JAUNUMI

Domājot par Latvijas izaugsmi un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam īstenošanu, vislielākā uzmanība jāvelta tautsaimniecības veicināšanu un ieguldījumiem tās sekmēšanā, - tā ceturtdien, pēc dalības Ministru prezidentes vadītajā Nacionālās attīstības padomes sanāksmē uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. "Tas, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir veltījis lielu darbu un resursus, lai aprēķinātu pašreizējo situāciju, piemēram, demogrāfijas jomā, ir apsveicami, tomēr es vēlos akcentēt, ka jebkurai jomai - sociālajiem jautājumiem, demogrāfijas risinājumiem, reemigrācijai, reģionālajai attīstībai un daudzām citām - pamatā ir uzņēmējdarbības veicināšana un izaugsme. Nevaru piekrist, ka Nacionālā attīstības plāna izpildi un efektivitāti sākam vērtēt ar citām jomām, un datu savlaicīga nepieejamība nav attaisnojums. Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, un par šī mērķa sasniegšanu un veidiem, kā veicināt investīciju piesaisti, nodrošināt kvalificētu darbaspēku, mazināt administratīvo slogu, nodrošināt paredzamu nodokļu politiku u.c., arī primāri ir jārunā un tie jārisina. Ja uzņēmīgi cilvēki vēlēsies strādāt un veidot uzņēmumus Latvijā, ja viņi...

Lai nodrošinātu Iekšējās drošības birojā kvalificēta personāla piesaisti, Saeima ceturtdien, 5.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas vairākos likumos. Tās saistītas ar pērn Saeimā pieņemto likumu, kas nosaka šī biroja kompetenci. Likumprojekti paredz, ka Iekšējās drošības birojā pieņemtajām amatpersonām piešķir speciālās dienesta pakāpes. Piemēram, virsleitnanta pakāpi varēs iegūt persona, kurai būs divu vai vairāk gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā, savukārt pulkvežleitnanta - ja personai būs 14 vai vairāk gadu pieredze. Paredzēts, ka šajā birojā varēs arī pieņemt personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā. Tas saistīts ar to, lai birojā varētu strādāt, piemēram, personas, kurām ir bijusi pieredze prokuratūrā, tiesā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un kuri pašlaik nedien iekšlietu sistēmas iestādēs. Iekšējās drošības birojā strādās kopumā 121 darbinieks, un plānots, ka birojs ar kvalificētiem speciālistiem pilnībā būs nokomplektēts līdz 2019.gada 31.decembrim. Grozījumi...

Saeima ceturtdien, 5.februārī, pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likmē. Deputātu rosinātie grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. Parlamenta deputāti konceptuāli arī skatīs likumprojektu paketi, lai normatīvajā regulējumā ieviestu direktīvas prasības par noguldījumu garantiju sistēmām. Lai nodrošinātu Iekšējās drošības birojā kvalificēta personāla piesaisti, Saeima pirmajā lasījumā lems par izmaiņām vairākos likumos. Izmaiņas saistītas ar pērn parlamentā pieņemto likumu, kas nosaka šī biroja kompetenci, un tā uzdevums ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki. Šodienas darba kārtībā galīgajā lasījumā kā steidzami ir likuma grozījumi, kas paredz noteikt, ka ne tikai Āfrikas...

Trešdien, 4.februārī, notika Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas (Komiteja) sēde, kurā tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas 2014. gada 11.decembrī tika iesniegti izskatīšanai Saeimā, un jau šodien tiks skatīti Saeimas pirmajā lasījumā. Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā. Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Vienlaikus komitejas dalībnieki norādīja, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai. Vienlaikus Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu...

Kopš 2014.gada 17.februāra spēkā stājušies normatīvo aktu grozījumi, kas nosaka, ka, reģistrējot komersantu vai citu subjektu, reģistrācijas apliecības vairs netiek izsniegtas. Taču nereti valsts un pašvaldības institūcijas, piemēram, iepirkuma dokumentācijā nosaka prasību attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem iesniegt subjekta reģistrācijas apliecību, informē Tieslietu ministrija. Šāda prasība vairs nav likumīga. Ko šādā situācijā uzņēmējam darīt, atbildi skatiet Uzņēmumu reģistra sagatavotajā infografikā „Reģistrācijas apliecība”.

Tirgotājiem sakrājušies būtiski jautājumi administratīvo izmaksu samazināšanai, pēdējos gados bija jāveic vairāki ieguldījumi - pāreja uz eiro, obligātās videonovērošanas ieviešana u.c., kas neļāva samazināt cenas. Šobrīd paredzams jauns izmaksu slogs, par kura novēršanu tirgotāji (Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš, prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis) tiekoties runāja ar Finanšu ministrijas vadību (Parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu, Valsts sekretāri Baibu Bāni, Ministra biroja vadītāju Signi Jantoni, Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni, Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktori Intu Vasaraudzi). LTA prezidents vēlreiz uzsvēra nozarei svarīgi jautājumu par daudzkārt apspriesto kases aparātu nomaiņu - to, ka nepieciešams atgriezties pie prakses, ka nevis masveidīgi ar 1.janvāri uzreiz jānomaina visi kases aparāti 20 000 uzņēmumos, bet paredzēt pārejas laiku un veikt to pamazām, līdzīgi kā bijis iepriekšējos gados, jo tas palīdzētu sadalīt izmaksas. Ierēdņi piekrita, ka nepieciešams atrast kompromisu ieviešanas procesa ilgumam, kas būtu pieņemams gan uzņēmējiem,...

Saeimā šobrīd dienas kārtībā ir likumprojekts Valsts dienesta likums. Seima pirmajā lasījumā to ir atbalstījusi, ir noteikts termiņš priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā janvāra beigās notika pārrunas ar Valsts Kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāju - Evu Upīti, kas bija atbildīgā par likumprojekta sagatavošanu un iesniegšanu Saeimā. Tikšanās laikā arodbiedrībām radies iespaids, ka Valsts Kanceleja arodbiedrību priekšlikumus nav ņēmusi vērā un arī nedomā to darīt turpmāk, tādēļ Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija nolēma likumā noteiktajā kārtībā pati vērsties ar saviem priekšlikumiem gan pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan pie frakciju deputātiem, iesniedzot priekšlikumus. Vēstule: Priekšlikumi likumprojektam Valsts dienesta likums "Saeimā šobrīd dienas kārtībā ir likumprojekts Valsts dienesta likums. Seima pirmajā lasījumā to ir atbalstījusi, ir noteikts termiņš priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) iebilst pret valsts iestāžu darbinieku iekļaušanu valsts dienestā un uzskata, ka darbiniekiem ir jāsaglabā darba tiesiskās attiecības. Valsts...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vienojās par darba grupas izveidošanu, lai diskutētu par Valsts prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru jautājumiem, trešdien, 4.februārī, pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes informēja tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai arī sēdē izskanēja ļoti atšķirīgi deputātu viedokļi par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un amata pilnvarām, komisija bija vienisprātis, ka šis jautājums ir aktuāls visai sabiedrībai un par to ir nepieciešama diskusija, kurā tiek apspriesti jautājumi par prezidenta kandidāta izvirzīšanas kārtību, prezidenta pilnvarām, prezidenta vēlēšanu kampaņu un citiem saistītiem jautājumiem, darba grupas izveides nepieciešamību skaidro G.Bērziņš, papildinot, ka jautājums par darba grupas sastāvu un darba kārtību Juridiskajā komisijā tiks lemts jau tuvākajās nedēļās. Trešdien pieņemtais Juridiskās komisijas lēmums neatbalstīt iesniegtos Satversmes grozījumus, kas paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, neesot lēmums "par" vai "pret" šo ideju, skaidro komisijas priekšsēdētājs. Likumprojekts netika atbalstīts, jo pēc Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas pārstāvju norādījumiem tas bija nepilnīgs, ignorējot nepieciešamos vairāku saistīto pantu grozījumus. Atšķirībā...

Primārie lauksaimniecības produktu ražotāji, atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti savas darbības finansēšanai aktīvi izmanto banku kredītus un lielus līdzekļus, ko varētu izmantot investīcijām efektivitātes palielināšanai un jaunu darbavietu radīšanai, novirza aizdevuma procentu maksājumiem. Lai veicinātu investīciju ieplūšanu šajos sektoros un vienlaikus arī sekmētu uzņēmēju efektivitāti, valdība otrdien, 3.februārī, apstiprināja jaunus Ministru kabineta noteikumus „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”. Noteikumi noteic: ja uzņēmumā ir veiktas investīcijas (ņemts aizdevums vai līzings), tad primārie lauksaimniecības produktu ražotāji, atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti varēs saņemt kredītprocentu atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentu gada summai par ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) faktiski samaksātajiem kredītprocentiem. Kā arī īstermiņa aizdevuma un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem. Noteikumi paredz, ka tiks kompensēts līdz 4 procentiem par īstermiņa vai ilgtermiņa kredītiem - par samaksātajiem kredītprocentiem laikā no 2014.gada...

Pēc Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra Riharda Kola iniciatīvas 2.februārī tika aizvadīta ministriju parlamentāro sekretāru pirmā sanāksme ar mērķi stiprināt sadarbību starp Ministru kabinetu (MK) un Saeimu. Lai veicinātu kvalitatīvu ministriju starpinstitucionālo sadarbību un sekmētu Valdības rīcības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu, kā arī īstenotu valsts stratēģijas dokumentos (NAP 2020, Latvija2030) noteikto un izvirzīto mērķu sasniegšanu, šādas tikšanās turpmāk reizi mēnesī notiks regulāri. Rihards Kols: “Parlamentāro sekretāru regulāru sanāksmju ieviešana ir svarīga, lai, pirmkārt, stiprinātu parlamentāro sekretāru institūtu. Lai tas savas kompetences ietvaros nodrošina efektīvu valdības un Saeimas sadarbību, sadarbojoties gan starpinstitūciju līmenī, gan ar sociālajiem partneriem. Viens no piemēriem ir Ministru kabineta iesniegto likumprojektu virzība Saeimā. Šobrīd Saeimā tiek izskatīti 119 likumprojekti, no kuriem 48 ir iesniedzis Ministru kabinets. Parlamentāro sekretāru uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu, gadījumos, kad ministriju viedokļi ir atšķirīgi par likumprojekta saturu, vēl pirms likumprojekts tiek izskatīts Saeimas komisijas sēdē, tā ievērojami uzlabojot likumprojektu virzību un pieņemšanu.” Sanāksmē tika arī...

Trešdien, 4.februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs Briselē uzrunāja "Parlamentārās konferences par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" dalībniekus. Ministrs norādīja, ka tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu gatavība strukturālām reformām kopā ar citiem atbalsta instrumentiem būs pamats ilgtspējīgai ES izaugsmei. Finanšu ministrs Jānis Reirs piedalījās konferences sesijā par fiskālo konsolidāciju un strukturālajām reformām. Uzrunājot konferences dalībniekus, ministrs norādīja, ka ES ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai divi līdzšinējie rīcības virzieni Eiropas politiskajā dienaskārtībā ir izaugsmei draudzīga fiskālā konsolidācija un strukturālo reformu īstenošana. "Atšķirības ES dalībvalstu ekonomiku struktūrās, atšķirīga vēsturiskā pieredze, kā arī izpratne par ekonomiskās un fiskālās politikas īstenošanu norāda uz to, ka mums nepieciešams vienots regulējums ekonomiskās politikas īstenošanai. Tikai tā mēs varēsim savlaicīgi identificēt ekonomiskas izaugsmi kavējošos faktorus," norādīja J. Reirs. ES līmenī jau ir veiktas reformas, stiprinot Stabilitātes un izaugsmes paktu, paplašinot uzraudzības un identificēšanas mehānismu klāstu. Tas ir būtisks elements efektīvai reformu īstenošanai. Otrs elements - identificēto nesabalansētību...

Iznācis žurnāla 2015. gada FEBRUĀRA numurs. Ieskats numura tematikā: Numura intervija Valdes locekļi – jaunas atbildības priekšā. Saruna ar Olavu Ceru, zvērinātu advokātu biroja O.Cers un J.Jurkāns partneri, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāju Jurista padoms Zaudējumu atlīdzināšana strīdos ar VID. Mārtiņš Daģis, zvērinātu advokātu biroja Borenius jurists Daži juridiskie aspekti saistībā ar komersantu darbības izbeigšanu. Jānis Miltuzis, zvērināts advokāts, sadarbībā ar SIA Grant Thornton Rimess Datorprogrammu izmantošana komercdarbībā. 2. daļa. Ingrīda Veikša, Dr. iur., biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, Juridiskās fakultātes dekāne, BSA/The Software Alliance pilnvarotā pārstāve Latvijā Slēgts konkurss – viena no atklātām iepirkuma metodēm. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Nodomu protokols komercsabiedrības pirkuma darījumā. Lieka greznība vai prātīga izvēle? Gints Pucēns, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal zvērināts advokāts Solidāra atbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tatjana Čaika, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērinātas advokātes palīdze Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība. Gita Oškāja,...

Bilances 2015. gada 3. (351.) numurā (februāra pirmajā) lasiet: GRĀMATVEDĪBA Valdes vai grāmatveža atbildība – kvalitatīvs gada pārskats? Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma Patlaban plaši tiek diskutēts par uzņēmumu valdes atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem. Jau vēsturiski mūsu likumdošana ir definējusi, ka valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumos, statūtos, valdes reglamentos, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Vēl aizvien praksē bieži konstatējam, ka ar sabiedrības valdes locekļiem nav noslēgts ne darba līgums, ne uzņēmuma līgums, ne pilnvarojuma līgums. Kam ir jāatbild par sabiedrības gada pārskatu – žurnālā BILANCE raksta zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle SANITA DAMBE. GRĀMATVEDĪBA Raksturīgākās kļūdas budžeta iestāžu grāmatvedībā Par ko liecina iepriekšējā gada pārskatu revīzijas Valsts kontrole ikgadēji veic finanšu revīzijas ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatos. Finanšu...

Pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjomi pieauga par 1,4 % (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), bet gada griezumā produkcijas apjomi praktiski saglabājās iepriekšējā gada decembra līmenī. Arī kopumā 2014.gadā saražotās produkcijas apjomi bija tuvi iepriekšējā gada līmenim. Neraugoties uz tendencēm ārējos tirgos - lēnāku nekā gaidītu ekonomisko izaugsmi ES, kā arī vājo ekonomisko situāciju Krievijā, - ražošanas apjomi nozarē bija tikai par 0,3% mazāki nekā 2013.gadā. Aizvadītajā gadā tendences apstrādes rūpniecības apakšnozarēs bija ļoti dažādas. Vienā no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm - kokapstrādē - ražošanas apjomi stabili pieaug. Neraugoties uz nedaudz lēnāku izaugsmi gada pēdējos mēnešos, kopumā 2014.gadā nozares izlaide palielinājās par 6,9 %. Mēbeļu ražošanā produkcijas apjomi gada laikā pieauga par 9,4%. Šajās nozarēs palielinājās gan eksporta apjomi, gan produkcijas pieprasījums iekšējā tirgū. Straujākais ražošanas apjomu pieaugums 2014.gadā bija vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - pieaugums par 60 procentiem. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā...

Piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes zinātniskās konferences ietvaros notika diskusija par Eiropas Savienības Vienotā digitālā tirgus attīstību. Kāda ir ES tiesību aktu virzība šajā jomā, kas sagaida telekomunikāciju operatorus un IT sektoru? Videosižets par pasākumu: