JAUNUMI

Saeima ceturdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā skatīs jaunu likumu, kas paredz noteikt, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi. Jaunais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums noteiks šādu uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kā arī kapitāla daļu pārvaldības kārtību. Deputāti trešajā galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz virkni izmaiņu parlamenta darbu regulējošajā likumā, tostarp iespēju piemērot bargākas sankcijas par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem. Saeimas kārtības ruļļa grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā kolektīvo iesniegumu "Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu", ko parakstījuši 13 854 pilsoņi. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā grozījumiem, kas paredz, ka kredītinformācijas birojam par speciālas atļaujas saņemšanu un pārreģistrāciju, kā arī par tā darbības uzraudzību būs jāsamaksā valsts nodeva. Tāpat parlaments galīgajā lasījumā lems par likuma grozījumiem, kas regulēs kokaugu stādījumu ierīkošanu lauksaimniecības, tostarp arī meliorētajās, zemēs. Saeima otrajā lasījumā kā steidzamus skatīs grozījumus Augstskolu likumā, lai deleģētu Ministru...

Maksātnespējas administratoriem būs tiesības trīs mēnešu laikā izlemt, vai kļūt par valsts amatpersonām, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 15.oktobrī, konceptuāli atbalstītais grozījums Maksātnespējas likumā. Saskaņā ar Saeimā šī gada 25.septembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem maksātnespējas administratori no 2015.gada 1.janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un piedāvātais Maksātnespējas likuma grozījums tiem administratoriem, kuri nevēlēsies turpināt darbu un iegūt valsts amatpersonas statusu, dos iespēju trīs mēnešu laikā pabeigt iesāktos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesus. Likumprojekta iesniedzēji norādījuši, kas šādas izmaiņas ļaus nodrošināt stabilu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi. Juridiskā komisija šodien konceptuālu atbalstu pauda arī attiecīgam grozījumam valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Grozījumus Maksātnespējas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" Juridiskā komisija nolēma virzīt kā steidzamus un lūgt Saeimu tos iekļaut 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Galīgajā lasījumā likumprojektus plānots pieņemt 30.oktobrī.

Ministru kabineta 14. oktobra sēdē apstiprināti Būvju Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būvnoteikumi un Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu, kā arī Autoceļu un ielu būvnoteikumi. Būvju Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būvnoteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā; kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā; kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma jūrā izmantošanai; prasības attiecībā uz būvju ekspluatāciju, kā arī prasības attiecībā uz to nojaukšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas; būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus; būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu; būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus; atkāpju saskaņošanas kārtību; būvprojekta ekspertīzes apjomu; par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju; būves konservācijas kārtību; būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā; kā arī būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Noteikumi...

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē 13.oktobrī Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2015. gadam. Latvijai šajos ūdeņos svarīgākās ir brētliņu, Rīgas jūras līča reņģes un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas. Šīs zivis ir arī nozīmīga izejviela zivju apstrādes nozares darbības nodrošināšanai. Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma. Lēmuma pieņemšanu šogad ievērojami apgrūtināja tas, ka Starptautiskais Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais padoms 2015. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā paredzēja 48% un 59% samazinājumu jūras austrumu un rietumu daļas mencas krājumiem. Tas bija negaidīts ierosinājums, jo tikai gadu iepriekš ICES atbalstīja nozīmīgu austrumu mencas zvejas iespēju palielinājumu. Šādas izmaiņas ICES pamatoja ar straujām zivju populācijas izmaiņām, kurām zinātnieki nespēj rast izskaidrojumu. Nozīmīgu samazinājumu 17% apmērā EK ierosināja arī brētliņai. Taču Latvijai izdevās sekmīgi aizstāvēt savu...

