JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Par sankciju ievērošanu atbild ne tikai uzņēmuma valde. Ar Jāni Ciguzi, BDO Law AML un sankciju prakses grupas vadītāju, sarunājas Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Likumisko procentu piedziņas iespēja nepamatota apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma gadījumā. Inita Apšeniece, Zvērinātu advokātu birojs “CersJurkāns” SIA, zvērināta advokāte KONKURENCE Kā izpaužas dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana? Ievas Dāboliņas, Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktores vietnieces, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un ES nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša. Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE EST atziņas, ja par grūtniecību uzzināts pēc atlaišanas no darba. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Vai nelaimes gadījums noticis darbā, ja nav bijis rakstiska darba līguma? Prasības celšanas termiņš, ja...

Vasaras mēneši paskrējuši, laiks domāt par ražas novākšanu! Tas, tiešā nozīmē, attiecas uz lauksaimniekiem, taču arī valsts pārvaldei jādomā, kā piepildīt nodokļu apcirkņus. Augusta nogalē izskanēja publiski paziņojumi par to, ka nākamā gada valsts budžetā var parādīties iztrūkums un ka par jaunām iniciatīvām pagaidām domāt pāragri. Iespējams, būs atkal jāsavelk josta, jo tā dēvētā fiskālā telpa rādās ar mīnusa zīmi. Tomēr daudzi uzņēmēji ar neskaidrajām vēstīm par iespējamo nodokļu likmju pārskatīšanu nebija mierā, tika draudēts pat pārcelt uzņēmējdarbību uz kaimiņvalstīm, kur nodokļu likmes ir komercdarbības attīstībai draudzīgākas. Tiesa, sociālajos tīklos bija lasāms arī jurista brīdinājums, ka, ja formāli reģistrē uzņēmumu citā valstī, bet reāli uzņēmums atrodas Latvijā, no pašmāju nodokļiem izvairīties nevarēs. Kā valdībai un Saeimai veiksies ar kompromisa atrašanu, vai vairākkārt izstrādātie un pēc tam mainītie priekšlikumi nebūs „izlējuši no vanniņas bērnu”, varēsim spriest, iespējams, jau šomēnes, jo oktobrī sāksies ar valsts budžeta piepildīšanu saistīto likumprojektu izskatīšana. Tikmēr veram vaļā žurnālu...

Lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu valsts atbalstu mainīgajos tirgus apstākļos, kad uzņēmējiem nepieciešams pārorientēt tirgu un sekmēt eksportu, meklējot jaunus piegādes un noieta tirgus, valdība 27. augustā lēma par vairāk nekā 11 miljoniem eiro palielināt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) eksporta veicināšanai un piešķirt papildu divus miljonus eiro divējāda pielietojuma produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šādu atbalstu paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt: grantu dalībai starptautiskos pasākumos, platformās; publicitātes, reklāmas mārketinga materiālu izstrādei; tirgus pētījumu mērķa tirgos izstrādei un iegādei; ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai; dalībai starptautisko nozaru asociācijās; ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaistei eksporta tirgos; preču zīmes un dizainparauga izstrādei un reģistrēšanai; dalībai finansējuma saņēmēja organizētajās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem jautājumiem par strukturētajiem e-rēķiniem. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) citam uzņēmumam, budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzētais e-rēķinu lietošanas obligātums nodokļu maksātāju B2G (Business to Government) segmentā strukturētā elektroniskā formā ir attiecināms arī uz G2B (Government to Business) un G2G (Government to Government) segmentu. Minētais attiecas ne tikai uz dalību publiskajos iepirkumos, bet arī uz citiem darījumiem. E-rēķinam jābūt XML formātā. E-rēķinu datu nodošana VID būs obligāta, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Vai no 2026. gada apsaimniekotājam, kurš izsūtīs rēķinus dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) par komunālajiem pakalpojumiem, tie jāveido kā strukturēti e-rēķini XML formātā? Atbilde: obligāta e-rēķinu aprite ir paredzēta tikai starp B2G un B2B segmentiem, neietverot fiziskās personas, tādēļ rēķinus privātpersonām varēs turpināt izrakstīt ierastajos formātos. Vienlaikus noteiktās prasības neaizliegs sagatavot e-rēķinu strukturētā formātā arī fiziskajām personām,...

Šī gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%. Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa – par 7,2%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1...

Ar diskusiju par Latvijas finanšu sistēmu, kreditēšanas grūtībām un to ietekmi uz ekonomiku, trešdien, 28. augustā, tika atklāta INDEXO bankas ienākšana Latvijas tirgū. Jaunā banka sola klientiem vairākus inovatīvus finanšu risinājumus, kā arī pakalpojumu izmaksu samazināšanu. Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, diskusijas ievadā norādīja, ka, kamēr hipotekāro kredītu jomā konkurence jau sāk mosties, uzņēmumu kreditēšanā tā aizvien stagnē. "Latvijas banku sektorā šobrīd darbojas 14 bankas, kas nodrošina plašu finanšu pakalpojumu klāstu. No tām četras ir lielas bankas, kas dominē tirgū, viena ir mazāka, bet pārējās krietni mazākas. Tomēr tieši mazākās bankas pēdējos gados ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi. Šo banku kredītportfeļi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar tikai 3% pieaugumu lielajās bankās. Šis pieaugums atspoguļo mazo banku spēju pielāgoties tirgus vajadzībām un piedāvāt konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus. Lai gan pagājušā gada beigās kreditēšanas izaugsmes temps bija gandrīz nulle, šāgada vidū tas jau ir pieaudzis līdz 3,6%. Šie skaitļi...

Ir plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām", kas otrdien, 27. augustā, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā. "Mēs turpinām pilnveidot pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspēju un stabilitāti. Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu periodu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopš 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās...

Ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi un 20. augustā nodevusi publiskai apspriedei likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, rezultātā fokusējot uzmanību uz regulāru liela apjoma skaidras naudas izmantošanu, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus. Vienlaikus jānorāda, ka uzņēmējiem un fiziskām personām to ikdienas aktivitātēs paredzētā prasība neradīs papildu slogu. FM vieš skaidrību par sagatavoto likumprojektu, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro vienā darījuma reizē, ar to saprotot banku klientu veiktās iemaksas vai izmaksas no bankomātiem, kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai krājaizdevumu sabiedrībām, ja iemaksas vērtība pārsniedz 750 eiro. Šī prasība nav attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nav šādas izpētes intereses fokusā. Jāatzīmē, neskatoties...

2024.gada 13. augustā izdoti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, kuri stājas spēkā 2024. gada 22. augustā. Noteikumos gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, informē Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībāattaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai Izglītības izdevumi neietver izdevumus par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības,...

Tieslietu ministrija (TM) 2024. gada 6. augustā izsludināja grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” (Grozījumi). TM piedāvā noteikt, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 115 euro un septiņu gadu vecumu sasniegušajiem bērniem – 140 euro mēnesī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pilnībā piekrīt, ka ir jāpaaugstina uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvātais pieaugums ir ārkārtīgi niecīgs un nepietiekams, lai nodrošinātu bērniem primārās vajadzības, nerunājot nemaz par bērnu dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka mājsaimniecībās lielākā daļa izdevumu ir pārtikai un mājoklim, uzturlīdzekļu pieaugumam ir jābūt atbilstošam šo patēriņa grupu inflācijai, bet jebkurā gadījumā ne mazākam kā vispārējam cenu pieaugumam. Kā liecina Centrālā statistikas biroja dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gada jūlijā salīdzinot ar 2020. gada janvāri ir 33.8%, patēriņa grupai...

Lai gan Darba likums nosaka skaidras normas attiecībā uz atvaļinājumu piešķiršanu un izmantošanu, realitātē pastāv vairāki būtiski praktiski aspekti, kas bieži vien tiek atstāti novārtā. Šie aspekti var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību un darbinieku tiesības, ja tie netiek laikus ņemti vērā. Plānojot atvaļinājumus, ir jāpievērš uzmanība gan juridiskajiem, gan praktiskajiem nosacījumiem, piemēram, kalendāra brīvdienām, svētku dienām un citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt uzņēmuma darbību un darbinieku intereses, norāda Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā, metodiskā materiāla “Darba koplīguma loma darba tiesiskajās attiecībās” autore. Vispirms ir jāsāk ar pašiem pamatiem – atvaļinājuma plānošanu. Tas nav tikai formāls pienākums, ko uzliek likums; tas ir būtisks organizatorisks process, kas ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku. Ja darba devējs laicīgi nesastāda atvaļinājumu grafiku un neplāno darbinieku atvaļinājumus, tas var novest pie situācijām, kuras likumā paredzētā kārtība skaidri nenosaka. Rezultātā jebkuri strīdi vai neskaidrības tiek risinātas par labu darbiniekam, kas var radīt būtiskas neērtības uzņēmumam....

Nereti sociālajos tīklos sastopamies ar publikācijām, kuru autori, vēloties risināt strīdus, kas radušies ar citiem cilvēkiem vai vēloties brīdināt pārējo sabiedrību par gūto negatīvo pieredzi attiecībās ar kādu personu, publicē šo personu identificējošu informāciju, kā arī apraksta radušos situāciju šai personai neglaimojošā veidā. Pat, ja emociju uzplūdā personas aprakstīšana un nokaunināšana internetā šķiet piemērots risinājums, lai panāktu, ka šī persona izpilda kādas saistības, pārtrauc kādas nevēlamas darbības, vai lai brīdinātu par šo personu citus sabiedrības locekļus, jāatceras, ka arī šādu darbību ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde. Līdz ar to arī jāievēro normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas vērsti uz personu privātuma aizsardzību, uzņemoties atbildību par veiktajām darbībām. Datu Valsts inspekcija, vēršot uzmanību uz datu apstrādes principiem šādu publikāciju sakarā, kā arī šādu publikāciju ietekmi, aicina šādos gadījumos rūpīgi izsvērt apstrādes nepieciešamību un tās saturu. Piemērs Kāds brīvā laika taku skrējējs nolēmis atriebties kādam Jānim, kurš izmetis atkritumus mežā un...

Esmu jau stāstījusi par savu apzinātības ceļa sākumu. Uz to mani — diemžēl un par laimi — pamudināja pašas pārstrādāšanās līdz izdegšanai. Lai arī izmaiņas dzīvē nāca caur grūtībām, tās mani aizvedušas uz kvalitatīvi labāku pašsajūtu un spēju darboties gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Apzinātības prakse man ļāvusi niansētāk izprast, cik liela loma uzņēmumā ir grāmatvedim un cik spēcīgi uzņēmumu var balstīt tieši apzināts, mierīgs un harmonisks profesionālis. Par to vari lasīt otrajā sērijas rakstā žurnāla jūlija numurā. Šoreiz gribu parunāt par to, kāpēc komandā tik svarīgi izaugsmes ceļu uzsākt kopā vismaz galvenajiem atslēgas cilvēkiem — grāmatvedim un vadītājam. Kāpēc izaugsmes ceļā svarīgi iet kopā Komandas darbs uzņēmumā lielā mērā ir ne tikai par katra darbinieka profesionālajām prasmēm, bet arī par spēju sadarboties, komunicēt un saprast kolēģus, sadarbības partnerus un sevi. Laika gaitā darbinieku attiecības un ieņemtās lomas (par tām vēl parunāsim vēlāk) nostiprinās. Tāpēc katrs, kurš šādā labi ieeļļotā mehānismā pēkšņi...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus, sazinājās ar padomi un noskaidroja, ka garāka atvaļinājuma izmantošanas gadījumā viņa būs spiesta atteikties no projekta izstrādes, jo projekta izstrādes termiņus nav iespējams pagarināt. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza atzīt par prettiesisku Latvijas Zinātnes padomes faktisko rīcību, diskriminējot pieteicēju dzimuma dēļ, un atlīdzināt tās rezultātā nodarītos...

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai...