BILANCES decembra numurā lasiet

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Vai grāmatveži apiet licencēšanu?

Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu?

GRĀMATVEDĪBA

Inese Helmane: Vai, strādājot vairākās darbavietās, grāmatveži apiet licencēšanu?

Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu?

Krists Ansons: Kas jāzina par transfertcenām 2026. gadā?

Rakstā aplūkoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas raksta sagatavošanas laikā tika skatīti Saeimā. Savlaicīga iepazīšanās un izpratne par gaidāmajiem grozījumiem ļaus samazināt risku, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu veikt pārbaudes, tādējādi nodrošinoties pret potenciālajām soda sankcijām, kā arī izvairīties no iespējamiem strīdiem ar VID. Raksts paredzēts nodokļu konsultantiem, revidentiem, uzņēmumu galvenajiem grāmatvežiem un finanšu departamentu vadītājiem, kā arī visiem, kas ikdienā vai periodiski saskaras ar transfertcenu dokumentāciju sagatavošanu un pārbaudīšanu, kā arī tiem, kas līdz šim bija atbildīgi par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Solveiga Karīna Jevdokimova: Iekšējās kontroles sistēma praksē: risku novērtējums — pirmais solis uz funkcionējošu IKS

Tieši šis solis ir iekšējās kontroles sistēmas stūrakmens: pirms noteikt procedūras, izpētes apjomus vai darījumu uzraudzības kārtību, subjektam ir jāapzinās, kādi riski vispār pastāv viņa darbībā un kā tie varētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanu un klientu attiecības. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums neparedz vienotu vai universālu pieeju. Katram subjektam ir jāveic individuāls sava riska vērtējums, ņemot vērā piedāvāto pakalpojumu veidus, potenciālo un esošo klientu loku, darījumu raksturu un apjomu, ģeogrāfiskos un nozares apstākļus, kā arī jebkurus citus faktorus, kas var ietekmēt NILLTPF risku.

NODOKĻI

Laila Kelmere: Veiktie avansa maksājumi, aizdevumi un UIN

Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids, kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Avansa maksājums būtībā ir priekšapmaksas veids. Priekšapmaksa jeb samaksāt iepriekš nozīmē, ka samaksa pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas tiek veikta pilnā apmērā. Savukārt avansa maksājums var nebūt pilnā apmērā, tas var būt tādā apmērā, kas daļēji nosedz preces vai pakalpojuma vērtību.

Inese Helmane: Izlīgšanas iespējas, ja nodokļu kontrolē vai auditā aprēķināti papildu maksājumi

Nodokļu maksātājs var noslēgt vienošanās līgumu, lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» stāstīja Dace Studente, Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja.

JURISTA KOMENTĀRS

Edgars Moisejs: Ārpustiesas parādu restrukturizācija — palīgs finanšu grūtību pārvarēšanai

Ārpustiesas parāda pārstrukturēšana ir pārrunu ceļā panākta vienošanās starp parādnieku un tā kreditoriem, izvairoties no tādām formālām procedūrām, kā maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process. Ārpustiesas parāda pārstrukturēšanas rezultātā tiek panākta vienošanās, kas palīdzēs parādniekam atgūt finansiālo stabilitāti. Šāda procedūra ir lētāka un ātrāka nekā tiesas uzraudzītās formālās procedūras, vienlaikus tās īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto kreditoru piekrišana.

Inese Siliņa: Darbinieka aizsardzība maksātnespējas gadījumā

Bizness nav pasargāts no neveiksmēm, tāpēc darba devēji ik mēnesi par darbiniekiem maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, ko izlieto gadījumos, kad tiek atzīta uzņēmuma maksātnespēja un nepietiek līdzekļu, lai izmaksātu algas. No darbinieku prasījumu garantiju fonda 2025. gada deviņos mēnešos ir izmaksāti 1 185 594 eiro 48 maksātnespējīgo uzņēmumu 608 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Kāda ir darbinieka aizsardzība uzņēmuma maksātnespējas gadījumā un ko darbiniekiem darīt, ja darba devējs neizmaksā algu? Šos jautājumus skaidro Sandra Keserlioglu, Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore.