Visām mājsaimniecībām 2015. gada 1. janvārī tiks atvērts elektroenerģijas tirgus . Atvērta elektroenerģijas tirgus apstākļos vairs nepastāvēs regulēti elektroenerģijas tarifi, bet lietotāji varēs izvēlēties savam elektroenerģijas patēriņam atbilstošāko elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu. Tas nozīmē, ka līdz šim pastāvošais A/S Latvenergo Starta tarifs un Pamata tarifs vairs neeksistēs, bet elektroenerģijas cenu noteiks mājsaimniecības un tirgotāja vienošanās. Savukārt, trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī daudzbērnu ģimenēm tiks sniegts atbalsts 100 un 300 kilovatstundu mēnesī apmērā par cenu, kas ir pašreizējā Starta tarifa apmērā. Tādejādi tiek radīti priekšnoteikumi konkurencei starp tirgotājiem, kas nodrošinās labāku pakalpojuma kvalitāti un lielākas izvēles iespējas elektroenerģijas lietotājiem. Elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā stiprinās Eiropas Savienības vienoto elektroenerģijas tirgu, ļaujot Latvijas komersantiem strādāt ārvalstu tirgos un ārvalstu komersantiem attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, tādējādi palielinot Latvijas elektroenerģijas piegādes drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē. Šobrīd seši elektroenerģijas tirgotāji pauduši gatavību strādāt mājsaimniecību tirgū un piedāvāt tām dažādus piedāvājumus. AS "Sadales tīkls" tīmekļa vietnē vienkopus ir publicēta...

Uzņēmēji, piedāvājot prakses vietas studentiem vai arī darba vietas izglītības iestādes absolvējušiem jauniešiem, nonākuši pie secinājuma, ka profesionālās izglītības iestādēs iegūtās zināšanas daudzos gadījumos nav pietiekamas darba pienākumu izpildei. To šonedēļ, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ekspertiem, pauda Rīgas reģiona uzņēmēji, piebilstot, ka pastāvīgi sadarbojas ar izglītības iestādēm, taču ar izglītības kvalitāti nav apmierināti. Reģionu uzņēmumi atzīmē, ka līdzās nepilnībām profesionālo izglītības programmu saturā jārisina arī jautājums par profesionālās izglītības pieejamību reģionos. Pretējā gadījumā jaunieši dodas mācīties lielākās pilsētās vai arī ārzemēs, taču pastāv liela varbūtība, ka viņi neatgriezīsies, tādējādi radot reģionos jauna un kvalificēta darbaspēka trūkumu. Valdis Bārda, Alojas novada domes priekšsēdētājs, stāsta, ka dome ir izstrādājusi projektu Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra – bibliotēkas “Sala” būvniecībai, kas dos iespēju jauniešiem mācīties un attīstīties tepat, savā novadā: “Mums būs sava “zinību sala”, kur jaunieši varēs gan saņemt papildu zināšanas, sadarbojoties ar skolām un pieaicinātiem ekspertiem, gan reģistrēt savus uzņēmumus...

Statistikas dati liecina, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 300 kilogramiem atkritumu (Eurostat2012.gada dati), bet kopumā gada laikā visi Latvijas iedzīvotāji kopā rada 600-700 000 tonnas sadzīves atkritumu. Sadzīves atkritumos aptuveni 30% jeb 210 000 tonnas veido izlietotais iepakojums, ko ērti var šķirot publiski pieejamajos konteineros. Taču Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā sliktākajiem rādītājiem sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē – vidēji 80-90% atkritumu joprojām nonāk poligonos, kamēr Eiropas Savienībā vidēji zem 60% (Eurostat 2012.gada dati). Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam pārstrādāt vismaz 50% no sadzīves atkritumiem. Saskaņā ar šā gada pavasarī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem ikdienā atkritumus šķiro 37% Latvijas iedzīvotāju, bet 64% iedzīvotāju būtu gatavi to darīt, ja viņu pašvaldībā un apkārtnē tiktu nodrošināta tam nepieciešamā infrastruktūra. Tādēļ AS "Latvijas Zaļais punkts" atgādina, ka sadarbībā ar partneriem visā Latvijā kopumā organizācija nodrošina vairāk nekā 2400 atkritumu šķirošanas vietas un vairāk nekā 65 atkritumu šķirošanas laukumus. "Eco Baltia grupas" mājaslapā...

Vakar, 14.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji. Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldības, atvasinātās publiskās personas un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības. Vakar MK apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. “Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie...

Otrdien, 14.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017.gadam, kurā analizēti ministriju iesniegtie pieprasījumi. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016.gadā - 942 miljonus eiro un 2017.gadā - 1 199,5 miljonus eiro. Kopumā Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus JPI. "Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai, pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija - 111,2 miljonus eiro 2015.gadā, 160,1 miljonu eiro 2016....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Savukārt tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2014.gada 15.oktobrim ieskaitot, ir jāiesniedz VID gan deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2014.gada septembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro, gan par 2014.gada trešajā ceturksnī (no...

