JAUNUMI

Rakstā turpinām skatīt Latvijas Republikas Senāta aktuālos spriedumus darba tiesībās. Šajā reizē pieminētas divas civillietas un viena administratīvā lieta, kurā skaidrotas gan Darba likuma, gan Civillikuma normas, kā arī pamatots, kāpēc ar nodarbinātību saistītā strīdus situācija nav risināma administratīvā procesa kārtībā. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–129/2024 (C77838522) Darba likuma 110. pantā ir noteikts, ka darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Šādā gadījumā strīds tiek skatīts tiesā un ar spriedumu tiek izlemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā lietā radās strīds, vai Darba likuma 112. panta pirmās daļas tiesību norma, kas paredz pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu, ir piemērojama arī gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar tiesas spriedumu pēc darba devēja iniciatīvas. Tāpat Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai darbiniekam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus, ja darba devējs ir nepamatoti atteicis izmaksāt darbiniekam kādu...

«Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā — Jelgava. «Rēzekne pie Rīgas» Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gada sākumā pilsētā dzīvoja 54 701 cilvēks. Līdzīgi kā gandrīz visās lielākajās pilsētās, tas palēnām, bet nemitīgi sarūk, un, ja šī tendence turpināsies, tad jau tuvākajos gados Jelgavu varētu apsteigt Jūrmala, kur vērojams konstants populācijas...

No 2024. gada 8. augusta lietotāju ērtībām pieejama vēl viena iespēja pieslēgties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) – ar elektroniskās autentifikācijas rīku “Smart-ID”, kas ir vienkāršs, drošs un ātrs veids, kā identificēt sevi tiešsaistē, reģistrēties e-pakalpojumu saņemšanai un parakstīt dokumentus. Ar “Smart-ID” EDS varēja pieslēgties arī iepriekš, taču līdz šim tas notika, izmantojot vienotās pieteikšanās moduli “Latvija.lv”. Tas varēja radīt grūtības pieslēgties sistēmai gadījumos, kad EDS centās vienlaicīgi pieslēgties īpaši liels lietotāju skaits. Taču turpmāk pieslēgšanās EDS, izmantojot “Smart-ID”, notiks nepastarpināti un to neietekmēs citu valsts informācijas sistēmu darbība un to iespējamās tehniskās problēmas. Pieslēgšanās EDS ar “Smart-ID” notiek tāpat kā, piemēram, pieslēdzoties savai internetbankai – EDS sākumlapā jāuzklikšķina uz ikonas “Smart-ID”, jāievada savs personas kods un pēc tam - PIN 1 kods, kas uzrādās jūsu viedtālrunī. Rēķinoties, ka cilvēku paradumi mēdz būt dažādi un ne visi izmanto “Smart-ID”, arī turpmāk varēs izmantot jau ierastos autentifikācijas līdzekļus, lai pieslēgtos...

Bažījoties par situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos, par reisu atcelšanu un vairāku reisu lidojumu maršrutu maiņu, izvairoties no Irānas un Irākas gaisa telpu šķērsošanas paziņojušas daudzas pasaules aviokompānijas. Arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu. Izraēlā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Ja gadījumā esat rezervējis avioreisa biļeti uz kādu no minētajām valstīm un ir atcelts lidojums, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iepazīties ar aviopasažieru tiesībām šajā gadījumā. Ar reisa atcelšanu saprot tāda lidojuma neveikšanu, kurš ir bijis iepriekš ieplānots un uz kuru ir rezervēta vieta. Reisa atcelšanas gadījumā, attiecīgajiem pasažieriem ir šādas tiesības: septiņu dienu laikā saņemt biļetes atlīdzinājumu (un attiecīgā gadījumā atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai mainīt maršrutu līdz to galamērķim. Ja pasažieris ir izvēlējies maršruta maiņu, aviokompānijai pasažierim bez maksas jānodrošina alternatīvs reiss galamērķa sasniegšanai pēc iespējas agrāk. Alternatīvā reisa gaidīšanas periodā (ja gaidīšanas periods...

Biedrībām un nodibinājumiem turpmāk obligāti būs jānorāda sava darbības joma, paredz izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājušās spēkā šāgada 1. jūlijā. Plānots, ka biedrības un nodibinājumi to varēs izdarīt, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, paredz izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Darbības joma, atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram, būs norādāma pārskata vadības ziņojumā. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma tiks papildināta ar biedrību un nodibinājumu darbības jomu uzskaitījumu, no kura organizācijas varēs izvēlēties sev atbilstošāko darbības jomu. Biedrību un nodibinājumu likuma pārejas noteikumu 11. un 14. punktā ir paredzēts, ka regulējums attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības...

«Ir jārada risinājumi, ko cilvēki var pieņemt, lai izkļūtu no ēnu ekonomikas. Tā ir arī atbilde, kāpēc nevaram vienā gadā pēkšņi samazināt ēnu ekonomiku. Varam, bet vienreiz! Tie, kas «nespēs», aizbrauks. Tas ir ļaunākais, kas var notikt cīņā ar ēnu ekonomiku. Tas ir jautājums: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija? Labāk ir mazliet un pamazām, bet ilgtspējīgi un jēgpilni,» intervijā saka Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos. Latvijā ēnu ekonomika 2023. gadā ir mazinājusies par 3,6 procentpunktiem un veido 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), laužot vairāku gadu negatīvo tendenci. Pētījuma «Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs» autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka kā vienu no izskaidrojumiem ēnu ekonomikas samazinājumam Latvijā min to, ka pašreiz ir iestājusies zināma «sajūtu līmeņa stabilitāte». Proti, uzņēmumi lielākoties ir pieskaņojušies esošajai situācijai, kā arī jauni satricinājumi klāt nav nākuši. Kā jūs skaidrojiet šo sarukumu? Profesora A. Saukas metode mēra...

Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm1. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē. 1 Trešo valstu pilsoņi, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Izmaiņas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku no viena līdz trīs gadiem fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti. Iepriekš spēkā esošais regulējums neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami plašas tiesības ierobežot...

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) reizi ceturksnī informē līdzekļu pārvaldītājus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdzekļu pārvaldītāji, izvērtējot, vai dalībnieks atrodas savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, ir sākuši konsultēt par piemērotāka plāna izvēli. Jau pirmajā mēnesī ir ievērojams pensiju 2. līmeņa dalībnieku aktivitātes pieaugums. 2024. gada jūlijā ieguldījuma plānu mainīja 24,6 tūkstoši pensiju 2. līmeņa dalībnieku, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji gada iepriekšējos mēnešos. Pirmajā pusgadā vidēji mēnesī plānu mainīja 11,8 tūkstoši dalībnieku. Iepriekš ieguldījumu plānu maiņa vairāk notika, mainot līdzekļu pārvaldītāju. No tiem, kuri izvēlējās citu plānu, mēnesī 29% mainīja ieguldījuma plānu tā paša līdzekļu pārvaldītāja ietvaros un 71% izvēlējās citu līdzekļu pārvaldītāju. Savukārt jūlijā 61% no dalībniekiem izvēlējās jaunu ieguldījumu plānu pie jau esošā līdzekļu pārvaldītāja un tikai 39% izvēlējās cita līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu. Lielākā daļa maiņu veikušo...

Pētījumu kompānijas Kantar veikto pētījumu rezultāti liecina, ka salīdzinoši visapmierinātākie ar savu darbu ir tieši tie darbinieki, kuriem ir iespējas strādāt hibrīddarba režīmā: 80% šādā režīmā strādājošo ir norādījuši, ka ir apmierināti ar darbu organizācijā, kurā strādā. Darbinieku pieredze, ko veido tādi psihoemocionālās labbūtības aspekti kā laba emocionālā pašsajūta darbā, sabalansēta darba slodze, elastīgs darba laiks, darba un privātās dzīves līdzsvars, ir viens no galvenajiem hibrīddarba virzītājspēkiem. Hibrīddarbs ir darba režīms, kas apvieno gan biroja, gan attālinātā darba elementus. Tas piedāvā darbiniekiem iespēju elastīgi sadalīt savu laiku, strādājot gan fiziskā birojā klātienē, gan mājās vai jebkurā citā vēlamā vietā. Kantar veiktais pētījums atklāj, ka pamatā darba specifikas vai citu apsvērumu dēļ, 68% darbinieku Latvijā pašlaik tomēr strādā savā darbavietā, kamēr 32% darbinieku ir iespēja strādāt arī attālināti, tostarp aptuveni 27% ir iespēja strādāt hibrīddarba režīmā, bet 5% strādājošo darba devēji nodrošina iespēju strādāt tikai no mājām (attālināti). Tikai darbavietā (klātienē) salīdzinoši...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vērsts uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vienkāršošanas pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas procesā, PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā MVU šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro. Lai iekšzemes PVN maksātāji varētu piemērot lielāku MVU atbrīvojuma slieksni nekā tas ir noteikts Direktīvā...

Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte. Kad ļauts apvienot spēkus? Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri nespēj iepirkumā piedalīties individuāli, varētu iesniegt piedāvājumus, apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku, kurš ir līdzīgā situācijā,” sacīja M. Buša. Tomēr svarīgi saprast, kas tieši ir atļauts, un kas – ne. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā – vai tirgus dalībnieks būtu spējīgs konkrētajā iepirkumā piedalīties arī individuāli, neapvienojoties ar citu? Ja...

Lai arī ir ierasts domāt, ka Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ir tā, kura pie sevis atvilina daudzus iedzīvotājus, atstājot reģionus tukšus, bet pati uzpūšas kā ūdensgalva, realitātē un skatoties statistikas datus — tā gluži nav. Diemžēl valstī iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kaut arī visas pilsētas ir spējušas piesaistīt jaunus iedzīvotājus uz iekšējās migrācijas rēķina, tajās vienlaikus iedzīvotāju nominālais skaits turpina samazināties, tā saasinot vairākas problēmas un neļaujot pilsētām attīstīties ar daudz lielāku jaudu. Stipras pilsētas ir būtiski attīstības centri jebkurā valstī, arī Latvijā. Diemžēl joprojām valstī par būtisku attīstības centru var uzskatīt tikai galvaspilsētu Rīgu. Taču arī te ir daudz nianšu. Rīga gluži vairs nav izteikti liela pilsēta ar savām robežām, uz kuru trauktos daudzi iedzīvotāji no reģioniem, bet gan drīzāk izplūdusi kā pankūku mīkla pa vairākiem apkārtējiem novadiem un tuvākajām pilsētām. Iedzīvotāji labāk izvēlas dzīvot blakus pilsētās un novados, bet darbavietu atrod Rīgā. To uzskatāmi arī parāda dati, kuros redzamas...

Ņemot vērā valsts teritorijā notikušo reģionāla mēroga dabas katastrofu un to rezultātā radītos postījumus, 6. augustā Ekonomikas ministrija (EM) pulcēja uz tikšanos pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, biedrības Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. no apdrošināšanas ņēmējiem saņemto informāciju par izmaksu atteikumiem. LAA informēja, ka par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 13 milj. eiro apmērā. LAA norādīja, ka atlīdzību pieteikumu skaits turpina augt, tādējādi šie vēl nav galīgie skaitļi. Vienlaikus LAA atzīmēja, ka tās rīcībā nav informācijas par atteikumu skaitu, kā arī uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un iespējami nāk pretim iedzīvotājiem. PTAC informēja, ka pašlaik ir saņēmis tikai vienu iesniegumu par apdrošināšanas kompensācijas atteikumu, vienlaikus uzsverot, ka saņem iedzīvotāju zvanus un jautājumus šajā jomā. ...

Tieši uzņēmēju ierosinājumi ir viens no iemesliem, kāpēc tika grozīts Imigrācijas likuma regulējums attiecībā uz viesstrādnieku piesaisti, uzskata Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) politiskais direktors. Darbaspēka trūkums, tā ierobežotā pieejamība, ja neskaita vēl citas krīzes, ko izjūt komersanti – Covid–19 pandēmijas sekas, Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu sadārdzinājumu, ir viena no galvenajām problēmām. Turklāt tā ir izjūtama visos tautsaimniecības sektoros. Uzņēmēju ierosinājumi uzlabot imigrācijas noteikumus lielā mērā saistās ar darbaroku trūkumu, kas Latvijā aizvien ir aktuāls. Nevar teikt, ka tā ir darba devēju liela vēlme – piesaistīt darba ņēmējus no trešajām valstīm, tā teikt, dodiet ārvalstniekiem priekšroku. Nereti viesstrādnieki darba devējam izmaksā finansiāli dārgāk, jo jāmaksā tāds atalgojums, kāds ir noteikts normatīvajā regulējumā, – līdz šī gada pirmajai pusei tā bija vidējā alga valstī. Ar Imigrācijas likuma grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz augusta beigām ir jāizstrādā noteikumi, nosakot jomas, kā arī prasības un kritēriji uzņēmumiem, kuri darbam Latvijā ir...

"Sociālajā platformā X ienācās loģisks jautājums - kādēļ izīrētājiem ar 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sistēmu komunālie maksājumi ir apliekami, ja tos īrnieks maksā izīrētājam, bet nav apliekami, ja īrnieks tos maksā pa taisno?", tā savā abonentiem pieejamajā bloga Tax Stories ierakstā vēsta Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris. Pirms citējam viņa pārdomas, ko ar advokāta atļauju te pārpublicējam, nedaudz par jautājumu. Kāda platformas X lietotāja uzdeva jautājumu: "Mulstu - kāpēc tad, ja īrnieks izīrētājam pārskaita naudu par komunālajiem maksājumiem (kurus izīrētājs attiecīgi samaksā), tie tiek uzskatīti par ienākumiem un par tiem jāmaksā nodoklis? Saprotu, ka pienākums ir likumā balstīts, bet vai loģisks un nodokļu principiem atbilstošs?". Viņas ierakstu komentēja vairāki platformas lietotāji, tostarp norādot, ka "Izīrētājam tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus parasti neapliek." Savukārt citos komentāros lasāms: "Vienkārši īres ieņēmumiem ir 2 opcijas: nereģistrēt saimniecisko darbību, bet maksāt fiksētu 10% par visiem ieņēmumiem (līdzīgi, kā kādreiz darbojās MUN) bez...