TIESĪBAS

Kaspars Rācenājs: Vai valsts iestāde drīkst neizmaksāt atlīdzību par virsstundu darbu?

Darbinieks ilgstoši strādā vairāk nekā likumā noteikts, «uz papīra» aizsargāts, bet reāli — atlīdzība par virsstundām izpaliek. Iestāde saka: «Nav naudas.» Bet vai tas ir likumīgi? Šādu situāciju vērtēja Administratīvā apgabaltiesa un Latvijas Republikas Senāts.

Krimināllikuma normu piemērošana par grāmatvedības dokumentu viltošanu

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2025. gada 7. oktobrī pieņēma būtisku lēmumu lietā Nr. 15840084118 (SKK–65/2025), atceļot Vidzemes apgabaltiesas 2024. gada 15. maija spriedumu un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai. Šis lēmums sniedz nozīmīgu skaidrojumu par krimināltiesību normu piemērošanu gadījumos, kas saistīti ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, konkrēti — pavadzīmju — viltošanu un izmantošanu. Pavadzīmes vienlaikus ir atzīstamas gan par attaisnojuma dokumentiem, gan par nodokļa rēķiniem, kas izmantojami uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai.

Krāpšanas atbalstīšana un solidārā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu VID

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments (Senāts) 2025. gada 12. septembrī pieņēma lēmumu lietā Nr. 15830018917 (SKK42/2025), izskatot Austrumzemgales prokuratūras prokurores kasācijas protestu un apsūdzēto [pers. A] un [pers. B] aizstāvja kasācijas sūdzību. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas spriedumu. Lietā atzīts, ka nepatiesu ziņu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas rada priekšnoteikumus maternitātes pabalsta pieprasīšanai, ir kvalificējama kā krāpšanas atbalstīšana.

Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un ieguldījumu pierādīšanu

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 29. augusta sprieduma lietā Nr. A420141121, SKA–87/2025 skar būtisku jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un nodokļa maksātāja veikto ieguldījumu pierādīšanas prasībām. Senāts, izskatot lietu pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzības, atzina, ka tiesa nevar atzīt par ieguldījumiem tādus izdevumus, par kuru apmēru nav iespējams gūt pārliecību ar augstu ticamību.

ATTĪSTĪBA

Inese Helmane: Ko paredz jaunā Atalgojuma pārredzamības direktīva

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu.

NODERĪGI

Maija Grebenko: Vecums sasniegts, stāža pietiek, bet iemaksas nav veiktas

Valdībā oktobra nogalē tika vērtētas situācijas, kurās darba devēji nebija veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likuma noteiktajā termiņā, jo to samaksai ir piešķirts termiņa pagarinājums. Šāda prakse var tieši negatīvi ietekmēt gan to personu vecuma pensijas apmēru, kurām jau iestājas pensionēšanās vecums vai šis vecums tuvojas, gan to personu vecuma pensijas apmēru, kuras pensionēšanās vecumu sasniegs vidējā vai ilgākā termiņā.

Ikars Kubliņš: Kontrabandas biznesu uztur sabiedrības iecietība

Kontrabandas problēma Latvijā sniedzas krietni tālāk par robežkontroles punktiem, kuros muitnieki ar skeneriem atklāj noslēptas cigarešu kravas paprikas vai ogļu sūtījumos. Kā šoruden rīkotajā 7. nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā «Cīņa ar kontrabandu — izaicinājumi un panākumi» norādīja Baiba Šmite–Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, būtiskākais izaicinājums ir starp varas iestādēm un sabiedrību izveidojusies dziļā plaisa, kuras dēļ sabiedrība nejūtas vienota ar valsts pārvaldi. Pēdējie četri gadi kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir nesuši milzīgus izaicinājumus, jo muita ir pirmā līnija uz robežas, kas sargā iedzīvotāju drošību un valsts ekonomiku, forumā norādīja Sandra Kākliņa–Ādmine, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Ko atklāj pētījumi par iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir nedaudz mazinājusies — šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski — par 8% — ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto. Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi decembrī

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Abonenti žurnāla nozīmīgākos rakstus var saglabāt ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!