BILANCES RAKSTI

Autores klientu lokā liela daļa ir tādu personu, kuras uzņēmējdarbību vēl tikai sāks vai tikko sākušas. Atkarībā no tā, cik ātri attīstās uzņēmējdarbība, rodas arī vajadzība pēc papildu darbaspēka, un tad parasti klienti jautā: «Kas man jāņem vērā, algojot darbiniekus?» Rakstā sagatavotas atbildes uz šo jautājumu, kas jaunajiem uzņēmējiem un viņu grāmatvežiem būs kā palīgs sarunā, pirms tiek algots pirmais darbinieks.Kur meklēt darbiniekus?Lai darbinieku varētu algot, tas vispirms ir jāatrod, un ir vairāki veidi, kā to izdarīt. Pirmais un populārākais veids ir darba sludinājuma publicēšana sociālajos tīklos vai kādā sludinājumu portālā. Otrs veids, kā piesaistīt darbiniekus, ir, ieviešot kādu no Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk — NVA) programmām, kuru ietvaros ar NVA finansiālu atbalstu var dot darbu cilvēkam, kurš ir ieguvis bezdarbnieka statusu. Raksta tapšanas laikā bija atvērtas divas programmas, kuru ietvaros ir iespējams algot darbiniekus:Subsidētās darbavietas (Atbalsts bezdarbnieka nodarbināšanai), kuras ietvaros var piesaistīt darbiniekus uz 6 vai 12 mēnešiem ar finansiālu atbalstu...

Grāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk…Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču sniedzējiem.Arī mēs gribam palīdzēt jums saprast visus likumu...

Temats par uzkrājumiem — naudu, ko dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki krāj, lai nodrošinātu savu mājokļu uzturēšanu ilgtermiņā, naudas piederību, glabāšanas, uzskaites un izlietošanas noteikumiem, ir aktuāla sen, žurnālā Bilance izskatīta vairākkārt no dažādiem aspektiem kopš 2015. gada, kad uzkrājumu obligāto iemaksu likumdevējs aktīvi virzīja Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumos1. Tas ir ne mazāk aktuāls temats arī patlaban, pēc desmit gadiem, saistībā ar jaunākajiem normatīvo aktu grozījumiem. Kam tas nāk par labu un kā mums ar to dzīvot, arī mēģināsim izskatīt šajā rakstā.Uzkrājumu piederība un uzskaite pārvaldnieka grāmatvedībāLai nekustamo īpašumu (turpmāk — NĪ) uzturētu un fiziski saglabātu visā tā dzīves cikla termiņā, ir nepieciešams veikt gan administratīvu, gan arī tehnisku pasākumu kopumu, kuru mērķis ir fiziski saglabāt un atjaunot NĪ stāvokli, kas nodrošinātu tā lietošanas īpašības atbilstoši tehnisko un sociālo vidi reglamentējošiem noteikumiem2, vismaz lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Tāpēc uzkrājumu nepieciešamību neviens neapstrīd.Kā jau noskaidrojām iepriekš3 un kā to nosaka arī spēkā esošais likums4,...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Personālresursu pietiekamības novērtējumsSenāta 2025. gada 7. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–375/2025 skatīts strīds jautājumā par konkursa uzvarētāja atbilstību nolikuma prasībām par personālresursu pietiekamību līguma izpildei (iepirkuma priekšmets — rekvizītu un citu elementu iekraušanas un izkraušanas darbi).Pieteicēja uzskatīja, ka konkursa uzvarētājam nav nolikuma tehniskajā specifikācijā prasīto personālresursu. Saskaņā ar tehniskās specifikācijas prasībām noteikts, ka pakalpojuma sniedzēja personāla izsaukuma minimālais skaits ir divas personas, bet maksimālais — astoņas personas. Kā Senāts norāda lēmumā, pirmās instances tiesa ir pareizi noskaidrojusi nolikuma normu saturu, proti, konkursa nolikumā nav noteiktas kvalifikācijas prasības pretendenta personālam piedāvājuma iesniegšanas brīdī, lai pretendents kvalificētos konkursam, savukārt tehniskās specifikācijas prasībās noteiktais personālresursu skaits attiecas uz līguma izpildi un personāla pieejamība piegādātājam ir jānodrošina pakalpojuma sniegšanas laikā, nevis jau iesniedzot piedāvājumu. Senāts arī norāda, ka tā ir racionāla komerciāla prakse, ka noteikti resursi tiek piesaistīti tikai iepirkuma līguma noslēgšanas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2026. gada 15. janvārī sagatavojusi spriedumu lietā Nr. C588/241, kurā tika skatīts jautājums par Itālijas konkurences iestādes tiesībām vienpusēji pagarināt izmeklēšanas termiņus un uzņēmumu tiesībām uz aizstāvību. Lietā aplūkoti tādi tiesību piemērotājiem nozīmīgi principi, kā: labas pārvaldības princips un tiesības uz aizstāvību. Šis nolēmums ir īpaši nozīmīgs, jo meklē līdzsvaru starp uzņēmumu tiesībām uz tiesisko drošību un sabiedrības interesēm efektīvi apkarot aizliegtas vienošanās, ņemot vērā arī Latvijā aktuālo situāciju ar iespējamiem karteļiem atsevišķās nozarēs. Lieta Nr. C588/24 Imballaggi Piemontesi Srl pret Autorit‡ Garante della Concorrenza e del Mercato (AGCM), par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) 41. un 47. panta, kā arī 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 6. panta interpretāciju, attiecībā uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa ievērošanu, uzņēmumu tiesībām uz aizstāvību un valsts tiesisko regulējumu, kurā valsts konkurences iestādei ļauts vienpusēji pagarināt termiņu, ja iestājušies tādi apstākļi, kuru dēļ paplašināts šīs...

Nodokļu maksātāju strīdi ar nodokļu administrētājiem un citām valsts uzraudzības iestādēm ir aktuāli gan Latvijā, gan pārējās Eiropas Savienības valstīs. Tiesu darba kārtībā ir gan strīdi par pievienotās vērtības nodokļa ieturēšanu un atmaksām, gan transfertcenām un saistīto uzņēmumu attiecībām, kas ietekmē nodokļu aprēķinus. Sniedzam ieskatu Latvijas Republikas Senāta un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos izteiktajos secinājumos, kas ir būtiski grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. PVN pārmaksa nenovērš nodokļu parādu automātiskiGrāmatvežiem, kuru uzņēmumi piedalās publiskajos iepirkumos, ir būtiski ņemt vērā jaunākās Latvijas Republikas Senāta atziņas lietā Nr. SKA–209/2025. Tiesas spriedumā norādīts: pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas esība pati par sevi nav pamats uzskatīt, ka uzņēmumam nav nodokļu parāda, ja vien nav veikts savlaicīgs un formāls ieskaita process.Strīda pamatā bija gadījums, kad pretendents tika izslēgts no dalības iepirkumā, jo piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā tam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē tika konstatēts nodokļu parāds, kas pārsniedza 150 eiro. Uzņēmums argumentēja, ka tam faktiski bija PVN pārmaksa, kuras...

Senāts šajā lietā skaidro, vai disciplinārlietā drīkst nosaukt amatpersonu par zagli, ja kriminālprocess vēl nav pabeigts? Vai tiesa administratīvā procesa laikā bez pierādījumu izvērtēšanas nav pati pārkāpusi nevainīguma prezumpciju? Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.12.2025. spriedums lietā Nr. A420249522, SKA–101/2025Ar Valsts policijas priekšnieka 2022. gada 14. marta lēmumu pieteicējai — Valsts policijas amatpersonai — tika piemērots disciplinārsods: atvaļināšana no dienesta. Disciplinārsods pamatots ar to, ka pieteicēja, atrodoties veikalā, nebija norēķinājusies par kosmētikas precēm (tonālo krēmu un skropstu tušu), tādējādi rīkojusies neētiski un diskreditējusi Valsts policiju.Administratīvā procesa ietvaros Iekšlietu ministrija atstāja disciplinārsodu negrozītu. Pieteicēja lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka pieteicējas rīcība rada pamatotas aizdomas par nodomu iznest preces no veikala, par tām nesamaksājot, un ka šāda rīcība diskreditē policijas amatpersonas statusu. Tāpat apgabaltiesa uzsvēra, ka kriminālatbildības neesamība pati par sevi neliedz piemērot disciplināratbildību.Par apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība, vēršot uzmanību, ka tiesa ir pārkāpusi nevainīguma prezumpciju, faktiski nosaucot pieteicēju...

