E-ŽURNĀLS BILANCE

Autoratlīdzības saņēmējs, kas 2021. gada otrajā pusgadā nav reģistrēts nodokļu maksātājs un nav arī darba ņēmējs, saņem autoratlīdzību, kas ceturksnī kopā nesasniedz 1500 eiro, izmaksātājs ieturēja nodokli 25% apmērā (nepiemērojot autora attaisnotos izdevumus), pārējo izmaksāja autoram. Vai šajā gadījumā VSAA rēķinās autoram iemaksas no 1500 eiro mīnus deklarētie ieņēmumi un autoram būs pienākums tās samaksāt? Vai šādam autoram ir speciāli jāziņo VSAA par to, ka ceturksnī nav gaidāmi ieņēmumi 1500 eiro apmērā, lai būtu iespējams samaksāt tikai 10% pensijas apdrošināšanai? Atbilde VSAA uz jautājumu sniedza šādu atbildi: ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 31.12.2020., bet autoratlīdzība saskaņā ar līgumu tiek izmaksāta 2021. gadā, tad no šāda ienākuma VSAOI tiek veiktas tāpat kā 2020. gadā, proti, autoratlīdzības izmaksātājs (pasūtītājs) ietur ienākuma nodokli (piemērojot autora attaisnotos izdevumus), un no saviem līdzekļiem (papildus līgumsummai) veic VSAOI iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības. Līdz ar to likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 19. daļā noteiktais,...

Par pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. Klasifikācijas kritēriji: tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi, tās nav iegādātas un netiek...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kam laba ziņa, kam slikta NUMURA INTERVIJA Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā. Ikars Kubliņš intervē būvmateriālu tirgotāja SIA «Tirdzniecības nams Kurši» valdes locekli Denisu Petrovu GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz dividendēm Aivars Droiskis: Ārpakalpojuma grāmatveža pieredze Laila Kelmere: Inventarizācija. Dokumenti. Aktīvu un saistību nodošana un pieņemšana bez atlīdzības. Slēguma pārskats NODOKĻI Maija Grebenko: Autors kā nodokļu maksātājs Redakcija: Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts nav pamatkonts un nav paredzēts tikai MUN maksātājiem ATTĪSTĪBA Inese Helmane: Vērienīgi grozījumi Komerclikumā saistībā ar akciju sabiedrību darbību Jolanta Brilte: Literārās valodas lietošana pārvaldes dokumentos ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs? Komandējums vai darba brauciens? Ja strādā dažas dienas mēnesī Nodokļi no nelieliem prognozējamajiem ienākumiem Mikrouzņēmuma īpašnieks un viņa darbinieki Vai par studentu jāveic minimālās iemaksas? Izdienas pensionārs nav vecuma pensionārs Vienīgais autora darbs Ienākumu summēšana NODERĪGI Ikars Kubliņš: Atveseļošanas fonda finansējums...

Kad kļūstat par uzņēmēju, bez grāmatvedības neiztikt! Ja nav nepieciešamības pēc sava grāmatveža–darbinieka, var lūkoties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Un pirmais, ko ieraudzīsiet pakalpojuma sniedzēja solījumos, ir pilna cikla grāmatvedības uzskaite. Kas ir šis pilnais cikls? Vai man pietiek ar "daļēju ciklu"? Vienkāršā valodā to varētu nosaukt par obligāto darbību minimumu, bez kura grāmatvedības uzskaite nebūs pilnīga, saprotama, salīdzināma un analizējama. Tas nozīmē, ka pamatā ir normatīvo aktu un vispārējo grāmatvedības pamatprincipu prasības. Ikdienā man vairāk iznāk strādāt ar grāmatvežiem ar pieklājīgu stāžu — gan semināros, gan dažādos kursos, gan konsultācijās. Bet ar lielu prieku un gandarījumu atgriežos pie pamatiem, lasot lekcijas grāmatvedības iesācējiem. Un patiess prieks ir doties pie uzņēmējiem, kuri vēlas izzināt grāmatvedības pamatprincipus, uzskaites procesa īpatnības, grāmatvežu "slengu" un, protams, grāmatvedības prasību minimumu, lai nebūtu jābaidās no pēkšņām pārbaudēm. Bet, manuprāt, grāmatvedība ir jākārto sev un savām vajadzībām, nevis kādam citam, piemēram, kontrolējošām iestādēm. Tāpēc, jo tā būs saprotamāka...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

