VISI RAKSTI

Līdz šim žurnālā Bilance publicētajos Baltijas ekonomikas pētniecības rakstos nereti atkārtojas jēdziens birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm. Tas izpaužas daudzos un dažādos, gan mazākos, gan lielākos, piemēros - sākot no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstniekiem. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Jāsāk ar to, ka, atšķirībā no daudziem citiem vērtētājiem kritērijiem, birokrātiju skaidri izmērīt nevar, un patlaban pasaulē vairs īsti nepastāv viens, uzticams, aktuāls, visaptverošs un starptautiski salīdzināms birokrātijas indekss. Kādu laiku daudzi atsaucās uz Doing Business pētījumu, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020. gadu Latvija kopvērtējumā atradās 19....

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.12.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–999/2023 (A420116323) Lietā meklējama atbilde uz jautājumu, vai civildienesta tiesiskajās attiecības piemēro Darba likuma normas, kas noteic darba samaksu un termiņus. Lietas faktiskie apstākļi Senātā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt 27.09.2023. tiesā saņemtos pieteikuma papildinājumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par atlīdzības izmaksāšanu par nostrādātām virsstundām no 01.05.2019. līdz 09.03.2020. Senāts atzina, ka pieteicējas blakussūdzība ir acīmredzami nepamatota un atteica to izskatīt. Senāts norādīja, ka...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Valdības sēdē 13. februārī apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi. Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES...

Valdībā 13. februārī apstiprināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi", kuros noteikta kārtība un prasības elektroskrejriteņu un velorikšu* reģistrācijai, kas no 2024. gada ir obligāta. Izmaiņas noteikumos ieviestas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, jo reģistrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku ir iespēja identificēt ceļu satiksmē, tostarp gadījumos, kad izdarīts pārkāpums. 2023. gadā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ka ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem šī veida transportlīdzekļiem. Jau iegādātiem transportlīdzekļiem reģistrācija jāveic līdz 31. martam. Pēc šī termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Reģistrēt velosipēdu un elektroskrejriteņus var šeit. Atgādinām, ka likums noteic arī to, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13. februārī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi trijos likumos, atvieglos procedūras, lai iedzīvotāji varētu pāriet pie kredītdevēja, kurš piedāvā labākus nosacījumus. Likumprojektiem Saeima iepriekš noteikusi steidzamību. Hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša, jo, aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa. Tāpat vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana. Patlaban tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process ir viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdz līgumus pie cita kredītdevēja. Bankas piemēro komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, pauž par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt...

Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” par fiziskas personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par 10 gadiem; 2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var brīvi lemt par to, kāda ekonomikas politika tām šķiet vispiemērotākā, tostarp var pēc saviem ieskatiem sadalīt nodokļu slogu starp visiem ražošanas faktoriem. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāizmanto atbilstoši ES tiesībām. 1 Eiropas Komisija. DG Competition – Internal Working Paper – Background to the High–Level Forum on State Aid of 3 June 2016. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2021-04/specific_aid_instruments_working_paper_tax_rulings.pdf. Eiropas Komisija (EK) jau kopš 2001. gada ir veikusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar ES dalībvalstu fiskālajām shēmām, no kurām labumu guva tikai atsevišķi uzņēmumi. Tā 2013. gada vasarā izveidoja īpašu darba grupu, kas sekoja līdzi publiskiem apgalvojumiem par labvēlīgiem nodokļu režīmiem atsevišķiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, jo īpašu nodokļu nolēmumu (Latvijas izpratnē – uzziņu un transfertcenu vienošanos) veidā. EK 2014. gada decembrī paplašināja šīs aktivitātes ar informācijas aptauju visās ES dalībvalstīs, tostarp ievācot informāciju par 2010.–2012. gadā, daļēji arī 2013. gadā izdoto nodokļu nolēmumu sarakstu un īpašu uzmanību pievēršot individuāliem nodokļu nolēmumiem, kopumā...

No 12. februāra Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei. Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi. “Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Līdzšinējās VID ģenerāldirektores vadībā VID bijusi nozīmīga loma vairākos nacionāla un starptautiska mēroga notikumos, piemēram, Covid-19 laikā, kad...

Lai uzlabotu ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura "112" zvanu apstrādi, resursu vadību un informācijas apmaiņu starp operatīvajiem dienestiem, izstrādāta un ieviesta Vienota kontaktu centru platforma, kā arī jauna lietotne "112 Latvija" un tīmekļvietne www.112.lv, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Vienota kontaktu centra platforma Turpmāk, zvanot uz tālruņa numuru 112 par notikumiem, kuros nepieciešama tikai policijas iesaiste, iedzīvotāji vairs netiks pāradresēti un viņiem nebūs jāatkārto informācija, jo 112 dispečers pieņems informāciju par notikušo. Savukārt, ja iedzīvotāji zvanīs uz policijas palīdzības tiešo tālruņa numuru 110, viņi tāpat tiks savienoti ar 112 kontaktu centru, kas pieņems informāciju par negadījumu un informāciju par to nodos nepieciešamajiem operatīvajiem dienestiem un citām iestādēm. 112 dispečeri pēc iedzīvotāju pieprasījuma neveiks zvanu pāradresāciju uz konkrētiem Valsts policijas (VP)un pašvaldības policijas iecirkņiem, bet tā vietā noskaidros, kur un kas ir noticis un izvērtēs, vai un kādu operatīvo dienestu iesaiste un cik lielā apjomā ir nepieciešama. Jaunā Vienotā kontaktu centru...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. februārī apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro, sekmēs, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par "zibmaksājumu regulu". Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu, tiek atjaunināti pašreizējie Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) noteikumi. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti, skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis: “Regulas...

Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18 miljardus eiro. Taču vietējās ekonomikās šī nauda nonāk salīdzinoši maz — Latvijā un Lietuvā tikai ap 9% no uzkrātā pensiju kapitāla, savukārt Igaunijā — nedaudz virs 15%. Viena no problēmām — nav jau daudz iespēju, kur investēt. Visas trīs Baltijas valstis mēģina rast arvien jaunus risinājumus, kā mazināt sliktās demogrāfiskās situācijas ietekmi uz nākotnes pensionāru labklājību. Taču ir arī pozitīva ziņa — konkurence par šīs naudas apsaimniekošanu turpina augt. Līdzīgais un atšķirīgais Pensiju sistēmām Baltijas valstīs ir gan savas līdzības, gan atšķirības. Kopīga ir būtiska risināma problēma — visās trijās valstīs ir slikta demogrāfiskā situācija. Sabiedrības noveco, un tas nozīmē, ka nākotnes strādājošajiem būs jāuztur arvien lielāks pensionāru pulks. Risinājumi, kā šo slogu mazināt, tiek meklēti, bet šie lēmumi ir sāpīgi un vēlētāju vidū nepopulāri, tādēļ nav arī nekāds brīnums, ka valstu vadītāji dažkārt izvēlas...

Žurnāla janvāra numurā informējām par to, kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi. Temata turpinājumā pievērsīsimies jautājumam, kā ievērot godīgas tirdzniecības principus. Šai ziņā ir jāņem vērā ne tikai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) uzskaitītās aizliegtās tirdzniecības prakses, bet arī likuma ģenerālklauzulā noteiktais, t.i., pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. NTPAL prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visos preču piegādes ķēdes posmos un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī ražotājiem, piegādātājiem, citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. Konkurences padomes (KP) Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte Sintija Nagle skaidro, ka ne vienmēr visus gadījumos likumdevējs var paredzēt, iekļaut un nostiprināt likumā, lai noregulētu tiesiskās attiecības un tirgus dalībnieki saprastu, kas ir un kas nav atļauts. Tāpēc likumā ir ietverta ģenerālklauzula, kas ir nostiprināta NTPAL 5. panta pirmajā daļā....

No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts: neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz konkrēto gadu. Savukārt, ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā...

Trešais izplatītākais krāpšanas veids, uzreiz pēc krāpnieciskiem telefonzvaniem un investīciju krāpšanām, 2023. gadā bijusi smikšķerēšana jeb krāpniecisku īsziņu sūtīšana. Pērn iedzīvotājiem tādējādi izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro, un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, informē Valsts policija. Arī šogad viltus īsziņu sūtītāji ir aktīvi un novērots jauns krāpšanu vilnis, proti, noziedznieki sūta īsziņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā. Valsts policija šogad saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, kuriem noziedznieki nosūtījuši īsziņas VID vārdā, par to, ka esot sagatavots nodokļu pārmaksas dokuments par pērno gadu. Šai īsziņai tiek pievienota krāpnieciska saite, kas nesakrīt ar VID oficiālo vietņu adresēm. Noziedznieki vēlas, lai īsziņas saņēmējs krāpnieciskajā interneta vietnē ievada savus bankas kontu datus, tādējādi nododot tos krāpnieku rīcībā. Kā sūtītāja vārds tiešām uzrādās “VID”, taču jāatceras, ka krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģijām pavisam vienkārši spēj atdarināt praktiski jebkuru uzņēmumu un valsts iestāžu nosaukumus un tālruņa numurus. Jāpiemin, ka vēl joprojām aktuāli arī citi īsziņu...