Žurnāls BILANCE

Gada noslēguma pārskata sagatavošana nav darbiņš vienai dienai vai nedēļai, tāpēc arī turpmāk žurnālā arvien vairāk parādīsies raksti par dažādām procedūrām, jo pārskata gada noslēgums grāmatvedībā nav tikai gada pēdējo darījumu iegrāmatošana.Kvalitatīva gada pārskata sagatavošana sākas jau vairākus mēnešus pirms bilances datuma. Jo vairāk jautājumu izdodas sakārtot savlaicīgi, jo mazāks ir risks kļūdām, steidzamiem labojumiem un neprecizitātēm gada pārskata sagatavošanas laikā. Darbības rezultāts jau parasti nenokrīt kā sniegs uz galvas — ja veidojas situācija, ka uzņēmums gadu noslēgs ar zaudējumiem, tad vēl pirms pārskata gada beigām ir lietderīgi aprēķināt, kā tas ietekmēs pašu kapitālu. Negatīvs pašu kapitāls neko labu nestāsta par uzņēmumu, arī kreditori kļūst uzmanīgi un — galu galā — kas tad notiek ar darbības turpināšanas pieņēmumu? Tāpat svarīgi laikus izvērtēt grāmatvedības politiku, to, vai nepieciešams veidot uzkrājumus, izvērtēt debitorus un kreditorus, saskaņot ieņēmumus un izdevumus un vēl daudz citu lietu. Par inventarizācijām rakstīsim atsevišķi, un arī par dažādu posteņu precīzāku...

Lietā skatīti jautājumi par robežšķirtni starp pašvaldības iestādes likvidāciju un administratīvu reorganizāciju, Darba likuma 117. panta otrās daļas piemērošana situācijās, kad iestādes funkcijas, darbinieki, telpas un resursi faktiski tiek pārņemti citā pašvaldības struktūrvienībā.Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–157/2025 un Zemgales apgabaltiesas 02.10.2024. spriedums lietā Nr. C73660523Prasītāja 2022. gada septembrī noslēdza darba līgumu ar pašvaldības iestādi /Nosaukums AB/ un sāka pildīt /amats/ pienākumus. 2023. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par iestādes /Nosaukums AB/ likvidēšanu, tās funkcijas nododot jaunizveidotajai pašvaldības struktūrvienībai /Nosaukums AC/.Prasītājai 23.08.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktu — darba devēja likvidāciju. Prasītāja uzskatīja, ka faktiski notikusi nevis likvidācija, bet pašvaldības administratīva reorganizācija, jo funkcijas, telpas, materiālās vērtības un ievērojama daļa darbinieku tika pārņemta jaunajā struktūrvienībā.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku. Viņa norādīja, ka pašvaldība ar formālu likvidācijas procesu...

Kāds ir vienošanās par konkurences ierobežojumu mērķis, kā konstatēt darbinieka konkurences ierobežojuma pārkāpumu?Senāta Civillietu departamenta 29.01.2026. spriedums lietā Nr. C75006721, SKC–2/2026Faktisko apstākļu izklāstsSIA un darbinieks noslēdza darba līgumu, kurā bija ietverta vienošanās par konkurences ierobežojumu uz vienu gadu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Par šī ierobežojuma ievērošanu darba devējs apņēmās maksāt darbiniekam atlīdzību 900 eiro mēnesī. 2021. gada 29. janvārī puses izbeidza darba tiesiskās attiecības un darba devējs sāka izmaksāt nolīgto atlīdzību.Neilgi pēc darba attiecību izbeigšanas darbinieks uzsāka darbu Lietuvas uzņēmumā, kuru bijušais darba devējs uzskatīja par savu tiešo konkurentu. Darba devējs uzskatīja, ka darbinieks ir pārkāpis konkurences ierobežojumu, jo jaunajā darbā izmanto iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu un citu aizsargājamu informāciju, kā arī piesaista klientus konkurenta interesēs. Šo apgalvojumu pamatošanai tika iesniegta privātdetektīva atskaite. Tajā bija norādīts, ka darbinieks izmantojis konkurenta automašīnu un elektroniskā pasta adresi, telefoniski piedāvājis klientiem tehnikas nomas pakalpojumus, kā arī organizējis tehnikas nomu konkurenta interesēs.Darba devējs cēla prasību...

Lietā skaidrots, vai par pirms vairākiem gadiem izteiktiem uzskatiem darba devējs var uzteikt darbu augstskolā.Senāta Civillietu departamenta 09.02.2026. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33370624, SKC — 315/2026 Faktisko apstākļu izklāstsPrasītājs strādāja akadēmijā par akadēmisko darbinieku. 2024. gada 10. aprīlī darba devējs viņam uzteica darba līgumu, pamatojot to ar darbinieka rīcību, kas, darba devēja ieskatā, bija pretrunā ar augstskolas vērtībām un ētikas standartiem. Kā uzteikuma pamats tika norādīti divi apstākļi: pirmkārt, 2024. gada martā saņemts iesniegums par iespējamu prasītāja nepiedienīgu rīcību kādā privātā pasākumā 2021. gadā, un, otrkārt, žurnālā publicēts raksts, kurā bija atspoguļoti prasītāja pirms vairākiem gadiem izteikti uzskati, kas, pēc darba devēja domām, nebija savienojami ar darbu augstskolā.Prasītājs vērsās tiesā, lūdzot atzīt darba devēja uzteikumu, kā arī rīkojumus par dīkstāvi un darba tiesisko attiecību izbeigšanu par spēkā neesošiem, atjaunot viņu darbā, piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, morālā kaitējuma atlīdzību un noteikt darba devējam pienākumu publiski atvainoties par nepamatoto...

Grāmatveža profesija ir saistīta ar milzīgu atbildību un pastāvīgu risku, jo pat visprecīzākais speciālists nav pasargāts no neuzmanības kļūdām, kas var radīt smagas finansiālas sekas klientiem. Par ārpakalpojuma grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu pieredzē dalās Raivis Ranks, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles Risku parakstīšanas departamenta vadītājs, Viktorija Antropova, kura tajā pašā uzņēmumā ir atbildīga par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktiem, kā arī Arta Lazdāne, ERGO Insurance SE Latvijas filiāles civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāja.Grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Latvijā Grāmatvedības likumā nostiprināta kā obligāta prasība visiem ārpakalpojuma sniedzējiem. Šī tiesiskā norma attiecas uz tiem speciālistiem un uzņēmumiem, kuri ir neatkarīgi pakalpojumu sniedzēji. V. Antropova skaidro, ka likums gan nosaka minimālos atbildības limitus, taču tajos nav detalizēti uzskaitīti visi atlīdzināmie zaudējumi, tādēļ apdrošinātāji savos piedāvājumos iekļauj tā saukto tirgus standartu, kas parasti ir ievērojami plašāks nekā likuma obligātais minimums. A. Lazdāne papildina, ka pēc savas būtības šī ir uzskatāma par visu risku polisi,...

Senāts skaidro, vai prasības celšana par viena darba samaksas maksājuma piedziņu pārtrauc noilgumu citiem prasījumiem par darba samaksas izmaksāšanu.Senāta Civillietu departamenta 21.01.2026. spriedums lietā Nr. C69442924, SKC–190/2026Faktisko apstākļu izklāstsPrasītāja cēla prasību pret zemnieku saimniecību, lūdzot atzīt, ka laika posmā no 01.10.2021. līdz 19.05.2023. starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kā arī piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.Prasītāja norādīja, ka strādājusi atbildētājas lopu fermā par fermas strādnieci, regulāri veikusi darbu atbildētājas labā un par viņu tikušas veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču rakstveida darba līgums netika noslēgts un darba alga netika izmaksāta.Tāpat prasītāja norādīja, ka darba tiesisko attiecību laikā viņai netika piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums un darba attiecību izbeigšanas brīdī netika izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu.Kurzemes rajona tiesa prasību noraidīja. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Kurzemes apgabaltiesa secināja, ka starp pusēm faktiski pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, jo prasītāja ilgstoši un regulāri strādāja atbildētājas labā ar atbildētājas nodrošinātiem līdzekļiem.Vienlaikus...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. SKA–376/2025 būtiski precizē kārtību, kādā aprēķināms darba nespējas kopējais ilgums slimības pabalsta piešķiršanai. Lieta tika ierosināta pēc pieteicējas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts viņas lūgums piešķirt slimības pabalstu. Pieteicēja 2022. gada 28. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot piešķirt slimības pabalstu par darba nespējas periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 1. aprīlim (strīdus periods). VSAA, pamatojoties uz likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 13. panta pirmo daļu, pieteicējai atteica piešķirt slimības pabalstu, jo triju gadu laikā pieteicējai, neskaitot darba nespējas dienas strīdus periodā, ar pārtraukumiem jau bijuši pieci darba nespējas gadījumi — kopumā 364 dienas, tātad — pilnas 52 nedēļas.Tā kā pieteicējai ar strīdus periodu saistītās pārejošas darba nespējas pirmā diena iestājās 2021. gada 29. decembrī, tad lietā bija piemērojama likuma normas redakcija, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Šajā...

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā1, kas pilnībā stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ievieš iespēju aizklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) pamatota apdraudējuma gadījumā un pienākumu sniegt detalizētākas ziņas par PLG valstspiederību un kontroles apjomu2.Informācijas aizklāšana nozīmēs arī pārmaiņas NILLTPFN likuma subjektu, tai skaitā ārpakalpojumu grāmatvežu darbā, jo klientu izpētes ietvaros dati vairs nebūs tik ātri un vienkārši pieejami. Vairāki jaunās kārtības aspekti vēl nav skaidri un saprotami definēti piemērošanai praksē. Kā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) sniegtā informācija, daudz kas būs atkarīgs no likuma normu interpretācijām katrā konkrētajā gadījumā.Kas pamato draudus?Viens no būtiskākajiem pavērsieniem jaunajā regulējumā ir datu aizklāšanas mehānisma paplašināšana, kas līdz šim bija pieejams tikai ļoti ierobežotam personu lokam. Līdz 2026. gada vidum likums paredzēja aizklāt ziņas par patieso labuma guvēju tikai tad, ja persona nebija sasniegusi pilngadību vai tai bija tiesiski ierobežota rīcībspēja. Tomēr jaunās normas paredz, ka tagad ikviens...

Turpinām rakstu ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kurā soli pa solim aplūkojam, kā izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu (IKS), kas ir ne tikai atbilstoša normatīvo aktu prasībām, bet arī praktiski izmantojama ikdienas darbā. Šajā rakstā aplūkosim, kā praksē izvērtēt klienta izpēti ietekmējošos riska faktorus, kā noteikt samērīgu klienta izpētes apjomu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā šo procesu aprakstīt IKS un kā nodrošināt, lai pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, konsekventi un dokumentēti.Atgādināšu, ka cikla otrajā rakstā pievērsāmies klienta izpētes pirmajam posmam — klienta identifikācijai, skaidrojot, kā iegūt un pārbaudīt informāciju par klientu, tā pārstāvi un patieso labuma guvēju, kā arī kāpēc kvalitatīvi veikta identifikācija ir pamats turpmākajai klienta izpētei.Tomēr ar klienta identifikāciju klienta izpēte nebeidzas. Identifikācija ļauj noskaidrot, kas ir klients, savukārt nākamais loģiskais solis ir izvērtēt, kādus riskus konkrētais klients rada un kādam klienta izpētes apjomam un kontroles pasākumiem šie riski atbilst. Tieši šajā posmā praksē tiek īstenota uz risku balstīta pieeja —...

Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga), kas jau tradicionāli kļuvusi par mājvietu nozīmīgām ekonomiskajām diskusijām, šovasar jau 16. reizi pētnieki, uzņēmējdarbības vides līderi un politiķi pulcējās SSE Riga un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konferencē, lai uzzinātu jaunākos pētījuma «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» datus par valsts «pelēko zonu». Kā uzsvēra pasākuma moderators Jānis Lielpēteris, LTRK valdes loceklis, šis pētījums ir kļuvis par būtisku atskaites punktu Latvijas politiskajā un ekonomiskajā vidē — tas ir pārdzīvojis gan globālo pandēmiju, gan ģeopolitiskos satricinājumus, nezaudējot savu aktualitāti un kļūstot par sava veida «patiesības stundu» visai sabiedrībai.Apturētais progress un stagnācija kā jaunā realitātePētījuma autora SSE Riga profesora un Ilgtspējīga biznesa centra direktora Arņa Saukas ziņojums sākās ar skarbu atziņu — iepriekšējo gadu (kopš 2022. gada) pozitīvā tendence, kad ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pakāpeniski mazinājās, 2025. gadā tika lauzta. Jaunākā pētījuma dati liecina, ka Latvijas ēnu ekonomikas apjoms pērn ir praktiski palicis 2024. gada gada līmenī,...

Grāmatvežu ikdienā nereti rodas jautājums, kā pareizi noformēt sadarbību ar fizisko personu. Vadības vēlme «ietaupīt uz nodokļiem» vai «izvairīties no štata vietas palielināšanas» bieži vien nonāk uz grāmatveža galda kā uzdevums sagatavot uzņēmuma līgumu situācijā, kas pēc visām pazīmēm atgādina klasiskas darba tiesiskās attiecības. Tomēr nodokļu administrētāju auditi un tiesu prakse skaidri apliecina — darījuma ekonomiskā būtība stāv pāri tam, kādu nosaukumu puses uzrakstījušas uz papīra. Robeža starp Darba likuma un Civillikuma regulējumu ir stingra.Vai līguma nosaukums ir svarīgs?Raugoties no darba devēja (vai pasūtītāja) puses, ar fizisko personu (FP) ir iespējams slēgt darba līgumu, kur attiecības starp pusēm regulē Darba likums (DL), vai uzņēmuma līgumu, kad attiecības regulē gan Darba likums, gan Civillikums (CL). Turklāt ar FP (kura nav patstāvīgs nodokļu maksātājs) kā līgumslēdzējiem cieši saistīts likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» (VSA), jo, slēdzot darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, šā likuma izpratnē FP uzskatāma par darba ņēmēju, kas ir obligāti sociāli apdrošināma,...

Ministriju līmenī valsts sekretāru sanāksmē 21. maijā, izskatot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Rīcības plānu tirdzniecības atbalstam, tika panākta vienošanās sākt nevis ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma grozījumu virzīšanu, bet ar izvērtējumu par to, cik lieliem un kāda veida kritērijiem ir jābūt, lai mazumtirdzniecības uzņēmumu gada pārskati būtu pakļauti obligātajai revīzijai. Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam apstiprināja valdības 10. jūlija sēdē.Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) vadītāja Lolita Čapkeviča žurnāla jūnija numurā publicētajā intervijā norādīja, ka «šobrīd ir novērojams spiediens birokrātijas mazināšanas ietvaros pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku, ko uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju.»LZRA ir satraukta, ka priekšlikumus par revīzijas robežlielumu sliekšņu palielināšanu nepavada analīze par šādas rīcības iespējamo ietekmi uz valsts ekonomiku, uzņēmumu finanšu disciplīnu, kas izpaužas kā, piemēram, uzņēmumu spēja savlaicīgi pildīt nodokļu saistības, uzturēt caurskatāmu uzskaiti, ievērot budžeta un naudas plūsmas kontroli un nepieļaut riskus, kas apdraud uzņēmuma ilgtspēju.Meklē risinājumus atbalsta sniegšanaiEM skaidro, ka, reaģējot uz...

Raksta mērķis ir veicināt likuma subjekta profesionālās kvalitātes un personīgās labsajūtas apvienošanu, liekot uzsvaru uz mūsdienīgas un ilgtspējīgas pakalpojuma sniegšanas galvenajām komponentēm — profesionalitāti, cilvēcību un ētiskas sadarbības perspektīvu. Problēmsituācijas strukturēšanai un vēlamā risinājuma ieviešanai ir būtiski iezīmēt trīs elementus: galvenos jautājumus, cēloņus un vīziju — kā vajadzētu būt?Risks par likumu prasību neievērošanuLikuma subjekta pienākumi ir noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk — NILLTPFN likums) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk — Sankciju likums).Ārpakalpojuma grāmatvedība kā NILLTPFN likuma subjekts ir definēta 3. panta trešajā daļā:Savukārt šī panta septītā daļa nosaka izņēmumu:Atbildība par likuma prasību neievērošana ir noteikta NILLTPFN likuma 78. panta 1. daļā un apkopota Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) tīmekļvietnē.Likuma subjektam var tikt noteiktas sankcijas par sekojošiem pārkāpumiem:nav sniegta likumā paredzētā informācija noteiktajos termiņos;nav iecelts atbildīgais darbinieks par NILLTPFN prasību ievērošanu;nav ieviesta vai ir nepilnīgi ieviesta iekšējās kontroles sistēma;nav veikta...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE augusta numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Atrast vidusceļuPēdējos gados digitalizācija grāmatvedībā no nākotnes ieceres kļuvusi par ikdienu. Taču vai patlaban iespējams organizēt grāmatvedību tā, lai papīrs vairs nebūtu vajadzīgs vispār? Savā pieredzē šajā žurnāla numurā dalās uzņēmēji. Jautājums patlaban vairs nav par to, vai digitalizācija ir nepieciešama, bet gan — cik tuvu esam pilnībā digitālai grāmatvedībai. Pirms vairākiem gadiem galvenais šķērslis bija piemērotu risinājumu trūkums. Tagad lielākais izaicinājums ir cilvēki un ieradumi. INTERVIJAInese Helmane: Grāmatvežiem ir jāatturas pārkāpt «sarkanās līnijas»Daudzi grāmatvedības uzņēmumi sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar nodokļu optimizāciju, bet vienlaikus pārkāpj «sarkano līniju» un īsteno noziedzīgus nodarījumus, atklāj Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieks Andrejs Grišins. Nodokļu optimizācija tiek veikta nelikumīgi — notiek dokumentu viltošana, ienākumu slēpšana, fiktīvi darījumi, patieso finanšu datu, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, slēpšana.GRĀMATVEDĪBAIlze Meiere: NILLTPFN un ētikas dilemmas ārpakalpojuma grāmatvežiemRaksta mērķis ir veicināt likuma subjekta profesionālās kvalitātes un personīgās labsajūtas...

Pēdējos gados digitalizācija grāmatvedībā no nākotnes ieceres kļuvusi par ikdienu — e–rēķini, elektroniskie paraksti, mākoņrisinājumi un automatizēta datu apmaiņa pakāpeniski aizstāj papīra dokumentus. Taču, vai šodien iespējams organizēt grāmatvedību tā, lai papīrs vairs nebūtu vajadzīgs vispār? Savā pieredzē dalās uzņēmēji.Jaunās paaudzes gaidas kā virzītājspēksPilnībā digitālu grāmatvedību sākām sniegt Covid–19 pandēmijas laikā. Toreiz klienti vēlējās iesniegt dokumentus attālināti. Tas bija brīdis, kad sapratām — digitalizācija vairs nav tikai moderna «fīča», bet gan kļuvusi par nepieciešamību.Lielākais izaicinājums bija piemērotāko digitālo rīku izvēle un komandas apmācība. Tirgū ir daudz risinājumu, taču trūkst kvalitatīvas informācijas par to iespējām. Pietrūkst arī raidierakstu un citu izglītojošu materiālu, kas vienkāršā valodā skaidrotu pieejamos informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus.Mūsu uzņēmumā izmantojam vairākus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršam programmu savstarpējās integrācijas iespējām, lai tās varētu savienot ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu un bankām. Mērķis ir panākt, lai dati tiktu ievadīti vienu reizi un pēc tam automātiski plūstu visā dokumenta dzīves...