JAUNUMI

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pieteikšanās ir atvērta! Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Neizmantotā potenciāla pilsēta RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances...

Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! Tas nenozīmē, ka grāmatvedim ir bijis jāveic kāds varoņdarbs, pilnīgi pietiek, ja cilvēks ir labs grāmatvedis, kārtīgi un apzinīgi pilda savu darbu — tas ir jau labs pamats pieteikumam. Protams, ļoti svarīgs ir uzrakstītais pieteikums — nekautrējieties, paslavējiet savu grāmatvedi! Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas grāmatvežu ir šīs balvas cienīgi, tikai pieteikums paliek neuzrakstīts. Anketu atradīsiet šeit. Šogad konferencē esam paredzējuši runāt ne tikai par grāmatveža ikdienu: uzskaite, procedūras, pārskati, ziņojumi, nodokļi…, bet arī par lietām, kas arvien straujāk ienāk katra grāmatveža ikdienā, par tām prasībām un noteikumiem, kurus mums izvirza tehnoloģijas un it īpaši datu drošība un kiberdrošība. Ko darīt, lai...

Ministru kabinets (MK) 2024. gada 9. jūlijā grozīja MK 2023. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi", kas nosaka programmas “Atbalsts procesu digitalizācijā” īstenošanas nosacījumus. Grozījumi ir spēkā no 11. jūlija. Pieņemtie grozījumi palielina komersantu loku, kas var pieteikt projektus, tie varēs būt lielāki un tos varēs īstenot paralēli, turklāt samazināts administratīvais slogs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šīs programmas īstenošanas ietvaros sadarbojas ar EDIC (Eiropas Digitālās inovācijas centru), kuru attīsta Latvijas IT klasteris, un Latvijas Digitālo akseleratoru (prototipēšanas gadījumā). Nozīmīgākie grozījumi Līdz 9 999 EUR palielināts Mazā granta lielums (iepriekš 5000 EUR); uz Mazo grantu (tagad 9 999 EUR) var pretendēt komersanti (MKV un lielie uzņēmēji), t.sk. ārvalstu filiāles, kooperatīvās sabiedrības,...

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonas privātās intereses var ietekmēt tās profesionālo lēmumu pieņemšanu, vienlaikus mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai, konkrētai institūcijai un publiskajai pārvaldei kopumā. Šajā rakstā apskatīti divi ierobežojumi, kas jāievēro valsts amatpersonai: aizliegumu veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā un amata savienošanas ierobežojumus. Interešu konflikts var izpausties dažādos veidos, piemēram, valsts amatpersona pieņem lēmumu par sava radinieka (laulātā vai bērna) pieņemšanu darbā, pamatojoties uz konkursa komisijas lēmumu, vai valsts amatpersona vizē vai saskaņo dokumentu, kura saturs attiecas uz tās radinieku. Uz jautājumu, kas amatpersonai jādara, lai nenonāktu interešu konfliktā, īsā atbilde ir vienkārša: tai jāievēro likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Turklāt tiesību normas skaidri nosaka rīcību, kas amatpersonai ir jāievēro, lai nenonāktu interešu konfliktā. Pie tam valsts amatpersonai ir jāraugās, lai tā ne tikai, veicot amata pienākumus, nenonāktu interešu konfliktā, bet arī netiktu apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Aizliegums...

1. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 jeb Mākslīgā intelekta akts. Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts ir pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. MI aktu Eiropas Parlaments pieņēma šī gada 13. augustā un Eiropas Padomē to apstiprināja 2024. gada 21. maijā, savukārt piemēros - 2026. gada 2. augustā ar definētiem izņēmumiem. MI akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu MI risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas. MI akts definē risku pārvaldības nosacījumus. MI akta ietvaros tiek noteiktas...

