JAUNUMI

Otrdien vienpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstis panāca vienošanos par termiņu (2016. gadu), līdz kuram tajās tiks ieviests finanšu transakciju nodoklis (FTN), taču Latvijas šo valstu vidū nav. Finanšu ministrija (FM) portālam Plz.lv skaidro, ka Latvija nav pievienojusies minētajām valstīm, jo bažījas, ka finanšu transakciju nodoklis varētu likt aizplūst kapitālam no finanšu sektora. Vienošanos par FTN ieviešanu panākušas Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Igaunija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija. Paredzēts, ka FTN lielāks būs ar akciju un obligāciju darījumiem saistītajām transakcijām - šajā gadījumā nodoklis būs 0,1% apmērā. Savukārt derivatīvi (atvasinātie finanšu instrumenti) tiktu aplikti ar desmit reizes mazāku jeb 0,01% nodokli. FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis portālam Plz.lv, vaicāts, kāpēc Latvija nav to 11 ES valstu vidū, kas vienojušās par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu līdz 2016. gadam, atbild, ka FM esot analizējusi "citu ES dalībvalstu pieredzi", kā vienīgo piemēru minot Zviedriju, kur savulaik esot bijis ieviests "līdzīgs nodoklis", un tas...

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt. LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi. Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi...

Sestdien, 10.maijā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, lai iepazītos ar VID plānoto attīstību turpmākajos trijos gados. Vizītē pie Ministru prezidentes piedalīsies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā arī VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Tikšanās laikā VID vadība iepazīstinās Ministru prezidenti ar iestādes attīstības plāniem nākotnei - stratēģiskajiem mērķiem un to īstenošanai veicamajiem uzdevumiem 2014. – 2016.gadam. Tāpat VID vadība informēs par VID rīcības virzieniem un likumdošanas iniciatīvām ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanas jomā, kā arī plānotajiem pasākumiem iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai. Iepriekš portālā jau informējām, ka VID darbības stratēģija 2014.–2016.gadam apstiprināta 23. aprīlī, tā ir vidēja termiņa vadības dokuments, kas nodrošina VID darbības plānošanu, nosakot VID misiju, vērtības, stratēģiskos mērķus, uzdevumus mērķu sasniegšanai, rezultatīvos rādītājus un to sasniedzamās skaitliskās vērtības, saskaņā ar kurām tiks noteikta mērķu sasniegšanas pakāpe. Nākamajiem trijiem gadiem VID...

Latvija šogad plāno apgūt 40 miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu no šim gadam iezīmētajiem 65 miljoniem eiro. Lielu daļu no tā plānots izmantot autoceļu infrastruktūras jomai un jauniešu nodarbinātības veicināšanai. To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzzināja piektdien, 9.maijā, uzklausot Finanšu ministriju par Latvijas gatavošanos Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu apguvei 2014. - 2020.gada plānošanas periodā. Komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica sēdē pauda bažas par iespējamo ES investīciju pārrāvumu saistībā ar pāreju no iepriekšējā uz 2014. - 2020.gada plānošanas periodu. „Pirms gada kopā ar ministrijām optimistiski cerējām, ka jau šī gada vidū aktīvi sāksim īstenot pasākumus no jaunā plānošanas perioda finansējuma. Taču patlaban mēs redzam, ka joprojām esam Partnerības līguma saskaņošanas procesā un mūsu valstij ir daudz neizdarīto mājasdarbu,” Finanšu ministrijas pārstāvjiem sacīja komisijas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa vaicāja, kad Latvija aktīvi varēs sākt īstenot šajā periodā plānotās aktivitātes. Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka Latvija paralēli diskusijām ar Eiropas Komisiju par...

