E-BILANCE

Ministriju līmenī valsts sekretāru sanāksmē 21. maijā, izskatot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Rīcības plānu tirdzniecības atbalstam, tika panākta vienošanās sākt nevis ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma grozījumu virzīšanu, bet ar izvērtējumu par to, cik lieliem un kāda veida kritērijiem ir jābūt, lai mazumtirdzniecības uzņēmumu gada pārskati būtu pakļauti obligātajai revīzijai. Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam apstiprināja valdības 10. jūlija sēdē.Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) vadītāja Lolita Čapkeviča žurnāla jūnija numurā publicētajā intervijā norādīja, ka «šobrīd ir novērojams spiediens birokrātijas mazināšanas ietvaros pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku, ko uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju.»LZRA ir satraukta, ka priekšlikumus par revīzijas robežlielumu sliekšņu palielināšanu nepavada analīze par šādas rīcības iespējamo ietekmi uz valsts ekonomiku, uzņēmumu finanšu disciplīnu, kas izpaužas kā, piemēram, uzņēmumu spēja savlaicīgi pildīt nodokļu saistības, uzturēt caurskatāmu uzskaiti, ievērot budžeta un naudas plūsmas kontroli un nepieļaut riskus, kas apdraud uzņēmuma ilgtspēju.Meklē risinājumus atbalsta sniegšanaiEM skaidro, ka, reaģējot uz...

Ar šo rakstu pabeidzam apskatīt 2025. gada tiesu prakses atziņas darba strīdos. Ierobežotā apjoma dēļ šajā publikācijā netiek apskatīti lietu faktiskie apstākļi, bet tikai Senāta nolēmumu svarīgākās atziņas tēžu veidā.1. Vai darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs var apstrīdēt VDI secinājumus?Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670016224, SKA–386/2025Darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs nevar pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas (VDI) secinājumus par nelaimes gadījumu darbā tikai tāpēc, ka tie var ietekmēt viņa reputāciju, sertifikāciju vai privāttiesiskās attiecības ar klientu.Darba devējam noteiktos gadījumos ir pienākums piesaistīt kompetentu institūciju darba vides iekšējai uzraudzībai, tomēr minētais nav pamats secināt, ka tādējādi šai piesaistītajai institūcijai ir tiesības pārsūdzēt VDI aktu par nelaimes gadījumu darbā.Darba aizsardzības likums (DAL) skaidri noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā (DAL 9. pants) un šo atbildību neierobežo nodarbināto un kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu pienākumi darba aizsardzības jomā (DAL 27. panta pirmā un otrā daļa). Līdzīgi Ministru...

Šī gada 14. maijā Saeima gala lasījumā pieņēma likumprojektu «Grozījumi Publisko iepirkumu likumā», kas stājās spēkā 9. jūnijā. Minētie grozījumi ir saistīti ar publisko iepirkumu reformas ieviešanu. Saeimas 3. lasījumā pieņemtais likumprojekts daudzos tiesiskā regulējuma aspektos atšķiras no Ministru kabineta akceptētajiem reformas uzdevumiem un arī Saeimas 2. lasījumā pieņemtā likumprojekta, taču vienlaikus šie grozījumi atbilst reformas galvenajiem virzieniem — efektivitāte un atklātums. Tie paredz noteiktu normatīvo regulējumu, kas rada tiesisko vidi abu minēto principu iedzīvināšanai, taču būtiskākais un vienlaikus sarežģītākais uzdevums ir publisko iepirkumu reformas ieviešana praksē. Tas nozīmē gan līdzšinējās prakses maiņu, gan dažādus pielāgojumus katra pasūtītāja iepirkumu vadībā un arī valsts informācijas tehnoloģiju sistēmās. Raksta mērķis ir apskatīt būtiskākās Publisko iepirkumu likuma izmaiņas.Ko paredz jaunie grozījumi un kad tie stāsies spēkāGrozījumi Publisko iepirkumu likumā stājas spēkā trīs etapos. Uzreiz jeb šī gada 9. jūnijā stājās spēkā grozījumi, kuriem nav nepieciešami pielāgojumi un pārejas periods. Turklāt arī attiecībā uz šiem grozījumiem...