"Īpašums sagādā godu," teicis Ovīdijs, bet, kā zināms, īpašums sagādā arī rūpes. Būtu pareizi ņemt vērā Senekas gudrību: "Jebkurš labums nav mūsu prieks, ja nevaram ar to dalīties." Proti, īpašumam ir jākalpo un jādod labums tā īpašniekiem, lietotājiem un sabiedrībai. Arī meža īpašniekiem mežs, no vienas puses, ir vērtīgs, "augļus nesošs" potenciālais ieguldījums nākotnē, bet, no otras puses, prasa tā īpašnieku rūpes un uzliek viņiem attiecīgu atbildību. Jautājumus izraisa, kurš ir atbildīgs par mežā esošo, tajā skaitā valsts un pašvaldībai piederošo, autoceļu uzturēšanu un to aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem: meža vai tomēr būves (ceļu) īpašnieki un kā varētu atrisināt iespējamās problēmas visām pusēm par labu. Likuma burts Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta c) apakšpunktam un 61. panta noteikumiem 30 metru attālumā no ceļa ass līnijas uz katru pusi autoceļa īpašniekam — parasti valstij vai pašvaldībai — par saviem līdzekļiem ir jāuztur kārtībā gan ceļš, gan arī attiecīgās...

Esam Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs, un plānojam iegādāties nelietotu nekustamo īpašumu, konkrētāk, dzīvokli jaunuzceltā mājā. Iegādātais nekustamais īpašums tālāk tiks vai nu izīrēts fiziskai personai kā dzīvojamā platība (ar PVN neapliekams darījums), vai iznomāts juridiskai personai kā birojs (ar PVN apliekams darījums). Tas būs atkarīgs no tirgus situācijas, pašlaik nevaram to prognozēt. Jautājumi: Vai esam tiesīgi atskaitīt priekšnodokli par īpašuma iegādi? Vai esam tiesīgi atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, lai dzīvokli iekārtotu, aprīkotu, veiktu nepieciešamo remontu līdz stadijai, kad tas būs gatavs izīrēšanai vai iznomāšanai? Kā notiek iepriekš minēto darījumu atspoguļošana PVN deklarācijā? Atbilde Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 99. pantu reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības šajā pantā noteiktajā kārtībā atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar nekustamo īpašumu, tostarp par nelietota nekustamā īpašuma iegādi. Ievērojot minētajā pantā iekļauto regulējumu, priekšnodoklis atskaitāms saskaņā ar paredzēto iegādātā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķi, proti, saskaņā ar paredzēto izmantošanas proporciju darījumiem, kas...

Kā un kad darba devējs vai pašnodarbinātais precīzi uzzinās, ka ir jāpiemaksā sociālais nodoklis? Atbilde VSAA triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām VID (par 2021. gada III ceturksni — līdz 20. decembrim). VID vienas darbdienas laikā informē darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas (līdz 2022. gada 23. martam) veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam ir tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu (pašnodarbinātās personas par gada I ceturksni parasti maksā nodokļus aprīlī). 2021 2022 VII VIII IX X XI 20. XII I II 23. III 2021. gada III ceturksnis Līdz 20. XII VSAA → VID Jāsamaksā līdz 23. martam Par 2021....

