Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Tautsaimniecības komisija vienojas par subsidētās elektroenerģijas nodokļa tālāko virzību
Tautsaimniecības komisija vienojas par subsidētās elektroenerģijas nodokļa tālāko virzību
Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.oktobrī, pauda atbalstu subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumprojekta tālākai virzībai, vienlaikus vienojoties veikt nepieciešamos uzlabojumus tajā, informē komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Gan daudzie iesniegtie priekšlikumi šim likumprojektam, gan arī šodien uzklausītie visdažādāko jomu pārstāvju viedokļi apliecina faktu, ka esošā sistēma ar subsidēto elektroenerģiju un obligāto iepirkuma komponenti nevar saglabāties šādā formā,” akcentē J.Ozoliņš, norādot, „ka tā ietekmē gan pašvaldību un to iedzīvotāju maksājumus par elektroenerģiju un siltumu, gan arī lauksaimniecības un ražošanas sfērā strādājošos uzņēmumus”. „Komisijas deputāti ir vienisprātis, ka nākamajā gadā obligātā iepirkuma komponente nedrīkst pieaugt, turklāt būtu jāparedz atbalsts siltumnīcu saimniecībām un ražotājiem, kuri koģenerācijas procesā par izejmateriālu izmanto koksnes biomasu, utilizē kūtsmēslus un saražoto siltumenerģiju izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai,” norāda komisijas priekšsēdētājs. Tautsaimniecības komisijas deputāti vakardienas, 22. oktobra, sēdē nolēma lūgt Zemkopības ministrijai iegūt apliecinājumu no Finanšu ministrijas, ka plānotie atbalsta pasākumi nepārkāpj Eiropas Savienības regulējumu par valsts...
Pētījumā secināts, ka neesam spējuši piesaistīt kvalitatīvas investīcijas ražojošajās nozarēs
Pētījumā secināts, ka neesam spējuši piesaistīt kvalitatīvas investīcijas ražojošajās nozarēs
Laikā, kad daudz tiek runāts par ārvalstu investīcijām un to piesaisti kā izšķirīgu faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībai, ir vērts paraudzīties uz esošo šābrīža situāciju - cik daudz un kādu nozaru uzņēmumos ir sastopams ārzemju pamatkapitāls, cik daudz līdzekļu ārvalstnieki ir ieguldījuši u. tml. Žurnāla KLUBS pielikums Biznesa KLUBS sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft rūpīgi "izķidāja" Latvijā reģistrētos uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu, nonākot pie vairākiem ar faktiem pamatotiem un pārbaudītiem secinājumiem, t. i., mēs lielākoties neesam spējuši piesaistīt kvalitatīvas investīcijas ražojošajās nozarēs. Tā vietā ārzemniekiem ir pārdoti spēcīgi vairāku nozaru flagmaņi, turklāt daudzas nozares, bez kuru pakalpojumiem ikdienā nevar apieties neviens valsts iedzīvotājs, apkalpo ārvalstu kompānijas. Investīciju apjoms un pieaugums pats par sevi nav ne pozitīvs, ne negatīvs fakts, tikai konkrēta analīze parāda to lietderību Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā šobrīd ir reģistrēti gandrīz 19 tūkstoši uzņēmumu, kuriem ārvalstu kapitālieguldījumi (tiešās investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā) pārsniedz 50%, t. i., 12% no visiem uzņēmumiem valstī, liecina...
Aicina valsts kapitālsabiedrības pievienoties iniciatīvai "Godīgs eiro ieviesējs"
Aicina valsts kapitālsabiedrības pievienoties iniciatīvai "Godīgs eiro ieviesējs"
Vakar, 22.oktobrī, Ministru kabineta sēdē Finanšu ministrija Eiro projekta darba grupu vārdā sniedza informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013. gada 1.augusta līdz 2013. gada 30.septembrim paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa iniciatīvas "Godīgs eiro ietvaros" ietvaros izstrādāts komunikācijas plāns, kas ietver informāciju par uzņēmēju mērķauditorijas informēšanu, uzrunāšanu un piesaistīšanu, tā nodrošinot zīmes "Godīgs eiro ieviesējs" piešķiršanu un izplatīšanu komersantiem. Šobrīd iniciatīvai pieteikušies 1026 uzņēmēji, arī iedzīvotāju aktivitāte ir ievērojama iesakot godīgus uzņēmējus - šobrīd saņemti 363 ieteikumi. "Godīgs eiro ieviesējs" aktivitātē tiek aicinātas iesaistīties arī valsts kapitālsabiedrības. Ministrijām tika uzdots līdz 29.oktobrim organizēt valsts kapitālsabiedrību pievienošanos iniciatīvai vai iesniegt skaidrojumu, kāpēc konkrētā kapitālsabiedrība nepievienojas aktivitātei. "Gan publiskajam, gan privātajam sektoram ir vienādi eiro ieviešanas nosacījumi, līdz ar to ir svarīgi, ka eiro projektā vienlīdz aktīvi ir visi tā dalībnieki. Valsts kapitālsabiedrību atbalsts ir tik pat gaidīts cik privātā sektora,...
Uz nepieciešamību stiprināt tiesiskumu maksātnespējas lietās netieši norāda Satversmes tiesas lēmumi Danske Bank lietā
Uz nepieciešamību stiprināt tiesiskumu maksātnespējas lietās netieši norāda Satversmes tiesas lēmumi Danske Bank lietā
Satversmes tiesas pieņemtie lēmumi un secinājumi saistībā ar tā saucamo Danske Bank lietu, kurā banka aizstāvēja savas tiesības uz godīgu tiesu un nodrošinātā kreditora tiesību atzīšanu, ir skaidra norāde uz nepieciešamību stiprināt tiesiskumu, pievēršot uzmanību maksātnespējas procesa administrēšanas likumībai Latvijā. Satversmes tiesas spēja palūkoties uz likumu piemērošanas likumību, ne tikai likuma burtu, un uzdrīkstēšanās publiski nosaukt aizdomīgu tieslietu sistēmas pārstāvju vārdus, ir pozitīvs precedents, kuru, cerams, nenoslāpēs juridiskas interpretācijas un publiskas nomelnošanas kampaņas, uzsver Latvijas Komercbanku asociācija. Satversmes tiesas lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izbeig_2012-25-01.pdf Satversmes tiesas informācija par minēto lietu pieejama šeit. Kā zināms no publiski pieejamās informācijas, SIA "Ceturtā planēta" maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas administrators un tiesa neatzina Danske Bank kā nodrošinātā kreditora tiesības un prasījumu pret uzņēmumu, kā arī noslēdza uzņēmuma bankrota procedūru, nesagaidot gala lēmumu par Danske Bank iesniegto pārsūdzību. Lai aizstāvētu savas tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesu, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmē, Danske Bank...
Vēlas noteikt stingrākas prasības personas datu aizsardzībai ES
Vēlas noteikt stingrākas prasības personas datu aizsardzībai ES
Ļaut personām kontrolēt savu datu izmantošanu, vienlaikus atvieglojot uzņēmumu darbu pāri Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām, - par šādiem ES datu aizsardzības sistēmas uzlabojumiem pirmdien vakarā nobalsoja Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja., informē EP Latvijas birojs. Reaģējot uz nesenajiem notikumiem, deputāti iekļāva stingrākus noteikumus personas datu pārnesei uz ne-ES valstīm. Tāpat iekļauta viennozīmīgas piekrišanas prasība un datu dzēšanas tiesības. Savukārt uzņēmumi, kas šos noteikumus pārkāps, tiks sodīti bargāk. Datu pārnese uz ne-ES valstīm Saskaņā ar nolemto, ja ārpus ES esoša valsts pieprasa uzņēmumam, piemēram, meklēšanas rīkam, sociālajam tīklam vai mākoņdatu kompānijai atklāt ES ievāktu informāciju, tam visupirms būs jāsaņem nacionālās datu aizsardzības iestādes akcepts. Turklāt, kā noteikuši EP deputāti, uzņēmumam par šādu prasību būs arī jāinformē attiecīgā persona. Šādas nostājas pamatā ir nesenie, mediju atklātie masveida datu izsekošanas gadījumi. Sodi EP deputāti arī pieprasa lielākus sodus par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Tie varēs sasniegt 100 miljonus eiro vai...
Rīdzinieki aicināti sniegt savu viedokli un priekšlikumus par izstrādāto Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu
Rīdzinieki aicināti sniegt savu viedokli un priekšlikumus par izstrādāto Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments no šī gada 24.oktobra līdz 5.decembrim aicina visus interesentus izteikt savas atsauksmes un priekšlikumus par publiskai apspriešanai nodotiem attīstības plānošanas dokumentiem: Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam projektu un Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam projektu, kā arī par abu minēto dokumentu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu. Iedzīvotāji var personīgi piedalīties minēto dokumentu publiskajā apspriešanā, iesaistoties tematiskajās sanāksmēs, apmeklējot izstādi par attīstības plānošanas dokumentu izstrādes norisi un galvenajiem attīstības virzieniem un konceptiem, iepazīties ar publiskās apspriešanas materiāliem Rīgas izpilddirekcijās vai elektroniskā formātā interneta vietnē www.rdpad.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Atsauksmes un priekšlikumus līdz 05.decembrim varēs iesniegt visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros un Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apaklpošanas centrā, vai sūtot pa pastu, adresējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldei Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050. No 24.oktobra atsauksmju un priekšlikumu lapu var iesniegt arī elektroniski Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā...
Uzņēmumiem darbības modernizācijai vēl pieejami 64 miljoni latu
Uzņēmumiem darbības modernizācijai vēl pieejami 64 miljoni latu
Ministru kabineta sēdē 22.oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums palielināt kopējo atbalsta apmēru līdz 40 miljoniem latu Augstas pievienotās vērtības investīciju (APV) programmas trešajā kārtā un piešķirt APV ceturtajai kārtai papildus 24 miljonus latu, kas ļaus atbalstīt plašāku uzņēmumu loku, palielināt atbalsta intensitāti vienam projektam no 35% līdz 45% un palielināt vienam projektam maksimālo atbalstā izmaksājamo summu līdz 900 000 latu. To paredz valdības apstirprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām"". APV programmas ietvaros komersanti var saņemt atbalstu par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos. „Nacionālās industriālās politikas ietvaros Latvijā ir izveidoti vairāki pilotprojekti, lai veidotu uzņēmumu modernizācijai un attīstībai atbilstošus valsts atbalsta instrumentus. Mērķis ir veicināt jaunu, ienesīgāku produktu un pakalpojumu ražošanu. Tāpēc esam ievērojami uzlabojuši un paplašinājuši APV programmu, palielinot pieejamo finansējumu, padarot to pieejamāku...
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļā aicina pievērst vairāk uzmanības darba vides riska faktoriem
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļā aicina pievērst vairāk uzmanības darba vides riska faktoriem
Šonedēļ no 21. līdz 25. oktobrim visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā tiek atzīmēta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļa. Šīs nedēļas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta darba aizsardzības jautājumu risināšanai uzņēmumos, uzsverot nepieciešamību darba devējiem un darbiniekiem sadarboties, lai darba apstākļi kļūtu drošāki, veselīgāki un produktīvāki. Latvijā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļas pasākumus koordinē un īsteno Valsts darba inspekcija (VDI). Nedēļas centrālais notikums būs konference „Esi radošs – esi vesels un drošs”, kas notiks 25. oktobrī. Tās ietvaros gan darba devēji, gan darbinieki diskutēs par drošību un veselību kā neatņemamu biznesa stratēģijas daļu, kā arī par mūsdienu darba vides izaicinājumiem. Eiropas nedēļas laikā organizēto aktivitāšu mērķis ir iedrošināt vadītājus aktīvi strādāt risku mazināšanas jomā un mudināt darbiniekus, viņu pārstāvjus un citas ieinteresētās personas sadarboties ar vadītājiem, lai mazinātu risku darbavietā. Savukārt darbinieki tiek aicināti vadītājiem sniegt ieteikumus, kā uzlabot darbavietas, bet vadītāji – ieklausīties un rīkoties. Divu gadu ilgās...
Tirdzniecība
Tirdzniecība
Eiropas Komisijas 2013.gada 16.oktobra regula №994 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №994/2013 (2013.gada 16.oktobris), ar ko groza Regulas (EK) №952/2006, (EK) №967/2006, (EK) №555/2008 un (EK) №1249/2008 attiecībā uz paziņojumu sniegšanas un paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 20.oktobri.
Ārējā tirdzniecība. Muita
Ārējā tirdzniecība. Muita
Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1100 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumos №731 «Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1079 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos №567 «Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.
VID ģenerāldirektores amatam virza Ināru Pētersoni
VID ģenerāldirektores amatam virza Ināru Pētersoni
Finanšu ministrs Andris Vilks apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Ināru Pētersoni, kura jau kopš šā gada jūnija ir ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja. Jautājumu par Ināras Pētersones apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā paredzēts skatīt valdības šodienas sēdē. "Ināras Pētersones bagātīgā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast dienesta darba specifiku un sīkākās nianses. Bez tam viens no viņas lielākajiem profesionālajiem sasniegumiem ir tik nepieciešamā VID orientācija uz ikvienu nodokļu maksātāju un vērienīgais darbs pie ēnu ekonomikas apkarošanas. Viņa ir mērķtiecīga un jau skaidri ir definējusi darba prioritātes. Manuprāt, lielāks uzsvars dienesta darbā jāliek nevis uz represijām un sodiem, bet gan uz preventīvu darbu, ievērojot samērīgumu un organizējot konsultācijas. Tādējādi Inārai Pētersonei un visam VID kolektīvam būs jāstrādā pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, ēnu ekonomikas apkarošanas un darba organizēšanas, veicinot godīgu nodokļu nomaksu," pauž finanšu ministrs Andris Vilks. Ināra Pētersone nodokļu jomā strādā jau kopš 1995.gada. Gandrīz 15 gadus viņa vadījusi...
MKK atbalsta EM ierosinājumu samazināt ātro kredītu izmaksas
MKK atbalsta EM ierosinājumu samazināt ātro kredītu izmaksas
Turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 21.oktobrī, tika izskatīti un atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, rosinot samazināt ātro kredītu izmaksas un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā. MKK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos. Tāpat plānots noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla...
2014.gada valsts budžeta projektam saņemti vairāk nekā 820 priekšlikumi
2014.gada valsts budžeta projektam saņemti vairāk nekā 820 priekšlikumi
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 820 priekšlikumus. Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 400 priekšlikumi. Vairāk nekā 420 priekšlikumi saņemti arī 38 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli 2014.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam (MK). Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas uzsāks pēc MK atzinuma saņemšanas. Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” un „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014.-2016.gadam” un grozījumiem 38 likumos, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, Saeima lems 6.novembrī. Iepriekš jau informējām,...
Aptauja: 47% uzņēmēju riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi
Aptauja: 47% uzņēmēju riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi
47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, - liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja. Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31.decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1.janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos. Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies. Savukārt 43% Latvijas uzņēmumu, kuru darbība ir saisīta ar skaidras naudas apgrozību, nav pieteikušies un arī neplāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Bet 4% bija grūti pateikt,...