Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 2 mēnešiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi skaidrojošo informāciju par (turpmāk – PLG) noskaidrošanu un pārliecināšanos par noskaidrotā PLG atbilstību, ņemot vērā uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un no likuma subjektiem saņemtos jautājumus.
Izmantojot skaidrojošo informāciju, ir būtiski, ka tā tiek piemērota, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, un to nevar piemērot visiem gadījumiem vienādi bez izvērtējuma, jo situācijās ar dažādiem riskiem izmantojamie risinājumi var būt atšķirīgi.
PLG noskaidrošanā ir būtiski piemērot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, kuras ietvaros iekšējos normatīvajos aktos ir jāiestrādā detalizētas prasības PLG identifikācijai un atbilstības pārbaudei. Tādējādi tiek novērsta iespējamība, ka, piemēram, aiz sarežģītas īpašumtiesību un pārvaldības struktūras tiek slēpts PLG un formālais PLG darbojas trešās personas interesēs vai kontrolē. Vienlaikus iekšējos normatīvajos aktos ir jānosaka pazīmes, kas liecina, ka PLG darbojas trešās personas labā, uz kuru pamata tiek uzsākta klienta padziļinātā izpēte.
Balstoties uz uzraudzības ietvaros apkopoto informāciju un lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību attiecībā uz PLG noskaidrošanu un atbilstības pārbaudi izpildi pēc būtības, Komisija kā rekomendācijas PLG noskaidrošanai un atbilstības pārbaudei, iesaka turpmāk minētos risinājumus, kas pielāgojami atbilstoši katras iestādes darbības, sniegto pakalpojumu un klientu loka specifikai:
Lai pārliecinātos par PLG patiesumu, ir svarīgi ne tikai savākt dokumentus un informāciju, bet arī tos pārbaudīt pēc būtības un loģikas, pielietojot kritiskās domāšanas metodi, piemēram, salīdzinot informāciju, kas iegūta no klienta un no publiskajiem reģistriem, ar klienta veikto darījumu būtību, apjomu un sadarbības partneriem pēc likuma subjektam pieejamās informācijas. Dokumenti un informācija ir jāvērtē, un dokumentētajiem izpētes gala secinājumiem ir jābūt argumentētiem un pamatotiem ar konkrētiem faktiem, proti, kā iestādes iegūtā informācija un dokumenti pamato, ka iestādes noskaidrotais PLG tiešām ir klienta PLG.
Ja uzņēmumam ir sarežģīta īpašumtiesību un pārvaldības struktūra, būtu jāpieprasa, lai klients iesniedz īpašumtiesību un pārvaldības struktūras shēmu. Šajos gadījumos ir svarīgi izprast katru līmeni uzņēmuma struktūrā un augsta riska klientiem pārbaudīt katra līmeņa noteikto PLG. Būtu jāizstrādā detalizēti nosacījumi, kuri jāizvērtē konkrētam juridiskā veidojuma tipam, un biežāk iespējamajiem juridiskajiem veidojumiem būtu jādefinē to tiešās (īpašumtiesību) un netiešās (cita veida) ietekmes veidi un tiem atbilstoši dokumentārie apliecinājumi.
Labā prakse ir iekļaut iekšējās kontroles mehānismā definētas pazīmes, kas rada šaubas par noteikto PLG, un aprakstīt darbinieka rīcību šādos gadījumos, kā arī kārtību, kas jāievēro darbiniekam, veicot klientu iesniegto dokumentu pārbaudi atbilstoši klienta riska pakāpei, lai pārliecinātos par PLG patiesumu.
Jāatzīmē, ka PLG pašdeklarācija ir tikai viens no PLG noskaidrošanas veidiem, kas kā papildu pārliecināšanās veids pieļaujams tikai zema riska klientiem. Balstoties uz riska izvērtējumu, ir jāveic saprātīgi pasākumi un informācijas pārbaude, lai gūtu pārliecību par klienta PLG.
Klienta un tā PLG nodokļu rezidences valsts noteikšanas kārtība būtu jāapraksta iekšējos normatīvajos dokumentos, lai ņemtu to vērā, analizējot un nosakot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) riska pakāpi un izprastu klienta un PLG darījumu ekonomisko pamatojumu un tiesiskumu.
