BILANCES RAKSTI

Aicinu padomāt par darbiem, kas laikus sakārtojami vai pārskatāmi, lai, nododot budžeta iestādes gada pārskatu, varētu mierīgu sirdi parakstīt apliecinājuma veidlapu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no vadības ziņojuma, finanšu pārskata, budžeta izpildes pārskata un apliecinājuma Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Šajā rakstā vairāk par apliecinājumu. Apliecinājuma forma Ministru kabineta 2019.gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 7. pielikumā noteikta apliecinājuma forma. Arī iepriekš apliecinājums bija jāsniedz pie konsolidētā gada pārskata, un bija noteikts, ka ministrijas un centrālās valsts iestādēs to sagatavoja atbilstoši Valsts kontroles noteiktajai struktūrai, un pašvaldības šo dokumentu sagatavoja atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15. oktobra noteikumos Nr. 1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1115) noteiktajai struktūrai. Iestāde, kura veica konsolidāciju, noteica kārtību, kādā padotības iestādes sniedz apliecinājumu augstākai iestādei. Par papildinājumiem un jaunumiem. Pirmkārt, saskaņā ar...

Jautājums: Pēdējos sešos mēnešos darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā tika veikti grozījumi, kas stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā (pieņemti 2019. gada 23. maijā). Tādējādi radīta iespēja vienā maksājumā samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, t. sk. UIN. Tiek uzskatīts, ka tas samazinās maksājumu izmaksas un maksājumu veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus, proti, regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) VID administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam. Galvenās izmaiņas Vienotais nodokļu maksāšanas gala termiņš neliedz iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus valsts budžetā vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tas ir ērtāk, taču mēneša 23. datumā VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Grozījumi skars uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī personas, kas ietur uzņēmumu ienākuma nodokli no veiktajiem maksājumiem nerezidentiem. Ņemot vērā, ka nodokļu vienotajā kontā var izveidoties arī pārmaksa un tā veidojas no visu nodokļu kopuma, nevis attiecībā uz konkrētu nodokļa veidu, no UIN likuma ir izslēgtas normas, kas...

Kā jau ierasts, augustā kļuva zināmi skaitļi, kas ietekmēs gandrīz 550 tūkstošu personu materiālo stāvokli. Proti, Labklājības ministrija paziņoja pensijas summu (citiem – pensijas daļu), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet vienu no tiem pirmo reizi arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Aprēķini ir gaužām vienkārši (reizināšana un salīdzināšana ar to, kas bijis), tomēr, sastopoties ar to reizi gadā, aizmirstas, ka jāņem vērā dažādi sīkumi un varianti. Turklāt jāatceras, ka ar šīm darbībām lielākoties saskaras seniori, nevis vakardienas skolēni vai studenti. Piemaksu indeksācija Vispirms par piemaksas indeksāciju par stāžu. Kā zināms, Latvijā dažiem pensionāriem piemaksa ir 1 eiro, bet dažiem — 1,5 eiro par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gada 31. decembrim1 (par to plašāk Bilancē Nr. 17 (437), 2018. g.). Jāprecizē, ka piemaksas par stāžu nav piešķirtas visiem pensionāriem. Mainoties...

Lai uzņēmums varētu sekmīgi darboties, tam saimnieciskās darbības rezultātā ir jāgūst peļņa, citiem vārdiem, uzņēmuma ienākumiem ir jābūt lielākiem par izdevumiem. Peļņas rādītāju uzlabošanai uzņēmumu vadītāji mēģina palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus. Ņemot vērā sīvo konkurenci un nelielo Latvijas tirgus pārdošanas apjomu, ne visi uzņēmēji izšķiras papildus algot finanšu analītiķi vai ekonomistu, tāpēc mazo un vidējo uzņēmumu grāmatveži var kļūt par nenovērtējamiem padomdevējiem saviem bosiem, ja izprot un māk izskaidrot uzņēmuma izmaksu sadalījumu un šo izmaksu vietu piedāvāto preču un pakalpojumu (turpmāk - produktu) cenās. Šajā rakstā aplūkots vienkāršākais variants – ja produkta cena tiek veidota, balstoties uz uzņēmuma izmaksām. Šo variantu var izmantot: uzņēmumi, kas jau pietiekami ilgi pārdod savus produktus (jauniem uzņēmumiem un jauniem produktiem šī metode nederēs); uzņēmums darbojas samērā neelastīgā tirgū (pietiekami augsta pircēju lojalitāte, ilgtermiņa attiecības, ierobežota konkurence, utt.); pakalpojuma cena nerada būtisku ietekmi pircēja maksājumam (piemēram, ja dzīvojamās mājas apsaimniekotājs remontdarbus veic no mājas uzkrājuma, nepalielinot...

Iekšējā kontrole sabiedrībā ir process, kas vērsts uz sabiedrības mērķu sasniegšanu. Iekšējā kontrole ir instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāvērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt uzņēmuma riskus, draudus, vājās un stiprās puses un rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Iekšējā kontrole ir process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) iekšējo kontroli definē šādi: Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot korupcijas un interešu konflikta riskus. Korupcijas risks ir varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (mantiskā izteiksmē vai sagraujot reputāciju) sabiedrībai. Iekšējās kontroles sistēma ir risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura...

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

2019. gada 5. augustā stājās spēkā likums «Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām» (turpmāk tekstā — DPI). Minētais likums nodrošina Latvijas noslēgto nodokļu konvenciju atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk arī EASO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (turpmāk tekstā — NBEP no saīsinājuma BEPS — base erosion and profit shifting — nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana) pakotnē ietvertā minimālā standarta prasībām, kas attiecas uz nodokļu līgumiem. NBEP iniciatīvas mērķis ir ierobežot nodokļu plānošanas stratēģijas, kas izmanto atšķirības un neatbilstības ienākuma nodokļu noteikumos dažādās valstīs, lai samazinātu nodokļu bāzi augsto nodokļu jurisdikcijās un pārceltu ienākumus uz zemo nodokļu jurisdikcijām. Būtiskais elements šajā agresīvajā nodokļu plānošanā ir ekonomiskās aktivitātes un biznesa veikšanas nolūka neesamība jurisdikcijās, kurās ir zems maksājamais ienākuma nodoklis. DPI aptver šādas NBEP identificētas problēmjomas nodokļu konvenciju piemērošanā: hibrīdneatbilstības (hybrid mismatch), kas saistītas ar «nodokļu...

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā šāgada jūlijā, paredz Valsts ieņēmumu dienestam plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nav norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu (PVN likuma 83.4. un 83.5. pants). Papildus tam, lai nepieļautu nodokļa krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019. gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt neaktīvos uzņēmumus, t.i., tādus, kas laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu (PVN likuma Pārejas noteikumu 35. punkts). Likumā noteiktajā procedūrā noteikts, ka VID vispirms nodokļa maksātājam nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN reģistra, vienlaikus aicinot nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Ja 20 darbdienu laikā pēc...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību gaida izmaiņas, kas stāsies spēkā pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Atsevišķa kārtība paredzēta specifiskiem algas nodokļa maksātājiem, kuras nodarbina ārzemju darba devējs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs – vai kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un kuras pašas maksā algas nodokli – tiek mainīts algas nodokļa maksāšanas termiņš budžetā no reizi mēnesī uz vienu reizi ceturksnī par visiem ceturksnī saņemtajiem ienākumiem (līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam iemaksāt IIN (algas nodokli) vienotajā nodokļu kontā), kā arī šīm fiziskajām personām vispirms būs jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai – darbiniekam – darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību...

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Ne tikai grāmatvežiem mūsdienās nepieciešams intensīvi apgūt jaunas zināšanas, lai spētu tikt līdzi “laika gara” diktātam. Ne mazāk sarežģīti uzdevumi jārisina arī auditoriem, kuriem finanšu/grāmatvedības datu analīze ir tikai viens no darba virzieniem. Digitālais laikmets un tā radītie jaunie izaicinājumi iekšējo auditu jomā bija galvenā tematiskā ass, ap kuru “rotēja” 23. un 24. maijā Jūrmalā notikusī auditoru konference “Iztēlojies. Izpēti. Sasniedz”, kuru organizēja Latvijas Iekšējo auditoru institūts. Žurnāla "Bilance" jūnija numurā publicēts atskats uz šo konferenci. Pretrunīgie efektivitātes kritēriji Maciejs Pjolunovičs (Maciej Piołunowicz), Iekšējā audita departamenta vadītājs vienā no lielākajām Polijas bankām (BGK), iepazīstināja ar konceptu par “galvenajiem darbības efektivitātes rādītājiem” un to, kuri no tiem ir visvairāk piemēroti iekšējā audita novērtēšanas vajadzībām - citiem vārdiem, kā visprecīzāk novērtēt iekšējā audita efektivitāti? Galveno darbības efektivitātes radītāju noteikšana esot būtiska, lai saprastu, vai audita aktivitātes sasniedz nospraustos mērķus. Nosakot, kas būs iekšējā audita galvenie efektivitātes indikatori, ir svarīgi ņemt vērā, ka tie nepieciešami...

Analītiķiem jāņem vērā, ka IFRS 16 ieviešana mainīs finanšu rādītājus uzņēmumos. Kas mainīsies finanšu pārskatos? Kā analizēt un vērtēt šādus finanšu pārskatus? Vai izmaiņas finanšu pārskatos un finanšu rādītājos būs būtiskas? Par šiem jautājumiem žurnāla "Bilance" maija numurā, rakstā "Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas?" informē ekonomikas maģistre Terēze Korsaka. No 2019. gada 1. janvāra operatīvais līzings „pāriet” no ārpusbilances uz bilanci. Uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem ir jāsagatavojas iespējamām izmaiņām to uzņēmumu grāmatvedības finanšu pārskatos, kuri ieviesīs 16. finanšu pārskatu standartu “Noma” (International Financial Reporting Standard 16, IFRS 16 “Leases”) – turpmāk IFRS 16, jo IFRS 16 aizstāj SGS Nr. 17. Lai arī IFRS 16 stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, bija pieļauta IFRS 16 piemērošana arī agrāk. Kas ir IFRS 16 „Leases”? Kā norāda IASB (The International Accounting Standards Board; SGSK - Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja), IFRS 16 ir spēkā attiecībā uz gada pārskata periodiem,...