JAUNUMI

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 17.decembrī, vērtēs Rīgas brīvostas progresu Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanā. Šī gada 13.martā Publisko izdevumu komisija, iepazīstoties ar Valsts kontroles veiktās likumības revīzijas „Rīgas brīvostas pārvaldes darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām” rezultātiem, nolēma, ka Rīgas brīvostai un Valsts kontrolei ir jāinformē komisija par revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu. Kopumā revīzijās Rīgas brīvostas pārvaldei tika sniegti 23 ieteikumi ostas pārvaldīšanai, finanšu vadībai un grāmatvedības uzskaitei. Pārvalde apņēmās sniegtos ieteikumus ieviest līdz 2013.gada 1.oktobrim. Rītdienas komisijas sēdē aicināti piedalīties Valsts kontroles, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes un Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks otrdien, 17.decembrī, plkst.12.00 Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11. Šogad pavasarī Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu par Rīgas brīvostas pārvaldē veikto revīziju, kurā tika konstatēts, ka pārvaldes darbība nav bijusi atbilstoša labas pārvaldības principiem un tiesību aktu...

Swedbank dati rāda, ka, tuvojoties pārejai uz eiro, iedzīvotāji skaidras naudas iemaksai kontā biežāk izvēlas naudas iemaksas bankomātus, tā vietā lai dotos uz filiālēm. Šī gada oktobrī tikai 1 no 10 skaidras naudas iemaksām tika veikta filiālē, pārējās - naudas iemaksas bankomātos. Tajos veikto iemaksu īpatsvara pieaugums vērojams no jūlija, kad Latvijas saņēma oficiālu uzaicinājumu pievienoties eirozonai. Tas apliecina, ka iedzīvotāji izvēlas ērtāko un izdevīgāko risinājumu pārejai uz eiro. Šī gada 3.ceturksnī no visām skaidras naudas iemaksām bankas kontā 93% darījumu tika veikti naudas iemaksas bankomātos. Kopumā gada laikā naudas iemaksas bankomātu izmantošana skaidras naudas iemaksām pieaugusi par 6 procentpunktiem. Tikmēr naudas iemaksu skaits filiālēs šī gada 3.ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sarucis par 41%. "Pozitīvi vērtējams, ka iedzīvotāji jau laikus domā par pāreju uz eiro, turklāt dara to visērtākajā veidā - ieskaitot naudu bankas kontā, izmantojot bankomātus. Bankas kontā lati Jaungada naktī automātiski un bez maksas konvertēsies eiro pēc valsts...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka 2014.gada 1.janvārī stāsies spēkā likums „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (pieņemts Saeimā 2013.gada 20.jūnijā), kas paredz alkohola mazumtirgotājiem ievērot virkni jaunu prasību attiecībā alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību. Vairumā gadījumu tie ir stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, kas būs jāievēro papildus Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmajā daļā jau šobrīd noteiktajām prasībām. Plašāk prasības, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī, ir aprakstītas un skaidrotas Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes sagatavotajā informatīvajā materiālā „Informatīvais materiāls par 2013.gada 20.jūnija grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Ceļu satiksmes drošības padome rosina veikt virkni pasākumu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un samazinātu bojā gājuši skaitu uz Latvijas autoceļiem. Lai to panāktu, padomes dalībnieki Satiksmes ministrijā (SM) notiekošajā ārkārtas sēdē vienojās veikt sekojošus pasākumus: veidot ceļu satiksmes drošības kampaņas par aktuālām satiksmes drošības tēmām ar mērķi samazināt bojā gājušo un ievainoto skaitu uz ceļiem, kā arī veicināt dialogu ar sabiedrību, veidojot lojālu sabiedrības attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošības pamatjautājumiem. Turpināt attīstīt un uzlabot transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, t.sk., ieviešot kompetences vērtēšanu vadīšanas eksāmenos un nosakot vadīšanas eksāmena ilgumu ceļu satiksmē līdz 40 minūtēm. Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai pilnveidotu vadīšanas tiesību atgūšanas kārtību vadītājiem, kuriem tiesības atņemtas par braukšanu reibumā, t.sk., paredzot regulāras narkologa un psihologa pārbaudes tiesību atņemšanas periodā. Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, paredzot teorētisko eksāmenu transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem atņemtas tiesības par ātruma pārsniegšanu. Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos,...

Pirmdien, 16.decembrī, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika oficiāli apstiprinātas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas trīs būtiskākās regulas - Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula. Līdz ar to ES KLP reforma ir pabeigta un dalībvalstis varēs sākt tās īstenošanu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. "Kopumā vērtējot, uzskatu, ka Kopējā lauksaimniecības politika pēc reformas ir kļuvusi mērķtiecīgāka, konkurētspējīgāka, elastīgāka, zaļāka un, kas man sevišķi svarīgi, vairāk uz lauksaimniecisko ražošanu vērsta," atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Tiešo maksājumu regulā ir sperts nozīmīgs solis, lemjot par godīgākiem tiešajiem maksājumiem, kas nozīmē, ka pakāpeniski nākamā perioda laikā, sākot ar 2019. gadu, četras valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija un Rumānija - sasniegs vienādu maksājuma par hektāru līmeni, kas atbildīs 75 procentiem no ES vidējā. Līdz ar to Latvija tiešajos maksājumos nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam saņems par 986 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 2007.-2013. gada periodu. Ir...

Konkurences padome informē, ka 16.decembrī ir iznācis tās ceturtais apkārtraksts „Konkurence tuvplānā”. Numura tēma: Iepirkumu pretendentu aizliegtas vienošanās – kādi pārkāpumi Latvijā ir konstatēti un ko darīt, lai tādus turpmāk nepieļautu Īsumā: Konkurences padome aicina savā komandā divus juristus Eiropas Komisija soda banku karteli Pieejamas Eiropas Konkurences tīkla rekomendācijas par konkurences iestāžu tiesībām Pieejami pārskati par karteļu regulējumu citās valstīs Tiesa lemj neapturēt AS "Latvijas Gaze" uzliktos tiesiskos pienākumus Jaunums – iespēja anonīmi ziņot par konkurences tiesību pārkāpumiem Apkārtraksts „Konkurence tuvplānā” (.pdf)

Racionāla laika, finanšu un cilvēkresursu plānošana ir viens no jautājumiem, kas darba devējus nodarbinājuši vienmēr. Lai vienlaikus spētu nodrošināt gan iespējami labāku darba rezultātu sasniegšanu, gan stabilus, drošus un paredzamus darba apstākļus saviem darbiniekiem, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar kompetentu speciālistu uzņēmumu "DA kompetentie speciālisti" izstrādājusi vienotu, jebkurā nozarē un darbības sfērā pielietojamu darba normēšanas metodoloģiju, kas ļaus efektīvāk un mērķtiecīgāk plānot ikviena uzņēmuma resursus. Darba normēšanas metodoloģijas materiāls sagatavots iespējami vienkāršā veidā, izstrādi balstot uz konkrētas nozares un darba veidu pētījumiem. Proti, divos pilotprojektos vētīti kokapstrādes un telpu apsaimniekošanas uzņēmumi, tomēr izpēte veikta tā, lai gūtie dati un praktiskie piemēri būtu niansēti un ērti attiecināmi uz jebkuras nozares darba procesa un darba laika izlietojuma izpēti. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Līdz šim darba normēšanu Latvijas darba devēji veikuši pēc saviem priekšstatiem un personiskās pieredzes, tādējādi pieeja varēja samērā būtiski atšķirties ne tikai dažādu nozaru, bet pat vienas nozares uzņēmumu vidū....

Jaunākais ziņojums uzrāda, ka patērētāji aizvien vairāk saskaras ar krāpšanas gadījumiem, veicot pārrobežu pirkumus tiešsaistē. Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC-Net) aktualizē problēmas un riskus, ar kuriem patērētāji saskaras iepērkoties tiešsaistē un piedāvā tiem ieteikumus un praktiskus padomus, kā atpazīt krāpšanu un izvairīties no tās. Ziņojums „Krāpniecība pārrobežu e-komercijā” apkopo problēmas, ar kurām ECC-Net vērsušies individuāli patērētāji. Izplatītākie krāpšanas gadījumi Ziņojums atklāj, ka biežākie krāpšanas gadījumi, par kuriem ir ziņots ECC-Net ir saistīti ar elektronikas preču, lietotu automobiļu iegādi tiešsaistē, viltotām precēm, iespējamām bezmaksas izmēģinājumu versijām, biļešu pārdošanu tiešsaistē un datu izmantošanu krāpniecības nolūkos. Dažās situācijās patērētājs samaksā ievērojamas naudas summas par biļetēm, kas tā arī netiek piegādātas vai kuras pat vispār neeksistē. Citi patērētāji tiek ievilināti iegādāties preces par ļoti zemām cenām, piemēram, mobilos telefonus, neinformējot par papildus samaksu par piegādi un muitas nodevām. Daži patērētāji tiek ievilināti ar reklāmas paziņojumiem par preču vai pakalpojumu bezmaksas izmēģinājuma versijām, kas patiesībā ir sākums,...

2013.gada 30.oktobrī stājās spēkā grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā, kas mainīja līdzšinējo kārtību, kad, lai iekļautu ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā personai klātienē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas diplomātiskajā, vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, bija jāiesniedz dokumenti un jāparaksta amatpersonas aizpildīta pirmuzskaites veidlapa. Grozījumu rezultātā, lai iekļautu ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā, persona dokumentus ziņu iekļaušanai var iesniegt klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas diplomātiskajā, vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai nav jāparaksta pirmuzskaites veidlapa. Ievērojot minēto, tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai precizētu regulējumu atbilstoši likuma izmaiņām. Otrdien, 10.decembrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”. Tādējādi tiek mazināts administratīvais slogs gan personām, kurām vairs nav nepieciešams ierasties klātienē, lai parakstītu pirmuzskaites veidlapu, gan valsts amatpersonām, kurām vairs nav jāaizpilda pirmuzskaites veidlapas papīra formā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas...

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešajā kārtā saņemti 126 projektu pieteikumi no dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā par kopējo atbalsta summu 51,5 miljoni latu. Kopējais plānotais investīciju apjoms šajos projektos ir 149,63 miljoni latu. "Uzņēmumu modernizācijas un attīstības projektiem šajā kārtā ir pieejami 40 miljoni latu. Programmā veiktie uzlabojumi, paplašinot tās pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, snieguši rezultātus un šajā kārtā jau daudz plašāks uzņēmēju loks ir pieteicis modernizācijas projektus. Turklāt pozitīvi, ka projekti ir pieteikti no dažādu nozaru uzņēmumiem visos Latvijas reģionos. Programmas ceturtajā kārtā, kas tiks izsludināta nākamgad, šim mērķim būs pieejami vēl vismaz 24 miljoni latu. Par šiem 64 miljoniem latu kopumā varēsim atbalstīt vismaz 72 uzņēmumu modernizācijas projektus, kopējam investīciju apjomam sasniedzot aptuveni 145 miljonus latu. Ar valsts atbalstu īstenotie modernizācijas projekti radīs arī vairākus simtus jaunu darbavietu, palielinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un pelnītspēju," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Trešajā kārtā iesniegto projektu...

Konkurences padome saņēmusi SIA „FIRMA Madara 89” un SIA „BAF LTD” ziņojumu par darījumu, ko paredzēts īstenot SIA „FIRMA Madara 89” iegūstot īpašuma tiesības uz daļu no SIA „BAF LTD” aktīviem. Konkurences likuma izpratnē šāds darījums vērtējams kā apvienošanās, un tam nepieciešama Konkurences padomes atļauja. Lēmums par darījuma atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par darījuma ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Lai veicinātu Latvijas mazo uzņēmumu sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, ilgtspējas jautājumu un nefinanšu ziņošanas eksperti izstrādājuši bezmaksas pašvērtējuma rīku „Atbildīga biznesa novērtējums”. Iniciatīvu īstenojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu. „Apzinoties, ka arī mazajiem ražošanas, tirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem ir svarīgi iegūt objektīvu pārskatu par savu darbību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, piedāvājam tiem jaunu iespēju — Atbildīga biznesa novērtējumu, kas pieejams tiešsaistē www.ilgtspeja.lv. Tas iecerēts kā atbalsta instruments gan izpratnes paaugstināšanai par stratēģisku biznesa praksi, gan informācijas iegūšanai par nepieciešamajiem uzlabojumiem uzņēmumu sniegumā,” norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja. Ikvienas organizācijas un uzņēmuma ilgtspēja balstās atbildībā pret sociālajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem. Līdzīgi kā Ilgtspējas indeksā, arī Atbildīgā biznesa novērtējumā visi šie aspekti ir ietverti kritērijos, kas sadalīti piecās sekcijās: stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, vide un sabiedrība jeb vietējā kopiena. Šo pašvērtējuma instrumentu bez maksas divas reizes gadā varēs izmantot ikviens Latvijā reģistrēts...

Pagājušajā otrdienā, 10.decembrī, Ministru kabinets pieņēmis Datu valsts inspekcijas nolikumu. Ministru kabineta noteikumu projekta “Datu valsts inspekcijas nolikums” (noteikumu projekts) mērķis ir precizēt esošo, izstrādājot jaunu Datu valsts inspekcijas nolikumu, lai nodrošinātu tā atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.pantā noteiktajam. Noteikumu projektā tiek norādīti Datu valsts inspekcijas mērķi, funkcijas, tiesības un uzdevumi, kas nav norādīti šobrīd spēkā esošajā Datu valsts inspekcijas nolikumā, bet, kurus Datu valsts inspekcija veic un kuri izriet no šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Nolikumā ir noteikts, ka inspekcija veic fizisko personu datu aizsardzības, informācijas sabiedrības pakalpojumu, elektronisko sakaru, elektronisko dokumentu, biometrijas datu apstrādes, Šengenas informācijas sistēmas darbības, cilvēka genoma izpētes, informācijas tehnoloģiju drošības un parādu ārpustiesas atgūšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos, Eiropas Savienības tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteiktos uzdevumus, kā arī pārstāv Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos datu aizsardzības jomā. Papildus noteikumu projektā vārds “inspektori” tiek aizstāts ar vārdu “darbinieki”, lai saskaņotu profesiju nosaukumus.

Klajā nākusi grāmata, kurā apkopoti Saeimas Juridiskā biroja darbības laikā sagatavotie atzinumi un vēstules. Grāmata izdota, atzīmējot Juridiskā biroja 20.gadadienu, un izdevums prezentēts Saeimā sestdien, 14.decembrī, klātesot Saeimas Prezidija locekļiem, valsts vadošajiem juristiem un ciešākajiem Juridiskā biroja sadarbības partneriem. Saeimas Juridiskais birojs izveidots 1993.gadā līdz ar 5.Saeimas darba uzsākšanu. Tā galvenais uzdevums ir sniegt atzinumus un priekšlikumus Saeimas Prezidijam un komisijām par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem, taču vienlaikus ievērojamu biroja darba apjomu veido sarakste ar iestādēm un amatpersonām, kā arī atbildes uz privātpersonu iesniegumiem. Grāmatā iekļauta atzinumu un citu biroja 20 gadu darbības laikā sagatavoto dokumentu izlase, iekļaujot tajā galvenokārt dokumentus ar paliekošu juridisku vērtību un tādus, kas dod vērtējumu konkrētā laikmeta aktualitātēm. Kā norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs kopš 1993.gada Gunārs Kusiņš, daudzi biroja piedāvātie problēmu risinājumi šobrīd kļuvuši par likuma normām. Pateicību par pienesumu grāmatas tapšanā G.Kusiņš pauž vairāk nekā 30 juristiem, kas šo gadu laikā strādājuši Juridiskajā birojā un ar...

Ceturtdien, 12.decembrī, Finanšu ministrijā tika aizvadīta pirmā sanāksme darba grupai par jauna Gada pārskatu likuma izstrādi. Jaunais likums tiks izstrādāts ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Jaunajā likumā tiks pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā grāmatvedības direktīva par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Jaunā kārtība palielinās finanšu pārskatu un arī konsolidēto finanšu pārskatu salīdzināmību un nodrošinās informācijas pieejamību par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējā mežu izstrādē iesaistīto komercsabiedrību maksājumiem citu valstu pārvaldes struktūrām. Darba grupā iesaistījušies valsts sektora pārstāvji no Valsts Kases, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ekonomikas ministrijas, kā arī Latvijas Universitātes pārstāvis. Sanāksmē piedalījās arī profesionālo organizāciju pārstāvji no Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas. Tā kā...