Nodokļu maksātājiem joprojām dažādas neskaidrības sagādā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās. Pat pieredzējuši grāmatveži un uzņēmēji mēdz apjukt starp terminiem, sliekšņiem un dažādajiem speciālajiem režīmiem, ko piedāvā Eiropas Savienības (ES) tiesiskais rāmis attiecībā uz PVN piemērošanu tiešsaistes platformās. Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs organizēja tiešsaistes vebināru, kurā Daina Kumata, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN daļas Metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore, skaidroja kopējo regulējumu un atsevišķas specifiskas situācijas. Viena no būtiskākajām atziņām, pie kuras nākas atgriezties atkal un atkal, ir pašas saimnieciskās darbības definīcija Pievienotād vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izpratnē. Daudzi mazie tirgotāji maldīgi uzskata, ka viņu darbība nav «pietiekami liela», lai par to interesētos nodokļu administrācija. Tomēr PVN likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir jebkura patstāvīga, sistemātiska darbība par atlīdzību, turklāt sistemātiskums iestājas jau no otrā darījuma. Tiklīdz amatnieks regulāri pārdod savus izstrādājumus platformā Etsy vai grafiskais dizaineris piedāvā pakalpojumus ārvalstu klientiem, viņš kļūst par personu, kas veic saimniecisko...

Kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) dividendēm un dažādu pamatkapitāla izmaiņu gadījumā, kā arī darba devēja apmaksātiem darbinieka izdevumiem, kas izriet no noslēgtā koplīguma, skaidroja Sandra Podniece, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «UIN un IIN praksē: nodokļu piemērošana dividendēm, labumiem un pamatkapitāla izmaiņām».Kad IIN nepiemēroIIN nepiemēro, ja uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:Latvijā ir samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN); nepiemēro, ja UIN ir samaksāts saskaņā ar likumu «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»);ārvalstī ir samaksāts UIN vai ārvalstī no dividendēm ir ieturēts IIN (ja šī peļņa ir bijusi pēc 2018. gada un ir izmaksātas dividendes).«Ja ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dividendes, tad pieņemam, ka nodoklis jau ir samaksāts un IIN nepiemēro,» akcentēja S. Podniece.Kad piemēro IINAr IIN apliekams ienākums ir ienākums no kapitāla, kas var būt dividendes,...

Ik gadu darba devēji, it īpaši lauksaimniecības un tūrisma nozarēs, sezonāli pieņem darbā papildu darbiniekus. Ko šis laiks nozīmē uzņēmumam, īpaši grāmatvedībai? Kā sezonas darbinieku pieņemšana ietekmē grāmatveža ikdienas darba apjomu un kā notiek komunikācija starp nodaļām, vadītājiem un grāmatvedību, uzklausījām vairāku uzņēmumu pieredzi. Tāpat arī atgādinām, ko būtiski ievērot, pieņemot darbā uz noteiktu laiku.Laikus izdarot, nebūs papildu darbaKā loģistikas uzņēmumam mums sezonalitāte ir izteikta visa gada garumā. Intensīvākie periodi ir rudens un ziemas sezonā, proti, «Melnās piektdienas» (Black Friday) un Ziemassvētku pirkumu sezona, taču būtisks sūtījumu apjoma pieaugums vērojams arī pavasara beigās un vasaras sākumā, kad palielinās dārza preču, āra mēbeļu, sporta inventāra un būvniecības preču pieprasījums. Šajos periodos papildus piesaistām darbiniekus šķirošanas centros, kā arī kurjerus un autovadītājus, lai nodrošinātu, ka piegādes laiks un kvalitāte saglabājas neatkarīgi no apjoma svārstībām.Sezonas sākumā grāmatvedības darba apjoms var pieaugt par 30–50% atkarībā no jauno darbinieku skaita. Visvairāk laika prasa darba līgumu noformēšana, algas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības mērķis ietver efektīvu nodokļu iekasēšanu, vienlaikus veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Šī mērķa sasniegšanai VID nepieciešama informācija, ko tas iegūst gan no nodokļu maksātāja, gan no trešajām personām — gan automātiski, gan pēc atsevišķa pieprasījuma.Lai gan var pieņemt, ka nodokļu maksātājs apzinās, kādu informāciju tas pats sniedz VID (piemēram, ar deklarācijām), tomēr trešo personu automātiski sniegtās informācijas apjoms un saturs izriet no dažādiem normatīvajiem aktiem un nodokļu maksātājam var nebūt skaidri identificējams.Kā uzzināt, ko par personu zina VID?Fiziskajai personai ir tiesības iesniegt datu subjekta pieprasījumu, lūdzot norādīt, kāda informācija ir VID rīcībā. Process ir vienkāršs. Datu valsts inspekcijas mājaslapā ir pieejama veidlapa «Datu subjekta informācijas pieprasījuma paraugs», kuru var aizpildīt, parakstīt un nosūtīt VID.VID, atbildot uz pieprasījumu, norāda, ka tā rīcībā ir šāda informācija: fiziskās personas pamatdati (tostarp norāda: 1. pakāpes radiniekus, laulāto un personas statusu: «dzīvs») un personu apliecinoši dokumenti, personas konti (un seifi) maksājumu iestādēs...

Mazajam biznesam, īpaši fiziskajām personām, kuru ieņēmumi ir nelieli, nodokļu nomaksas sistēma joprojām ir sarežģīta. Nodokļu režīmam jābūt pietiekami vienkāršam, lai pašnodarbinātie izvēlētos strādāt legāli un nebūtisku kļūdu dēļ nebūtu spiesti maksāt sodus. Tāpēc jautājums par nodokļu vienkāršošanu mazajam biznesam tuvāko mēnešu laikā būs nodokļu politikas dienaskārtībā, prognozē Sandija Novicka, Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes priekšsēdētāja, zvērināta advokāte.Šī gada sākumā LNKA kopsapulcē jūs ievēlēja par asociācijas vadītāju. Kādi ir galvenie uzdevumi un mērķi, kas pilnvaru laikā jāsasniedz?LNKA valdi saskaņā ar statūtiem ievēl uz trim gadiem, asociācijā aktīvi biedri ir ap 100 — nodokļu konsultanti, juristi, zvērināti advokāti, zvērināti revidenti, ārpakalpojumu grāmatveži. Radikālas reformas noteikti neplānojam, mērķi un uzdevumi ir noteikti asociācijas statūtos.LNKA ir trīs galvenie darbības virzieni. Pirmais — stiprināt nodokļu konsultantu kvalifikācijas un ētikas standartus. Mūsu mērķis: ja klients redz, ka pakalpojumu sniedz sertificēts nodokļu konsultants — LNKA biedrs —, tā ir zināma kvalitātes garantijas zīme, ka konsultants ir profesionāls...

Kad Valsts ieņēmumu dienests godina lielākos nodokļu maksātājus, uzmanības centrā nonāk uzņēmumi, kuru darbība dod būtisku ieguldījumu valsts budžetā un tautsaimniecībā. Tomēr aiz svinīgajām balvām slēpjas daudz plašāks jautājums — kāda kopumā ir Latvijas uzņēmumu nodokļu disciplīna? Ne visi priekšzīmīgie nodokļu maksātāji saņem apbalvojumus. Kamēr balvas izceļ atsevišķus uzņēmumu veiksmes stāstus, reitingi ļauj novērtēt tendences visā uzņēmējdarbības vidē.«Mēs redzam cilvēku, nevis tikai nodokļu masu»Lielāko nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumu atklāja Baiba Šmite–Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, kuras uzruna kalpoja, lai tuvinātu «nodokļu iekasētāju» un «maksātāju».«Mēs esam sanākuši, lai pateiktu lielu, bet ļoti vienkāršu paldies. Ne tikai par samaksātajiem nodokļiem, par finanšu rādītājiem vai veiksmīgu uzņēmējdarbību. Gribu pateikt paldies arī par jūsu nenogurstošo ikdienas darbu, par atbildību, par attieksmi, par sadarbību». Ģenerāldirektore uzsvēra, ka VID aiz katra uzņēmuma redz cilvēku, nevis tikai skaitļus tabulās, un dienesta attieksme neveidojas pret nodokļu apjomu, bet pret uzņēmēju kā personību.VID vadītāja atgādināja par uzņēmēju smago ikdienu, ko...

Šo jautājumu mēdz uzdot gan potenciālie darbinieki, pirms doties uz darba interviju, gan arī darba devēji, vēloties aprēķināt, kādi būs uzņēmuma izdevumi, pieņemot darbā jaunu darbinieku. Te gan gribētos piebilst, ka darba samaksa nav vienīgie darba devēja izdevumi attiecībā uz darbinieku.Arī praksē ir nācies redzēt darba līgumus, kuros ir norādīta «summa izmaksai pēc nodokļu nomaksas» vai «neto alga». Iespējams, šāds formulējums ir korekts un pieņemams, jo saskaņā ar Darba likumu darba līgumā jānorāda darba samaksas apmērs un izmaksas laiks. Rakstā netiek analizēti darba līguma sagatavošanas juridiskie aspekti, bet aplūkotas nodokļu piemērošanas nianses vienā un otrā gadījumā.No grāmatvedības uzskaites viedokļa, lai korekti aprēķinātu darba samaksu un attiecīgos nodokļu maksājumus, kā arī tiktu ievērotas darba devēja un darbinieka intereses un tiesības, ir jāņem vērā arī likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu».No abiem šiem likumiem izriet:Nodokļi tiek aprēķināti no ienākuma (pirms ieturējumiem).Pie tam saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»...

Nevalstisko organizāciju (turpmāk — NVO) mērķis ir rīkoties nevis peļņas, bet gan sabiedrības interešu īstenošanas labā. Visbiežāk šīs organizācijas tiek dibinātas, lai risinātu dažādas sociālās, kultūras, izglītības, vides, cilvēktiesību vai citas sabiedrībai nozīmīgas problēmas, kā, piemēram, sociālā atstumtība, cilvēktiesību aizsardzība vai kultūras pieejamība. Ņemot vērā, ka NVO nav peļņas gūšanas rakstura, mērķu īstenošanai lielākoties tiek piesaistīti ziedojumi un saņemts finansējums projektu ietvaros.Tieši šī atšķirība — bezpeļņas mērķis — raksturo to, ka NVO Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normas nav saistošas. Praksē nereti rodas jautājums — kā rīkoties, ja tomēr tīši vai netīši ir veikti pirkumi, kas nav saistīti ar NVO mērķu sasniegšanu? Šādā gadījumā ieteikums būtu izskaidrot par pirkumu atbildīgajai personai normatīvo aktu regulējumu un lūgt atmaksāt nepamatoti iztērēto summu pilnā apmērā. Vienlaikus normatīvo aktu prasības neaizliedz NVO veikt saimniecisko darbību, taču ar noteikumu, ka tā ir paredzēta statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un peļņa netiek sadalīta starp dibinātājiem.NVO grāmatvedības uzskaiti ir...

Latvijā 2024. gadā ir pieņemts un stājies spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kas nosaka pienākumu noteiktiem uzņēmumiem iekļaut ilgtspējas ziņojumu gada pārskatā ietvertajā vadības ziņojumā.Tas izriet no Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD)1, lai nodrošinātu salīdzināmu informāciju par ietekmi uz vidi, sociālajiem jautājumiem un pārvaldību. Ziņojumi jāgatavo saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem2.Šī direktīva stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī, un Latvijas lielās sabiedriskas nozīmes struktūras, kam darbinieku skaits pārsniedza 500 (tā saucamie pirmā viļņa sagatavotāji), jau sāka sniegt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem par 2024. un 2025. pārskata gadiem, par kuriem zvērinātie revidenti jau sniedza apliecinājuma ziņojumus.Sākotnēji rēķinājāmies, ka ilgtspējas ziņojumi būs jāsastāda un jāpārbauda visām lielajām kapitālsabiedrībām. 2025. gada aprīlī tika pieņemta jauna direktīva3, kas grozīja sākotnējo normatīvo aktu, cita starpā atliekot ilgtspējas ziņojumu sastādīšanu pārējām atbilstošajām sabiedrībām, kas neietilpa pirmajā sagatavotāju vilnī, par diviem gadiem. Savukārt 2026. gada 18. martā stājās spēkā tā dēvētā Omnibuss...

Kā uzņēmumi nonāk līdz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un kas patiesībā mainās aiz šķietami tehniskām pārejām — no bilances nosaukuma līdz pat kredītzaudējumu modelim, skaidrojam ar Olgu Molčanovu, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekli, RSM Latvia partneri, vecāko revidenti un SFPS speciālisti. Viņa ir ieguvusi arī vairāku starptautisku organizāciju profesionālos sertifikātus — FCCA , ACA u.c. Sarunā soli pa solim atklājas, ka pāreja uz starptautiskajiem standartiem ir ne tikai grāmatvedības formu maiņa, bet arī būtiska domāšanas transformācija — no vietējās prakses uz globāli salīdzināmu finanšu valodu.Kādos gadījumos uzņēmumam rodas nepieciešamība vai pienākums pāriet uz SFPS? Vai tie ir likumā noteiktie obligātie gadījumi, vai arī uzņēmumi to izvēlas brīvprātīgi?Ja runājam par gadījumiem, kad pāreja ir nepieciešama, tad jānodala divas lielas grupas. Pirmā ir normatīvajos aktos noteiktie obligātie gadījumi, piemēram, ja uzņēmums kotējas biržā. Tomēr praksē visbiežāk pāreju pieprasa mātes uzņēmums. Tas notiek situācijās, kad grupas līmenī tiek gatavots konsolidētais pārskats pēc...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE jūlija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Paldies par godīgu nodokļu nomaksuLatvijas nodokļu slogs ir diskusiju centrā pietiekami bieži, un jaunākajos Eiropas Savienībā veiktajos pētījumos mūsu nodokļu sistēma ir nosaukta par vienu no netaisnīgākajām Eiropā, bet taisnības labad jāpiebilst, ka dažādos starptautiskos indeksos Latvija reizēm tiek slavēta par tās nodokļu sistēmas konkurētspēju uzņēmējdarbībā. Iepriekšējais mēnesis pagāja divu svarīgu notikumu zīmē, no vienas puses tika prezentēti gadskārtējā ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti, no otras — pasniegti Valsts ieņēmumu dienesta apbalvojumi lielākajiem nodokļu maksātājiem. Abi šie notikumi ir cieši saistīti, jo nodokļu nemaksātāji vai daļēji nemaksātāji veido valsts ēnu ekonomiku.INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mainās uzņēmuma pārskati, ieviešot starptautiskos finanšu pārskatu standartusKā uzņēmumi nonāk līdz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un kas patiesībā mainās aiz šķietami tehniskām pārejām — no bilances nosaukuma līdz pat kredītzaudējumu modelim, skaidrojam ar Olgu Molčanovu, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekli, RSM Latvia partneri, vecāko revidenti...

Latvijas nodokļu slogs ir diskusiju centrā pietiekami bieži, un jaunākajos Eiropas Savienībā veiktajos pētījumos mūsu nodokļu sistēma ir nosaukta par vienu no netaisnīgākajām Eiropā, bet taisnības labad jāpiebilst, ka dažādos starptautiskos indeksos Latvija reizēm tiek slavēta par tās nodokļu sistēmas konkurētspēju uzņēmējdarbībā. Iepriekšējais mēnesis pagāja divu svarīgu notikumu zīmē, no vienas puses tika prezentēti gadskārtējā ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti, no otras — pasniegti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apbalvojumi lielākajiem nodokļu maksātājiem. Abi šie notikumi ir cieši saistīti, jo nodokļu nemaksātāji vai daļēji nemaksātāji veido valsts ēnu ekonomiku.Kāpēc gan daļa sabiedrības izvēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas? Parasti pamatojums ir — likumi ir netaisni, nodokļi — par lielu… Ja likumi šķiet netaisnīgi, tiek meklētas iespējas tos apiet. Tas rada bīstamu dubulto standartu pieeju: ir tie, kas maksā nodokļus, un tie, kas nemaksā un bojā attiecīgās nozares godīgo uzņēmumu konkurētspēju. Šāda situācija grauj uzticību valsts institūcijām, taisnīguma principiem un valsts spējai nodrošināt vienlīdzīgus spēles noteikumus.Kad...