E-BILANCE

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties - piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus? Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, nevis no iestādes. Tātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..) darba devējs uzrāda:Darba devējam ir pienākums iesniegt VID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. - paziņojuma 05. rindā “Ieņēmumi” – par „labuma” apmēru palielinot darba samaksas apmēru (tas nodrošinās iespēju izslēgt „labumu” no IIN piemērošanas, ievērojot 10% ierobežojumu), - paziņojuma 06. rindā “Neapliekamie ienākumi” – to iemaksu privātajos pensiju fondos...

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...

Pasaulē eksistē ap miljons dažādu datorprogrammu, daudzas no tām ir bezmaksas, bet liela daļa ir iegūstamas lietošanā, atbilstoši iegādājoties lietošanas licenci. Vienai datorprogrammai var būt dažādi iespējamie iegādes varianti, līdz ar to arī katram iegādes variantiem atbilstoša licence. Kopumā ir pieņemts uzskatīt, ka datorprogrammas ir nemateriāls ilgstošs ieguldījums, tomēr ne visos iegādes un licenču variantos tas tā ir. Tā kā ir daudz datorprogrammu licenču iegādes iespēju un licenču nosacījumu, SIA DPA Kvalitātes vadītāja, datorprogrammu licencēšanas un pārvaldības sertificēta speciāliste Sanita Meijere aplūkojusi principus, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Būtiskākās definīcijas Nemateriālie aktīvi: identificējama nemateriāla vērtība bez fiziskas substances. Šī vērtība ir organizācijas kontrolēts resurss, kas iegūts kāda pagātnes notikuma rezultātā (piemēram, nopirkts vai pašu izstrādāts) un no kura izmantošanas nākotnē tiek sagaidīti ekonomiski labumi (naudas līdzekļi vai citas vērtības) (IAS 38. 8). Protams, kā datorprogramma, tā tās licence var tikt ietverta kādā fiziski taustāmā ietvarā –...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem. VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to mērķis nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu nodokļu un nodevu aprēķināšanu un iekasēšanu. Informācija par nodokļu kontroli, konkrētiem nodokļu kontroles veidiem tajā skaitā nodokļu auditu pieejama VID mājaslapas sadaļā „Nodokļi” (Nodokļi " Nodokļu kontrole " Nodokļu kontroles veidi). Nodokļu audits ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas...

Kā skaidro Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas kopīgi izstrādātā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām", finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) komercsabiedrība (Sabiedrība) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šādus nosacījumus: novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras radušās no atsavinātiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību kontu, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts konts, vai arī noteiktu konta daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar Sabiedrībā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus: līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasināti finanšu instrumenti; aizdevumus un debitoru parādus, kas netiek turēti tirdzniecībai; līdzdalību koncerna meitas sabiedrību, asociēto sabiedrību un kopīgi pārvaldītu sabiedrību pamatkapitālā, Sabiedrības emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus, ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā. Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja...

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...