JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka laikā no 19.maija līdz 23.maijam VID vienotajā administratīvo ēku kompleksā Talejas ielā 1, Rīgā, darbu uzsāks šādas VID struktūrvienības: VID Muitas pārvalde (līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17), VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs, Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde, Personālvadības pārvalde ( līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1). Jāņem vērā, ka pārcelšanās procesa gaitā grafiks var tikt koriģēts, ņemot vērā pārvietojamo darbinieku lielo skaitu. Tādēļ VID aicina iedzīvotājus aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai par VID pārcelšanos VID mājaslapā (īpaši sadaļā Kontakti), klientu apkalpošanas centros, sociālajos tīklos Twitter un Facebook un plašsaziņas līdzekļos. VID darīs visu iespējamo, lai pārcelšanās procesa laikā VID klientiem tiktu nodrošināta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība. Lūdzam iepazīties ar VID pārcelšanās grafiku. Pārcelšanās laikā VID lūdz apmeklēt citu tuvāk esošo Klientu apkalpošanas centru. Neskaidrību gadījumā zvaniet uz VID informatīvo tālruni 1898.

Eiropas Savienības Tiesas Lielā Palāta š.g. 13. maijā ir publicējusi spriedumu (C-131/12) Spānijas personas datu aizsardzības institūcijas (turpmāk – AEPD) prasībā interpretēt ES Datu aizsardzības Direktīvu (Direktīva 95/46/EK) attiecībā uz tīmekļa meklētājprogrammas Google darbību. Spriedumā skaidri noteikti interneta meklētājprogrammu pakalpojuma sniedzēja pienākumi attiecībā uz personas datu aizsardzību, tādejādi sniedzot risinājumu datu subjektiem tajos gadījumos, kad kompānija Google atteicās ievērot ES datu aizsardzības prasības un konkrētajā gadījumā arī Spānijas likumdošanas prasības. Tiesas lēmumā minēts: meklētājprogrammu darbība, kur tā saistīta ar identificētām vai identificējamām fiziskām personām, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, bet meklētājprogrammas uzturētājs, piemēram, Google, – par personas datu pārzini, jo nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus; ja meklētājprogrammas uzturētājam ir ES dalībvalstī reģistrēta struktūrvienība (angļu val. – establishment), kas piedāvā uz šīs dalībvalsts iedzīvotājiem vērstus reklāmas pakalpojumus, tad atbilstošā tīmekļa meklētāja veiktajai personas datu apstrādei ir jāatbilst Eiropas Savienības datu aizsardzības standartiem; fiziskajām personām saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvu...

Šā gada 13. un 14.maijā Rīgā norisinājās Eiropas Konkurences tīkla karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanās. Tās ietvaros vairāk nekā 50 speciālisti no ES konkurences iestādēm pārrunāja ar aizliegtu vienošanos izmeklēšanas un pierādīšanas problemātiku saistītus jautājumus. Eiropas konkurences tīkls (ECN) apvieno Eiropas savienības dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādes, un tā mērķis ir veicināt sadarbību un diskusijas par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta (aizliegtas vienošanās) un 102. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) piemērošanu. ECN darba grupu ietvaros dažādu nozaru eksperti diskutē par pastāvošajām konkurences problēmām un meklē vienotu pieeju to risināšanai. Darba grupu tikšanās ļauj dažādu valstu konkurences uzraugiem apkopot labāko praksi un pārņemt veiksmīgākos risinājumus. Karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanos Rīgā organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas Konkurences padomi. Kvalitatīva sadarbība ECN ietvaros, izmantojot pieredzes un informācijas apmaiņas iespējas, ir viena no Latvijas Konkurences padomes prioritātēm. Sadarbība ļauj Konkurences padomei laikus iegūt informāciju par citās valstīs konstatētiem konkurences riskiem, kas var būt...

Pirmdien, 19.maijā, pulksten 16.00 durvis vērs visi 952 Eiropas Parlamenta vēlēšanām izveidotie vēlēšanu iecirkņi. Laikā līdz vēlēšanām tajos jāpiesaka balsošana atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību. Savukārt no trešdienas, 21.maija, līdz piektdienai, 23.maijam, dažas stundas dienā visos vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana. Iespēju nobalsot iepriekš var izmantot jebkurš vēlētājs, un, lai balsotu iepriekš, attaisnojošs iemesls nav jāmin. Tomēr, tāpat kā vēlēšanu dienā, arī iepriekšējās balsošanas dienās balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirkņi strādās - trešdien, 21.maijā, no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 22.maijā, - no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 23.maijā, - no pulksten 10.00 līdz 16.00. Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes...