Darbību ir uzsākusi sociālās uzņēmējdarbības grantu programma, un ir iespējams pieteikties grantu atbalstam. Programmu īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Granti paredzēti sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa projektu īstenošanai, darbības sākšanai vai paplašināšanai. Uzņēmumam, lai pretendentu uz atbalstu granta veidā, jābūt reģistrētam sociālo uzņēmumu reģistrā. Uzzināt, kā var pieteikties sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, kā arī, kādi dokumenti iesniedzami, var šeit. Fiziska persona var pretendēt uz grantu, ja ir uzvarējusi Labklājības ministrijas rīkotā uzsācēju Biznesa ideju konkursā. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa jaunais ideju konkurss notiks 2024. gada 2. pusgadā. Sīkāka informācija tiks publicēta pirms konkursa. Granti no 10 000 līdz 200 000 EUR investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. darba atlīdzības izmaksām) būs pieejami atbilstoši biznesa plānam un granta nosacījumiem. Projekta īstenošanas laiks ir līdz diviem gadiem. Grantu var saņemt vairāk nekā vienu reizi, ja: atbalstītais projekts ir sekmīgi realizēts, ir izpildīti visi iepriekšējā granta līguma nosacījumi un ir...

Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums 2022. gada sākumā, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs – Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Par dažādiem pārkāpumiem 2023. gadā iedzīvotāji iesnieguši 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem. Tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi. 2023. gadā būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi (2022. gadā – viens), par būvniecību pērn bijuši 8 ziņojumi (2022. gadā – 2), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim 3 ziņojumiem gadu iepriekš. Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar šādus darba vides jautājumus – aplokšņu algas,...

Saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā Latvijā reģistrēto vētru un augstā nokrišņu līmeņa izraisītajiem nekustamā īpašuma un tiem piegulošo teritoriju bojājumiem, tai skaitā applūdušajām teritorijām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) jautājumu un neskaidrību gadījumā ir gatavs sniegt informāciju un atbalstu. PTAC ir informējis arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, norādot, ka nav pieļaujams, ka tiek atteikta atlīdzības izmaksa gadījumos, kad noteikti riski un to interpretācija ir nepietiekami izskaidroti. Ja ir applūdusi patērētāja īpašumā esošā teritorija, kuras apdrošināšanas līgumā ir ietverts plūdu vai nokrišņu izraisītas applūšanas risks, patērētājus aicina rīkoties, sekojot šādiem norādījumiem: pārliecināties, vai apdrošināšanas līgums ietver plūdu, applūšanas risku segumu; vērsties pie apdrošinātāja rakstveidā, iesniedzot visus prasītos pierādījumus; atteikuma gadījumā, nepiekrītot apdrošinātāja viedoklim, vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, kas ir patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājs apdrošināšanas jomā; ja patērētājam rodas aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem vai to piemērošanu vērsties ar iesniegumu PTAC. Neskaidrību un jautājumu gadījumā zvanīt uz PTAC konsultāciju tālruni 65452554...

Bezskaidras naudas norēķini ir mūsdienu finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstības rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar maksājumu kartēm – tas ir populārākais bezskaidrās naudas maksāšanas veids. Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu. Tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ Finanšu ministrijā pievēršam īpašu uzmanību tam, cik pieejami, ērti, ātri un droši ir bezskaidras naudas norēķini Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Notiek pakāpeniska paradumu maiņa Neskatoties uz to, ka zināma iedzīvotāju daļa ikdienas maksājumos joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, absolūti lielākā daļa jeb 77% darījumu Latvijā notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt redzam, ka šis procents katru gadu aug. Bezskaidras naudas norēķini palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko aktivitāti, pateicoties to ērtumam, drošumam un ātrumam....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Sabiedriskā labuma organizāciju gada pārskatos biežāk pieļautās kļūdas". 1. Sabiedriskā labuma organizācija (turpmāk – SLO) iesniegusi gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties neatbilstošu grāmatvedības reģistru kārtošanas sistēmu. Ja SLO grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata (turpmāk – IIP), ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.1 Ja SLO grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no IIP, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma.2 2. Ieņēmumu un izdevuma pārskatā izdevumi sabiedriskā labuma darbībai un izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai nav norādīti atsevišķi tiem noteiktos posteņos. SLO, kas veic saimniecisko darbību, nodrošina atsevišķu saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar šiem ieņēmumiem saistīto saimniecisko darbību izdevumu uzskaiti.3 IIP postenī “Izdevumi, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai” norāda izdevumus, kas saistīti ar pārskata gadā statūtos noteikto mērķu īstenošanu, kā arī vadīšanas, organizācijas īpašumu uzturēšanas un citus ar pašu...

AKTUĀLS TEMATS Lielāka atbildība, piesaistot ārvalstu darbaspēku. Inese Helmane par grozījumiem Imigrācijas likumā Zaļais koridors viesstrādnieku piesaistei. Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politiskais direktors JURISTA PADOMS Kā valsts amatpersonai nenonākt interešu konfliktā. Inta Nolle, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Pirmās pārvaldes Otrās nodaļas galvenā inspektore KONKURENCE Kā iesniegt kopīgu piedāvājumu iepirkumā, nepārkāpjot Konkurences likumu. Informē Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE EST atziņas par norīkošanu darbam citā dalībvalstī, ja uzturēšanās ilgums pārsniedz 90 dienas 180 dienu posmā. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Darba devēja...

Kaut arī augusts vēl ir atvaļinājumu mēnesis, rūpes par gada otro pusi jau ir prātā. Drīz sāksies jaunais mācību gads, no brīvdienām atgriezīsies Saeima un turpinās darbu pie likumprojektu izskatīšanas, tostarp pie nākamā gada budžeta un iespējamām nodokļu izmaiņām. Tepat kaimiņos – Igaunijā – jaunā valdības koalīcija jau ir paziņojusi par nodokļu celšanu no nākamā gada vidus, izdevumu samazināšanu ministrijās un valsts uzņēmumos. Vai arī Latvijā sekosim šim piemēram? Finanšu ministrija ir norādījusi, ka valsts budžeta veidošanas procesā 2025. gadam galvenā prioritāte būs valsts drošība. Vienlaikus ministrijām paredzēts strādāt pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar valsts drošību, nodrošinātu esošās bāzes ietvaros – pārskatot pašreiz īstenotās programmas un ieņēmumus. Savukārt nodokļu maksātāji tiek aicināti līdzdarboties nozares politiku veidošanā, „lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. (..) Ja par kādu no ministrijas darba jomām jums ir pieejama papildu...

Līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”. EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā. Ja ir jautājumi, informāciju var noskaidrot, zvanot LAD klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00). Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.)...

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi Finanšu ministrijai informāciju par tieslietu sektora prioritārajiem pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem 2025.-2027. gadam. TM prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz valsts iekšējās drošības un tiesu varas stiprināšanu, kā arī bērnu tiesību jautājumu risināšanu, 2025. gadā lūdz novirzīt aptuveni 3,19 milj. eiro un aptuveni 2,14 milj. eiro tiesu prioritārajiem pasākumiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro, ka nākamā gada budžetā pieprasīti papildu 2,14 milj. eiro, lai stiprinātu apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kapacitāti un nodrošinātu tiesu darba nepārtrauktību un pieejamību sabiedrībai, palielinot tiesu darbinieku atalgojumu 6% apmērā. Tiks arī palielināts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiem bērniem, kuru vecāki izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas un valsts to dara viņu vietā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) starpniecību, gan izveidots pagaidu pakalpojums augsta riska pusaudžiem, lai samazinātu draudus bērnu un jauniešu dzīvībām. No nākamā gada plānots palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērnam līdz 7 gadu vecumam - 115 eiro mēnesī (patlaban - 107,50 eiro), bet...

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" nosaka pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma – Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (turpmāk – PVN 7 pārskats), veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām: "I. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" (turpmāk – PVN 7 pārskata I daļa);reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar 5 (pilnu mēnešu skaits, kas atlicis no mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu apstiprinošo dokumentu noformēšanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām). Lasiet arī: PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos PVN rēķini no Polijas Kā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa?