E-ŽURNĀLS BILANCE

Vai darba ņēmējs var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai slimības pabalstu gadījumā, kad darba devējs nav iesniedzis VID ziņojumus? Atbilde Darbiniekam varētu būt grūtības ar minēto pabalstu saņemšanu, jo, iespējams, darba devējs nav sniedzis VID ziņas par konkrētās personas nodarbinātību. Ja darbiniekam ir izsniegts darba devēja parakstīts darba līgums, jāvēršas Valsts darba inspekcijā vai Valsts ieņēmumu dienestā un jāvāc pierādījumi, ka darbinieks bija nodarbināts attiecīgajā periodā. Tomēr vispirms jānoskaidro ziņojumu neiesniegšanas iemesls. Viens no tiem varētu būt oficiālo darba attiecību nenoformēšana un, attiecīgi, algas izmaksāšana aploksnē. Kamēr maksāja, darbinieks bija apmierināts, bet līdz brīdim, kad zaudēja darbu un konstatēja, ka par viņu nav maksāti nodokļi. Sociālo pabalstu izmaksas pamatojums ir nomaksātie nodokļi, turklāt katram pabalstam svarīgs ir arī noteikts laika periods (apdrošināšanas periods), kas ļauj prasīt pabalstu (vai kvalificēties noteikta pabalsta pieteikšanai). Par nodokļiem, kas nomaksāti par nodarbināto fizisko personu, diemžēl jāinteresējas laikus! Nav nodokļu — nav pabalsta! Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada...

Kādiem nosacījumiem jāizpildās, pieprasot priekšlaicīgo pensiju (divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, daudzbērnu māmiņām, īpašos apstākļos strādājošajiem un citiem)? Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums no 2014. gada 1. janvāra (no 62 gadiem) katru gadu tiek paaugstināts par trīs mēnešiem, līdz no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs līdz 2024. gada 31. decembrim noteikts — ne mazāks par 15 gadiem, no 2025. gada 1. janvāra — ne mazāks par 20 gadiem. Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums 2021. gadā — 64 gadi (likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmā daļa, pārejas noteikumu 8.1 un 8.2 punkts). Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, tātad 2021. gadā — 62 gados. Nosakot vecumu, no kura ir tiesības uz vecuma pensiju priekšlaicīgi vai uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ņem vērā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo...

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un savu saprašanu un pieredzi, citi izmanto kolēģu un padomdevēju ieteikumus. NB! Uzskatu, ka riskanti rīkoties, vadoties tikai no ieteikumiem. Pirms rīkojas, jācenšas gūt loģisku skaidrojumu, vismaz "kāpēc" un "kur tas ir rakstīts". Ar to arī sāksim. Jāatzīst, ka DL grozījumi tomēr ieviesa skaidrību dažos likuma pantos. Piemēram, "pēdējie seši mēneši", kuru darba...

Darbinieks strādā medicīnas iestādē uz darba līguma pamata, ir noteikts summētais darba laiks. Sakarā ar darba īpatnībām un epidemioloģisko situāciju valstī ar darba devēja rīkojumu ir noteikts, ka divas reizes nedēļā darbiniekam jānodod Covid–19 analīzes. Bieži vien laboratorijas noteiktais analīžu nodošanas laiks iekrīt darbinieka brīvdienā. Vai darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brīvdienā analīžu nodošanai patērētais laiks? Atbilde Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tādējādi darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vērsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērstu iespēju inficēties ar Covid–19 izraisošo vīrusu, tajā skaitā nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas noteikti Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pantu1 darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par...

2020. gada 11. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma un 22. jūnijā Latvijas Vēstnesī tika izsludināts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk — Starpnieku likums/likums), kas stājās spēkā pagājušā gada 1. augustā un no šī datuma uzliek zināmus pienākumus likuma subjektiem. Tajā skaitā pienākumu ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) prasības, kā arī ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam reģistrēties Ekonomikas ministrijas uzturētajā nekustamā īpašuma (turpmāk — NĪ) darījumu starpnieku (turpmāk — starpnieki) reģistrā (turpmāk — reģistrs). Likumā lietotā NĪ starpnieku definīcija izraisīja daudzus jautājumus par to, kam ir pienākums reģistrēties reģistrā un kam šis pienākums tomēr nav jāpilda. Šajā publikācijā informēsim par trešās likumprojekta redakcijas, par kuru nobalsoja Saeima, izstrādātāja — Finanšu ministrijas (FM), kā arī uzraugošo institūciju — Ekonomikas ministrijas (EM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetentiem viedokļiem šajā jautājumā. Sakarā ar zvērinātu advokātu sašutumu1 savu kopīgu viedokli ar...

Darbinieks strādā uzņēmumā no 01.04.2019. Atvaļinājumā bija no 01.07.2020. līdz 28.07.2020. Cik kalendāra atvaļinājuma dienu pienākas darbiniekam 01.04.2021.? 26 vai 28 dienas? Vai pareizi saprotam, ka periodā, kuru ieskaita, aprēķinot atvaļinājumu dienas, tiek ieskaitītas arī prombūtnes dienas ikgadējā atvaļinājuma laikā, un attiecīgi pareizā atbilde ir 28 dienas? Atbilde Darbiniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums par noteiktu darba attiecību periodu, kas ir viņa personiskais (individuālais) gads. Jautājumā minētajā situācijā tas ir 01.04.2019.–31.03.2020. Par to gadu atvaļinājums ir izmantots, un darbinieks turpina strādāt. Nākamais personīgais gads ir 01.04.2020.–31.03.2021., par kuru arī pienākas 28 kalendāra dienu (izņemot svētku dienas) atvaļinājums. Darba likumā nav paredzēts izslēgt no personīgā gada attaisnotās prombūtnes periodus, tajā skaitā — ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus. DL speciāli atrunāts, ka atvaļinājumu "nepelna" periods, kad personai piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, un periods, kad personai piešķirts bezalgas atvaļinājums, ja tas ilgst vairāk nekā četras kalendāra nedēļas. Uz pēdējo divu atvaļinājumu rēķina darbinieka personīgais gads tiek pagarināts. Publicēts...

Tuvojas laiks, kad autoratlīdzību saņēmējiem, kuri to nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ir jāpieņem lēmums — kādā formā darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Šajā rakstā par tuvāko lēmuma pieņemšanas brīdi — 2020. gada jūniju. Autors ir fiziskā persona, kura radošās darbības rezultātā ir radījusi konkrētu darbu. Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Autoratlīdzība (honorārs/autortiesību un blakustiesību atlīdzība) ir samaksa par intelektuālo īpašumu — par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu; samaksa par darba radīšanu vai izpildīšanu, kā...

Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt ikviena fiziska persona, kas vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par attaisnotajiem izdevumiem un kas ir strādājusi un maksājusi IIN. Vienas personas attaisnoto izdevumu norma gadā ir 600 eiro, bet ne vairāk kā 50% no gada apliekamajiem ienākumiem. Vai gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti? Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver: visiem iedzīvotājiem, kuru ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir jāseko līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņēmumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts nodokli atmaksās vai arī tas būs jāpiemaksā. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka: ja izveidojusies nodokļa piemaksa, tad deklarācija jāiesniedz obligāti. Savukārt, lai atgūtu gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem (par ārstniecību, izglītību u.c.), deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi. Kādus attaisnotos izdevumus var deklarēt? Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes klientu apkalpošanas daļas 4. nodaļas galvenā nodokļu...

Noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu — ilgtermiņa) ārvalsts firmā Eiropas Savienībā. Par šādiem maksājumiem tiek veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksa, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Samaksātā apdrošināšanas prēmija tiek norādīta deklarācijas 7. rindā. Tā nevar pārsniegt 10% no deklarācijas 1. rindā norādītās ienākumu summas. Tomēr deklarācijā par 2020. gadu 7. rinda nav aktīva — summu nevar ierakstīt. Kā rīkoties, lai samaksāto apdrošināšanas prēmijas summu iekļautu deklarācijā? Atbilde Lai gada IIN deklarācijā iekļautu samaksātās dzīvības apdrošināšanas prēmijas summu (samaksāta citā valstī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) par to nav saņēmis informāciju no apdrošinātāja), jārīkojas šādi: Jāatver deklarācijas D lapa. Ar datorpeles kursoru jāuziet uz 2.1 rindas un jānospiež kreisais taustiņš, atvērsies D lapas 7. rindas tabula. Šajā tabulā jāaizpilda visi prasītie dati. Tabula jāaizver. Tādējādi deklarācijas D lapā automātiski aizpildīsies 7. rinda. Turklāt pielikumā obligāti jāpievieno maksājuma uzdevums vai līgums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada maija (473.) numurā.

Līgums ar autoru noslēgts 2021. gada martā, līguma bruto summa 500 eiro, bet darbu paredzēts pabeigt 2021. gada augustā, tad arī tiks veikta izmaksa. Kā autoram jāaprēķina nauda? Pēc vecās sistēmas vai jaunās? Atbilde Ja autors, kas 2021. gada otrajā pusgadā nebūs reģistrēts kā patstāvīgs nodokļu maksātājs (kā pašnodarbinātais), līgumā noteikto autoratlīdzību saņems šā gada augustā, autoratlīdzības izmaksātājs nodokli ieturēs pēc 25% likmes, jo līguma slēgšanas datums šajā situācijā neko neietekmē. Izmaksātājam par autoru nav jāmaksā VSAOI 5% apmērā, tātad nav jāiesniedz arī VID ziņojums, bet ir jāiesniedz paziņojums par aprēķināto atlīdzību un, protams, ieturēto nodokli (turklāt nepiemērojot autora attaisnotos izdevumus) līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam (līdz 15. septembrim). Nodoklis 125 eiro jāieskaita vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam (līdz 23. septembrim). Tikai tad, ja līgums būtu noslēgts 2020. gadā, bet tā izpilde aizkavējusies pandēmijas dēļ, likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumu 80. punkts nosaka...

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums...

Pircējs un pārdevējs noslēdz pirkuma līgumu par zemes gabala iegādi. Pircējs saskaņā ar līgumu samaksājis daļu summas. Katru mēnesi pircējs saskaņā ar līgumam pievienoto grafiku samaksā daļu no summas un procentus. Kā iegrāmatot darījumu? Atbilde Grāmatojumi atkarībā no līguma nosacījumiem varētu būt šādi: D Zeme K Saistības 50 000 (Zeme ir nostiprināta ZG) Veicot pirmo iemaksu, saistības tiek samazinātas: D Saistības K Nauda 10 000S = 40 000, 5 gadi (8000 gadā) Ja saskaņā ar līguma nosacījumiem ir jānorēķinās ar pārdevēju piecos gados, tad ik gadu būtu jāmaksā 8000 (40 000 : 5) un procentu maksājums, piemēram, 500. Faktiski šis maksājums jāsadala proporcionāli mēnešu skaitam, ja zeme nav iegādāta janvārī. Procentu summa nav jāiekļauj maksājumu grafikā un pirms maksāšanas termiņa nav jāgrāmato. Tā grāmatojama vai nu maksāšanas brīdī, vai tajā periodā, kad saskaņā ar grafiku pienācis laiks to maksāt, bet pircējs to nedara. D Saistības K Nauda 8000S = 32 000 (pēc...

Pirmo reizi sadalu peļņu, kas ir radusies pēc 2018. gada, dividendēs. Atlikums nesadalītās peļņas kontā ir 2000 eiro. Kādi grāmatojumi jāveic, un vai dalībniekiem jāmaksā ienākuma nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 161. pantu par sabiedrības ar ierobežoto atbildību (SIA) dividendēm tiek lemts dalībnieku sapulcē. Savukārt grāmatvedis rīkojas saskaņā ar sapulces lēmumu. Veicot darbības, jāņem vērā, ka: dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai; dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām; dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Lai lēmums par dividenžu izmaksu būtu korekts, dalībniekiem jāatzīmē lēmumā būtiska nianse: vai dividendēm novirzīta visa uzkrātās peļņas summa (2000 eiro) vai dividendēm atvēlētajā summā ir iekļauts arī nodoklis. No minētās informācijas atkarīgas grāmatveža darbības sakarā ar nodokļa ieturēšanu. Ja lēmumā minēts, ka visa peļņa tiks sadalīta starp dalībniekiem, tad jārēķinās ar to, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts "pa virsu" un iekļauts mēneša, kad pieņemts lēmums par...

Dokumentu glabāšanas laiks ir visvairāk apspriestā tēma biroja darbinieku vidū, jo daudziem pārvaldes dokumentiem normatīvajos aktos nav noteikti glabāšanas termiņi. Protams, ir atsevišķi normatīvie akti, piemēram, likums "Par grāmatvedību", Civillikums, Ugunsdrošības noteikumi un citi, kuros ir skaidri noteikti dokumentu glabāšanas termiņi. Savukārt personāla dokumentiem pēdējos četros gados ir bijušas vairākkārtējas izmaiņas, kaut arī to glabāšanas termiņš bija nemainīgs — 75 gadi vai pastāvīgs. 1. Arhīvu likums. Latvijas Vēstnesis, 35, 03.03.2010. https://likumi.lv/ta/id/205971/redakcijas-datums/2011/01/01 Pamatā 4. panta 4. punktā tika noteikts, ka dokumentus par personas darba vai dienesta gaitu un izglītojamās personas, tajā skaitā studējošā, lietas glabā 75 gadus. 2. 2017. gada 6. decembrī Arhīvu likumā tika veiktas izmaiņas un 4. panta 4. punkts jau skanēja šādi: "Ministru kabinets nosaka glabāšanas termiņus tiem personas darba vai dienesta gaitu apliecinošiem dokumentiem, kā arī izglītojamās personas, tai skaitā studējošā, lietā esošajiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība." Radās neliels apjukums, jo kā lai organizācijas darbinieks, nebūdams arhīva speciālists,...

Aiz loga maijs! Beidzot esam sagaidījuši pavasari. Kopā ar pavasari — atgādinājums par Lietišķās informācijas dienesta dzimšanas dienu. Jā, ir iespēja mūs apsveikt, 17. maijā būsim 28 gadus v… jauni! Tie ir svētki gan uzņēmuma dibinātājiem un īpašniekiem, gan izdevniecības kolektīvam. Cerams, arī jums, mūsu veidoto žurnālu un grāmatu lasītājiem, vebināru klausītājiem, portāla apmeklētājiem, normatīvo aktu abonentizdevumu ilggadējiem abonentiem! Tieši tik ilgi esam centušies palīdzēt biznesa cilvēkiem orientēties likumdošanas džungļos, analizēt ekonomikas attīstību un lejupslīdi, sekot un atrisināt problēmas, sniegt skaidrojumus un padomus. Domājams, tas ir pietiekami ilgs mūžs uzņēmumam vismaz Latvijas mērogā, veiksme un reizē māksla noturēties biznesā tik ilgus gadus, it īpaši, ka šajā laikposmā bija jāpārcieš ne vien globālā ekonomikas krīze, bet arī pandēmija. Un gaisma tuneļa galā vēl nav redzama… Žurnāls Bilance izveidots mazliet vēlāk, bet turpina iesākto, jo iedziļināšanās normatīvo aktu grozījumos un to piemērošanā sagādā grūtības ne vien "jaunajiem", bet arī pieredzējušiem grāmatvežiem. Mūsu veiksmīgais darbs...