Bilances 334. jeb 2014. gada 10. numurā (maija otrajā) lasiet: INTERVIJA LID vīru trio: rūpēs par jums Esam gandarīti, ka izdevniecības Lietišķās informācijas dienests 21. dzimšanas dienā, kas ir 17. maijā, varam vērsties pie jums un izstāstīt to, ko jums būtu noderīgi zināt, jo kopā ar daudziem no jums nostaigāti divi desmiti vai vismaz desmit gadu, un, ceru, vēl ilgi būsim līdzvērtīgi sadarbības partneri. Uzticības nasta ir gan salda, gan ne vienmēr tā visvieglākā. Bet mēs no darba nebaidāmies. Žurnāla BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS aicina doties mazā ceļojumā pa izdevniecības kuģi, uz kura neiztikt bez izdevniecības izpilddirektora AIGARA MEDŅA un Informācijas nodaļas vadītāja GUNTARA BAIŽAS. GRĀMATVEDĪBA No 1. jūnija – elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa: kā tā jālieto Algas nodokļa grāmatiņu elektroniskā dokumenta formā sagaidīsim jau pavisam drīz, 2014. gada 1. jūnijā! Tāpēc šoreiz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu administrēšanas daļas Metodiskā atbalsta nodaļas vadītāja MARIKA VALDMANE BILANCĒ raksta par to,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa būs tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā - piecus gadus. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešana nozīmē...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai kļūtu par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk - EDS) lietotāju, vairs nebūs jāslēdz līgums "Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus". Arī iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta. Minētās izmaiņas neattiecas uz muitas un akcīzes informācijas sistēmām. Tas nozīmē, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos EDS, vairs nebūs jāslēdz līgums ar VID, bet ikviens varēs kļūt par EDS lietotāju, izmantojot portāla www.latvija.lv piedāvātos autentifikācijas līdzekļus (vairāku Latvijas kredītiestāžu - Swedbank, SEB, Citadele, Norvik banka, Nordea un DNB - internetbanku lietotājvārdu un paroli), Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu) . Tāpat no 2014.gada 1.jūnija EDS iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta, proti, juridisks spēks tām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas....

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 15.maijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Likumprojektā mediācija definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci mediatoru starpā un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ likumprojekts paredz ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu. Par sertificētu mediatoru varēs būt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu...

Saeima ceturtdien, 15.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, nosakot, ka noguldītājs garantēto atlīdzību būs tiesīgs prasīt piecu gadu laikā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Izmaiņas veiktas, jo līdz šim likums neparedzēja konkrētu termiņu, kādā noguldītājs var prasīt garantētu atlīdzību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk noguldītājs prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu zaudēs dienā, kad pabeigts noguldījumu piesaistītāja likvidācijas process, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Likums papildināts ar normām, kas nosaka kārtību, kādā izmaksājama garantētā atlīdzība, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par norēķinu operāciju apturēšanu vai vērsis piedziņu pret noguldītāju līdzekļiem. Ar grozījumiem precizēta garantētās atlīdzības definīcija. Noteikts, ka garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā noteiktā apmērā un kārtībā, ietverot tajā arī uzkrātos procentus. Garantētajā atlīdzībā neiekļaus noguldītāja naudas līdzekļus, kas nepieciešami prasījumu izpildei, tai skaitā nodokļu (nodevu) administrācijas prasījumu izpildei un zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas veikšanai....

Saeima ceturtdien, 15.maijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā. Grozījumu mērķis ir Latvijas zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, kā arī veicināt iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. Izmaiņas noteiks, ka viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz diviem tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas darbojas jau trīs gadus un to darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, drīkstēs iegādāties zemi platībā līdz pieciem hektāriem. Lai persona turpmāk varētu iegādāties zemi, paredzēts, ka tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešos maksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Grozījumi arī paredz, ka personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība. Plānots, ka zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās...

