BILANCES RAKSTI

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus uzņēmumu peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAX. Kas ir EBITDAX? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAX? EBITDAX ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, dabas resursu un zemes dzīļu ieguves izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām, dabas resursu un zemes dzīļu izpētes izmaksām (Earnings Before Interest, Taxes, Depreciation, Depletion, Amortization and Exploration Expenses (EBITDAX)). EBITDAX ir retāk izmantojams finanšu rādītājs, lai salīdzinātu tādus uzņēmumus, kas...

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro. No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto. Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A)...

Uzņēmumu grāmatvežiem no valsts puses nereti tiek pārmesta nekvalitatīvu gada pārskatu iesniegšana (šis ir arī viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek izmantots, pamatojot, kāpēc nepieciešams ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu). Tomēr izrādās, ka arī pašai Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām, iestādēm un pašvaldībām ir lielas problēmas ar kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanu. Neatbilstības un tas naudas līdzekļu apjoms (ap 11 miljardiem eiro), par kura izlietojumu vispār nav iespējams gūt ticamu priekšstatu, ir tik liels, ka, gadījumā ja šīs problēmas netiks novērstas, nākamgad Valsts kontrole varētu vispār atteikties sniegt atzinumu, secinājuši revīzijas ziņojuma «Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem» (Saimnieciskā gada pārskats) autori. Valsts kontroles revīzijas primārais mērķis bijis novērtēt, vai Saimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, kā arī par valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un par valsts konsolidēto parādu 2018. gada beigās. Vienlaikus par atsevišķiem (sešiem) jautājumiem...

Jautājums: Atvaļinājums piešķirts no 27.04.2019. līdz 13.05.2019. Pa vidu ir svētku dienas — 1., 4., 12. maijs. Cik dienu ir jāapmaksā šajā periodā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Ticamāk, atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 27. aprīļa. Tā laikā tiešām ir trīs svētku dienas, un uz to rēķina atvaļinājuma periods tiek pagarināts. Pagarināšana ir spēkā vienmēr, neatkarīgi no tā, kurā dienā svētki ir iekrituši (2010. gada tiesu prakse). Vispirms skaitām 14 kalendāra dienas (sk. tabulu). Pieliekot punktu 13. maijam, skatām darbinieka darba dienas šajā periodā (pieņemot, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks 8 st./40 s.) Parasti divās nedēļās mēdz būt 10 darba (tātad apmaksājamās) dienas, bet, ja iekrīt svētku dienas, tad apmaksājamo dienu var būt vairāk. Kā veidojas liekā apmaksājamā diena? Ja svētku diena iekrīt darba dienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 4 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena. Rezultātā — atvaļinājums...

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts. Piecu darba dienu...

Jautājums: Ja darba brauciens vai komandējums iekrīt brīvdienās (piemēram, no ceturtdienas līdz otrdienai), vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Darbinieks brīvdienās nav veicis darba pienākumus, vienkārši palicis uz vietas, lai atsāktu darbu no pirmdienas. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Darba likuma 52. panta 4. daļu: Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Savukārt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 969 par katru komandējumā pavadīto dienu ir izmaksājama dienas nauda (21.2 punkts) un darba braucienā tiek segti papildu izdevumi (42. punkts), kas rodas darba specifikas dēļ (dienas naudas apmērā). Ja komandējums vai darba brauciens sakrīt ar brīvdienām un darbinieks tajās dienās netiek «atsaukts mājās», tad vadībai ir jāpamato, kāpēc darbiniekam nepieciešams atrasties citviet. Piemēram, tieši brīvdienās notiek kāda izstāde, tikšanās vai konference, darba uzdevuma izpilde prasa darbiniekam būt klāt procesa...

Jautājums: Kā iegrāmatot un sakārtot grāmatvedībā pārmaksāto darba algu, ja darbinieks, aizejot no darba, atsakās to atmaksāt? Vai gadījumā, ja darbiniekam izmaksāts avanss, bet darbinieks, neuzsākot darbu, pārtrauc darba attiecības, tātad nostrādāto stundu nav, bet avanss izmaksāts, tātad darba devējam ir zau­dējumi? Vai, norakstot šo summu zaudējumos, tā arī jāapliek ar UIN? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore No jautājuma nav iespējams secināt par abu situāciju pirmsākumiem, proti, kā rezultātā tās izveidojušās. Ja pārmaksa (vai izsniegtā avansa summa) ir izveidojusies grāmatveža kļūdas dēļ, tad ieturēšanai no darbinieka darba samaksas abos gadījumos ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Pamatojums ir Darba likuma (DL) 78. pants “Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām”: (1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu: 1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu pirmā viļņa grāmatvežiem atkal rūp to darbības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, jo tas būs viens no licencēšanas pamatnoteikumiem. Starptautisko standartu prasība Var rasties priekšstats, ka grāmatvežu licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums nefinanšu sektorā, ko Ministru kabinets uzsāka šā gada sākumā, un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežu, licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendācijās, kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. FATF rekomendācijas un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 nosaka valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu. Licencēšanas primārais mērķis...

Jautājums: Vai, aprēķinot atvaļinājuma naudu par mēneša daļu, izmaksātajai summai būtu jāpiemēro neapliekamais minimums? Darbiniekam piešķirts atvaļinājums aprīlī uz divām kalendāra nedēļām un pirms atvaļinājuma izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan alga par nostrādāto laiku. Pēc atvaļinājuma darbiniekam aprīlī vēl ir jānostrādā dažas dienas. Vai būtu pareizi, ka neapliekamais minimums par aprīli tiks piemērots, veicot gala aprēķinu, mēnesim beidzoties, nevis katrā atsevišķā aprēķinā (proporcionāli kalendāra dienām)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Sakarā ar to, ka neeksistē ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskais materiāls, kas skaidrotu šo vai līdzīgus jautājumus, varam izteikt tikai viedokli. Parasti ir tā, ka grāmatveži vairāk uztraucas par firmas (par saimnieka) naudu nekā par savējo. Par normu ir jāuzskata situācija, kad grāmatvedis veic aprēķinus pēc tam, kad ir saņemta nostrādātā laika tabele un neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošana ir pamatota (bez variantiem). Arī šādā gadījumā var sastapties ar darba laika uzskaites kļūdām un izrādīsies, ka jāveic pārrēķins. Tomēr...

Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus. Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem. Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā. Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori,...

Komisijas līguma būtība ir izklāstīta divos likumos – Civillikumā un Komerclikumā. Komisijas līgums Civillikumā (CL) skaidrots kā vienas personas (preces, lietas īpašnieks) uzdod citai personai pārdot kādam preci, lietu. Svarīgi, ka preces (lietas) nodošanas brīdī preces pārdošana nenotiek. Tas ir tikai rīkojums pārdot šo preci, savdabīgs pilnvarojums veikt konkrētu pirkuma-pārdošanas darījumu, nevis pati pārdošana. Tieši tādēļ komisijas līgumi ir iekļauti nevis CL XIII nodaļā, kurā apskatīti prasījumi no atsavinājuma līgumiem (t.sk. pirkuma līgumi), bet XVIII, kuras nosaukums ir „Prasījumi no svešu lietu pārziņas”. Šeit komisijas līgumi tiek apskatīti pēc „pilnvarojuma līgumiem”, pēc „padomiem un ieteikumiem”, bet pirms „neuzdotas lietvedības”. Tādējādi atbilstoši CL normām prece saskaņā ar komisijas līgumu var tikt pārdota pēc īpašnieka pilnvarojuma. Saskaņā ar Komerclikumu (KL) pilnvarotājs var piešķirt starpniekam ne vien tiesības pārdot, bet arī iegādāties noteiktu preci, lietu. Normas, kas regulē komerckomisijas līgumu (spēkā no 10.01.2010.), atrodamas divās dažādās KL daļās: „A” daļas 46. – 61. pantā un...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAL. Kas ir EBITDAL? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAL? Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām un neparedzētiem (ārkārtas) zaudējumiem jeb EBITDAL (Earnings before interest, taxes, depreciation, amortization, and special losses (EBITDAL)) ir vēl viens uzņēmuma darbības rādītājs, ko var izmantot finanšu analītiķi, lai salīdzinātu uzņēmumus ar dažādām procentu, nodokļu, pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. Peļņas rādītāji, kurus var izmantot, lai aprēķinātu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu finanšu rādītājus, ir šādi: EBIT— peļņa pirms procentiem un nodokļiem. EBITAE— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un ārkārtas posteņiem. 3. EBITD— peļņa pirms procentiem, nodokļiem un pamatlīdzekļu nolietojuma. 4. EBITDA— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām. 5.EBITDAL— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu...

Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...

Jautājums: Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, turklāt tas nav regulārs. Gan darba dienu skaits, gan darba stundu skaits nedēļā ir atšķirīgs. Kā šādām personām rēķināt atvaļinājuma naudu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Veicot aprēķinus, kuros tiek izmantoti vidējie lielumi, Darba likums prasa tos noteikt pēdējo sešu mēnešu periodā. Normālais un faktiski nostrādātāis laiks, kā arī atlīdzība ir parādīta tabulā. Stundas vidējā izpeļņa = 2760/552 = 5 eiro/stundā. Dienas vidējā izpeļņa = 2760/92 = 30 eiro/dienā. Tajās dienās, kad darbinieks faktiski strādāja, tam tika maksāts 5 eiro stundā, un viņa dienas vidējā izpeļņa tiešām bijusi 30 eiro. Diemžēl šos vidējos rādītājus nav iespējams izmantot, aprēķinot atvaļinājuma naudu, jo nav saprotams, cik darbiniekam būtu bijis jāstrādā dienu vai stundu atvaļinājuma periodā (tie vienmēr bijuši dažādi atkarībā no darba apstākļiem). Loģiski būtu pieņemt, ka darbinieka atvaļinājumu apmaksātu tādā pašā proporcijā, kā viņš bija noslogots strādājot: 92...