JAUNUMI

Jaundzimušo bērnu dzīvesvietu pašvaldības turpmāk deklarēs vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 11.februāri, konceptuāli atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Ar grozījumiem paredzēts mazināt administratīvo slogu ģimenēm, lai vecākiem vairs nevajadzētu apmeklēt divas dažādas pašvaldības iestādes – vienu, lai reģistrētu bērna dzimšanu, bet otru, lai deklarētu viņa dzīvesvietu. Patlaban bērna dzimšanas faktu reģistrē pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, taču, lai deklarētu bērna dzīvesvietu, visbiežāk vecākiem jādodas pie cita pašvaldības darbinieka. Šāda situācija rada administratīvo slogu vecākiem un kavē viņu iespējas pietiekami ātri pieteikties, piemēram, pašvaldību pabalstu piešķiršanai vai rindā bērnudārzā. Tāpat ar grozījumiem paredzēts novērst situāciju, kad vecāki pēc bērna reģistrēšanas nedeklarē viņa dzīvesvietu, jo uzskata, ka reģistrējot bērna dzimšanu un parakstot dzimšanas reģistra ierakstu, kur norādīta bērna adrese, bērna dzīvesvietu jau ir deklarējuši. Tādējādi daļai bērnu nav deklarētās dzīvesvietas adreses, un tas liedz izmantot iespēju saņemt pašvaldības piedāvātos pakalpojumus, norāda grozījumu...

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien, 11. februārī, pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas sastāvā. Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai. Viņi aicina Komisiju izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos pēc „zirga gaļas skandāla" un citiem gadījumiem, kad pārtikas produktu tirgū notikusi patērētāju maldināšana. Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 460 balsīm par, 204 pret un 33 atturoties, deputāti mudina Komisiju izdarīt secinājumus no 2013.gadā veiktās izpētes un izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai pieprasītu obligāti norādīt izcelsmes valsti gaļai, ko lieto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, nodrošinātu vairāk pārredzamības pārtikas ķēdē, labāk informētu ES patērētājus un tādējādi atjaunotu viņu uzticēšanos. "Pēc zirga gaļas skandāla mūsu uzdevums ir atgūt patērētāju uzticēšanos. Tomēr mums jānodrošina, lai jauni noteikumi neradītu jaunus apgrūtinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kādu nozarē ir ļoti daudz", sacīja EP Vides komitejas priekšsēdētājs Giovanni La Via. Deputāti...

Eiropas Parlaments trešdien, 11. februārī, pieņēma grozījumus direktīvā par dalībvalstu apmaiņu ar satiksmes noteikumu pārkāpēju datiem, kas paredz autovadītājus turpmāk sodīt arī par Lielbritānijā, Īrijā un Dānijā veiktiem pārkāpumiem. Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt taisnīgu attieksmi pret šoferiem visā Eiropas Savienībā un uzlabot drošību uz ceļiem. "Lai sasniegtu jauno ES mērķi uz pusi mazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, mums vajadzīgi efektīvāki ceļu satiksmes drošības instrumenti. Tāda ir šī direktīva, kas novērš nesodāmību. Iedzīvotāji, protams nebūs sajūsmā par atgādinājumiem, ka viņi pārkāpuši satiksmes noteikumus, bet vienlaikus viņiem jānovērtē, ka sistēma turpmāk būs vienlīdzīga pret pārkāpējiem visā ES, neatkarīgi no auto reģistrācijas valsts", norādīja ziņotāja Inés Ayala Sender. Parlamenta pieņemtās izmaiņas direktīvā paredz jaunu tiesisko bāzi (ES kompetences transporta drošības jomā) noteikumiem par datu apmaiņu, jo Eiropas Savienības tiesas 2014. gada 6.maija spriedumā atzīts, ka iepriekšējā tiesiskā bāze (policijas sadarbība) bijusi kļūdaina. Direktīva līdz šim nebija spēkā Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Dānijā. Tiesiskās bāzes...