Pašizmaksa ir izmaksu kopsumma produkta vai pakalpojuma vienības ražošanai noteiktā laika periodā. Pašizmaksu var rēķināt katram produktam, produktu grupai, pakalpojumam vai projektam, pašizmaksas kalkulācijas mērķis ir parādīt, cik uzņēmumam izmaksā ražošana vai pakalpojumu sniegšana. Kas ir pašizmaksa? Pašizmaksas aprēķināšana ir vadības grāmatvedības sastāvdaļa, tāpēc tās aprēķināšanai nav normatīvajos aktos paredzēto obligāto prasību, tomēr lielākā daļa sabiedrību izmanto pašizmaksas kalkulācijas, lai saprastu uzņēmumā notiekošo un izmantotu tās arī kā vienu no kontroles instrumentiem. Tātad pašizmaksa ir izmaksu kopums, kas sabiedrībai ir nepieciešams vienas preču vienības (vai veida) ražošanai vai pakalpojuma sniegšanai. Ja pašizmaksu kalkulācijas ir pareizi veiktas, tad tās palīdz novērtēt darbības efektivitāti un saprast, vai ir optimizējami resursi. Ar ko sākt? Vispirms visas uzņēmuma izmaksas jāsadala: fiksētajās (pastāvīgās) un mainīgās; tiešās un netiešās. Tāpat ir jāsaprot, kas ir izmaksu objekts (prece, pakalpojums, projekts utt.). Visvienkāršāk tikt pie pašizmaksas aprēķiniem ir tad, ja ir korekta finanšu grāmatvedības uzskaite (izmaksu sadalījums pa produktu veidiem,...

No 1. jūlija ir atcelts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas sūtījumiem, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro. Tas būtiski ietekmēs gan muitu, gan preču saņēmējus. Latvijas muitas sistēmas ir sagatavotas darbam jaunajos apstākļos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka informēja par to, ar kādām muitas formalitātēm būs jātiek galā komersantiem. Galvenās izmaiņas Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). Galvenās izmaiņas PVN direktīvā: Atcelts atbrīvojums no PVN zemas vērtības sūtījumu importam ar vērtību ≤22 eiro. Ieviests īpašs režīms tādu preču tālpārdošanai, kuras importē no trešajām teritorijām vai trešajām valstīm un kuru patiesā vērtība ir mazāka nekā 150 eiro — importa vienas pieturas aģentūra (IOSS). Ieviesti vienkāršošanas...

Administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk — ATR) ietekmēs grāmatvedības darbu, dos iespēju vēlreiz katrai pašvaldībai paskatīties uz savu saimniecību, sakārtot procesus un ieviest risinājumus, lai optimizētu veicamos darbus, vairāk izmantotu sistēmas darbu automatizēšanā un grāmatvežiem dotu vairāk laika pārdomām brīžos, kad mainās regulējums, kad jāizvērtē kāds notikums vai darījums. Šā gada 3. martā Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 142 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 142), un saskaņā ar tiem jaunveidojamām pašvaldībām ir iespējams no valsts budžeta saņemt vienreizēju dotāciju ATR rezultātā radušos administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai (turpmāk — dotācija). Dotāciju piešķir un izmaksā par izdevumiem, kas novada pašvaldībai radušies, īstenojot ATR saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvo teritoriju un administratīvo centru iedalījumu. Dotāciju novada pašvaldībai piešķir un izmaksā saskaņā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk — aģentūra) lēmumu. Pieteikšanās periods uz šo dotāciju ir...

No iepriekšējā gada man palika 10 neizmantotas atvaļinājuma darba dienas. Patlaban vēlos tās izmantot, jo atvaļinājums piešķirts no 21.06. 2021. Kāds būtu aprēķins, ņemot vērā pārcelto darba dienu? Atbilde Pirmkārt, jāprecizē, ka atvaļinājuma periods ir mērāms kalendāra dienās, nevis darba dienās. Tādēļ uzskatīšu, ka no iepriekšējā gada palika neizmantotas divas atvaļinājuma kalendāra nedēļas, kas ir 14 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas, neatkarīgi no tā, vai svētki ir darba dienā vai brīvdienā. Šādā periodā tiešām biežāk ir 10 darba (apmaksājamās) dienas. Atvaļinājuma laikā sestdienas un svētdienas tiek skaitītas kopā ar darba dienām, bet apmaksātas ir tikai darba dienas (netiek apmaksātas brīvdienas). Tomēr jāņem vērā arī tas, vai uzņēmumā bija/nebija pārcelta darba diena 25. jūnijā uz 19. jūniju, tādēļ apskatīsim abus variantus. 19.VI ir nostrādāta darba diena, tātad 25.VI ir brīvdiena; 19.VI nav strādāts, tā ir brīvdiena, savukārt 25.VI ir darba diena. Jebkurā gadījumā apmaksai pakļauta viena darba diena: bija strādāts 19.VI, tad tā...

Rakstā ir turpināta Bilances (2021. g. Nr. 6 (474), 12.–15. lpp.) jūnija numurā aizsāktā tēma par MUN maksātājiem būtiskajām izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 2. pusgadā un īpaši "smagi" ietekmē darba devējus, palielinot viņu nodokļu slogu. Jau tagad var prognozēt, ka papildu nodokļi MUN maksātājiem par algotajiem darbiniekiem veicinās nelegālu nodarbinātību, it sevišķi ņemot vērā to, ka ienākumu "griesti" pašam īpašniekam ir atcelti. Tā būs pretēja tendence tai, kas bija vērojama iepriekšējos gados, jo tad algas "griesti" 720 eiro apmērā veicināja fiktīvu darbinieku pieņemšanu. Tieši tāpat kā jebkurā uzņēmumā šo tendenci par nelegālo nodarbināšanu varētu mazināt galvenokārt paša darba ņēmēja vēlme būt sociāli apdrošinātam un izglītošana par to, kāpēc maksājam nodokļus un kādiem mērķiem tie tiek izlietoti. Te gan nepieciešama arī reāla drošības sajūtas radīšana nodarbinātajiem (gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem), ka viņi saņems samaksātajiem nodokļiem adekvātu atbalstu no valsts ienākumu samazināšanās gadījumā. Kā arī nepieciešams turpināt iesākto nodokļa sloga samazināšanu (samazinot...

Viena no Covid–19 pandēmijas laika galvenajām izmaiņām uzņēmējdarbībā bija masveida pāriešana uz attālinātā darba režīmu. Informācijas tehnoloģiju (IT) sektors ir tā nozare, kurā strādāšana no mājām bija vairāk vai mazāk ierasta arī pirms pandēmijas, savukārt krīzes laiks to vēl vairāk nostiprināja. Lai skaidrotu, kā izdevies pilnībā pielāgot darbu jaunajiem, attālinātā režīma apstākļiem, kādus izaicinājumus un problēmas tas rada un kā tās iespējams risināt, žurnāls Bilance tikās ar vienu no lielākajiem Latvijā strādājošajiem IT uzņēmumiem — TietoEVRY, kas izstrādā programmatūras produktus un digitālos pakalpojumus. Sarunā ar žurnālistu Ikaru Kubliņu piedalās TietoEVRY in Latvia vadītāja Valērija Vārna, personāla vadītāja Antra Lazdiņa un finanšu partnere Evita Ozola. Cik lielā mērā Covid–19 krīze mainījusi TietoEVRY darbu? Kā izjūtat pandēmijas laika ekonomisko ietekmi uz jūsu uzņēmumu un IT pakalpojumu sfēru kopumā? V.V.: Mūsu uzņēmuma gadījumā nevaram aplūkot tikai Latviju, jo esam viena no globālās TietoEVRY grupas sastāvdaļām. Pandēmijas laiks sakrita ar periodu, kad sākās divu lielu Skandināvijas...