JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 31.oktobrī, atkārtoti Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja līdzšinējo tās vadītāju Ilmāru Rimšēviču. Par I.Rimšēviču balsoja 76 deputāti, pret bija 3, bet atturējās 4 deputāti. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Saeima Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēl pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi. I.Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta amatā ir kopš 2001.gada, un viņa pašreizējo pilnvaru termiņš beidzas šī gada 1.novembrī. Saeima ceturtdien, 31.oktobrī, rīkoja ārkārtas sēdi, kurā izteica uzticību kultūras ministrei Dace Melbārdei. Par D.Melbārdes apstiprināšanu balsoja 61 deputāts, bet atturējās 29 deputāti. Līdz šim D.Melbārde bija Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore. Jaunā kultūras ministre ieguvusi vēstures zinātņu bakalaura un sociālo zinātņu maģistra grādus Latvijas Universitāte, kā arī mākslas maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Iepriekšējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šī gada septembrī atkāpās no amata pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisijas pieprasījuma.

Rīgā 30.oktobrī notika ikgadējā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu un muitas administrāciju vadītāju tikšanās. Tās laikā visu triju Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadošās amatpersonas pārrunāja aktualitātes nodokļu un muitas administrācijas darbā savā valstī, dalījās līdzīgu problēmu risināšanas un novēršanas pieredzē un vienojās par sadarbības paplašināšanas un pilnveidošanas iespējām. Savukārtvakar, 31.oktobrī, kaimiņvalstu dienestu augstās amatpersonas piedalās VID un Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta dibināšanas 20.gadadienai veltītajā zinātniski praktiskajā konferencē "Nodokļu un muitas administrāciju ilgtspējīga attīstība ES ietvaros". Tikšanās sākumā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone un abu kaimiņvalstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāji prezentēja savas valsts nodokļu un muitas jautājumu administrēšanas svarīgākās aktualitātes un iepazīstināja ar organizatoriskajām izmaiņām. Igaunijas nodokļu administrācijas pārstāvji izrādīja lielu interesi par Latvijas pieredzi PVN administrēšanā, jo īpaši par PVN riska analīzi, kuras mērķis ir preventīvā veidā pēc iespējas ātrāk konstatēt nodokļu maksātāju pieļautās kļūdas un neprecizitātes un dot nodokļu maksātājam iespēju tās novērst pašam...

Pirmdien, 4. novembrī, tiks atklāts sāks Zemkopības ministrijas Klientu apkalpošanas centrs. Klientu apkalpošanas centra apmeklētāji varēs saņemt informāciju par Zemkopības ministrijas un tās sešu padotības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem; daudziem no tiem varēs iesniegt dokumentus gan papīra formātā, gan elektroniski. Klientu apkalpošanas centrā klientiem visu nepieciešamo informāciju par pasākumiem sniegs Lauku atbalsta dienesta (LAD) klientu apkalpošanas speciālisti. Klientu apkalpošanas centrs atradīsies Rīgā, Republikas laukumā 2, 2. stāvā. Klienti to varēs apmeklēt pirmdienās no plkst.8.30 līdz plkst.18.00, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst.8.30 līdz plkst.17.00, bet piektdienās no plkst.8.30 līdz plkst.16.00. Klientu apkalpošanas centrā būs pieejami arī publiskie bezmaksas datori, kurus apmeklētāji varēs izmantot gan nozares aktuālās informācijas meklēšanai, gan dokumentu iesniegšanai elektroniski tiem pakalpojumiem, kurus var iesniegt Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Līdztekus pieejamajiem LAD pakalpojumiem EPS, iesniegt varēs dokumentus arī astoņiem Lauksaimniecības datu centra pakalpojumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.381 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai” valsts akciju sabiedrība „Lauku attīstības fonds” līdz 2013. gada 31. oktobrim piešķīrusi 205 aizdevumus par kopējo summu 6 683 519 lati, informē Zemkopības ministrija. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale – 71, Kurzeme – 60, Vidzeme – 33, Latgale – 19 un Rīgas reģions – 22 aizdevumi. Zemnieki pārsvarā vēlas savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5546 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1205 lati par hektāru. Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2000 līdz 148 200 latu (par 100 000 un vairāk latu apstiprināti deviņi aizdevumi). No 205 apstiprinātajiem aizdevumiem 155 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 40 000 latu, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 25 000 latu. Aizdevumu termiņš ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013.gada 27.septembra lēmums №1/14 «Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.jūnija lēmumā №1/10 «Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtība»»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 3.oktobri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013.gada 27.septembra lēmums №1/13 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.jūnija lēmumā №1/11 «Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtība»»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 3.oktobri.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 19.septembra saistošie noteikumi №20 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2001.gada 8.marta saistošajos noteikumos №4 «Par nodevām par būvatļaujas saņemšanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013.gada 27.septembra lēmums №1/26 «Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 4.oktobri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013.gada 27.septembra lēmums №1/11 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 12.maija lēmumā №1/8 «Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika»»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 3.oktobri.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 19.septembra saistošie noteikumi №18 «Par kārtību, kādā tiek piešķirts pašvaldības līdzfinansējums bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.oktobri.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 19.septembra saistošie noteikumi №21 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2012.gada 10.maija saistošajos noteikumos №12 «Liepājas pilsētas pludmales un peldvietu lietošanas noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Jautājums. Vai, piemērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta septiņpadsmito daļu, ir tiesības samazināt peļņu, ja pirmstaksācijas periodu nesadalītā peļņa saskaņā ar dalībnieku ārkārtas sapulces protokolu ir novirzīta rezervēs uzņēmuma turpmākai attīstībai? Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā skaidro, ka atbilstoši Gada pārskata likuma 10.pantā noteiktajai bilances shēmai pārskata gada nesadalītā un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa norādāma bilances pasīva iedaļas “Pašu kapitāls” 6.postenī “Nesadalītā peļņa”. Gada pārskatu likuma 20.pantā noteikts, ka postenī “Pārskata gada nesadalītā peļņa” parāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītajai summai. Sabiedrības peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” pārskata gada sākumā norādīto summu. Komerclikuma 180.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu. Saskaņā ar Komerclikuma 180.panta trešās daļas 4. un 5.punktu priekšlikumā norāda dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu vai peļņas izlietošanu citiem mērķiem....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk - EDS) versijā, kas tiks ieviesta saistībā ar pāreju uz eiro no 2014.gada 1.janvāra, ir realizēti vairāki jauninājumi un labojumi. Iespēju robežās tas ir darīts tā, lai EDS lietotājiem līdz ar pāreju uz eiro nebūtu jāveic izmaiņas savās grāmatvedības programmās un būtu iespējams turpināt izmantot EDS tāpat kā līdz šim. Visas izmaiņas stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Viena no EDS lietotājiem būtiskākajām lietām - ir aktualizēti XML apraksti, tajos ir veiktas izmaiņas aprakstošajā daļā un mainīti dokumentu piemēru attēli tiem dokumentiem, kuru ievadformās ir veiktas iepriekš aprakstītās izmaiņas. Tas nozīmē, ka nevienam no EDS dokumentu XML failu aprakstiem sakarā ar eiro ieviešanu nav mainīta to shēma, tādējādi pēc eiro ieviešanas EDS lietotāji varēs izmatot līdzšinējos XML failu izveidošanas rīkus. Svarīgi arī, ka dokumenta ievadformā, pielasot datus no cita perioda, kurā ir atšķirīga Latvijas valūta, summas tiks konvertētas un noapaļotas, ievērojot...

Ar mērķi informēt par galvenajām izmaiņām būvniecības procesā līdz ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā 2014.gada 1.februārī, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi reģionālo semināru ciklu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem un visiem citiem interesentiem. Š.g. 12.novembrī notiks Zemgales reģionālais seminārs Jēkabpilī, Rīgas ielā 150a, Krustpils novada domes konferenču zālē, plkst.11.00. Ekonomikas ministrijas speciālisti informēs Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvjus par jaunā Būvniecības likuma piemērošanas jomām, iestāžu kompetences jautājumiem, saistītajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par sabiedrības informēšanas par būvatļauju kārtību, būvatļaujas apstrīdēšanas kārtību, būvspeciālistu kompetences novērtēšanas kārtību, būvkomersantu kvalifikācijas jautājumiem un Būvniecības informācijas sistēmas darbību. Līdz šim ir noticis informatīvais seminārs Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem. Semināru cikla noslēgums iecerēts 2.decembrī Rīgā. Detalizētāka informācija par semināru sekos. Jauno Būvniecības likumu Ekonomikas ministrija sagatavoja ar mērķi radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības...

Saeima ceturtdien, 31.oktobrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā lems par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta aprēķināšanā. Bērna kopšanas pabalstu paredzēts palielināt no 100 līdz 120 latiem jeb 171 eiro, un līdz bērna pusotra gada vecumam to kopā ar vecāku pabalstu varēs saņemt arī nodarbinātās personas. Izmaiņas arī paredz līdz bērna pusotra gada vecumam pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas periodu, to mēnesī nosakot 43,75 procentu apmērā no vecāka bruto algas, kā arī saglabāt iespēju vecāku pabalstu saņemt līdz bērna gada vecumam, tā apmēru nosakot 60 procentu apmērā no bruto algas. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest kvotas, pret nekustamā īpašuma iegādi izsniedzot uzturēšanās atļaujas. Likuma grozījumi izstrādāti, lai ierobežotu darījumu skaitu, nekustamā īpašuma pircējiem no trešajām valstīm piešķirot termiņuzturēšanās atļaujas. Izskatīšanai galīgajā lasījumā sagatavoti arī grozījumi Politisko partiju likumā, kas paredz, ka turpmāk...