Izstrādājot vadlīnijas klientu un PLG nodokļu rezidences valsts noteikšanai, apkopo iespējamos klientu un to PLG nodokļu rezidences valsts gadījumus un nosaka prasības par iesniedzamajiem dokumentiem un nepieciešamajiem klienta paskaidrojumiem katrai atsevišķai nodokļu rezidences valstij un rīcību klienta juridiskas personas uzņēmējdarbības rakstura noteikšanai.
Tiek noteikta darbinieka rīcība un papildus pieprasāmie dokumenti gadījumos, kad starp klienta vai tā PLG reģistrācijas adreses valsti, faktiskās adreses valsti un nodokļu rezidences valsti pastāv atšķirības un klienta izpētes ietvaros veiktie darījumi vai citas veiktās darbības rada jautājumus par dažādu valstu jurisdikciju izmantošanas pamatotību.
Iekšējos normatīvajos dokumentos ir izdalāmas pazīmes, kas liecina par iespējamību, ka klients vai tā PLG darbojas trešās personas labā, piemēram:
Konstatējot kādu no minētajām pazīmēm gan sākotnējā izpētē, gan darījuma attiecību laikā, vai arī veicot klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ir jāveic papildu izpēte. Gadījumā, kad papildu izpēte nenovērš aizdomas par klienta darbību citas personas interesēs vai labā, darījuma attiecības netiek uzsāktas vai arī tās tiek pārtrauktas, vai gadījuma rakstura darījums netiek veikts.
Kā kritēriju, lai pārliecinātos par klienta PLG atbilstību, var analizēt IP adreses, no kurām notiek pieslēgšanās internetbankai. IP adrešu pārbaudes izmantošana ir efektīvs veids, lai pārliecinātos par PLG atbilstību likuma subjekta izpētes rezultātiem, konstatētu klienta rezidences valsti, kā arī palīdzētu noteikt savstarpēji saistītās klientu grupas un labāk izprast klientu veiktos darījumus. Piemēram, konstatējot, ka juridiski nesaistīti darījumu partneri/klienti veic pieslēgšanos savai internetbankai no vienām un tām pašām IP adresēm, ir jāvērtē, vai tas neliecina, ka šos klientus faktiski pārvalda (un gūst labumu) vienas un tās pašas personas. IP adrešu pārbaudei nosaka uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, lai pārliecinātos par PLG atbilstību, piemēram, veic šādu pārbaudi augsta riska klientiem vai klientiem, par kuru PLG patiesumu likuma subjektam ir pamatotas šaubas.
Likuma subjektam būtu jānodrošina ne tikai iekšējās mācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) jomā, bet arī ārējās mācības par šo tēmu. Tikai iekšējo mācību apmeklēšana ir nepietiekama noteiktiem atbildīgajiem darbiniekiem, ko Komisija ir nostiprinājusi arī 20.12.2016. normatīvo noteikumu Nr. 214 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas normatīvie noteikumi"
24. punktā attiecībā uz prasībām kredītiestādēs nodrošināt regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā ārējo apmācību ar ārvalstu ekspertu līdzdalību kredītiestādes valdes loceklim, kurš ir atbildīgs par NILLTPFN, par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgajai personai un iekšējā audita struktūrvienības darbiniekiem, kuru amata pienākumos ietilpst audita veikšana NILLTPFN jomā, veicinot izpratni par NILLTPFN jomas jautājumiem un aktuālajām tendencēm starptautisko NILLTPFN atbilstības standartu piemērošanā. Iestādēm ir ieteicams ievērot minētajos normatīvajos noteikumos noteiktos pamatprincipus ar mērķi nodrošināt, ka iestāde atbilstoši tās saimnieciskajai darbībai piemītošajam NILLTPF riskam veic nepieciešamos pasākumus personālresursu un personāla kvalifikācijas nodrošināšanai, kā arī to apmācības un aizvietojamības nodrošināšanai, lai pārvaldītu NILLTPF risku.
Plānojot mācības, likuma subjektam būtu jābalstās uz risku izvērtējumu un rūpīgi jāvērtē, kādas ārējās mācības darbiniekiem, tostarp par NILLTPF novēršanu atbildīgajam valdes loceklim, par NILLTPF novēršanu atbildīgajam darbiniekam, iekšējā audita struktūrvienības darbiniekam, nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka šīs mācības ir jēgpilnas, konkrētajiem darbiniekiem lietderīgas un sniedz jaunas zināšanas.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN likums) 6. panta pirmā daļa nosaka, ka likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē NILLTPF risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādā un dokumentē attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.
Likuma subjekta iekšējiem normatīvajiem dokumentiem – procedūrām, vadlīnijām –, kas nosaka PLG noteikšanas un atbilstības pārbaudes kārtību, ir jābūt apstiprinātiem augstākajā pārvaldes institūcijā, kas atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām ir valde.
Likuma subjekta iekšējiem normatīvajiem dokumentiem jāietver un atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām jāapraksta arī šādas jomas:
NILLTPFN likums nosaka PLG definīciju, proti, tā ir fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:
Atsevišķos gadījumos likuma subjekta iekšējos normatīvajos dokumentos var tikt pieļauts, ka fiziska persona kā PLG var norādīt citu personu. Tas pieļaujams gadījumos, kad iestāde izmanto fiziskās personas anketēšanu ar lūgumu norādīt PLG, lai noskaidrotu, vai persona nedarbojas citas personas labā un interesēs, taču tas ir skaidri jānorāda iekšējos normatīvajos dokumentos, un nebūtu pieļaujamas situācijas, ka likuma subjekts iekšējos normatīvajos dokumentos nav precīzi noteicis, kā šāda informācija tiek vērtēta, kā arī nav noteikta darbinieka rīcība šādās situācijās, jo atbilstoši normatīvo aktu prasībām PLG definīcija ir attiecināma uz juridiskām personām un ar fizisku personu nevar tikt nodibinātas darījuma attiecības vai veikts gadījuma rakstura darījums, ja tā darbojas citas personas (uzrādītā PLG) interesēs.
Likuma subjektam iekšējos normatīvajos dokumentos ir skaidri jānorāda, ka tas neuzsāk vai pārtrauc darījuma attiecības vai neveic gadījuma rakstura darījumus ar fizisku personu, ja tā norāda, ka darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumam būs cits PLG1.
Likuma subjekta iekšējiem normatīvajiem dokumentiem ir jāuzsver nepieciešamība izvērtēt informāciju par PLG, kā arī jāsniedz konkrēti kritēriji, kuriem jāiestājas, lai PLG atbilstības pārbaudi uzskatītu par ticamu un gūtu pārliecību par PLG patiesumu. Likuma subjektam ir jāapraksta, kas nepieciešams, lai iegūtu informāciju par PLG mantisko stāvokli, saimniecisko vai personisko darbību un labuma gūšanu no uzņēmuma, kā arī jāapraksta kritēriji, kā šī informācija būtu jāvērtē, jāpārbauda un jāanalizē, lai gūtu pārliecību un izslēgtu šaubas, ka noteiktais PLG ir klienta patiesais PLG.
Visbiežāk formāli tiek pieiets likuma prasībām par:
Izpildot šo prasību pēc būtības, tiktu novērstas saprātīgas šaubas par to, ka PLG mantiskais stāvoklis ir samērīgs un atbilstošs klienta darījumu apmēram un norādītais PLG tiešām varētu būt klienta PLG;
Būtu jādokumentē un jāanalizē informācija, kas raksturo finansiālo labumu, ko PLG ir guvis no klienta darbības, kā arī būtu jāvērtē gūtā labuma tiesiskais pamats;
PLG .
Likuma subjektam iekšējos normatīvajos dokumentos nav jāpārkopē ārējo normatīvo aktu prasības, bet, ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, jāapraksta veicamās darbības un procesi atbilstoši savu klientu vai potenciālo klientu riskam. Saistībā ar PLG pārbaudi, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, ir jānodrošina arī pietiekami dokumentēti un skaidri pamatoti secinājumi par būtiskiem jautājumiem, tādiem kā naudas līdzekļu izcelsme, labklājības izcelsme, labuma gūšana no klienta, saikne ar klientu un valsti, kurā tiek dibinātas darījuma attiecības/veikts gadījuma rakstura darījums un veikta uzņēmējdarbība. Likuma subjektam būtu jāvērtē un jānodrošina, ka to apkopotā informācija nesatur pretrunas un nerodas aizdomas, ka patiesais PLG tiek slēpts. Likuma subjektam būtu jāizstrādā uz savu klientu vai potenciālo klientu profilu balstīti kritēriji, kas pamato tā pieeju klientu izpētei.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