Rakstā minētais ir balstīts uz konkrētu dzīves situāciju, uzņēmuma nosaukumi, protams, mainīti. SIA Zemnieks iegādājas no privātpersonas, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, siena ruļļus. Tas ir darījums starp uzņēmumu un fizisko personu. Kā pareizi rīkoties? Kādas atskaites jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un vai ir jāietur nodokļi no privātpersonas?Lauksaimnieki samērā bieži savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājas kādu produkciju no citiem ražotājiem. Apskatīsim šo jautājumu gan no pircēja, gan no pārdevēja viedokļa.Vispirms sāksim ar pārdevēju. Jautājumā norādītajā gadījumā — par fizisko personu, kas pārdod siena ruļļus.Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta trīspadsmitā daļa nosaka, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja minētie ienākumi nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Likumā ir lietota diezgan interesanta terminoloģija — piemājas saimniecība vai personiskā palīgsaimniecība. Likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» ir skaidrots sekojošais:par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka)...

Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Tā ir reģistrējama Valsts ieņēmumu dienestā. Kādos gadījumos saimnieciskās darbības veicējs ir izveidojis struktūrvienību un kā tā ir reģistrējama, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Par struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» skaidroja Oksana Hvaleja, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.Regulē divi normatīvie aktiStruktūrvienības regulē likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 24. punkts un Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā».Likums nosaka, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās.Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni,...

Gandrīz visās pasaules valstīs ir viena augstākā revīzijas iestāde. Latvijā tā ir Valsts kontrole. Lai gan tā strādā jau vairāk nekā simts gadus, ne visi zina, ko tā dara un kāda ir revidentu loma. Nereti Valsts kontrole tiek jaukta ar Valsts ieņēmumu dienestu vai Valsts kasi. Tāpat par revidentu darbu valda ne mazums mītu — revidenti tikai meklē vainīgos un kritizē, viņu darbs ir tehnisks un vienveidīgs, viņi ir šaura profila speciālisti. Tomēr aiz šiem mītiem slēpjas pavisam cita realitāte. Revidentu ikdiena ir daudz dinamiskāka, atbildīgāka un sabiedrībai nozīmīgāka, nekā bieži šķiet no malas.Ko dara Valsts kontrole?Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Šī raksta fokuss ir tieši finanšu revīzijas.Valsts kontrole veic lielāko finanšu revīziju valstī — par konsolidēto saimnieciskā gada...

Raksta mērķis ir saprotamā valodā sniegt ieteikumus gan vadītājiem, gan grāmatvežiem, kas ikdienā biežāk vai retāk sastopas ar maksājumiem skaidrā naudā vai ar uzņēmuma karti. Noskaidrosim, kāds ir pašlaik aktuālais tiesiskais regulējums un prasības šādu dokumentu noformēšanai pirkuma brīdī un pēc tam, pieņemot to kā attasinojuma dokumentu grāmatvedības uzskaitei. Regulējums attiecas uz visiem, kas kārto grāmatvedību gan vienkāršā, gan divkāršā ieraksta sistēmā:Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām,Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;budžeta iestādēm;individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām.Ar šajā likumā lietoto terminu «uzņēmums» saprot visus šā panta pirmajā daļā minētos likuma subjektus.Tabulā apkopotas prasības čeka attiecināšanai uz izdevumiem, noformējot avansa norēķinu atskaitiKārtību,...

Latvijas uzņēmējdarbības vidē patlaban norisinās unikāls process. Uzņēmumi, kas tika dibināti tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas un 90. gadu juku laikos, ir sasnieguši briedumu, bet to dibinātāji — cienījamu vecumu. Kā norāda Artūrs Petrovs, KPMG Baltics finanšu un darījumu konsultāciju departamenta vadītājs, šis ir brīdis, kad «stafetes kociņa» nodošana kļūst par aktuālu tematu uzņēmēju dienaskārtībā. Kopā ar kolēģēm — M&A konsultāciju pakalpojumu vadītāju Kristīnu Jansoni un zvērinātu advokāti Ievu Tilleri–Tilneri — eksperti vebinārā «No uzņēmuma dibinātāja līdz pārdevējam» ieskicēja ceļa karti ikvienam, kurš vēlas savu biznesu veiksmīgi pārdot vai nodot nākamajām paaudzēm.Latvijas uzņēmējdarbības «pusaudža gadi» beidzasMēs esam agrīnā attīstības posmā, ja salīdzinām Latviju ar Vāciju vai Šveici, kur biznesa pēctecības tradīcijas ir koptas paaudzēm ilgi. K. Jansone uzsver, ka lielākā daļa mūsu uzņēmumu joprojām atrodas savā pirmajā dzīves ciklā. Tieši tāpēc pēctecības plānošana bieži tiek uztverta emocionāli — kā neērta vai pat nepieklājīga tēma, jo tā liek domāt par dzīves posma noslēgumu. Tomēr...

Gada pārskats ir uzņēmuma oficiāls, vienots dokuments, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par tā finanšu stāvokli, saistībām, naudas plūsmu un darbības rezultātiem.Par to, kam ir jāiesniedz gada pārskati, kādi normatīvie akti to regulē, kādas ir gada pārskata sastāvdaļās, sagatavošanas nosacījumi un noformēšana, kā arī — kad ir jāveic zvērināta revidenta pārbaude, informēja Marina Nuka, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Gada pārskatu sagatavošana». Normatīvie akti, kas reglamentē gada pārskata sagatavošanu:Grāmatvedības likums;Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (GPKGP) likums;Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums;Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi»; MK 2016. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 399 «Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu»;Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu;MK 2021....

Grāmatvedība vairs nav papīra mapes, kartotēkas un «papīrs, kas pacieš visu». Tā ir kļuvusi par datu analīzes, sistēmu savietojamības un uzticēšanās tehnoloģijām profesiju. Sarunā ar pieredzējušu grāmatvedības un digitālo risinājumu praktiķi DITU KALNIŅU, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes locekli, SIA Vienotais konts vadītāju, apspriežam to, kā pēdējo 30 gadu laikā mainījusies grāmatvedības «lielā aina» — no manuāli zīmētām debeta–kredīta «lidmašīnām» līdz mākoņpakalpojumiem, e–rēķiniem un mākslīgajam intelektam. Skaidrojam, kāpēc digitalizācija Latvijā reizēm bremzējas, kādas iespējas uzņēmumi vēl neizmanto, kā mainās grāmatveža loma un kāpēc nākotnē šī profesija nepazudīs.Sāksim ar retrospekciju. Jūs savulaik pieminējāt, ka pirms 20–30 gadiem grāmatvedība izskatījās pavisam citādāka. Kas tieši ir mainījies šajā «lielajā ainavā»?Kad pabeidzu studijas un sāku strādāt, grāmatvedība tiešām bija citādāka — tie bija milzīgi skapji ar kartotēkām, kur katram papīram bija izšķiroša nozīme, tie bija debeta un kredīta kontu slēgumi, kurus mēs toreiz zīmējām manuāli. Bija kritiski svarīgi ne tikai pareizi ierakstīt, bet arī atzīmēt...

Gada pārskata sagatavošanas laiks strauji tuvojas, un jau šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi. Ne visiem uzņēmumiem jāsagatavo pilna apjoma gada pārskats — atkarībā no uzņēmuma lieluma likums paredz iespēju piemērot atvieglojumus. Tomēr situācijās, kad saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un katrā pārskata gadā uzņēmums atbilst citai sabiedrību kategorijai, gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākajai kategorijai noteiktās prasības.Ilgtspējas ziņojumi arī turpmāk attieksies tikai uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu loku, tomēr par šo prasību nevajadzētu aizmirst. Tāpat uzmanība jāpievērš zvērināta revidenta revīzijas nepieciešamībai tām kompānijām, kurām tā noteikta likumā.Ko īsti dara revidents, un kādi ir tā pienākumi? Sabiedrībā bieži valda dažādi — ne vienmēr precīzi — priekšstati par šo profesiju. Patiesībā revidentu ikdiena ir daudz dinamiskāka, atbildīgāka un sabiedrībai nozīmīgāka, nekā nereti šķiet no malas. Šoreiz mums ir ekskluzīva iespēja ielūkoties revidenta darbā «no iekšpuses».Pēdējos gados būtiski mainījies ne tikai revidenta, bet arī grāmatveža darbs. No laikiem, kad ar maksājuma uzdevumiem devāmies uz banku un...