Vakar, 14.oktobrī, Luksemburgā, Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri nolēma paplašināt informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem. Tāpat tika parakstīta vienošanās ar Šveici, ka tā likvidēs virkni īpašo nodokļu režīmu. Ministri arī pieņēma lēmumu par darāmo investīciju veicināšanai, apmainījās ar viedokļiem par enerģijas nodokļu reformu un uzklausīja informāciju par vēl darāmo banku noregulējuma mehānisma finansēšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādē. Luksemburgā Latvijas pastāvīgā pārstāve ES vēstniece Ilze Juhansone vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu lietu padomes sanāksmē, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES. Cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Ar šiem soļiem tiek ievērojami ierobežotas iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta...

Labklājības ministrija (LM) plāno sākt veidot atbalsta sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi radot iespējas šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai Latvijā. Piedāvāto pieeju LM vispirms ieviesīs izmēģinājumprojekta veidā. Iepriekšminēto paredz otrdien, 14.oktobrī, valdībā atbalstītā Koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā. Koncepcijā analizēti divi iespējamie risinājumu varianti, tostarp, konstatētas iespējamās problēmas, riski un pozitīvie faktori. Pirmajā variantā piedāvāts atstāt situāciju nemainīgu, 2.variantā - plānots uzsākt jaunu politikas iniciatīvu. Plānots, ka izmēģinājumprojekts notiks no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim. LM šī projekta ietvaros pildīs atbildīgās institūcijas funkcijas. Pēc pirmo rezultātu saņemšanas, LM plāno uzsākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes. Lai to īstenotu, LM kopīgi ar Finanšu ministriju paredzējusi līdz 2015. gada 30.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā noteikumu projektu par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanu. Tajā būs ietvertas prasības un atlases kritēriji sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā,...

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi prasības, lai paaugstinātu valsts autoceļu būvprojektu kvalitāti un nodrošinātu vienotu, autoceļu noslogojumam atbilstošu materiālu un konstrukciju būvniecības metožu izmantošanu. Līdz ar to, atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, tiks pilnveidotas līdz šim spēkā esošās ceļu būvniecības specifikācijas un prasības, kā arī paaugstinātas kvalitātes prasības attiecībā uz izmantojamajiem materiāliem un izbūves tehnoloģijām. Prasības iekļautas SM izstrādātajā noteikumu projektā "Vispārējās valsts autoceļu būvdarbu izpildes un kvalitātes prasības atbilstoši autoceļu noslogojumam", ko otrdien, 14.oktobrī, apstiprināja valdība. Noteikumu projektā doti detalizēti valsts autoceļu tīklā veicamo būvdarbu izpildes apraksti, pielietojamo materiālu īpašību robežas dažādai autoceļu noslodzei, kā arī noteikti standarti, atbilstoši kuriem veicamas šo īpašību pārbaudes un darbu izpildes kvalitātes novērtējums. Tāpat noteikumos aprakstītas vispārējas prasības, kuras jāizpilda un jāievēro būvdarbu veicējam attiecībā uz darba izmaksu noteikšanu, būvlaukumu un ar būvdarbiem saistīto zemi, satiksmes organizāciju, darba drošību, būvdarbu žurnālu, kvalitātes kontroli un darba daudzuma noteikšanu, darba izpildes ātrumu, kā arī darba programmu. Šie noteikumi attieksies tikai...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 14.oktobrī, izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās. Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Ja patlaban vieglajiem automobiļiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 km/h sods ir...

Ņemot vērā Krievijas Federācijas noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecībā uz atsevišķu nozaru Eiropas Savienībā ražoto produktu grupu importa aizliegumu, kas būtiski ietekmē Latvijas komersantu eksporta apjomus, Ministru kabineta šā gada 14.oktobra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums papildu piešķirt septiņu miljonu EUR atbalstam komersantiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Savukārt komersantu atbalstam programmas "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros papildu piešķirti vēl četri miljoni EUR. To paredz valdības apstiprinātie noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas""" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" ; "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"". Programma tiek papildināta ar jaunu atbalstāmo darbību - sagatavošanās pasākumi ieiešanai jaunos ārējos tirgos, kas ietver atbalsta saņemšanu tādām darbībām kā dalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības...