Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BILANCES SATURS

Žurnāla Bilances novembra pirmajā jeb 2013. gada 21. numurā lasiet
Žurnāla Bilances novembra pirmajā jeb 2013. gada 21. numurā lasiet
NODOKĻI VID jaunie soļi: preventīvo pasākumu veikšana un administratīvā sloga mazināšana Kādas izmaiņas attiecībās ar VID klientiem sagaidāmas drīzumā Šogad beidzas Valsts ieņēmumu dienesta iepriekšējā plānošanas perioda stratēģija. Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta galvenajam stratēģiskajam mērķim arī turpmākajiem plānošanas periodiem ir jāpaliek - veicināt nodokļu un muitas saistību brīvprātīgu izpildi, – tādējādi nodrošinot to, ka Valsts ieņēmumu dienests ir klientorientēta un Eiropas Savienībā konkurētspējīga valsts pārvaldes iestāde nodokļu un muitas lietu administrēšanā, kas sekmē godīgu komercdarbību un nodrošina visaugstāko drošības līmeni uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktors JURIS GAIĶIS BILANCĒ raksta par turpmāk ieviešamo VID jauno stratēģiju. Cita starpā augstā VID amatpersona informē, ka iestādē darbojas riska vadības sistēma, kura identificē tos uzņēmumus, kuros pēc dažādām pazīmēm varētu būt palielināts nodokļu nenomaksāšanas risks. Citāts no raksta: „Valsts ieņēmumu dienestā 2013. gadā ir ieviesta riska vadības sistēma nodokļu jomā, identificējot dažādus nodokļu nenomaksas riskus, iedalot tos vairākās grupās. Attiecīgi...
Žurnāla Bilance oktobra otrajā jeb 2013. gada 20. numurā lasiet
Žurnāla Bilance oktobra otrajā jeb 2013. gada 20. numurā lasiet
NODOKĻI Jaunais nodokļu režīms aizdevumiem fiziskajām personām Plānotie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Izstrādāts jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums, kas ļautu novērst nodokļu optimizācijas shēmu, kad algas vai vienkārši ienākuma vietā fiziskajām personām tiek izsniegti aizdevumi, kurus nav plānots atprasīt, tādējādi radot iespēju par gūto ienākumu nemaksāt ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums). Sagatavotie grozījumi likumā (kopā ar vēl vairākiem citiem nozīmīgiem grozījumiem) ir atbalstīti Ministru kabineta 10. septembra sēdē. Likumprojektu paredzēts izskatīt Saeimā vienlaikus ar 2014. gada budžeta likumprojektu paketi. Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore ASTRA KAĻĀNE rakstā BILANCĒ atspoguļos galvenās normas, kas ir paredzētas saistībā ar ienākumiem pielīdzinātiem aizdevumiem un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk arī nodoklis). Grozījumi likumā attieksies uz visiem aizdevumiem fiziskajām personām, ja aizdevumi netiks ņemti...
Bilances oktobra pirmajā jeb 2013. gada 19. numurā lasiet:
Bilances oktobra pirmajā jeb 2013. gada 19. numurā lasiet:
NODOKĻI PVN piemērošana darījumos ar nekustamo īpašumu: atrisinātie un vēl risināmie jautājumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana darījumos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ir sarežģīta un var radīt būtisku risku nodokļu maksātājam, it īpaši nestandarta situācijās, kas praksē ir bieži sastopamas attiecībā uz izsolēs nopirktajiem īpašumiem. Ņemot vērā to, ka nekustamo īpašumu vērtība ir pietiekami augsta, kļūdaina vai, pēc VID uzskata, kļūdaina, PVN atbrīvojuma piemērošana pārdevējam var radīt materiālu risku. AS DNB bankas nodokļu riska vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante INA SPRIDZĀNE BILANCĒ raksta - par atsevišķiem PVN atbrīvojuma piemērošanas aspektiem nekustamā īpašuma atsavināšanā un iespējamiem PVN likuma grozījumiem, kas sagatavoti, lai pilnveidotu likuma normas, mazinot iepriekšminētos riskus, kā arī par Eiropas Savienības Padomes regulas Nr. 282/2011 (regula) grozījumu projektu, kas cita starpā sniedz nekustamā īpašuma definīciju un skaidrojumus par to, kādi pakalpojumi ir uzskatāmi par saistītiem ar nekustamo īpašumu. Saskaņā ar projektu regulas grozījumiem jāstājas spēkā no 2015. gada 1. janvāra. Jāatzīmē,...
Žurnāla Bilance septembra otrajā jeb 18. numurā lasiet
Žurnāla Bilance septembra otrajā jeb 18. numurā lasiet
EIRO IEVIEŠANAS ABC Jaunās prasības čekiem, kvītīm un biļetēm Par darījumiem saņemtās samaksas apliecinošo dokumentu noformēšana un kases aparātu lietotāju pienākumi preču un pakalpojumu cenu paralēlās (latu un eiro) atspoguļošanas periodā Nu jau pavisam drīz pienāks brīdis, kad nodokļu maksātājiem būs jāsāk ievērot prasības par kases aparātu lietošanu un patērētājiem – fiziskajām personām - izsniedzamo dokumentu, kas apliecina par darījumu saņemto samaksu, noformēšanu saistībā ar eiro ieviešanu. Tāpēc attiecībā uz prasībām kases čekā un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajā kvītī tika sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, kuri tika pieņemti 2013. gada 6. augustā un stājās spēkā no 2013.gada 9. augusta (MK 2013. gada 6. augusta noteikumi Nr. 483 „Grozījumi MK 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””). Pieņemtās normas būs piemērojamas attiecīgi no 2013....
Bilances septembra pirmajā jeb 17. numurā lasiet:
Bilances septembra pirmajā jeb 17. numurā lasiet:
INTERVIJA Mēs esam priekš nodokļu maksātājiem, nevis viņi - priekš mums jeb Jaunie laiki VID Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone daudziem no jums ir zināma kā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kā lietpratīga lektore, kā amatpersona, kas labi prot argumentēt savu viedokli un uzstāties auditorijas priekšā. Parasti jau žurnālisti diezin ko nepiedomā, vai iestādes vadītājs ir cilvēks īstajā vietā – viņš tur ielikts, un cauri. Bet šoreiz nopriecājos gan, ka I. Pētersonei, kļūstot par VID vadītāju, zināms ledus laikmets attiecībās ar VID pirmo personu varētu beigties. Bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders. Mūsu intervija notika dienu pirms jaunās VID ēkas spāru svētkiem, kad vēl nezinājām par to, ka negaisa mākoņi savilksies pār priekšgājēju Neliju Jezdakovu. Lai nu kā būtu, Ināra Pētersone ir nodokļu administrācijas galvgalī, un ceru, ka viņu no turienes neizgrūstīs. Cik saprotu, viņai ir liels kolēģu atbalsts. Tātad žurnāla BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervē Valsts ieņēmumu...
Žurnāla Bilance augusta jeb 15./16. numurā lasiet
Žurnāla Bilance augusta jeb 15./16. numurā lasiet
LIKUMDOŠANA Jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā – kas jāņem vērā iepirkumu veicējiem un dalībniekiem Šā gada 1. augustā stājās spēkā kārtējie, nu jau sestie, grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi, kas tika iniciēti ar mērķi veicināt centralizēto iepirkumu attīstību, jo īpaši pašvaldībās, kļuva par iemeslu plašām diskusijām ne tikai par iepirkumu centralizācijas plusiem un mīnusiem, bet vēl lielākā mērā – par iepirkuma procesa vienkāršošanu, tostarp administratīvā sloga samazināšanu gan uzņēmējiem, gan pasūtītājiem, kā arī par godīgas konkurences veicināšanu iepirkumu procesā. Kā tas parasts, lielākā daļa grozījumu neattiecas uz iepirkumiem, kas izsludināti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Bet turpmāk – gan! Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas DACES GAILES labi izskaidrojošs raksts žurnālā BILANCE. GRĀMATVEDĪBA Valsts negatavojas iesaistīties grāmatvežu profesionālā līmeņa celšanā Valdības veiktās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir izraisījušas negatīvu attieksmi šīs specialitātes profesionāļu vidū, liekot uzsvērt, ka, ļaujot kārtot finanšu dokumentāciju faktiski jebkurai fiziskai personai, tiek degradēts šīs...
