BILANCES SATURS

Iznācis žurnāla novembra otrais numurs, tajā turpinām tematu par namu pārvalžu darbības uzskaites īpatnībām. Šoreiz JŪLIJA LOSEVA pievērš uzmanību Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumiem par maksājamo daļu uzturēšanas pakalpojumiem. Raksts precizē iepriekšējos žurnāla numuros sniegto informāciju. Grāmatvežu darba kvalitātes uzlabošanai JUSTĪNE-SOFIJA JAUNZEMA pievēršas nopietnam materiālam: finanšu instrumentu uzskaitei saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Temats svarīgs, jo prasības uzskaitei turpina pieaugt. Tam piemērs: jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Kur nepaskaties, visur grāmatvežus orientē uz direktīvām un regulām. Kas to lai zina, kur šodienas “piparbodītes” grāmatvedis strādās rīt un kādas zināšanas viņam būs vajadzīgas. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk no semināru dalībniekiem un žurnāla lasītājiem ir dzirdami komentāri par “uzmanības” vēstuļu no VID saņemšanu. Proti, nodokļu maksātāji saņem vēstuli ar tai pievienotu anketu, kur tiek prasīts sniegt skaidrojumus, kas pēc būtības ir pierādījumu meklēšana par godīgu/negodīgu saimniecisko darbību. Droši vien, VID ir pamats šaubīties par dažu uzņēmēju darbības stilu, tomēr...

Gads tuvojas beigām un ir laiks veikt sagatavošanas darbus Gada pārskatam! Protams, pirmais ar ko sākās šie darbi – ir pārbaude dabā: kas tad īsti ir “mūsu mājās”. Tātad ķeramies pie procesa ar nosaukumu inventarizācija! Šis pasākums prasa no izpildītājiem noteiktu speciālistu iesaisti un noteiktu izpildāmā darba organizāciju. Par to JŪLIJAS LOSEVAS rakstā “Noliktavas inventarizācijas tehnika”. Mazliet skaidrāki kļūst noteikumi, saskaņā ar kuriem ar nākamo gadu varēs darboties uzņēmumi, kam atļauts maksāt Mikrouzņēmumu nodokli. Protams, vispirms atļaut būt par MUN maksātājiem pilnīgi visiem, kam bija vēlme reģistrēties, bet pēc laika atņemt šādu iespēju, ir sāpīgi. No pirmā acu skatiena – pat nepamatoti. Tomēr, ja spriest par šo problēmu kaut nedaudz objektīvāk, pamatojoties uz skaitļiem nevis uz emocijām, bilde ir mazliet savādāka. Ko “saka” skaitļi par MUN maksātājiem vaicā MAIJA GREBENKO rakstā "MUN maksātājiem – vairāk noteiktības". Cīņā ar ēnas ekonomiku, vairākiem darba devējiem VID nosūta brīdinājuma vēstules ar lūgumu aizpildīt anketu, kurā...

Plašs skaidrojošs materiāls kā praktiski izveidot uzņēmuma gada pārskata pamatu – bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, uz kura bāzes iespējams noformēt arī citus skaidrojumus – sniedz JĀŅA KUSINA publikācija (ar atkārtojumiem). Diemžēl nav noslēpums, ka arvien nesamazinās gadījumi, kad pāris mēnešos tiek sagatavoti “bilancspējīgie” grāmatveži, kuri drīz vien saprot, ka jākļūst arī par “darbspējīgiem”, bet apmācība beigusies un tālāk ar darbu jātiek pašu spēkiem. Kam un kāpēc jāseko, kā sevi pārbaudīt – rakstā “Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošanā”. Jau labu laiku speciālisti konstatē būtiskas pretrunas starp darba samaksu darbinieku ar minimālo mēneša darba algu un darbinieku ar minimālo stundas tarifa likmi darba samaksu. Problēma šajā jautājumā ir gan objektīva, gan subjektīva. No vienas puses, jebkuram darbiniekam, ja viņš nostrādāja normālo darba laiku, nedrīkst maksāt mazāk par MK noteikto minimālo mēneša darba algu. No otras puses, katrā mēnesī normālais darba laiks būtiski svārstās. Rezultātā, ja...

Darba likums piedāvā darbiniekam iespēju pieprasīt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc darba attiecību sešiem mēnešiem. Turklāt darba devējam šāds atvaļinājums jāpiešķir pilnā apjomā, proti, četras kalendāra nedēļas! Likuma priekštecis – Darba likumu kodekss arī paredzēja analoģisku normu, tomēr nepastāvēja prasība piešķirt pilnu atvaļinājumu. Parasti, ja kādam atvaļinājums bija piešķirts (par īsāku periodu nekā “personīgais gads”), tad tas bija par nostrādāto pirms tam laiku, nevis uz četrām nedēļām. Savukārt šāda rīcība no darba devēja puses neizskatās tālredzīga, jo darba devējam sagādā vien problēmas. Piemēram, darbinieks atvaļinājuma laikā pieņem lēmumu neatgriezties darba vietā. Darba devējam ir tiesības griezties tiesā un atprasīt avansā izmaksātās atvaļinājuma naudas summas daļu par nenostrādāto periodu! Bet, ja ņemt vērā, ka šāda rīcība saistīta ar izdevumiem (nodevas, jurista pakalpojumi), prasa laiku un nervus, diez vai kāds darba devējs uzdrošināsies iesaistīties šādā jezgā. Iespējams, kādam darba devējam paveiksies un tā darbinieks laicīgi brīdinās par vēlmi šķirties. Tātad no pēdējās sapelnītās summas būs...

GRĀMATVEDĪBA Jūlija Loseva: Īsi par Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu. Grāmatvežiem un uzņēmējiem jāprot lietot visos likumos esošā informācija Justīne Sofija Jaunzeme: Iepazīsimies ar starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu izstrāde uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu bāzes Maija Grebenko: Vai uz šo jautājumu var viennozīmīgi atbildēt? Viena no Darba likuma neatrisinātajām problēmām ir 74. panta pirmajā daļā esošā prasība apmaksāt svētku dienu, ja tā sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu. Vai visos gadījumos šāda diena būtu jāapmaksā? Jānis Kusiņš: Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošanā. Uzmanīgi mācāmies strādāt! Jūlija Loseva: Grāmatvedība namu pārvaldē. Summu sadalīšana īrniekiem. Katram uzņēmumam jāizveido sava grāmatvedības politika. Tomēr parocīgi ir izmantot jau izmēģinātus variantus UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Igors Ivanovs: Kā identificēt ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Ne vienmēr kukulis ir tieši nauda. To var dot arī citā formā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Darba alga, atvaļinājuma nauda un...

Iznācis žurnāla BILANCE septembra pirmais numurs, kurā lasāmi sekojoši raksti. Par kļūdām, kuras novēro zvērinātie rezidenti, veicot pārbaudes Pārbaudes laikā atklātas kļūdas – diemžēl arvien aktuāls temats. Vai tas notiek noslogojuma, paviršības vai laika trūkuma dēļ, bet grāmatveži kārtējo reizi uzkāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Parasti par to atceras kārtējā gada pārskata sastādīšanas laikā, tomēr šoreiz mēģināsim pievērst uzmanību uzskaites smalkumiem labu laiku pirms šā perioda. Uzskatām, ka visu zvērinātās revidentes ILGAS MATULES rakstā minēto prātīgāk sākt labot jau pašreiz. Priekšnodokļa atskaitīšanas sarežģītie jautājumi No vienas puses jautājumiem par saņemtajiem un samaksātajiem avansiem nevajadzētu izraisīt kādas problēmas, tomēr dabā tā nemaz nav. Šai tēmai ir veltīts žurnāla ilggadēja autora INAS SPRIDZĀNES raksts: tiesību aktu piemērošanā priekšnodokļa atskaitīšanas regulējums. Viss ir vienkārši tikai tad, ja jautājumam pieiet teorētiski un virspusēji. Kā daudzos nodokļu piemērošanas jautājumos, izrādās, arī attiecībā uz avansiem var atrast jomas, kur nav konsekvences starp dažādiem normatīvajiem aktiem, kas...

Augustā žurnāla BILANCE ABONENTIEM sarūpēts TEMATISKS pielikums, kas veltīts praktiskās grāmatvedības problēmām. Ar šādiem jautājumiem sastopas grāmatveži, ja firmas darbības veids ir celtniecība, renovācija, rekonstrukcija un citi ar būvniecību un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītie darbi. Kā uzsver žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko, šobrīd Latvijā būvniecībai pievērsta visnotaļ liela uzmanība un vērojama nopietnāka attieksme. Stājas spēkā apjomīgi būvnormatīvi. Pielikuma labi pazīstama un augsti vērtēta autore ir MAIJA ĶUDA. Viņa uzsver, ka jebkuram biznesam piemīt specifiskas īpatnības, bet uz celtniecības nozari atstāj iespaidu ne vien parastie (katram biznesam piemītošie) nodokļi, bet arī īpaša pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība, uzskaite un pārskatu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā. BILANCES pielikuma tekstā par pamatu ņemta reāla situācija: iegādāts nekustamais īpašums. Kādiem aspektiem jāpievērš uzņēmuma vadības un grāmatveža uzmanība, ja iegāde sastāv no vairākiem objektiem? Kādā veidā noteikt šo objektu vērtību un kā to iegrāmatot, ja zināma tikai kopējā pirkuma summa, lai uzskaite būtu korekta un tiktu ievēroti...

Ir iznācis žurnāla BILANCE augusta numurs, kurā apskatīta sekojoša tematika. Kad, kā un vai ir jāapmaksā pārceltā darba diena? Darba likums jau vairākus gadus atļauj dienu, kas gadījās starp brīvdienu un darba dienu (vai darba dienu un brīvdienu), pārcelt uz tuvāko sestdienu tā paša mēneša ietvaros. Turklāt šis ieteikums nemaz neattiecas uz visiem darba devējiem. Pārcelto darba dienu neskaidrībām veltīts MAIJAS GREBENKO raksts „Par pārceltajām darba dienām”. Paldies Dievam, kādu laiku šādas dienas nav sagaidāmas (nedz 2015. gada otrajā pusgadā, nedz arī 2016. gadā), tomēr grāmatvedim jābūt drošam: jāapmaksā tikai viena diena: vai nu tā, kuru pārnesām uz kādu sestdienu, vai nu tā, kuru likām mierā un nekur nepārnesām. Turklāt ne jau visiem darba devējiem šāda pārcelšana ir obligāta. Parasti šaubas par pārceltās dienas apmaksu ir saistītas ar gadījumiem, kad darbinieks tieši šajā dienā (pārceltajā vai pārceļamajā) slimoja, bija atvaļinājumā vai kādā citā attaisnotā (neattaisnotā) prombūtnē. Tomēr, ja darbinieks nevar būt darbā...

Vasara turpinās, ceru, ka grāmatveži izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vismaz „ne īsāku par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām”, raksta MAIJA GREBENKO, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Atgriežoties pie darba, jūs sagaidīs dažādi jaunumi, kas gada pirmajā pusē tika solīti, bet šobrīd jau stājušies spēkā. Pirmkārt, atgādināšu, ka ar 1. jūniju mēs esam atbrīvoti no ziņu par darba ņēmējiem sniegšanas, iegūstot vai mainoties viņu sociālās apdrošināšanas statusam. Tas kļuva iespējams, jo jau vairākus gadus ir nodrošināta informācijas apmaiņa starp dažādu pensiju piešķīrējiem un VID. Tādēļ, noslēdzot darba līgumu vai uzņēmuma līgumu (ar nereģistrētu nodokļu maksātāju – fizisko personu), pietiek nosūtīt VID ziņas ar 11. kodu par visu vecumu un izskatu darba ņēmējiem. Protams, palika spēkā arī 16. kods – ziņas par MUN maksātāja darbiniekiem, bet vienlaicīgi pazuda nepieciešamība sūtīt šo kodu par tām personām, kas jau oficiāli reģistrētas – MUN firmas īpašniekiem, valdes locekļiem un prokūristiem. Turklāt, sniedzot ziņas par MUN...

Žurnāla BILANCE 2015. gada 11./12. (359./360.) numurā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Vai esam pienācīgi apbruņoti? Grāmatvedis - profesija, kurā jāmācās visu mūžu Pēc apaļā galda diskusijas, ko organizēja žurnāls BILANCE un kas bija atspoguļota Bilances 2015. gada 9. ((357.) maija pirmajā) numurā, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe ANDA ZIEMELE BILANCĒ turpina tēmu par mūžizglītību grāmatvežiem, aktualizējot tipiskākās problēmas un iezīmējot neatliekami risināmo grāmatvežu izglītības un lietpratības jautājumu loku. Grāmatvedis ir profesija, kurā ir jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās!... Grāmatvedības uzskaite, protams, nav jau krasi mainījusies gadu desmitiem, bet jānošķir nodokļu uzskaite no grāmatvedības darījumu grāmatošanas, jo tieši nodokļu uzskaite ir tas, kas grāmatvežu darbu dara patiesi aizraujošu, radošu un interesantu. Jāņem vērā, ka nodokļu likumdošanas prasības visbiežāk nav skaidri saprotamas, tās ir pārprotamas un atkal pa vidu starp vadītāja izpratni un VID izpratni konkrētās likumdošanas normas traktējumā ir grāmatvedis, kuram jāspēj izpatikt uzņēmuma vadībai un arī VID, aprēķinot...

Žurnāla BILANCE 2015. gada 10. (358.) numurā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Kāda būs grāmatvežu un revidentu dzīve pēc jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma stāšanās spēkā Ievērojami samazinoties revidējamo uzņēmumu skaitam, tas var rezultēties turpmākā finanšu informācijas kvalitātes kritumā Vairāku gadu garumā finanšu un grāmatvedības speciālistu, kā arī revidentu vidū norisinās diskusijas par sniegtās finanšu informācijas kvalitāti, apjomu, ticamību, kā arī īpaši tiek runāts par finanšu pārskatu kvalitāti un nepieciešamību veikt revīzijas sabiedrībās. Patlaban finiša taisnē tiek virzīts jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Ko tas jaunu mums visiem nesīs un viesīs - par to žurnālā BILANCE raksta FCCA, PricewaterhouseCoopers SIA revīzijas nodaļas vecākā menedžere, zvērināta revidente TERĒZE LABZOVA. Grāmatvedības dokumentu izvērtēšana, glabāšana un iznīcināšana Kuri grāmatvedības dokumenti jāglabā tikai piecus gadus, kuri - 10 gadus, bet kuri mūžīgi Nereti saņemam jautājumus, kā jāglabā dažādi grāmatvedības dokumenti - algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā...

Žurnāla BILANCE 2015. GADA 9. (357.) NUMURĀ LASIET: GRĀMATVEDĪBA Ilgtermiņā realizējamu projektu uzskaite praksē - II. Projektu budžetēšana celtniecības un citu nozaru uzņēmumos, kuros tiek realizēti ilgtermiņa līgumi Iepriekšējā rakstā raksta autore izskatīja soļus, lai būvniecības, informācijas sistēmu izstrādes vai tiem uzņēmumiem, kuros tiek realizēti ilgtermiņa līgumi, projektu uzskaite un ieņēmumu/izdevumu atzīšana saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 7. nodaļu būtu patīkams un atrisināms uzdevums. Uzņēmēja un finanšu konsultante SANITA VĪBA žurnālā BILANCE turpina skaidrojumu, kas lieti noderēs ne tikai grāmatvežiem vien, bet noteikti arī uzņēmumu vadītājiem. Parādiet šo rakstu arī viņiem, lai izlasa! Projektu uzskaite ir ķepīga lieta, bet mēs jums palīdzam, lai tas tā nebūtu. E-dokumentu lietošanas kārtības un iespēju novitātes. 2015. gadā veiktie grozījumi Elektronisko dokumentu likumā atceļ jomu ierobežojumus, un 2014. gada direktīva 2014/55/ES par vienota e-rēķina standarta izstrādi Kopš e-laikmeta pirmsākumiem Latvijas valsts par virsmērķi ir turējusi...

NODOKĻI Vai Damokla zobens pār valdes locekļiem? Pazīmes, kurām iestājoties valdes locekļiem jāatlīdzina juridiskas personas nokavētie un nesamaksātie nodokļi Nu jau vairāk nekā trīs mēnešus, tas ir, no 2015. gada 1. janvāra, ir spēkā likuma „Par nodokļiem un nodevām” regulējums, kas dod Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības noteiktos apstākļos pieprasīt atbildīgajiem valdes locekļiem atlīdzināt juridiskas personas nokavētos nodokļu maksājumus. Jaunais regulējums gan tā tapšanas laikā, gan kopš spēkā stāšanās ir guvis plašu rezonansi sabiedrībā. Priecē tas, ka sākotnēji absolūti negatīvā reakcija vairs nav tik viendabīga un kategoriska – rūpīgāk iepazīstoties ar likuma redakciju, VID un Finanšu ministrijas (FM) sniegtajiem skaidrojumiem, ir jāatzīst, ka godprātīgam nodokļu maksātājam satraukumam nav pamata. Normas tapšanas laikā VID apsolīja uzņēmēju intereses pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām neuzsākt normas piemērošanu, kamēr nebūs izstrādāta un ar minētajām organizācijām izdiskutēta jauno normu piemērošanas iekšējā kārtība. Savu solījumu VID ir turējis, normu piemērošana nav uzsākta, iekšējās kārtības projekts ir izstrādāts, prezentēts uzņēmēju intereses...

NODOKĻI Globālās informācijas apmaiņa starp valstu kredītiestādēm un nodokļu administrācijām Starptautiski cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas sākas ar Latvijas un ASV līgumu - Latvijas kredītiestādēm jāziņo VID (un VID tālāk - ASV) par ASV pilsoņu Latvijā atvērto kontu stāvokli, savukārt ASV ziņos VID par Latvijas pilsoņu ASV atvērtajiem kontiem No 2017. gada OECD dalībvalstīs, tostarp arī Eiropas Savienībā, tiks ieviesta kārtība, ka bankām būs jāsniedz informācija nodokļu administrācijām par klientu atvērtajiem kontiem un to stāvokli, un ar šo informāciju apmainīsies valstu nodokļu administrācijas. Patlaban jau starp Latviju un ASV noslēgta līguma ietvaros mūsu bankām jāsniedz informācija par ASV valsts piederīgo šeit atvērtajiem kontiem, un otrādi. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Centrālās informācijas apmaiņas daļas (CLO/DLO/ELO Latvija) vadītāja vietnieks JĀNIS LAGZDIŅŠ žurnālā BILANCE stāsta par Latvijas un ASV līgumu, kādi turpmāk būs arī ar citām OECD valstīm un Eiropas Savienībā. GRĀMATVEDĪBA Gada pārskatu iesniegšana Iesniegšanas termiņi, gada pārskatu sastāvdaļas, parakstīšana, iesniegšana VID...

GRĀMATVEDĪBA Būtiskākais, kas jāzina par likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” Kādas būsgada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, revīzijas un iesniegšanasjaunās prasības 2014. gada 27. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts (VSS-1088) un virzīts uz izskatīšanu Ministra kabineta sēdē likumprojekts «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums» (turpmāk – likumprojekts), ar kuru tiks ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk - Jaunā grāmatvedības direktīva). Likumprojektam jāstājas spēkā 2015. gada 20. jūlijā, un šā likuma noteikumi būs jāpiemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendāra gada laikā. Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu. Tas nozīmē, ka gada pārskati un konsolidētie gada...