierobežojumu mērķis, kā konstatēt darbinieka konkurences ierobežojuma pārkāpumu?Senāta Civillietu departamenta 29.01.2026. spriedums lietā Nr. C75006721, SKC–2/2026Faktisko apstākļu izklāstsSIA un darbinieks noslēdza darba līgumu, kurā bija ietverta vienošanās par konkurences ierobežojumu uz vienu gadu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Par šī ierobežojuma ievērošanu darba devējs apņēmās maksāt darbiniekam atlīdzību 900 eiro mēnesī. 2021. gada 29. janvārī puses izbeidza darba tiesiskās attiecības un darba devējs sāka izmaksāt nolīgto atlīdzību.Neilgi pēc darba attiecību izbeigšanas darbinieks uzsāka darbu Lietuvas uzņēmumā, kuru bijušais darba devējs uzskatīja par savu tiešo konkurentu. Darba devējs uzskatīja, ka darbinieks ir pārkāpis konkurences ierobežojumu, jo jaunajā darbā izmanto iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu un citu aizsargājamu informāciju, kā arī piesaista klientus konkurenta interesēs. Šo apgalvojumu pamatošanai tika iesniegta privātdetektīva atskaite. Tajā bija norādīts, ka darbinieks izmantojis konkurenta automašīnu un elektroniskā pasta adresi, telefoniski piedāvājis klientiem tehnikas nomas pakalpojumus, kā arī organizējis tehnikas nomu konkurenta interesēs.Darba devējs cēla prasību...

Lietā skaidrots, vai par pirms vairākiem gadiem izteiktiem uzskatiem darba devējs var uzteikt darbu augstskolā.Senāta Civillietu departamenta 09.02.2026. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33370624, SKC — 315/2026 Faktisko apstākļu izklāstsPrasītājs strādāja akadēmijā par akadēmisko darbinieku. 2024. gada 10. aprīlī darba devējs viņam uzteica darba līgumu, pamatojot to ar darbinieka rīcību, kas, darba devēja ieskatā, bija pretrunā ar augstskolas vērtībām un ētikas standartiem. Kā uzteikuma pamats tika norādīti divi apstākļi: pirmkārt, 2024. gada martā saņemts iesniegums par iespējamu prasītāja nepiedienīgu rīcību kādā privātā pasākumā 2021. gadā, un, otrkārt, žurnālā publicēts raksts, kurā bija atspoguļoti prasītāja pirms vairākiem gadiem izteikti uzskati, kas, pēc darba devēja domām, nebija savienojami ar darbu augstskolā.Prasītājs vērsās tiesā, lūdzot atzīt darba devēja uzteikumu, kā arī rīkojumus par dīkstāvi un darba tiesisko attiecību izbeigšanu par spēkā neesošiem, atjaunot viņu darbā, piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, morālā kaitējuma atlīdzību un noteikt darba devējam pienākumu publiski atvainoties par nepamatoto...