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, būs jārēķinās ar administratīvo atbildību un naudas sodu. To paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 11.februārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. "Deputāti bija vienisprātis, ka nobraukuma mērījumu sagrozīšana lietotām automašīnām ir kļuvusi par būtisku problēmu, kas prasa risinājumu. Pircēji tādējādi tiek maldināti par mašīnas patieso nolietojumu un tehnisko stāvokli. Faktiski odometra sagrozīšana ir krāpniecība, jo auto ar mazāku nobraukumu maksā vairāk," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas sēdē izskanēja arī priekšlikumi par rādītāju apzinātu sagrozīšanu paredzēt kriminālatbildību. Piedāvātā likuma redakcija ir labs pamats diskusijai, taču komisijas sēdē izskanēja arī bažas par policijas iespējām konstatēt negodprātīgu rīcību un saukt vainīgos pie atbildības, skaidro G.Bērziņš. Turklāt odometra rādījumi bieži tiek sagrozīti jau pirms automašīnas ievešanas Latvijā, bet datu apmaiņa ar valstīm, no kurām pārsvarā nāk šīs mašīnas, nav obligāta. Lai šī norma nebūtu tikai deklaratīva, tā jāvērtē un jāpilnveido. Tieslietu ministrijas speciālistiem darba grupā,...

Otrdien, 10.februārī, Ministru kabineta sēdē akceptēts likumprojekts "Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgums par starptautisko automobiļu satiksmi". Latvijas starptautiskie autopārvadātāji ir veiksmīgi integrējušies starptautisko autopārvadājumu tirgū un ir ieinteresēti tālāk attīstīt un paplašināt šos pārvadājumus, kā arī meklē iespējas sadarbībai jaunos tirgos Āzijas reģiona valstīs. Nolīguma noslēgšana ļaus Latvijas autopārvadātājiem uzsākt pārvadājumus uz Turkmenistānu, saņemot atbilstošu atļauju divpusējiem, tranzīta kravu pārvadājumiem un pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm. Pagaidām pārvadājumus iespējams veikt, pirms iebraukšanas Turkmenistānas teritorijā nomaksājot visas attiecīgās nodevas uz robežas. Nolīguma saskaņošana notika 2014.gada nogalē Ašhabadā, Latvijas - Turkmenistānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos Transporta darba grupas sēdē. Transporta darba grupas 2.sēde plānota 2015.gada 13.februārī Rīgā, kad arī paredzēts parakstīt Nolīgumu. Līdzīgi nolīgumi par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ir noslēgti ar 47 valstīm. Starptautisko kravu autopārvadājumu attīstība ļaus nostiprināt un paplašināt tirdznieciskos sakarus un preču apmaiņu starp abām valstīm. Nolīguma noslēgšanas rezultātā radīsies iespēja veikt operatīvu preču...

Ceturtdien, 12.februārī, Latvijā darba režīmā sāks darboties pirmie stacionārie fotoradari, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tas nozīmē, ka informācija par fiksētajiem pārkāpumiem tiks sūtīta Valsts policijai lēmuma pieņemšanai un autovadītāji saņems paziņojumu par fiksēto pārkāpumu. Kā pirmie savu darbību uzsāks radars uz ceļa Rīga - Jelgava pie pagrieziena uz Brankām un uz jaunā Rīgā - Koknese ceļa pie satiksmes mezgla ar ceļu Inciems - Sigulda - Ķegums (radaru karte: http://ej.uz/ctsu). Līdz šim radari darbojās testa režīmā un paziņojumi autovadītājiem netika sūtīti. Savukārt autovadītāju ērtībām tiek piedāvāts izvēlēties kā turpmāk saņemt paziņojumus par radaru fiksētajiem pārkāpumiem: ar elektroniskā pasta starpniecību, izdarot atzīmi CSDD reģistrā https://e.csdd.lv/, vai kā līdz šim - ierakstītas vēstules formātā. Jau tagad varam uzskatīt, ka stacionāro radaru izvietošana ir sevi attaisnojusi. Radaru uzstādīšanas vietās šobrīd ir samazinājies plūsmas ātrums un tiek fiksēts neliels skaits ātruma pārkāpēju. Pirms katras stacionārā fotoradara atrašanās vietas ir izvietotas braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes...

