BILANCES RAKSTI

Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.01.2025. rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. A420144024, SKA–305/20252023. gada oktobra beigās sociālajos tīklos (tostarp YouTube un Facebook) tika publicēts videoieraksts krievu valodā, kurā pieteicēja, pozicionējot sevi kā Latvijas policijas amatpersonu ar 20 gadu darba stāžu, pauda sašutumu un bažas par bērnu nolaupīšanām Eiropā, minēja statistikas datus un izklāstīja ieteikumus šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.Video tika sadalīts vairākos īsos sižetos un guva plašu izplatību, sasniedzot ievērojamu skatījumu, komentāru un dalīšanās reižu skaitu. Par videoierakstu tika publicēti raksti medijos (Re:Baltica, lsm.lv), kuros tika analizēts pieteicējas sniegtais saturs, tostarp apšaubīta statistikas interpretācija un norādīts uz sazvērestības teoriju elementiem. Sociālajos tīklos lietotāju reakcija bija neviennozīmīga — daļa izteica atbalstu, daļa kritizēja saturu, savukārt daļa akcentēja faktu, ka informāciju izplata policijas amatpersona.2023. gada 6. novembrī Valsts policijā tika saņemta žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvja vēstule par sociālajos medijos izplatīto video. Tika uzsākta faktu pārbaude un disciplinārlietas izmeklēšana, kuras gaitā tika izvērtēti videoieraksti un to izplatība,...

Prasītāja 27.12.2023. cēla prasību pret savu bijušo darba devēju — novada pašvaldību.Senāta Civillietu departamenta 15.10.2025. spriedums lietā C73250824, SKC–511/2025.Prasībā sākotnēji tika lūgts:uzlikt pašvaldībai pienākumu precizēt darba tiesisko attiecību izbeigšanas rīkojumā norādīto darba stāžu un izmaksāt korektu galīgo aprēķinu, tostarp kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību 3600 eiro apmērā;uzlikt pienākumu sniegt atbildi uz prasītājas iesniegumiem par korekta galīgā aprēķina veikšanu.Morālā kaitējuma prasījums tika pamatots ar diviem apstākļiem:darba devējas ilgstošu bezdarbību, aptuveni divu gadu garumā nesniedzot atbildes uz prasītājas iesniegumiem par gala aprēķina precizēšanu;saraksti ar pašvaldības domes priekšsēdētāju viņa privātajā Facebook kontā, kurā uz prasītājas publisku jautājumu par iesniegumu ignorēšanu domes priekšsēdētājs atbildējis ar frāzi «labāk ejiet uz tiesu skaidrā, nesaņematies». Tiesvedības laikā atbildētāja izdeva rīkojumu par grozījumiem iepriekšējā rīkojumā, nosakot, ka prasītājai izmaksājams atlaišanas pabalsts četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Uz šī rīkojuma pamata prasītājai papildus izmaksāti 113,14 eiro (bruto — 146,93 eiro).Pēc minētās summas izmaksas prasītāja precizēja prasību:atteicās no prasījuma par...

Pieteicējs bija Valsts robežsardzes (VR) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, ieņemot amatu VR teritoriālajā struktūrvienībā. Ar VR 01.12.2022. lēmumu pieteicējam tika piemērots disciplinārsods par diviem disciplinārpārkāpumiem. Par pirmo pārkāpumu noteikts disciplinārsods — rājiens, bet par otro pārkāpumu — atvaļināšana no dienesta. Galīgais disciplinārsods noteikts — atvaļināšana no dienesta Senāta administratīvo lietu departamenta 07.11.2025. spriedums lietā Nr. A420134023, SKA–180/2025.Situācijas aprakstsPirmais pārkāpums konstatēts 26.10.2022., kad pieteicējs norīkojuma pienākumu izpildes un pastiprināta robežuzraudzības režīma laikā, uzraugot padomju režīmu slavinoša pieminekļa «Draudzības kurgāns» piemiņas plākšņu demontāžas darbus un veicot pierobežas joslas kontroli, ar savu personīgo mobilo telefonu fotografēja un filmēja notiekošo. Šādas darbības netika atzītas par saistītām ar norīkojuma uzdevuma izpildi.Otrs pārkāpums konstatēts tajā pašā datumā un apstākļos. Demontāžas darbu laikā pieteicējs krievu valodā izteica komentāru «russkije ne sdajutsja» («krievi nepadodas»). Minētais izteikums tika ierakstīts pieteicēja uzņemtajā videoierakstā. Pēc notikuma pieteicējs uzņemtās fotogrāfijas un videoierakstu ar minēto komentāru ievietoja lietotnes WhatsApp grupā, kurā piedalījās attiecīgās robežapsardzības...

Pasaulē ir noslēgtas apmēram 3500 divpusējās nodokļu konvencijas. Lielākā daļa no tām ir noslēgtas, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Modeļa konvenciju (OECD Model tax convention). Jaunais ESAO Modeļa nodokļu konvencijas atjauninājums tika apstiprināts 2025. gada 13. oktobrī Fiskālo lietu komitejā un 18. novembrī ESAO Padomē.Kas ir ESAO Modeļa konvencija un tās komentāri?ESAO Modeļa konvencijas par ienākumu un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem komentāri sniedz detalizētu skaidrojumu par konvencijā ietvertajiem jēdzieniem un to piemērošanu. Nodokļu konvencijās visi pielietotie termini nav skaidroti, tādēļ teksta parastā nozīme var nesniegt atbildi par tās pareizu piemērošanu. Attiecīgi interpretācijā būtiska loma ir piešķirta arī ESAO Modeļa konvencijas komentāriem.Komentāros ir norādīts, ka tie nav paredzēti iekļaušanai dalībvalstu noslēgtajās konvencijās, kuras, atšķirībā no modeļa konvencijas komentāriem, ir juridiski saistoši starptautiski līgumi, tomēr tie var kalpot par nozīmīgu atbalstu šo konvenciju piemērošanā un interpretācijā, īpaši strīdu izšķiršanas gadījumos.Cik bieži tie tiek atjaunoti?ESAO pirmo reizi izstrādāja Dubultās nodokļu aplikšanas konvencijas projektu...

Parādu piedziņa vienkāršotā tiesvedības procedūrā Latvijā, iespējams, jau drīz kļūs pilnībā digitāla un automatizēta. Tas nozīmē — mazāk birokrātijas un ātrāks ceļš līdz izpildei gadījumos, kad par parādu nav strīda.Ātrākais veids neapstrīdētu parādu piedziņaiJau kopš 2002. gada Latvijā parādu piedziņas lietās ir pieejama vienkāršota tiesvedības procedūra — saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (turpmāk — brīdinājuma kārtība). To iespējams izmantot, ja parādnieks tam ir tieši vai netieši (neizsakot iebildumus) piekritis. Brīdinājuma kārtība ir paredzēta situācijām, kad par pašu parādu nav strīda. Pēc būtības tā nozīmē, ka parādniekam ar tiesas starpniecību tiek atgādināts par viņa saistībām un dota iespēja izvēlēties ātru izpildi ar salīdzinoši zemiem tiesas izdevumiem vai ilgstošu tiesāšanos. Ilgstoši tiesājoties parastajā kārtībā, ir iespējams paildzināt procesu, taču tas var arī būtiski palielināt kopējo maksājamo summu uz nokavējuma procentu un tiesāšanās izdevumu rēķina. Tādējādi brīdinājuma kārtība ir izdevīga gan parādniekam, gan kreditoram, jo lēmums tiek sagatavots dažu nedēļu laikā.Pieteikumu brīdinājuma kārtībā var iesniegt,...

Līgumos nereti par maz uzmanības pievērš nepārvaramas varas jeb force majeure jautājumiem, taču pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tiem var būt ļoti liela loma. Noteiktās situācijās starp līgumslēdzējiem var rasties sarežģīti strīdi, interpretējot nepārvaramas varas noteikumus. Kaut arī par laimi Latvija līdz šim nav bijusi iesaistīta militāros konfliktos, pirms sadarbības/ piegādes/ pakalpojumu līguma noslēgšanas ir vērts padomāt, vai arī hibrīdkara elementi var atbrīvot no pienākuma izpildīt saistības, uzsvēra Andris Tauriņš, zvērināts advokāts un ZAB Sorainen partneris vebinārā «Vai var apdrošināt terorisma, kara un sabotāžas riskus?»Advokāts akcentēja, ka ar nepārvaramas varas situācijām uzņēmēji īpaši saskārušies finanšu krīzes laikā 2008. gadā, Covid–19 pandēmijas periodā un arī kopš tā laika, kad pirms četriem gadiem Krievija iebruka Ukrainā. Nepārvaramas varas konstatēšanas kritērijiLatvijas tiesību aktos nav sniegta force majeure definīcija, lai gan Civillikums jēdzienu «nepārvarama vara» min vairākās normās. Izpratne nostiprināta tiesību doktrīnā un tiesu praksē. Nepārvarama vara — tie ir ārkārtēji, nenovēršami un neparedzami apstākļi, kurus izraisījuši no...

Rakstā aplūkošu būtiskākos aspektus, kas skar nodokļu piemērošanu fizisko personu ienākumam no lauksaimniecības zemes nomas. Tā kā ļoti bieži nomniekam ne tikai ir jāietur nodokļi no zemes nomas maksas, bet arī jāiesaka, kā rīkoties iznomātājam, apskatīsim, ko svarīgi zināt gan ienākuma guvējam, gan ienākuma izmaksātājam.Neiedziļināšos juridiskās niansēs, bet dažas detaļas minēšu arī no lauksaimniecības zemes nomas darījumu juridiskās puses.Likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 36. pants nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Zemes nomnieks vai iznomātājs Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā pašvaldību informē par noslēgtiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem. Savukārt pašvaldībai ir pienākums vest lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru.Zemes nomas līgums reģistrējams pašvaldībāMK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 748 «Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi» 31. punkts paredz, ka zemes nomnieks vai iznomātājs mēneša laikā pēc zemes nomas līguma noslēgšanas lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājumu iesniedz personiski vai apliecinātu atvasinājumu nosūta...

Vai tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt publiski pieejamus datus par juridiskās personas pārstāvības tiesībām? Vai tiesa drīkst ignorēt faktu, ka prasība tika iesniegta termiņā, bet netika pieņemta pārmērīga formālisma dēļ? Kā līdzsvarojamas tiesiskās noteiktības un tiesību uz taisnīgu tiesu prasības?Senāta Civillietu departamenta 29.09.2025. lēmums lietā Nr. C770833524, SKC–361/2025Darba devējs cēla prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 9. punktu un DL 110. panta normām. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 21. jūnija spriedumu prasība noraidīta pilnībā, savukārt, ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 17. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu, tiesvedība lietā izbeigta. Apgabaltiesa norādīja, ka arodbiedrība bija sniegusi nepiekrišanu darba līguma uzteikumam, un darba devējam saskaņā ar DL 110. panta ceturto daļu bija noteikts viena mēneša prekluzīvs termiņš prasības celšanai tiesā.Arodbiedrības atteikumu darba devējs saņēma 2023. gada 21. decembrī, līdz ar to termiņš prasības celšanai beidzās 2024. gada 22....

Būvniecības ierosinātājiem samazināts administratīvais slogs — 2026. gada 6. janvārī spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kas ir pieņemti 2025. gada 13. novembrī un ar kuriem ir vienkāršots būvniecības process un ir grozīta būves reģistrācijas kārtība, paredzot vienoto būves reģistrācijas procesu.Vienotais būves reģistrācijas process ir ieviests pēc «vienas pieturas aģentūras» principa — no ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, apvienojot būvniecības ierosināšanu, datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā) un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vienā pieteikumā, kas iesniedzams Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).Ja iepriekš būvniecības ieceres iesniedzējam bija nepieciešams sagatavot trīs dažādus iesniegumus trīs dažādām iestādēm — iesniegumu par būvniecību, iesniegumu par būves reģistrāciju Kadastrā un iesniegumu par būves ierakstīšanu zemesgrāmatā, tad šobrīd ir jāiesniedz viens iesniegums (trīs iesniegumu vietā), proti, iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāko reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un tās ierakstīšanu...

Neatkarīgi no tā, vai darījumu partneris ir juridiskā vai fiziskā persona, ir aizliegts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi un deklarēšanas prasības ir noteiktas likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pantā. Tā pirmajā daļā ir noteikti skaidras naudas ierobežojumi juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Skaidras naudas ierobežojumi» skaidroja Oksana Hvaleja, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.Regulējums nosaka, ka nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no...

Biznesa strīdu ar katru gadu rodas arvien vairāk, darījumu partneru starpā samilzušās konfliktsituācijas nereti nonāk risināšanai tiesās. Lai līdz šādai situācijai nenonāktu, uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties un veiksmīgi pārvaldīt strīdus dažādos to posmos. Strīdi biznesā un sekojošā tiesāšanās nav pašmērķis, tam ir jābūt racionālam un pragmatiskam lēmumam, kurā izsvērti visi apstākļi un tikai tad tiek apsvērts lēmums, vai ir vērts vērsties tiesā. Vadoties no ZAB Sorainen juristu pieredzes, visbiežākie strīdu cēloņi uzņēmumu starpā ir ikdienas komercdarījumi, kurus puses slēdz par dažādu preču vai pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, kā arī dažādi citi civiltiesiski darījumi. Darījumu partneru starpā var iestāties dažādi riski, piemēram:maksājumu kavējumi, termiņu neievērošana;preču/pakalpojumu kvalitātes neatbilstība;neparedzēti apstākļi, neskaidrs risku sadalījums.Iespējamie strīdu cēloņiKā laikus sagatavoties potenciālajiem strīdiem, lai nostādītu uzņēmumu veiksmīgākā pozīcijā, vebinārā «Biznesa strīdu vadība: no konflikta līdz risinājumam» skaidroja Elvis Grinbergs, ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs.Bieži kāds no sadarbības partneriem nav laikus samaksājis par piegādāto preci vai pakalpojumu, vai tieši pretēji...

«Mani pieņēma darbā par pašnodarbināto, tagad saņemšu krietni lielāku atalgojumu. Tiesa, būšot kaut kādas atskaites jāiesniedz, bet tas esot pavisam vienkārši, un nodokļu maksājumi arī nelieli,» — aptuveni šādi konsultācijā situāciju mēdz aprakstīt daži nupat piereģistrējušies saimnieciskās darbības veicēji. Skaidrojumu viņi gaida ar cerību, ka viss tiešām būs vienkārši un personīgais maciņš būs krietni vien pilnāks nekā parastam algotam darbiniekam tai pašā jomā. Vai tiešām tā ir?Diemžēl nākas atbildēt: nebūs vienkārši un nebūs viegli. Pozitīvi, ja informācija tiek meklēta savlaicīgi, uzreiz pēc reģistrācijas, kaut vēlams būtu jau pirms reģistrācijas.Jāņem vērā, ka katrai lietai, katrai darbībai ir divas puses, ir savi plusi un mīnusi. Nav nekā slikta, ja fiziskā persona ir izvēlējusies kļūt par mazo uzņēmēju — saimnieciskās darbības veicēju, taču jāatceras, ka ir ne tikai tiesības — izvēlēties savu pakalpojumu jomu, izvēlēties, ar ko slēgt pakalpojumu līgumu, noteikt pakalpojuma cenas, plānot savu darba režīmu. Ir arī pienākumi — kārtot grāmatvedības uzskaiti, noteiktajos...

Nodokļu audits uzņēmumā netiek uzsākts nejauši. Tas ir mērķēts instruments, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmanto gadījumos, kad ir konstatēti būtiski un sistemātiski nodokļu nemaksāšanas riski. Pirms audita VID parasti veic vairākas darbības — konsultēšanu, informēšanu, datu analīzu un kontroles pasākumus. Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, atbild uz jautājumiem un skaidro, kā VID nonāk līdz auditam, ko praksē nozīmē «konsultē vispirms» princips un kur uzņēmumi visbiežāk kļūdās, domājot, ka «viss ir kārtībā».Kas noved uzņēmumu zem VID iespējamā audita «lupas», un kādas darbības VID veic līdz nodokļu auditam?VID nodokļu administrēšanas darbības plāno un veic nodokļu maksātājiem ar visaugstāko nodokļu nenomaksāšanas risku. Uzsākot darbu ar nodokļu maksātāju, VID, ievērojot principu «konsultē vispirms», vispirms veicina labprātīgu nodokļu saistību izpildi, t.i., nodokļu maksātāju informē par konstatētajām neatbilstībām, aicina sniegt informāciju un neatbilstības labprātīgi novērst. Ja nodokļu maksātājs nenovērš neatbilstības, VID, ja...

Digitālā transformācija ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, kurā katra viedierīce — sākot no viedpulksteņa līdz industriālam robotam rūpnīcā — nepārtraukti ģenerē informācijas plūsmas. Līdz šim šie dati bieži vien palika ražotāju «slēgtajās ekosistēmās», taču Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi šo kārtību fundamentāli mainīt. 2025. gada 12. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (turpmāk — Datu akts), kuras mērķis ir veicināt inovācijas, pārvēršot datu ekonomiku no ražotāju diktāta uz lietotāju tiesību telpu. Ar svarīgāko informāciju, kas jāzina par Datu akta būtību un tā noteiktajiem pienākumiem uzņēmumiem — datu ražotājiem, iepazīstināja ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Jaunais ES Datu akts: ko tas nozīmē uzņēmumiem».Atšķirībā no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR), kas koncentrējas uz privātumu un fizisko personu aizsardzību, Datu akts aptver daudz plašāku spektru, regulējot gan personas datus, gan datus, kas nav personas dati. Par...

Rakstā turpinām ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kura mērķis ir soli pa solim parādīt, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmas (IKS) tā, lai tā strādātu praksē, nevis tikai «eksistētu mapē».Pirmajā rakstā, kas publicēts žurnāla Bilance 2025. gada decembra numurā (Nr. 12 (528)), fokusējāmies uz savu risku novērtējumu kā IKS sākumpunktu — tas palīdz saprast, kādi riski izriet no paša subjekta darbības modeļa: sniegtajiem pakalpojumiem, darījumu plūsmas, klientu loka, darba organizācijas un ģeogrāfijas. Taču ar šo soli vien nepietiek, jo reālie riski praksē visbiežāk materializējas tieši klienta attiecībās. Tāpēc nākamais loģiskais posms IKS ieviešanā ir pāreja no «kopējās bildes» uz klienta līmeni — uz to, kā konkrēts klients (un tā darījumi, struktūra, iesaistītās personas un darbības vide) var ietekmēt subjekta kopējo risku. Šeit arī sāk darboties uz risku balstītas pieejas...