Eiropas Komisija (EK) izdevusi 2013. gada ziņojumu par konkurences politiku Eiropas Savienībā. Komisija ziņojumā atskatās uz svarīgākajām pilnveidotajām un īstenotajām konkurences politikas iniciatīvām, kā arī nozīmīgākajiem pieņemtajiem lēmumiem tādos sektoros kā enerģētika, farmācija, digitālā ekonomika u.c. EK ziņojumā norāda, ka ar piemērotajiem konkurences noteikumiem ir novērstas uzņēmējdarbības, kas radīja kaitējumu tirgum un patērētājiem. Tāpat ir pilnveidoti valsts atbalsta modernizācijas pasākumi, lai atbalstītu izaugsmi veicinošu valsts izdevumu plānošanu. Savukārt stratēģiskās nozīmes nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumu, telesakaru un enerģētikas nozarē, ir pieņemti svarīgi lēmumi. Visbeidzot, starptautiskā sadarbība konkurences politikas veidošanā un īstenošanā ir palīdzējusi risināt problēmas, ko izraisa uzņēmējdarbības arvien izteiktākais starptautiskais mērogs. 2013. gada ziņojums par konkurences politiku latviešu valodā

Labklājības ministrija (LM) plāno samazināt strauji pieaugošo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, novirzot finansējumu, kas paredzēts tā nodrošināšanai strādājošiem pensionāriem ar funkcionāliem traucējumiem, arī citām pakalpojuma saņēmēju mērķa grupām. Tādējādi 2014.gadā pakalpojuma rindu varētu samazināt par 7.33%, 2015.gadā – 12.23%, 2016.gadā – 15.74%, 2017.gadā – 18.37% un 2018.gadā – 20.43%. Līdz ar to pakalpojumu būs iespējams nodrošināt savlaicīgāk tiem cilvēkiem, kuriem pakalpojuma saņēmēju rindā jāgaida vairāk par diviem gadiem. Izmaiņas ir nepieciešamas, jo visām saņēmēju mērķa grupām, izņemot strādājošus pensionārus, ir pieaudzis rindā gaidīšanas laiks. Piemēram, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā 2013.gada beigās rindā nācās gaidīt aptuveni divus gadus, bet šobrīd tie jau ir divi gadi un divi mēneši. Salīdzinot cilvēku skaitu kopējā rindā 2013.gada 7.martā un 2014.gada 1.aprīlī, tā ir palielinājusies par 22% jeb 1674 cilvēkiem. Kopējā pakalpojuma saņēmēju rindā 2014.gada 1.aprīlī bija 7695 cilvēki. Iepriekšminēto paredz informatīvais...

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas gada izaugsmes tempi Latvijā samazinājušies līdz 2,8%. Tas ir lēnākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada sākuma, kad Latvija pirmo reizi atgriezās pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem pēc dziļās finanšu krīzes pārvarēšanas, ziņo Finanšu ministrija (FM). Lai gan šajā periodā būtiski pieauguši ģeopolitiskie riski, izaugsmes tempu samazinājums, galvenokārt, tomēr noticis iekšējo faktoru rezultātā, un Ukrainas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku šā gada pirmajā ceturksnī vēl nav jūtama. Sagaidāms, ka šo iekšējo faktoru ietekme uz ekonomiku būs īstermiņa, tomēr ģeopolitiskā situācija reģionā arvien saglabājas ļoti nestabila un šobrīd ir riski Latvijas ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā šos riskus Finanšu ministrija jau šā gada aprīlī samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4,0%, savukārt šodien publicētais ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums par pirmo ceturksni liek domāt, ka ekonomikas izaugsme šogad tomēr varētu būt arī mazāka nekā šobrīd prognozētie 4%. Taču jāņem vērā, ka šodien ir publicēts tikai IKP ātrais novērtējums, kas balstīts...

Pirmdien, 12.maijā plkst.9.30, Saeimas namā aizsāksies paneļdiskusija "Cik piemērots ir Saeimas vēlēšanu likums mūsdienu situācijai?", ko organizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Diskusijai tiešraidē varēs sekot Saeimas mājaslapā www.saeima.lv. Paredzamais diskusijas laiks - līdz plkst. 11:30. "Diskusija par Saeimas vēlēšanu likumu iecerēta, lai identificētu tos jautājumus, kas rada problēmas, diskutētu par tiem un iezīmētu iespējamos risinājumus," pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš. Viena no diskusijas tēmām ir par derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem vēlēšanās. "Likums nosaka, ka vienīgais atļautais dokuments personas apliecināšanai Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase, savukārt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās var piedalīties arī ar personas apliecību. Šī atšķirīgā situācija ir jārisina, ņemot vērā, ka tie vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecības, nevar piedalīties parlamenta vēlēšanās," akcentē V.Liepiņš. Diskusijā plānots arī apspriest patlaban noteikto, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu sarakstiem, kā arī runāt par iespēju piecu vēlēšanu...

Vakar, Eiropas dienā, aģentūra "Meta advisory" ir publicējusi pētījuma rezultātus, kā Baltijas valstu uzņēmēji metodiski un sistemātiski aizstāv savas intereses Eiropas Savienības institūcijās. Pētījums ilga vairākus mēnešus, iesaistot vairāk nekā 100 dažādu sektoru uzņēmumus Lietuvā un Igaunijā, un 150 uzņēmumus Latvijā ar vismaz 5 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Pētījumā tika iesaistītas arī dažas uzņēmumu asociācijas. Visās Baltijas valstīs virs 80% respondentu atbildējuši, ka monitorē ES likumdošanu, kas skar viņu nozari. Tikai atsevišķiem izņēmumiem Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu ir savs pārstāvis Briselē. Latvijas uzņēmumiem nav pārstāvju Briselē. Visbiežāk uzņēmumu pārstāvji norāda, ka neredz tam īsti pamatojumu, kā arī uzskata, ka viņu uzņēmums ir par mazu, lai tiktu pārstāvēts Briselē. 33% no Latvijas uzņēmējiem ir kontaktējušies ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kā vienu no iemesliem, kāpēc uzņēmēji neveido komunikāciju ar valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, uzņēmēji min, ka tam neesot vajadzības. Uz jautājumu "Vai jūsu uzņēmums uzticas mediju informācijai par nozares lēmumu pieņemšanu ES?" 67%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs ir zvērināts advokāts un līdz ar to viņa pamatdarbības veids ir juridiskās palīdzības sniegšana, kurā reprezentatīvie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Iesniedzējam bieži ir jātiekas ar klientiem ne tikai sava birojā, bet arī kafejnīcās un restorānos. Izmantojot analoģiju ar uzņēmumu ienākuma nodokli šie izdevumi ir Iesniedzēja reprezentācijas izdevumi. Iesniedzējam nebūtu šo izdevumu, ja viņš nebūtu saimnieciskās darbības veicējs, respektīvi, šie izdevumi Iesniedzējam veidojas saimnieciskās darbības ietvaros. Iesniedzējs arī vēlās pievērst uzmanību tam, ka Iesniedzējam kā saimnieciskās darbības veicējam nav noteikts darba laiks un līdz ar to Iesniedzējam tikšanās kafejnīcās notiek arī vakaros un brīvdienās. Iesniedzējam birojā (kas vienlaikus ir arī Iesniedzēja dzīvesvieta) ir kafijas automāts, kas no kafijas pupiņām taisa kafiju, kas lielākā mērā tiek piedāvāta apmeklētājiem. Iesniedzējs līdz šim brīdim nebija norakstījis augstākminētos izdevumus kā saimnieciskās darbības izdevumus un nebija...

Saeima ceturtdien, 8. maijā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus "Gada pārskatu likumā", kas ievieš nepieciešamos likuma papildinājumus ārkārtas dividenžu atspoguļošanas kārtības noteikšanai gada pārskatos. Ārkārtas dividendes ir nesen, līdz ar janvārī pieņemtajiem Komerclikuma grozījumiem ieviests finansiāls termins - tās ir dividendes, kuras var noteikt un aprēķināt no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Grozījumi Gada pārskatu likumā nepieciešami, lai varētu noteikt kārtību, kādā sabiedrība uzskaita un finanšu pārskatā atspoguļo šīs ārkārtas dividendes. Grozījumi paredz, ka minēto uzskaites kārtību detalizētāk noteiks ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat grozījumi nosaka, ka komercsabiedrību vadības ziņojumos būs jāsniedz priekšlikumi par sabiedrības peļņas izlietošanu, ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes (ja tādas ir bijušas) vai tās zaudējumu segšanu. Savukārt tām komercsabiedrībām, kuras saskaņā ar Gada pārskatu likuma 54.panta noteikumiem (tajos minēti uzņēmuma darbības kritēriji, no kuriem vismaz divus nedrīkst pārsniegt - 400 000 eiro bilances kopsumma, 800 000 eiro neto apgrozījums vai vidējais darbinieku skaits...

Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes preču pārvietošanas un kontroles datorizētajā sistēmā (EMCS), sākot ar 1. jūniju, varēs autentificēties ar VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) un citiem plaši lietotiem elektroniskajiem rīkiem, paredz ceturtdien, 8. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.307 "Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība"". Grozījums, kas izteikts juridisku kalambūru valodā ("Lai kļūtu par datorizētās sistēmas lietotāju, šo noteikumu 2.punktā minētā persona autentificējas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus") pēc būtības nozīmē to, ka turpmāk EMCS sistēmas lietošanai nebūs nepieciešams slēgt rakstveida līgumu un tajā varēs ielogoties gan ar EDS lietotājvārdu un paroli, gan vēl trim citiem autentificēšanās veidiem: Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegto tehnisko risinājumu (vairāku Latvijas kredītiestāžu internetbanku autentifikācijas līdzekļus); Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto elektronisko identifikācijas karti (eID); valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts...

Saeima ceturtdien, 8.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā", ar kuru pieņem un apstiprina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, tādējādi nodrošinot plašāku sadarbību nodokļu informācijas apmaiņai ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā vai ar kurām Latvijai nav noslēgtas nodokļu konvencijas vai nodokļu informācijas apmaiņas līgumi. Konvencijas mērķis ir arī samazināt iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, kā arī veicināt starptautisko sadarbību, lai uzlabotu nacionālo nodokļu normatīvu darbību. Līdz ar likuma stāšanos spēkā Latvijai attiecībā uz nodokļu uzlikšanu un iekasēšanu būs pienākums sadarboties ar pārējām valstīm, kuras pievienojušās konvencijai. Likumprojekts noteic, ka konvencija attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī uz akcīzes nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Konvencijā paredzētās saistības koordinēs Finanšu ministrija. Latvija mērķi kļūt par OECD dalībvalsti apliecināja 1994.gadā un aizvadītajā gadā tika uzaicināta uzsākt pievienošanās sarunas, tāpēc konvencijas pieņemšana ir nākamais...

Saeima ceturtdien, 8.maijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantošanu, testamenta formas un mantojuma aizgādnību. Likums paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Līdzšinējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Ar likuma izmaiņām tiek precizēts privāta testamenta institūts, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta un tam nevajadzēs lieciniekus. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem, kas līdz šim deva iespēju ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu izteikt mutiski. Likuma grozījumi atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram. Kā norāda likumprojekta autori, līdzšinējais regulējums bija laikietilpīgs un nenodrošināja iespēju...

Izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ārzemniekiem par nekustamā īpašuma iegādi stāsies spēkā šī gada 1.septembrī. To paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā otreizējā caurlūkošanā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā. Saeima lēmusi mainīt darījumu slieksni, no kura ārvalstniekam var piešķirt uzturēšanās atļauju. To uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt, ja ārvalstnieks iegādājies un tam pieder viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 250 tūkstoši eiro. Iepriekš likuma grozījumos tika noteikts, ka nekustamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 150 tūkstošiem eiro. Tāpat paredzēts no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību. Likuma grozījumi paredz veikt iemaksu valsts budžetā piecu procentu apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, ārzemniekam pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Tāpat paredzēts atteikties no termiņuzturēšanās atļauju kvotām, izsniedzot ārvalstniekiem šādas atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī no ieceres piešķirt uzturēšanās atļaujas, ja valsts budžetā iemaksāti 50 tūkstoši eiro. Saeima pagājušā gada 31.oktobrī kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...