JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 5.decembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Likumā „Par grāmatvedību” veikti šādi grozījumi saistībā ar jauno regulējumu Komerclikumā (XIV sadaļa „Komersanta darbības apturēšana un atjaunošana”), atbilstoši kuram komersanti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību un atbilstošos nosacījumus, var apturēt komersanta darbību patstāvīgi, pamatojoties uz savu lēmumu: papildināta likuma 11.panta pirmā daļa nosakot, ka arī gadījumā, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība, veicama inventarizācija; likuma 13.panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, paredzot, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, sagatavojams saimnieciskās darbības pārskats saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un, papildus tiem, šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ; papildināta likuma 13.panta trešā daļa, nosakot, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no...

No 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 425 ziņojumus no patērētājiem par dažādiem ar eiro saistītiem jautājumiem. Īpaši aktīvi iedzīvotāji ir bijuši sākot no 1.janvāra, kad norēķini notiek abās valūtās un tiek pastiprināti pievērsta uzmanība cenu norādēm un valūtas konvertācijas precizitātei. Kopā šogad saņemti 152 e-pasti un zvani, kur 40% bijuši par cenu izmaiņām, 25% - par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs, tāpat bijuši jautājumi par latu vai eiro lielu banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu. PTAC norāda, ka patērētāju sniegtā informācija ir īpaši būtiska, jo palīdz efektīvāk veidot gan pārbaužu plānus, novērot tendences un identificēt specifiskas jomas, kur nepieciešami papildus komunikācijas pasākumi ar iedzīvotājiem. Gandrīz puse no 1.oktobra saņemto ziņojumu ir par iespējamiem cenu pieauguma gadījumiem. Komersanti brīvā tirgus ekonomikas apstākļos ir tiesīgi noteikt tādu cenu, kāda tiem ir ekonomiski izdevīga, un patērētāja ziņā ir izvēle, vai iegādāties konkrēto preci par noteikto cenu. PTAC...

Apkopotie janvāra pirmā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos decembra ceturtā monitoringa datiem, vairākumam - 91,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 3,8% gadījumu, savukārt 5% gadījumu cena ir samazinājusies. Kopumā jāsecina, ka pēc 1.janvāra pārtikas precēm cenas, lielākoties, nav mainījušās - konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena pieaugusi griķiem, savukārt cena atsevišķos gadījumos samazinājusies krabju nūjiņām, cūkgaļas karbonādei, biezpienam, kafijai un minerālūdenim. Cepumu cena svārstījusies abos virzienos. Sezonalitātes ietekmē lētāki kļuvuši apelsīni, sadārdzinājušies tomāti, bet sarkano piparu cena svārstījusies abos virzienos. Atsevišķos gadījumos cena pieaugusi medikamentiem. Janvāra pirmajā nedēļā novērotas cenu svārstības praktiski visās pakalpojumu grupās, kas varētu būt skaidrojamas ar eiro cenu noapaļošanu abos virzienos. Kopumā cenu pieaugums visizteiktākais bija ēdināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumiem. Savukārt ievērojami lētāki kļuvuši atsevišķi finanšu pakalpojumi, kā arī samazinājušās mobilo sakaru pakalpojumu cenas. Cenas uz leju biežāk noapaļotas ir starppilsētu autobusu pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī sabiedriskā transporta biļetēm pilsētu...

2014. gada 10.janvārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Norma apstrīdēta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz kredītiestādes valdes locekļiem. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc bankas darbības apturēšanas sūdzības iesniedzēja nav varējusi saņemt garantēto atlīdzību par noguldījumiem, lēmums par atteikšanos izmaksāt...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas nodrošina Noguldījumu garantiju fonda (NGF) pārvaldīšanu, pārskaitījusi valsts budžetā pēdējo aizdevuma daļu 14.98 miljonu euro apmērā, kas tika piešķirts, lai nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu LAS "Latvijas Krājbanka" noguldītājiem. Tādējādi ir pilnībā atmaksāta NGF parāda pamatsumma 264.057 miljoni eiro, sedzot saistības pret Latvijas valsti. "Šī ir laba ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem, jo šodien aptuveni pēc diviem gadiem plānoto trīs gadu vietā ir pilnībā atdoti valsts aizdotie līdzekļi, kas tika izmantoti "Latvijas Krājbanka" klientu nodrošināšanai ar garantēto atlīdzību," uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Tā kā valsts garantē ikvienam bankas klientam atlīdzību līdz 100 000 eiro, neatkarīgi no tā vai konkrētajā brīdī NGF ir pietiekami līdzekļu vai nav, tad gadījumos, kad līdzekļu nepietiek, tie tiek nodrošināti no valsts budžeta ar Valsts kases starpniecību, pēc tam pakāpeniski sedzot aizņēmumu no atgūtajiem līdzekļiem un noguldītāju piesaistītāju regulārajām ceturkšņa iemaksām NGF. Pēc "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas 2011....

Eiropas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai un jaunu un cienīgu darba vietu radīšanai nepieciešama spēcīga industriālā politika un administratīvā un nodokļu sloga mazināšana uzņēmējdarbībai, uzskata Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK). Lai nodotu šo Eiropai un Latvijai būtisko vēstījumu, piektdien, 10.janvārī LDDK vadība piedalījās svinīgajā pasākumā, atzīmējot Latvijas Republikas pievienošanās eiro zonai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līgai Meņģelsone uzrunāja ES līderus Eiropas Savienības Padomes prezidentu Hermani Van Rompeju un Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, kā arī Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Eiropas Savienības Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, un vienotā valūta ir tās sirds. Pievienošanās eiro zonai ir stūrakmens un instruments Latvijas konkurētspējas tālākai attīstīšanai. Tai pašā laikā jaunās valūtas ieviešana ir nevis galamērķis un sasniegums pats par sevi. Eiro ieviešanu mums jāspēj izmantot, lai piesaistītu lielāku investīciju plūsmu, tādējādi ļaujot veidot jaunas darba vietas, nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu un nostiprināt ticību, ka šeit ir...

Izpildot Ministru kabineta (MK) 2013.gada 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piektdien, 10.janvārī, nosūtīja Saeimai priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi. Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata. "Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku,...

Piektdien, 10.janvārī, eiro skaidrās naudas apjoms apgrozībā apsteidzis latus. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka piektdien pa dienu Latvijā apgrozībā bija aptuveni 570 miljoni eiro un lati aptuveni 526 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam - arī Igaunijā apgrozībā esošo eiro apjoms apsteidza kronas desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas. Latvijā pāreja uz eiro ikdienas norēķinos ir vērtējama kā sekmīga un raita, uzskata Latvijas Banka. To nodrošināja daudzu iesaistīto nozaru savlaicīga un vispusīga gatavošanās vienotās valūtas ieviešanai. Visu ar eiro ieviešanu saistīto pasākumu izpilde notika plānotajā apjomā un noteiktajos termiņos. Līdz šā gada 14.janvārim (ieskaitot) turpinās eiro un latu skaidrās naudas vienlaicīgās apgrozības periods. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz 31.martam, komercbankās - līdz 30.jūnijam, kā arī Latvijas Bankā - mūžīgi. Priekšpiegāžu laikā (2013. gada novembrī un decembrī) kredītiestādēm saskaņā ar to pieprasīto apjomu un nomināliem Latvijas Bankā tika izsniegti kopsummā 283.2 miljoni eiro (17.4 miljoni eiro banknošu un 125.4 miljoni eiro monētu),...

Piektdien, 10.janvārī, juriste un aktīva sabiedrisko norišu līdzdalībniece Ieva Brante ir vērsusies KNAB un Ģenerālprokuratūrā ar rakstisku iesniegumu, kura izteikts lūgums izvērtēt iesniegumā minētos faktus par sabiedrības maldināšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošanu un sākt kriminālprocesu pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Iesniegumā I.Brante raksta par to, ka Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7.oktobrī, 8.novembrī un 17.decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski. Kā norāda juriste, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45.pantu, ja saņemts VARAM atzinums, kurā pamatots Rīgas domes saistošo noteikumu prettiesiskums un Rīgas dome tam piekrīt, tā precizē saistošos noteikumus un publicē tos. Savukārt, ja Rīgas dome nepiekrīt atzinumam, tad savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu un publicē saistošos noteikumus Latvijas Vēstnesī. Tātad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 „Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Minētie grozījumi atsevišķu Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) normu piemērošanu. 1. Par pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu sniegtajiem pakalpojumiem kuģiem un gaisakuģiem Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.17 precizēts 20.punkts, nosakot, ka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) rēķinu izmanto par dokumentu, kas apliecinaPVN 0 procentu likmes piemērošanu kuģiem, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā, kad tas izraksta šo PVN rēķinu pakalpojumu saņēmējam, ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi, ka kuģis, kuram tiek sniegts pakalpojums, atbilst likuma 47.panta pirmās daļas nosacījumiem. Bez tam šis punkts paredz, ka PVN rēķins ir izmantojams PVN 0 procentu likmes piemērošanas apliecināšanai saskaņā ar likuma 47.panta trešās daļas 2., 3. un 4.punktu arī tad, ja pakalpojums ir sniegts, lai tiktu nodrošināta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu par ārvalsts darba ņēmēja, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstnieks, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Metodiskais materiāls aktualizēts uz 2014.gada 1.janvāri, ņemot vērā Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumus Nr. 1503 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014.gadā”. Atgādinām, ka ārvalsts darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka – ir persona, kuru nodarbina darba devējs – ārvalsts nodokļu maksātājs, ja šī persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu un ja šīs personas pastāvīgā dzivesvieta nav Latvijas Republika un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkura 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā. Metodiskais materiāls nav piemērojams Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts darba ņēmējiem, kurus nodarbina citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts darba devējs, ka arī tad, ja darba ņēmējs ir...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret papildu atbildības noteikšanu komercsabiedrību izpildinstitūciju valdes locekļiem, t.sk. paredzot atbildību par nodokļu parādiem ar visu valdes locekļa mantu. "Ne velti Komerclikumā noteikts, ka persona komerctiesībās neatbild ar savu mantu, bet gan tikai ar to mantisko ieguldījumu, kas ieguldīts komercsabiedrības darbības nodrošināšanai. Atrunājot pretēji, maz būtu personu, kas par kļūdām uzņēmējdarbībā būtu gatavi atbildēt ar visu savu privātīpašumu," uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune, skaidrojot, ka atbildība ar visu mantu būtu pieļaujama tikai un vienīgi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu t.i. kriminālprocesa ietvaros, nevis par neveiksmīgu, kļūdainu komercdarbību un par tādiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri nav kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi. "Jau šobrīd, ļaunprātīgi novedot uzņēmumu maksātnespējas stāvoklī, valdei likumā noteikts gan kriminālatbildības, gan administratīvās atbildības apmērs, turklāt ziņas par t.s. šaubīgajām personām pieejamas un pārbaudāmas "riska personu reģistrā," atzīmē Deloitte Latvia projektu vadītājs Kaspars Rumba. Uzņēmēji uzskata, ka atbildība ar visu personas mantu administratīvā procesa ietvaros...

Ieviešot tiesu sistēmas reformu un turpinot pāreju uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, pakāpeniski notiek atteikšanās no Augstākās tiesas palātām. Pagājušā gada nogalē pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem paredzēts samazināt lietu plūsmu tiesu palātās un pakāpenisku lietu nodošanu apgabaltiesām. Grozījumi stājušies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Grozījumi Kriminālprocesa likumā Jau kopš 2012.gada 1.jūlija apgabaltiesai jaunas lietas kā pirmās instances tiesai netiek nodotas, tādējādi visas lietas sākotnēji skata rajona (pilsētas) tiesa un apelācijas instance visās lietās ir apgabaltiesa. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta turpina izskatīt tās apelācijas kārtībā pārsūdzētās lietas, kas apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās bija saņemtas līdz 2012.gada 1.jūlijam. Lai nodrošinātu, ka Augstākā tiesa no 2015.gada vairs neskata krimināllietas apelācijas kārtībā un funkcionē vienīgi kā kasācijas instance, Saeima 19.decembrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka: Ÿ lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014.gada 1.janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā...

2014.gada 1.oktobrī plānots indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM). Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli "1", valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15 %, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15 %. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs iepriekšējā gadā noteikto pensijas apmēru. Atbilstoši pensiju indeksācijas kārtībai pārskatīs arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas noteiktas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību. Valdība līdz 2014.gada 1.augustam...

Ceturtdien, 9.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un apspriešanai nodots Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts. Tas paredz īstenot izmaiņas valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politikā, attīstot profesionālu un politiski neitrālu valsts dienestu, t.sk., ieviešot vienotus atlases principus visā valsts pārvaldē. Eva Upīte, Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēk¬resursu attīstības jautājumos, Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja uzsver, ka "saskaņā ar likumprojektu turpmāk vienoti atlases principi attieksies ne tikai uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem ierēdņiem, bet uz ikvienu valsts pārvaldē strādājošo darbinieku". "Šāda prakse pastāv arī citās valstīs, piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā, un stratēģiski šādu nosacījumu ieviešana ļautu ilgtermiņā nodrošināt atklātības standartiem atbilstošu atlases procesu, kā arī - analoģiski kā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītāju atlasi - mazinātu korupcijas riskus," skaidro E.Upīte. Viņa arī norāda, ka likumprojekts ietver pasākumus cilvēkresursu attīstības politikas īstenošanai, t.sk., koordinētu ierēdņu un darbinieku attīstības programmu valsts pārvaldē, lai nākotnē varētu piedāvāt kompetenču attīstīšanas iespējas talantīgākajiem ierēdņiem un darbiniekiem, piemēram,...