Bilances jūlija jeb 2013. gada 13./14. numurā lasiet
Bilances jūlija jeb 2013. gada 13./14. numurā lasiet
GRĀMATVEDĪBA Vai grāmatveža darbs ir prestižs? Jūnijā Finanšu ministrija rīkoja forumu par pašreizējo situāciju grāmatvedības nozarē, tās attīstību un grāmatvedības profesionālo organizāciju sadarbību ar Finanšu ministriju. Foruma viens no tematiem — aktīva diskusija par grāmatveža profesijas prestiža/reputācijas paaugstināšanu. Un viens no svarīgākajiem diskusijas aspektiem — vai grāmatveža profesija ir prestiža. Vienprātīgi — nav. Par grāmatvežiem svarīgāko un kas darāms, lai vairotu aroda reputāciju ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas izpilddirektore, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe ANDA ZIEMELE BILANCĒ raksta par jomai aktuālāko, tostarp par to, ka ir lietderīgi izveidot vienotu grāmatvedības speciālistu reģistru, kurā katrs uzņēmējs varētu gūt informāciju par izvēlētā vai uzņēmumā jau strādājošā grāmatveža kompetenci un kas jādara, lai celtu grāmatveža darba prestižu. Savu devu kritikas rakstā saņem arī Ekonomikas ministrija. GRĀMATVEDĪBA Kurš var būt par grāmatvedi un kāpēc šī profesija jāreglamentē 2013. gada 21. maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 256 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585...
Žurnāla Bilance apvienotajā jūnija numurā lasiet
Žurnāla Bilance apvienotajā jūnija numurā lasiet
NODOKĻI Aizdevums – nodokļu ierobežojumi tagad un drīzumā Nodokļu normatīvajos aktos ir vairākas normas, kas regulē nodokļu piemērošanu saistībā ar aizdevumu un attiecīgi procentu maksājumiem. Proti, aizdevumi/aizņēmumi un procentu nosacījumi saistās ar dažādiem nodokļu aspektiem, gan saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk UIN), gan saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk IIN), un ir atkarīgi no konkrētā darījuma un darījumā iesaistītajām pusēm. Par to, kā ir patlaban, un kā vērtēt sagatavotās izmaiņas Bilancē raksta sertificēta nodokļu konsultante, SIA BDO TAX vecākā nodokļu menedžere DIĀNA KĻUŠKINA. GRĀMATVEDĪBA VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citu lēmumu, dokumentu un informāciju paziņošana, izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² pantu, sākot no 2013. gada 1. maija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus...
Žurnāla Bilance maija otrajā jeb 2013. gada 10. numurā lasiet:
Žurnāla Bilance maija otrajā jeb 2013. gada 10. numurā lasiet:
NUMURA INTERVIJA Mums pašiem sava zeme ir jānosargā! Pat neticas, ka ilgajos gados, kamēr strādāju izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests (LID), tā arī nekad nav iznācis intervēt mūsu vadītāju Aivu Vīksnu. Arvien tas prieks ticis citiem. Viņa pati neuzprasās uz intervijām. Aiva respektē redakcionālo neatkarību un paļaujas uz mums tematu un aktualitāšu izvēlē. Bet izdevniecības 20. dzimšanas diena, kas aprit 17. maijā, ir labs iemesls, lai arī es beidzot tiktu pie teikšanas. Jāpiemin, ka Aiva ļoti ciena citu cilvēku un savu laiku, cītīgi plāno to. Šī intervija notiek krietnu pusmēnesi iepriekš, jo viņa nemīl neko darīt pēdējā brīdī. Tas arī nemaz nebūtu iespējams, jo viņai kalendārs aizpildīts mēnesi uz priekšu. Vispār jau būtu jāintervē viņa kopā ar vīru Andri, bet viņam netīk publicitāte. To visi zinām un respektējam. Bet viņi abi kopā ir uzņēmuma sirds un dvēsele, tā sargeņģeļi. Aiva un Andris par izdevniecību nomodā ir 24 stundas diennaktī, arī tajās nedaudzajās stundās,...
Žurnāla Bilance maija otrajā jeb 9. numurā lasiet
Žurnāla Bilance maija otrajā jeb 9. numurā lasiet
GRĀMATVEDĪBA Finanšu pārskatu ģeogrāfijas jautājumi: īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija Finanšu pārskati nereti kalpo par uzņēmuma „vizītkarti”. Tos analizē potenciālie investori un piegādātāji, uzmanīgi pēta finanšu un nodokļu iestādes, bet uzņēmuma īpašniekiem tā var kļūt par vienu no svarīgajām mērauklām uzņēmuma finanšu darbības rezultātu novērtēšanai. Lai arī katram finanšu pārskatu lietotājam būs mazliet citāds viedoklis par to, ko uzskatīt par būtiskāko finanšu pārskatos ietverto informāciju, tomēr vairākums no tiem, visticamāk, pievērsīs uzmanību uzņēmuma likviditātei un apgrozības kapitālam (ko aprēķina kā starpību starp īstermiņa aktīviem un īstermiņa saistībām) un no tā atkarīgajai uzņēmuma spējai turpināt darbību nākotnē. Šā iemesla dēļ finanšu pārskatu sagatavošanas procesā ir ļoti svarīgi pareizi iedalīt saistības īstermiņa vai ilgtermiņa saistībās. No pirmā acu uzmetiena šī lieta varētu šķist pavisam vienkārša – visi zinām, ka saskaņā ar grāmatvedības pamatprincipiem summas, kuru apmaksas termiņš iestājas agrāk nekā pēc viena gada, ir īstermiņa saistības, bet pārējās – ilgtermiņa. Tomēr praksē rodas dažādi...
Bilances otrajā aprīļa jeb 2013. gada 8. numurā lasiet:
Bilances otrajā aprīļa jeb 2013. gada 8. numurā lasiet:
GRĀMATVEDĪBA Ienākuma izmaksas fiziskai personai valsts un pašvaldības iestādēs Daudz jautājumu rodas saistībā ar ienākumu izmaksu fiziskām personām un nodokļu ieturēšanu. Valsts un pašvaldības iestādēs ir arī nepieciešams noslēgt ar fiziskām personām līgumu par īslaicīgu darbu veikšanu. Šajā rakstā apskatīsim dažādus gadījumus, kas ir raksturīgi ne tikai no budžeta finansētām iestādēm. Iestāde ar saviem darbiniekiem vispārējā gadījumā noslēdz darba līgumu. Ja ir noslēgts darba līgums, tad saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu un pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku. Par atsevišķu darbu veikšanu ar fizisku personu var noslēgt arī autoratlīdzības līgumu. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz īpašu nodokļu ieturēšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem. Likuma 17. panta 10.1 daļa nosaka, ka, ieturot nodokli no profesionālas darbības veicējiem (autoriem) izmaksājamās atlīdzības, atskaita ar šīs atlīdzības gūšanu saistītos izdevumus. Autoru līgumus var slēgt vienīgi par darbu radīšanu jeb jaunrades rezultātā tapušiem darbiem, kas...
Bilances  aprīļa jeb 2013. gada 7. numurā lasiet
Bilances aprīļa jeb 2013. gada 7. numurā lasiet
NODOKĻI Aktualitātes nodokļu pretizvairīšanās normu piemērošanā No 2012. gada 26. jūlija ir spēkā jauna saimnieciskās darbības apturēšanas kārtība, kas ir reglamentēta likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantā. Kaut faktiski Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sācis aktīvi piemērot jaunu regulējumu no 2012. gada oktobra, ir pagājis jau pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus par jaunu normu lietderīgumu un efektivitāti, kā arī noteiktu raksturīgākas pazīmes, kurām atbilst nodokļu maksātājs, kam VID apturējis saimniecisko darbību, jeb, citiem vārdiem, kādi ir biežākie pārkāpumi, par kuriem tā tiek apturēta. Ir arī pārkāpumi, par kuriem var uzņēmuma vadītājiem atņemt tiesības ieņemt konkrētus amatus. Gana biedējoši... Par to visu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītājas EDĪTES SILOVAS rakstā BILANCEI. DARBA SAMAKSA Kā veidot atalgojuma sistēmu savā uzņēmumā vai iestādē Atalgojuma noteikšana ražošanas vadītājam vai algu budžeta apstiprināšana nākamajam gadam, vai labāku mērķu izpildes veicināšana vadītājiem ir īpašs izaicinājums, it sevišķi, ja vadītājs nāk...
Bilances 306. jeb marta otrajā numurā lasiet:
Bilances 306. jeb marta otrajā numurā lasiet:
MŪSU PUSES Par darba mūžu pateicos kolēģiem Pērn žurnāla Bilance izsludinātajā gadskārtējā konkursā Gada grāmatvedis pirmo reizi tika pasniegta balva Par mūža ieguldījumu. To saņēma LIDIJA JANSONE, SIA Jēkabpils PMK ilggadējā grāmatvede. Jēkabpils uzņēmumā viņa nostrādājusi 33 gadus, no tiem 19 gadus par grāmatvedi, tostarp arī uzņēmuma galveno grāmatvedi. Pagājušogad 7. oktobrī Lidijas kundze nosvinēja 70. dzimšanas dienu un pieņēma lēmumu aiziet no darba, savā vietā atstājot pašas izskolotu kolēģi. Konkursā Gada grāmatvedis 2012 Lidiju Jansoni pieteica viņas darba kolektīvs, atsūtot glīti noformētu iesietu mapīti gan ar ieteikuma vēstuli, gan fotogrāfijām, kurās Lidijas kundze redzama kolēģu vidū, gan sadarbības partneru rekomendācijām. Visbeidzot klāt bija pievienota sagrafēta lapa ar kolēģu parakstiem, tā pagodinot ar vienbalsīgu atzinumu savu ilggadējo galveno grāmatvedi. Sirsnīga ir arī uz četrām lappusēm datorrakstā sacerētā konkursa pieteikuma vēstule, kurā izklāstīts Lidijas Jansones veikums uzņēmuma labā, aprakstīta viņas prasme un ieskicētas galvenās rakstura īpašības. Vēstulē, piemēram, teikts: „Lidijas kundze savā ziņā...
Žurnāla Bilance marta pirmajā jeb 2013. gada 5. numurā lasiet:
Žurnāla Bilance marta pirmajā jeb 2013. gada 5. numurā lasiet:
EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA Pasaules ekonomikas cerību bezdelīgas un Latvijas līderība… jeb Kas gaida pasaules ekonomiku un Latviju šogad un nākamgad Lai arī varam būt apmierināti ar Latvijas pērnā gada izaugsmi un turpināt koncentrēties uz savām ikdienas rūpēm, nedrīkstam piemirst, ka turpinām būt atkarīgi no tendencēm pasaules ekonomikā. Tas skar visus aspektus – to, cik veikalos maksājam par pārtiku, degvielu, kā veiksies eksportā, no kā savukārt būs atkarīgas darba vietu skaita pieaugums un algas, un, gala beigās, cik maksāsim ikmēneša kredīta maksājumos. Par visiem: uzņēmējiem, ikvienai privātpersonai tik svarīgo – kas gaidāms lielajā ekonomikā un mazajā – mūsu ikdienā, raksta SEB bankas ekonomists DAINIS GAŠPUITIS. Tikai dažas atziņas ieinteresēšanai: pasaules ekonomikas dodas pareizajā virzienā un izaugsme palielināsies gan šogad, gan arī 2014. gadā. Tomēr pieaugums būs piezemēts. Baltijas eksportu balsta Krievijas tirgus, kas ir Lietuvas lielākais tirgus un starp lielākajiem arī Latvijai un Igaunijai. Kopumā eksporta ietekme uz izaugsmi šogad būs mērena. Ķīna katru...
Žurnāla BILANCE februāra otrajā numurā lasiet
Žurnāla BILANCE februāra otrajā numurā lasiet
NODOKĻI Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa...