BILANCES RAKSTI

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” zvērināta revidente Ieva Aizsila no Grant Thornton Baltic Audit konferencē uzsvēra gada pārskatu sagatavošanas kvalitātes, atbilstības un aktualitāšu nozīmi.I. Aizsila norādīja, ka gada pārskats nav tikai skaitļi un nav tikai EDS, bet gan publisks dokuments, ko izmanto visi. Tāpēc svarīgākais mērķis ir nodrošināt, ka pārskats ir saprotams, salīdzināms un sniedz pilnīgu informāciju, to izlasot no pirmās līdz pēdējai lapai.Starp svarīgākajām aktualitātēm, kurām būtu jāpievērš uzmanība laikus, ir:Uzņēmuma klasifikācija un kritēriji. Ir jāpārbauda, vai sabiedrības kritēriji joprojām atbilst mazas sabiedrības statusam, jo to neizpildes gadījumā var rasties nepieciešamība sagatavot naudas plūsmas pārskatu par...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle Ieva Liepiņa pastāstīja par attīstību elektronisko dokumentu un mākslīgā intelekta (MI) jomā, kas ir ārkārtīgi strauja un uzņēmumiem ir jāspēj tikt tai līdzi. Kā atzīmēja I. Liepiņa, kopš 2016. gada papīra dokumentu apjoms darbā pastāvīgi mazinās, un faktiski visa dokumentācija kļūst elektroniska. Tāpēc ir būtiski izprast, kas ir elektroniskie dokumenti, kas ir to strukturētās formas, kā šo dinamisko vidi regulē likumdošana.Bīstamais mākslīgais intelektsMI rīki kļūst aizvien izplatītāki, tomēr ir būtiski nodalīt divas atšķirīgas lietas. Pirmkārt, ir MI, kas integrēts slēgtā vidē,...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesores Ingunas Leibus prezentācija par sociālo apdrošināšanu atklāja šīs sistēmas aktualitātes un sarežģījumus, ar kuriem saskaras gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie, gan uzņēmēji. Kā atzīmēja I. Leibus, sociālās apdrošināšanas normatīvā bāze ir sarežģīta, nesakārtota un pārlieku mainīga.Sarežģītība sākas jau pie jēdzienu definīcijām. «Darba ņēmējs» nav tikai persona ar darba līgumu; saraksts ir ļoti garš. Darba ņēmēju statusā ietilpst arī kapitālsabiedrību valdes locekļi, profesionāli sportisti, kā arī zemnieka saimniecības īpašnieks, ja viņš ir noslēdzis darba līgumu.Pašnodarbināto saraksts ir tikpat garš. Šajā statusā ietilpst, piemēram, zemnieka vai zvejnieka saimniecības...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, analizējot galvenās makroekonomiskās tendences, secināja, ka Latvijas un pasaules ekonomika attīstās mēreni un virzās uz attīstību, lai gan ne tik straujos tempos, kā varētu vēlēties. Šo procesu pavada augsta globālā nenoteiktība, ko joprojām būtiski ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps un notikumi Ukrainas frontē, kur nevar prognozēt neko pozitīvu.Kopumā Baltijas valstīs ekonomika sāk lēni atgūties. Prognozes Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir nedaudz optimistiskākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pēdējos ceturkšņos Latvijas ekonomiku sāk stimulēt tieši investīcijas, sevišķi ES fondu naudas ienākšana. Būvniecības sektorā ir sācies būtisks kāpums, 2025. gada...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne savā prezentācijā dalījās ar jaunumiem tiešo nodokļu jomā, uzsverot, ka grāmatvežus 2026. gadā (ja vien netiks veikti pēkšņi grozījumi) sagaida gandrīz tikai labas ziņas.2025. gadā jau ir veikti trīs grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». A. Kaļāne sniedza ieskatu būtiskākajās izmaiņās, kas skar gan darbiniekus, gan pensionārus, gan arī jauniešus un ārvalstu investorus. Vēl decembra vidū līdz valdības sēdei nebija nonākuši plānotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība»», kuri paredz daudz būtisku...

Latvijas finanšu un uzņēmējdarbības vides eksperti Latvijas Bankas organizētajā diskusijā «Kā palielināt kreditēšanas jaudu Latvijā?» vērsa uzmanību jautājumam, vai novērotais biznesa kreditēšanas apjomu pieaugums ir ilgtspējīgs attīstības cikls vai tikai īslaicīgs uzrāviens, kas var beigties ar ierasto sabremzēšanos. Pašreizējās situācijas novērtējumsDiskusijas ievadā tika lūgts novērtēt uzņēmēju un baņķieru attiecības finansējuma pieejamības ziņā desmit ballu skalā.Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeko īpašnieks, atzina, ka viņam personīgi sadarbība ar bankām veidojusies labi. Viņš uzsvēra, ka bankas vienmēr uztraucas par uzņēmuma finanšu veselību. Lai gan pašreizējās procentu likmes neesot pievilcīgas, kopumā nevarot pārmest bankām, jo kredītu izvērtēšanas kritēriji, galvenokārt, esot pašu projektu dzīvotspēja un...

Pārbaudes laiku nosaka, noslēdzot darba līgumu. Darba likums neparedz pārbaudes laika pagarināšanas iespēju, kā arī atkārtota pārbaudes laika noteikšanu. Kādas ir pārbaudes laika iespējas un ierobežojumi tā izmantošanā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) «Darba tiesību forumā 2025» skaidroja Ivo Maskalāns, ZAB Cobalt vecākais speciālists, zvērināts advokāts.Kad sākas darba attiecībasDarba attiecības tiek uzsāktas brīdī, kad darbinieks sāk veikt darba pienākumus. «Var runāt par robežu, kad persona no kandidāta kļūst par darbinieku. Šī robeža dažos gadījumos var būt skaidra, bet dažos — mazāk skaidra,» forumā skaidroja I. Maskalāns. Piemēram, ja ir kāds atlases process un tā pēdējā kārtā kandidātiem tiek uzticēti praktiski...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420124423, SKA–433/2025Autoservisa telpās 2022. gada jūlijā notika letāls nelaimes gadījums ar uzņēmuma palīgstrādnieku. Darbinieks tika atrasts zem autopacēlāja, iespiests starp pacēlāju un automašīnu. Notikuma rezultātā darbinieks gāja bojā.Valsts darba inspekcija (VDI), veicot izmeklēšanu, konstatēja:cietušais atradies darba laikā un darba vietā;uzņēmums nebija identificējis saspiešanas risku, ko rada darbs ar autopacēlāju;darbinieks nebija pilnībā instruēts par attiecīgajiem darba vides riskiem;darba...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 06.06.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420337917, SKA–362/2025Pieteicējs, bijušais Valsts policijas darbinieks, pildīja dežūrmaiņas vecākā pienākumus. Viņa tiešajā atbildībā bija operatīvās vadības funkciju nodrošināšana struktūrvienībā, kurā vienlaikus dežūrēja trīs darbinieki. No šiem trim darbiniekiem divi regulāri piedalījās izsaukumos vai patrulēšanā ārpus telpām, tāpēc faktiski vienīgais, kas varēja nodrošināt operatīvo vadību, bija dežūrmaiņas vecākais — pieteicējs.Lai gan iekšējie normatīvie akti formāli paredzēja pārtraukuma iespēju...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Civillietu departamenta 13.05.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771678123, SKC–315/2025Darbinieks cēla tiesā prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas2 prasību noraidīja.2 Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi uz raksta sagatavošanas brīdi anonimizēti nebija pieejami.Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja, ka vispārīgi pamatota ir...

Rakstā apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2025. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem.Balstīšanās uz piegādātāju apvienības biedra apgrozījumuSenāta 2025. gada 17. janvāra lēmumā lietā SKA–422/2025 ir skatīts jautājums par balstīšanos uz personu apvienības biedru apgrozījumu, ja viens no personu apvienības biedriem piedalās konkursā vairāku personu apvienību ietvaros. Pasūtītājs rīkoja konkursu par katastrofu pārvaldības centru būvdarbiem, un iepirkumam noteiktas četras daļas. Atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajai kvalifikācijas prasībai pretendenta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā jābūt vismaz 8 000 000 eiro attiecībā uz katru no konkursa daļām, kurās pretendents iesniedzis piedāvājumu. Gadījumā, ja...

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2025. gada 9. oktobrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C110/241, kurā skatīts jautājums par darbinieka ceļā pavadītā laika, pārvietojoties no noteikta sākumpunkta līdz dabas teritorijām, iekļaušanu darba ņēmēju nostrādātajā darba laikā. Rakstā aplūkotā lietā bija neskaidrība par Direktīvas 2003/88/EK2 2. panta 1. punkta interpretāciju, un lieta tika skatīta atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļiPubliskā akciju sabiedrība VAERSA ir uzņēmums, kam uzticēts veikt publiskos ieguldījumus Eiropas ekoloģiskā tīkla Natura 2000 dabas teritoriju uzlabošanai. Dabas teritorijas atrodas visā Valensijas autonomās kopienas teritorijā. Darba organizācijā tiek izmantotas 15 brigādes,...

Sabiedrības valdei saskaņā ar Komerclikumu kā «krietnam un rūpīgam saimniekam» jāstrādā visu dalībnieku interesēs ar nolūku gūt peļņu sabiedrībai un tās dalībniekiem. Tomēr nereti veidojas situācijas, kad mazākuma dalībniekiem rodas šaubas, vai valde tiešām rīkojas godprātīgi un sabiedrības labā. Šādos gadījumos par vienu no instrumentiem, kas mazākumam ļauj pārbaudīt, kas notiek sabiedrībā, kļūst īpašā pārbaude. Tā ir iespēja neatkarīgam revidentam izvērtēt noteiktus darījumus vai valdes rīcību, ja radušās aizdomas par pārkāpumiem vai negodprātīgu saimniekošanu. Tomēr — vai šis aizsardzības mehānisms patiešām spēj sasniegt savu mērķi?Kas ir īpašā pārbaude?Īpašā pārbaude ir likumā paredzēts dalībnieku tiesību aizsardzības mehānisms, kas ļauj neatkarīgam revidentam...

Pietiekami bieži atvaļinājums sākas vienā, bet beidzas otrajā mēnesī. Gada laikā tas nesagādā īpašas problēmas, savukārt decembra–janvāra atvaļinājums skar ne tikai divus mēnešus, bet arī divus taksācijas periodus (jāiesniedz ziņojumi par diviem mēnešiem, kas atrodas divos taksācijas periodos (gados), un paziņojums par fiziskajai personai iepriekšējā gadā izmaksātām summām).Pirmkārt, ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) grozījumiem (kaut arī abos mēnešos paliek vienāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme un tās pašas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes), šajos divos gados ir atšķirīgs neapliekamais minimums, kas ietekmē IIN summu. Turklāt svarīgi atcerēties, ka mums apmēram 118 tūkst. nodarbināto saņem minimālo...

Mūsdienu darba tirgus kļūst arvien mobilāks — darbinieki var strādāt ne tikai savā mītnes valstī, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan fiziski pārvietojoties, gan attālināti. Šāda iespēja paver plašākas karjeras un biznesa perspektīvas, tomēr vienlaikus rada jautājumus par nodokļu piemērošanu. Īpaši svarīgi ir saprast, kura valsts ir tiesīga aplikt ienākumus ar nodokļiem un kā nodrošināt, lai tie tiktu aprēķināti korekti, izvairoties no dubultās aplikšanas vai nepamatotām nodokļu plaisām. Saskaņā ar Latvijas likumiem un ES regulām (Regula 883/2004 un 987/20091) pastāv vairākas iespējas, kurā valstī maksāt nodokļus. 1. Ja Latvijas darba ņēmējs strādā tikai vienā ES dalībvalstī, piemēram, tikai...