Saeima ceturtdien, 15.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiek precizēts likuma pants par genocīda, nozieguma pret cilvēci, mieru vai kara nozieguma attaisnošanu, tieši norādot uz varām, kas noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem - Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Jaunā likuma redakcija paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Par šādiem noziegumiem piemērojamais sods nemainās - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Tieslietu ministre Baiba Broka paudusi savu gandarījumu, ka Saeima apstiprinājusi būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijas pret Latviju...

Lai uzlabotu maksājumu iestāžu un elektronisko naudas iestāžu reģistrācijas un licencēšanas procesu un nodrošinātu normatīvo noteikumu atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktām prasībām, kuras tiks ieviestas ar plānotiem grozījumiem likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdien apstiprināja grozījumus "Licenču maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbībai izsniegšanas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes reģistrācijas, iesniedzamo dokumentu un informācijas sniegšanas normatīvajos noteikumos", kā arī pieņēma "Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību regulējošo prasību un pārskatu sagatavošanas normatīvos noteikumus". "Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību regulējošo prasību un pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi" precizē iestāžu pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas prasības, papildinot noteikumu 3. pielikumu ar B. sadaļu, kā arī pilnveidojot pārējos pielikumos atklājamās informācijas saturu. Grozījumi "Licenču maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbībai izsniegšanas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes reģistrācijas, iesniedzamo dokumentu un informācijas sniegšanas normatīvajos noteikumos" precīzāk nosaka, kādi dokumenti ir iesniedzami licencētām...

Augstākā tiesa veikusi apkopojumu "Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros". Pētījuma ietvaros ir apzinātas tiesu praksē nostiprinājušās atziņas, tipiskākās situācijas, kā arī jautājumi, kas pusēm un tiesai ir sagādājuši vislielākās grūtības. Parādnieka iepriekš veikto darījumu apstrīdēšana un zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem ir maksātnespējas procesa pasākumi, kas tiek veikti kreditoru kopuma interešu vārdā, lai atgūtu līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Darījumu apstrīdēšanas un zaudējumu piedziņas prakse būtiski ietekmē arī kopējās komerctiesiskās vides drošību. Efektīva, prognozējama un konsekventa prakse ļauj mazināt negodprātīgu rīcību komersantu savstarpējās attiecībās, tas ir, tai ir arī preventīva nozīme. Augstākās tiesas pētījums aptver apelācijas instances un Augstākās tiesas Senāta nolēmumus laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gada sākumam. Analīzei izmantotas 46 lietas par darījumu apstrīdēšanu maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem skatīta 18 lietās. Tiesu prakses pētījumu veicis zvērinātu advokātu biroja "Delotte Legal" vadošais jurists Helmuts Jauja sadarbībā ar...

Satversmes tiesas 1.kolēģija 14.maijā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 635.panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635.panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Civilprocesa likums citastarp paredz regulējumu situācijām, kad spriedums lietā ir izpildīts, taču pēc lietas jaunas izskatīšanas lietas iznākums ir mainījies, piemēram, prasība, kas iepriekš tika apmierināta, tiek noraidīta. Šādos gadījumos personai, kurai par labu ir izpildīts spriedums, ir jāatdod atpakaļ viss, ko viņš ir saņēmis, vai, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina mantas vērtība. Apstrīdētā norma attiecībā uz šo regulējumu (sprieduma izpildīšanas pagriezienu) paredz izņēmumu gadījumiem, kad strīds ir...

Palēninoties ekonomikas izaugsmes tempam un darbu pārtraucot lielākajam metālu ražošanas uzņēmumam, šogad būtiski lēnāks ir kļuvis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, gada pirmajā ceturksnī veidojot vairs tikai 0,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti, informē Finanšu ministrija. Darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī veidojis 11,9%, kas gan par 1,1 procentpunktu atpaliek no pagājušā gada pirmā ceturkšņa līmeņa, tomēr ir augstāks nekā trīs iepriekšējos ceturkšņos, kad bezdarba līmenis bija 11-12% robežās. Darba tirgus izaugsmes sabremzēšanos ietekmējusi gan nedaudz zemākā ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos, gan atsevišķi vienreizēji faktori kā AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana, gan kopējā demogrāfiskā situācija, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās. Nodarbinātības pieaugums pakāpeniski palēninās jau no pagājušā gada sākuma, ko parāda gan darbaspēka apsekojuma dati, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmējiem valstī, pēc kuriem strādājošo skaits šā gada pirmajos mēnešos bijis par 0,8% lielāks nekā pirms gada, kamēr 2013.gada sākumā...