BILANCES oktobra numurā lasiet

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE oktobra numurs. Ieskatieties tā saturā!

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Pārmaiņas sākas ar spēju orientēties

Rudens tradicionāli ir laiks, kad atgriežamies pie darba ritma ar jaunu enerģiju, taču šogad profesionālajā ikdienā īpaši jūtams vēl kas — nepieciešamība arvien ātrāk orientēties pārmaiņās. Tās skar nodokļus, grāmatvedību, sociālo jomu, uzņēmējdarbības uzsākšanu un arī ierastos darba procesus. Šā numura raksti ir ļoti dažādi, tomēr tos vieno doma: aiz katras normas, aprēķina un procedūras ir praktisks lēmums, kas jāpieņem cilvēkam — uzņēmējam, grāmatvedim, organizācijas vadītājam vai pašam nodokļu maksātājam. Par to īpaši atgādina grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu pārstāvju viedokļi par nepieciešamajām zināšanās un prasmēm jaunajiem grāmatvedības speciālistiem, kuri uzsāk darba gaitas vai ierodas mācību praksē.

INTERVIJA

Inese Helmane: Profesionāla grāmatveža loma tikai palielināsies

Lai gan Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā nav pārņēmusi ES valstu labāko praksi, kurās grāmatvežu profesija ir reglamentēta un minimālās prasības ir bakalaura līmeņa izglītība, akcentē Ruta Šneidere, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekle, Atestācijas komitejas vadītāja, Latvijas Universitātes ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Finanšu un grāmatvedības nodaļas profesore.

GRĀMATVEDĪBA

Kristīne Paegle: Vai jaunie grāmatveži ir gatavi darba tirgum?

Darba sludinājumos tiek meklēti grāmatveži, to palīgi, taču ko darba devējs sagaida no jaunā speciālista — stabilas profesijas pamatzināšanas vai gatavību uzreiz patstāvīgi iesaistīties darbā? Par to, kur beidzas izglītības iestādes atbildība un sākas darba devēja loma, kādu prasmju izglītības iestāžu absolventiem visbiežāk pietrūkst, un kā mācību praksi padarīt par vērtīgu profesionālās izaugsmes posmu, viedokļos dalās pieredzējuši grāmatvedības nozares eksperti.

Inese Helmane: Vienkāršos un modernizēs inventarizācijas procesu

Elastīgāku inventarizācijas organizēšanu un mazāk detalizētu inventarizācijas procesa regulējumu paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi», kas septembra sākumā bija nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Tie varētu stāties spēkā pēc izskatīšanas valdībā un piešķirtu lielāku brīvību uzņēmuma vadītājam pašam noteikt, kā organizēt inventarizāciju uzņēmumā. Iecerētās izmaiņas ietekmēs arī budžeta iestādes, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus, zvērinātus revidentus un citas personas, kas iesaistītas inventarizācijas organizēšanā un veikšanā.

Modrīte Johansone: Mazāk reglamentācijas nenozīmē mazāk darba revidentam

Plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par grāmatvedības kārtošanu paplašina iespējas inventarizāciju organizēt elastīgāk: uzņēmuma vadītājs var veidot inventarizācijas komisijas, bet var arī neveidot. Fizisku klātienes apskati noteiktos gadījumos varēs veikt kā videoapskati vai pēc iesniegtajiem fotoattēliem, ilgtermiņa ieguldījumus un inventāru varēs apskatīt retāk, bet gada laikā veiktās pārbaudes papildināt ar atbildīgās personas apliecinājumu. Vadītājam vairs nebūs obligāti jāuzaicina zvērināts revidents uz inventarizāciju — būs tikai par to jāinformē.

NODOKĻI

Ilze Meiere: PVN piemērošanas kārtība būvniecības uzņēmumos un biežāk sastopamās situācijas

Strādājot ar būvniecības uzņēmumiem jau piecpadsmit gadus, esmu pieredzējusi, cik plašas un dinamiskas ir pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas situācijas šajā nozarē. Projekta realizēšanai var būt nepieciešama preču un pakalpojumu iegāde ar dažādiem PVN režīmiem — gan ar standarta likmi apliekamiem, gan reversā kārtībā, vai arī, ja prece un pakalpojums saņemti no citām valstīm, kad nodoklis jāpiemēro atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam.

Inga Jefrēmova: Atvieglotie nodokļu nomaksas režīmi kā iespēja testēt biznesa ideju un uzņēmējspēju

Ikdienā konsultējot iedzīvotājus par uzņēmējdarbības uzsākšanu un arī vadot lekcijas, autore saņem jautājumus kā reālai dzīvei pietuvinātā vidē notestēt biznesa ideju un uzņēmējspēju. Šie jautājumi dažkārt ir saistīti ar šaubām: vai patiks uzņēmēja dzīve, vai no idejas vispār var sanākt bizness, vai kādam vajadzēs konkrēto produktu vai pakalpojumus, vai vērts riskēt ar stabilu darbu un algu? Šīs šaubas ir pavisam normālas un tām pat ir jābūt, jo uzņēmējdarbība ir atbildība gan pret sevi, gan apkārtējiem — darbiniekiem, sadarbības partneriem, klientiem, valsti. Šādos brīžos arī tiek meklēta grāmatveža konsultācija, lai rastu atbildes uz nezināmajiem jautājumiem un atrastu labāko risinājumu konkrētā situācijā.

JURISTA KOMENTĀRS

Jūlija Sauša: Aktualitātes EST praksē nodokļu lietās un to ietekme Latvijā

Eiropas Savienības Tiesas (EST) prakse kalpo kā atgādinājums par Eiropas Savienības (ES) tiesību prioritāti pār nacionālo praksi. Tai ir tieša ietekme arī uz Latvijas uzņēmējiem un tā ir ņemama vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbā. Kamēr spriedumi par priekšnodokļa atskaitīšanu un uzņēmuma pārejas riskiem uzliek pienākumu Latvijas nodokļu administrācijai mazināt birokrātiskos šķēršļus un vērtēt darījumu ekonomisko būtību, secinājumi par nelikumīgu valsts atbalstu un holdinga struktūru ierobežojumiem skaidri iezīmē robežas, kuras Latvijas likumdevējs nedrīkstētu pārkāpt, veidojot vietējos nodokļu atvieglojumus. Latvijas tiesību piemērotājiem un nodokļu ekspertiem šie piemēri ir ceļvedis, lai savlaicīgi novērstu nodokļu riskus un efektīvi aizstāvētu nodokļu maksātāju tiesības tiesiskos strīdos ar VID.

TIESĪBAS

Kaspars Rācenājs: Vai darba devējam jāpierāda, ka atkārtots uzteikums balstīts uz citiem pārkāpumiem?

Lietā rastas atbildes uz jautājumiem, vai darba devējs drīkst atkārtoti uzteikt darba līgumu par pārkāpumiem, kas tam jau iepriekš bija zināmi; kā nošķirt iepriekš zināmus un vēlāk atklātus darbinieka pārkāpumus un kad darbinieka pārkāpums uzskatāms par atklātu Darba likuma 101. panta trešās daļas izpratnē.

Kaspars Rācenājs: Atlīdzība par darbu, ja darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar tiesas spriedumu

Šajā lietā skatīts jautājums, vai darbiniekam ir tiesība saņemt atlīdzību (vidējo izpeļņu) par visu darba piespiedu kavējuma laiku, ja darba devējs pirmās tiesas instances lēmumu ir pārsūdzējis.

ATTĪSTĪBA

Ikars Kubliņš: Saturu radījis mākslīgais intelekts. Kad tas obligāti ir jānorāda?

Eiropas Savienības (ES) normatīvajā vidē mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība tiek regulēta arvien stingrāk. ES Mākslīgā intelekta akta 50. pants ievieš visaptverošas caurskatāmības un pārredzamības saistības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrība netiek maldināta un ikviens cilvēks spēj atpazīt sintētisku saturu vai mijiedarbību ar automatizētām sistēmām. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen rīkotajā starptautiskajā ekspertu seminārā tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju (TMT) prakses grupas speciālisti padziļināti analizēja Mākslīgā intelekta akta 50. panta prasības, kas stājās spēkā 2. augustā.

NODERĪGI

Maija Grebenko: Kā tiks veikta pensiju indeksācija 2026. gadā?

Grozījumi likumā «Par valsts pensijām», ko Saeima pieņēma 2024. gada 12. decembrī un kas stājās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, noteica, ka strādājošajiem pensionāriem, ja pēdējo 12 mēnešu periodā tika maksātas sociālās iemaksas, pensijas summa tiks palielināta automātiski, negaidot no seniora iesniegumu. Vienīgais nosacījums, kam bija jābūt izpildītam — senioram tajos 12 mēnešos (vai ilgākā periodā) no pensijas piešķiršanas vai iepriekšējās pārrēķināšanas sakarā ar pensijas kapitāla palielināšanu jānostrādā vismaz viens mēnesis (labāk jau visus 12 vai vairāk).

Ikars Kubliņš: Kur slēpjas Latvijas eksporta neizmantotais potenciāls?

Latvijas tautsaimniecības nākotne un spēja nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu ir tieši saistīta ar valsts spēju ražot un eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas Bankas septembrī rīkotajā ekspertu diskusijā «No baļķa līdz mikroshēmai: kur patiesībā top Latvijas eksporta vērtība?», kurā piedalījās ekonomisti, valsts pārvaldes pārstāvji, reģionālie līderi un apstrādes rūpniecības, kā arī augsto tehnoloģiju uzņēmēji, tika visaptveroši analizēts Latvijas eksporta pašreizējais stāvoklis, strukturālās vājības un nepieciešamie risinājumi.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi oktobrī

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!