VISI RAKSTI

Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad nodokļu maksātājs saņem naudu vai citas lietas. Virtuālās valūtas maiņas darījuma rezultātā, ja viena virtuālā valūta tiek samainīta pret otru, kad abām ir pieaugusi vērtība no pirmās virtuālās valūtas pirkšanas brīža, nodokļa maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks pārvērsta eiro vai citā valūtā. Tātad par virtuālās valūtas pārdošanas/iegādes cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Kapitāla pieaugums Ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, ja fiziska persona nav šīs valūtas ģenerētāja. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no tās atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0. Virtuālajai valūtai kā kapitāla aktīvam tās iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar...

Lai lemtu par kādas personas vainu noziegumā vai atrisinātu strīdus, personas datu apstrāde tiesās ir neatņemama sastāvdaļa. Lai tiesa varētu objektīvi izskatīt un izspriest lietu, tās rīcībā jābūt ievērojamam informācijas daudzumam, ietverot, protams, arī dažādu kategoriju personas datus. Tie ir nepieciešami, lai tiesa varētu pildīt savas pamatfunkcijas, piemēram, sazināties ar lietas dalībniekiem, organizēt sēdes, izvērtēt materiālus, nodot spriedumu izpildīt citām institūcijām u.c. Lai gan, strādājot pie lietu izskatīšanas, tiesām ir jāievēro Datu regulas prasības, Datu valsts inspekcijas (turpmāk- Inspekcija) kompetencē nav uzraudzīt darbības, ko tiesas veic, pildot savus uzdevumus. Tādējādi cilvēki nevar vērsties Inspekcijā ar sūdzībām par iespējamiem personas datu apstrādes pārkāpumiem, kas pieļauti tiesvedības procesā. Šāds noteikums pastāv, ņemot vērā, ka jebkuriem citiem subjektiem, tostarp, valsts iestādēm, ir jārespektē tiesu neatkarība un jāatturas no iejaukšanās tiesu pamatfunkciju izpildē. Lai tiesa varētu efektīvi izspriest lietu, ir svarīgi, lai tiesas rīcībā būtu visa šā mērķa sasniegšanai nepieciešamā informācija. Tiesa kā pārzinis katrā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi veikti, lai noteiktu regulējumu Latvijas tirgū ienākušajiem tabakas aizstājējproduktiem. Tādējādi, likuma nosaukums papildināts ar vārdiem “tabakas aizstājējproduktu” un likums papildināts ar jaunu terminu — tabakas aizstājējprodukts — produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida. Noteikti tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu smēķēšanas, tabakas aizstājējproduktu un bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanas, kā arī minēto produktu glabāšanas un nodošanas...

Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs (VVC) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). VVC paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu...

Vienradzis esot blāvs Piena Ceļā meklējams zvaigznājs, kurā neesot nevienas spožas zvaigznes un kuru ir grūti atrast pie debesīm. Savulaik to uzskatīja pat par Zemei tuvāko melno caurumu. Taču par vienradzi tiek dēvēta arī kāda mītiska radība – zirgam līdzīga, bet ar vienu ragu pierē. Kāpēc mūsdienās par vienradžiem dēvē jaunuzņēmumus, kas spējuši ieviest un attīstīt dažādus inovatīvus produktus un pakalpojumus un iegūt atpazīstamību ārpus valsts robežām? Iespējams, tam kāds sakars ar nostāstu, ka mītiskā vienradža rags esot bijis zelta vērtībā, kas turklāt daudzkārt pārsniedzis paša raga svaru. Arī jaunuzņēmumi spēj ātrā tempā radīt pievienoto vērtību, kas tik būtiska valsts ekonomikas uzplaukumam. Tieši tāpēc Latvijā ir pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, izveidotas vairākas valsts atbalsta programmas, lai veicinātu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmētu to pētniecības darbību, kā arī palīdzētu inovatīvu ideju, produktu vai procesu ieviešanu. Atbalsta programmas paredzētas augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei (programma gan noslēgusies 2023. gadā), fiksētā maksājuma veikšanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums un atstāts spēkā Limbažu novada pašvaldības lēmums par noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Izskatāmajā lietā pieteicējam piederošai dārza mājai ar kopējo platību virs 40 m2, kurā dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Apgabaltiesa atzina, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. un 3.1. pants pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību, un konkrētajā gadījumā pašvaldības mērķis ir motivēt iedzīvotājus deklarēt savu dzīvesvietu Limbažu novadā. Pieteicēja ieskatā, pašvaldība, piemērojot samazināto likmi dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem visos gadījumos, bet dārza mājām ar kopēju platību virs 40 kvadrātmetriem tikai gadījumos, kad šajā īpašumā kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta, nav ievērojusi tiesiskās vienlīdzības principu. Pieteicējs uzskata, ka pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas nodokļu maksātāji, kuru īpašumā ir dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem, un nodokļu...

Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, finanšu instruments ir definēts kā vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, noteikts, ka finanšu aktīvi ir: • nauda; • citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs; • līgumā noteiktās tiesības no citas personas saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi; • finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatsavināts, un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru, vai, ja tas ir atsavināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot...

Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 26. janvārī parakstījuši trīspusēju dokumentu, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada 18. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri apstiprināja deklarāciju par vienotu reģionālu pieeju sankciju ieviešanā. Šomēnes Baltijas valstu muitas dienestu eksperti intensīvi sadarbojās, izstrādājot trīspusējo dokumentu, un 26.janvārī, Starptautiskajā muitas dienā, Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji vienojās par papildu pasākumiem sankciju apiešanas risku mazināšanai. Pamatojoties uz risku analīzi, muitas iestādes turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kravām gadījumos, ja to pārvietošanai izvēlēts neloģisks maršruts, un pieprasīs eksportētājam sniegt papildu informāciju. Pamatojuma nesniegšanas gadījumā muitas iestādes liedz pārvietot preces uz galamērķi. Tāpat Baltijas valstu muitas iestādes pastiprinās kontroli tādām precēm, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, gadījumos, ja tās tiks eksportētas uz trešajām valstīm, pārvietojot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Ievērojot risku analīzē balstītu pieeju, muitas amatpersonas pieprasīs papildu dokumentus par...

Sabiedrībā ir sastopami dažādi mīti un aizspriedumi par datu aizsardzību, kas visbiežāk nav patiesi. Šādi mīti, klīstot no “mutes mutē”, veicina ne tikai nepatiesas informācijas izplatīšanos, bet arī rada nepareizu izpratni par to, kā dati tiek apstrādāti un aizsargāti. Datu Valsts inspekcija atspēko desmit populārākos mītus, kuri bieži dzirdēti sabiedrībā. Videonovērošana, kas veikta ar novērošanas kameru vai videoreģistratoru, jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Nē, nekāda veida datu apstrādes nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai jāsaskaņo ar to. Bet jebkurā gadījumā pārziņiem (personām, organizācijām, kas veic datu apstrādi) datu apstrāde jāveic atbilstoši Datu regulas un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Potenciālais darba devējs var zvanīt bijušajam darba devējam, lai iegūtu atsauksmi par darbinieku. Lai arī visbiežāk tieši darba devēju vidū šāda prakse joprojām tiek īstenota, tomēr pirms bijušo darba devēju aptaujāšanas ir jāiegūst darbinieka piekrišana šādai datu apstrādei. Informācijas iegūšana oficiālā veidā (pamatoti rakstot bijušajam uzņēmumam, ne zvanot un apvaicājoties) par...

Ar mērķi mazināt darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī, lai atvieglotu prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem tiesības uz nodarbinātību, Ministru kabinets š.g. 30. janvāra sēdē apstiprināja izmaiņas regulējumā par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu. Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā (piemēram, viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.). Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem. Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs. Attiecīgi, ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša...

NUMURA INTERVIJA Birokrātijai jācenšas nebremzēt jaunuzņēmumu izaugsmi. Saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, zvērinātu advokātu JURISTA PADOMS Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības jautājumu TOP 2023 Latvijas biznesā. Violeta Zeppa-Priedīte, Dr., zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja Korporatīvo noziegumu prakses vadītāja Komunikācijas, kas atrodas mājas pārvaldnieka atbildības zonā. Jānis Zeltiņš, Mg. iur., SIA JZ Consulting jurists KOMERCTIESĪBAS Kā veicināt godprātīgu tirdzniecības praksi. Skaidro Sintija Nagle, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte, un Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja NODOKĻI Aktualitātes ES nodokļu tiesībās: valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietas. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja MAKSĀTNESPĒJA Kā sagatavottiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu? Ieskats Tieslietu ministrijas sagatavotajās TAP pasākumu plāna sagatavošanas vadlīnijās TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Jauna darba līguma noslēgšana nav tas pats, kas...

Uzņēmēju, kuriem ir nepieciešams iznīcināt preci, piemērojot muitas procedūru – ievešana pārstrādei (ar papildprocedūras kodu “10N” (Preču iznīcināšana)), ērtībai ir izstrādāta jauna Automatizētās importa sistēmas (AIS) funkcionalitāte, kas nodrošina informācijas par preču iznīcināšanu attēlošanu, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Turpinot attīstīt 2023. gada jūnijā ieviesto AIS, no 2024. gada 30. janvāra ir nodrošināta iespēja lietotājam redzēt sistēmā muitas amatpersonas norādīto informāciju par to, kādā kārtībā notiks preču iznīcināšana. Atverot importa deklarāciju, kuras statuss ir “Preces izlaistas”, AIS lietotājs varēs iepazīties gan ar informāciju par preču iznīcināšanu, gan arī par kārtību, kādā šis process notiks – muitas amatpersonas uzraudzībā vai veicot atbilstošu saskaņojumu Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Lasiet arī: Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā

2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva). Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja...

Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” paredz izmaiņas biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūrā, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtībā, kas jāievēro, sākot ar 2023. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz sekojošām prasībām, kas jāievēro, iesniedzot nevalstisko organizāciju gada pārskatus: Gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata atvasinājums jāiesniedz elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pārskatam jāpievieno organizācijas finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojuma atvasinājums vai zvērināta revidenta ziņojums sabiedriskā labuma organizācijām, ja apgrozījums no saimnieciskiem darījumiem pārsniedz 800 000 eiro. Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības prasības, gada pārskata atvasinājumam EDS sadaļā “Citi dokumenti” nevajadzētu pievienot nestrukturētus pielikumus, piemēram, ziedotāju un dāvinātāju sarakstu, paskaidrojumu u. c. dokumentus, kas satur fizisko personu (ziedotāju) datus (vārdus, uzvārdus un personas kodus), bet norādīt šo informāciju tikai strukturētajā pielikumā “Ziedojumu un dāvinājumu...

Valdība 30. janvārī apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā Baibu Šmiti-Roķi, kura no 2023. gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Viņa izvēlēta Valsts kancelejas komisijas veiktā atlasē, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Baibai Šmitei-Roķei ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā. Kopš 2020. gada viņa strādāja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā. Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Savulaik pretendente bijusi VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja, kā arī aizvien ir VID Akcīzes konsultatīvās padomes vadītāja. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību, norāda Finanšu ministrija. “Man ir gods un atbildība uzņemties VID ģenerāldirektores pienākumus, un es apsolu tos pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēki Latvijā vēlas VID, kas ir godīgs, loģisks un atvērts...