Vakar, 11.februārī, piedaloties tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika uzsākta metāla nožogojumu demontēšana Latvijas tiesās. Apzinot citu valstu pieredzi un izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustās atziņas, Tieslietu ministrija secinājusi, ka metāla nožogojuma atrašanās tiesas sēdes zālē un tā izmantošana var radīt pazemojošu izturēšanos un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normu pārkāpumu. No personas ievietošanas aiz metāla nožogojuma tiesas sēdes laikā ir atteikušās tādas valstis kā Andora, Austrija, Francija, Horvātija, Igaunija, Moldova, Nīderlande, Serbija un Somija. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs aicina tiesnešus kā procesa virzītājus nepieciešamības gadījumā uz aktīvāku Kriminālprocesa likumā paredzēto tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesas sēdēs. Piemēram, gadījumos, kad apcietinātās personas atrašanās tiesas zālē var ietekmēt procesa dalībnieku drošību. Jautājums par atteikšanos izmantot restotos metāla nožogojumus ir izskatīts Tieslietu padomē un tā izteikusi atbalstu alternatīviem risinājumiem. Arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijas pārstāvju tikšanās laikā tika secināts, ka metāla nožogojumi būtu demontējami un to vietā procesa...

Vakar, 10.februārī, Ministru kabinets apstiprināja Valdības rīcības plānu, kas ir cieši sasaistīts ar valsts attīstības mērķiem un konkrētiem sasniedzamiem rādītājiem un nosaka valdības darba kārtību un īstenojamos pasākumus nozaru politikās turpmākajiem četriem gadiem - līdz 2018.gadam. Valdības rīcības plāns (VRP) nosaka konkrētus pasākumus Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (deklarācija) īstenošanai. VRP Ministru prezidentes vadībā ir izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), sadarbībā ar visām ministrijām, Valsts kanceleju, sociālajiem un sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Pirmo reizi deklarācija un VRP ir sasaistīti ar rezultatīvajiem rādītājiem - atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam mērķa rādītājiem -, kas ļaus novērtēt valdības darba virzību atbilstoši nospraustajam valsts attīstības virzienam un sasniedzamajiem mērķiem. Orientācija uz rezultātu nodrošinās valsts attīstības plānošanas sasaisti ar mērķtiecīgu vidējā termiņa budžeta plānošanu un valsts un pašvaldību pieņemto lēmumu saskaņotību. Tiks noteikti konkrēti virzieni, kuros veikt investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos un veicinātu ikviena iedzīvotāja labklājību, konkurētspēju un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Fiziskajām personām līdz 2015.gada 16.februārim jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada janvārī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2015.gada 2.martam. Savukārt līdz 2015.gada 15.aprīlim deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma būs jāiesniedz tām personām kuru ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada 1.ceturksnī (no 2015.gada janvāra līdz martam ieskaitot) mēnesī būs no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro. Attiecīgi aprēķinātā nodokļa summa budžetā būs jāiemaksā līdz...

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi, kas attiecas uz negodprātīgu nodokļu maksātāju valdes locekļu personisko atbildību un kas Saeimā pieņemti 2014. gada 17. decembrī un stājās spēkā šī gada 1. janvārī, mērķis ir nodokļu nemaksāšanas novēršana un labprātīgas nodokļu samaksas veicināšana, vēršoties tieši pret negodprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kuri tīši izvairās no nodokļu samaksas, pametot savus uzņēmumus kā grimstošus kuģus un šādi vienu pēc otra dibinot jau nākamos, norāda Finanšu ministrija. Valstij ir pienākums rūpēties kā par uzņēmēju, tā iedzīvotāju labklājību, un, redzot nepilnības un tīšu izvairīšanos no nodokļu samaksas, ir jāveic iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu. Tādēļ regulējumam, kas vērsts uz to, lai šādus negodprātīgus krāpšanas gadījumus izskaustu, ir absolūti leģitīms mērķis. Šādu krāpniecības gadījumu dēļ valstij ir ierobežotas iespējas risināt dažādus sociālus un ekonomiskus jautājumus, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību, tiek apzagti ne tikai iedzīvotāji, bet arī kropļota veselīga konkurence tirgus dalībnieku starpā. Valdes loceklis ir atbildīgs par sava uzņēmuma pārvaldi...

Vakar, 10. februārī, valdības sēdē izskatīts atbildes vēstules projekts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā". Vēstulē norādīts, ka tā kā mikrouzņēmumu darbinieku īpatsvars 2013.gadā sasniedz gandrīz 15% no privātajā sektorā nodarbināto skaita, īpaša uzmanība ir jāpievērš mikrouzņēmumu darbiniekiem. 2014.gadā vidēji bija reģistrēti aptuveni 80 tūkst. mikrouzņēmumu darbinieki, no tiem aptuveni 60% ienākumu guva tikai mikrouzņēmumā. Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts 2011.-2014.gadā vidēji mēnesī ir ap 40% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālo iemaksu minimālais apjoms ļauj secināt, ka nākotnē iespējams liels nesegto sociālo izmaksu pieaugums. Turklāt, tā kā mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu. No iepriekšminētā izriet, ka režīms, kas paredz piemērot Mikrouzņēmumu nodokļa likumā līdz šim noteikto 9% nodokļa likmi, nav ilgtspējīgs. Jāatzīst, ka arī šobrīd spēkā esošā paaugstinātā mikrouzņēmumu...

Otrdien, 10. februārī, Ministru kabineta sēdē skatīja informatīvo ziņojumu "Par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu" . Tajā secināts, ka galvenie ieguvēji no samazinātās likmes būtu nevis mazturīgie iedzīvotāji, bet gan iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem. Turklāt tiktu zaudēta būtiska daļa budžeta līdzekļu, informē Finanšu ministrija. Valdība līdz ar to neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Finanšu ministrija norāda, kalai gan mazturīgākie iedzīvotāji proporcionāli tērē vairāk pārtikai nekā turīgākie iedzīvotāji, rēķinot absolūtos skaitļos, lielāku ieguvumu no samazinātās likmes pārtikas produktiem iegūst tieši turīgākās mājsaimniecības. Turklāt PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Pastāv citi daudz efektīvāki veidi, kā risināt sociālos jautājumus. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupu daudz efektīvāk ir atbalstīt ar tiešo nodokļu atvieglojumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūtu tādus pašus labumus, kādus...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tādējādi pilnveidojot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksu tiesisko regulējumu. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likumā veiktās izmaiņas pēc būtības nemaina bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu, bet vienkāršo pabalsta apmēra noteikšanu, atsakoties no personas statusa (ir vai nav darba ņēmējs) pārbaudes uz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienu. Vienlaikus likumprojektā veikti grozījumi, lai saskaņotu šī un citu likumu (Invaliditātes likuma, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma, likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu) normas attiecībā uz bērna ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam kopšanu, līguma slēgšanu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu un bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu. Likums papildināts ar nosacījumu, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigs, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) konstatēs, ka pabalsta...

Otrdien, 10.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti MK Noteikumu projekts "Kārtība, kādā veic Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaudes 2014.-2020.gada plānošanas periodā" . Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek nodrošināta projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudes, kā arī kārtību, kādā veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus. Tāpat noteikta kārtība, kādā iesniedzama informācija par paredzamā pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās un veicama iesniegtās informācijas pārbaude. Atšķirībā no ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda, šie noteikumi paredz, ka visas pārbaudes, kas tiek veiktas projekta ietvaros ir apvienotas vienā normatīvajā aktā. Tas nodrošina to, ka ES fondu finansējuma saņēmējam un ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm būs ērtāk apzināt visu pārbaužu spektru. Tiesiskais regulējums paredz samazināt projektu pārbaudēs iesaistīto institūciju skaitu, kā arī optimizēt pārbaužu apjomu projekta īstenošanas vietā. 2014.–2020.gada plānošanas periodā pārbaudes projekta īstenošanas vietās veiks tikai sadarbības...

Otrdien, 10.februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai"" Ņemot vērā nelabvēlīgos tirgus apstākļus un 2014. gada nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus (pavasarī izsaluši ziemāji, ilgstošās lietavas graudaugu novākšanas sezonā), daļai lauksaimniecības uzņēmumu ir radusies nepieciešamība pēc papildu finanšu resursiem. Savukārt daļai lauksaimniecības uzņēmumu tāda varētu rasties tuvākajā nākotnē. Izmaiņas kārtībā paredz valsts atbalsta programmu valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) klientiem, kā arī komercbanku klientiem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts restrukturizācijai un kuriem komercbankas nesaskata iespēju pagarināt aizdevumu atmaksas termiņu. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā izstrādātas arī tāpēc, lai atbalstītu Krievijas pārtikas produktu importa embargo radītās krīzes skartos uzņēmumus. Tāpat izmaiņas kārtībā paredz paplašināt atbalsta saņēmēju loku, nosakot, ka valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei var saņemt arī mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Altum, īstenojot valsts atbalsta programmas, sniedz aizdevumus lauksaimniecības sektorā tiem uzņēmējiem, kam nav...