JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”, likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un saistītos 38 likuma grozījumus. Par nākamā gada valsts budžeta projektu balsoja 65 deputāti, pret – 27 deputāti. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro, bet izdevumi – 7,14 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmērā, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts tiek prognozēts 0,7 procentu apmērā no IKP. 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs klašu skolēni. Par vienu procentu plānots...

2014.gadā plānots noteikt maksimālo apmēru ienākumiem, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas. Tas būs 32 600 lati jeb 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru", kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam), būs 11 113,34 lati jeb 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 34 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 32 600 latiem. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus"” pārsniedz jeb 1400 latiem būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu, kā pareizi veikt saimnieciskās darbības izdevumu uzskaiti saimnieciskās darbības izdevumu grāmatvedības reģistrā, iegādājoties preces ar interneta tirgus platformas eBay Inc. starpniecību, maksājumiem izmantojot PayPal pakalpojumu (internetbankas PayPal kontu). Iesniedzējs iesniegumā norāda, lai iegādātos preces ar eBay starpniecību, ir iespēja norēķināties par tiem ar PayPal interneta norēķinu sistēmu. Izmantojot šo apmaksas veidu, naudas plūsma daļēji notiks internetbankā PayPal – no bankas kartes tiks pārvirzīta nauda PayPal kontā un tālāk pārvirzīta citam reģistrētam PayPal lietotājam – preču pārdevējam. Un, lai norēķinātos ar PayPal, nav obligāti nauda jāskaita uz PayPal kontu. Tā kā uzņēmuma Visa karti var piesaistīt PayPal kontam, tad norēķinoties ar PayPal, pēc lietotāja apstiprinājuma nauda tiks noņemta no Visa kartes automātiski. Līdz ar to rodas jautājums, kā pareizi attiecināt gūtos izdevumus, kā atspoguļot izdevumu uzskaiti grāmatvedības reģistrā, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. VID saistībā ar preču izdevumu atspoguļošanu grāmatvedības reģistros paskaidro, ka iesniedzējam par preču iegādi...

Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā ārvalstu investoriem. Tāpat Saeimas deputāti šodien piešķīra šim likumprojektam steidzamību. Likumprojekts paredz uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi noteikt kvotas. Likuma grozījumos noteikts, ka nākamgad varēs pieņemt ne vairāk kā 700, aiznākamgad – ne vairāk kā 525 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu, bet no 2016.gada valdībai katru gadu būs jānosaka atļauju pieteikumu skaits, kas nedrīkstēs būt lielāks par 350 pieteikumiem gadā. Priekšnoteikums uzturēšanās atļauju iegūšanai būs funkcionāli saistīta apbūvēta nekustamā īpašuma iegāde, kura vērtība ir vismaz 150 tūkstoši eiro, kā arī iemaksa Ekonomiskās attīstības fondā 25 tūkstošu eiro apmērā. Patlaban minimālā nekustamā īpašuma vērtība noteikta 100 tūkstoši latu Rīgā un republikas pilsētās un 50 tūkstoši latu ārpus tām. Turklāt uzturēšanās atļauju var iegūt, ja investoram pieder vairāki mazāk vērtīgi nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir attiecīgi 100 vai 50...

Personām, kurām piešķirtas izdienas pensijas, no nākamā gada izsniegs izdienas pensijas saņēmēja apliecību. To paredz grozījumi izdienas pensiju piešķiršanu regulējošos likumos, ko ceturtdien, 17.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima. Ar šādām likuma izmaiņām tiks novērsta situācija, kad izdienas pensiju saņēmēji ir nevienlīdzīgākā situācijā, jo bez tām nevar pilnvērtīgi izmantot privātā sektora piedāvātās iespējas, piemēram, atlaides aptiekās vai veikalos, ko var iegūt, uzrādot pensionāra apliecību, norādīts likumprojekta anotācijā. Saeima šodien pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Prokuroru izdienas pensiju likumā un Diplomātu izdienas pensiju likumā, paredzot apliecību izdošanu bijušajiem diplomātiem, prokuroriem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem. Saeima iepriekš jau veikusi grozījumus vairākos citos likumos, paredzot apliecības izsniegšanu pārējām izdienas pensiju saņēmēju grupām. Izdienas pensionāri savas apliecības varēs saņemt no nākamā gada 1.janvāra.

Iepazīstoties ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā izskatītajiem grozījumiem "Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina politiķus pārvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai neradītu negatīvu iespaidu uz kopējo tautsaimniecības attīstību un novērstu jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu slāpēšanu. LDDK stingri iestājas pret izmaiņām "Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Latvijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mikronodokļa režīms ir ieviests salīdzinoši nesen, un tā galvenais mērķis bija veicināt mazo un vidējo uzņēmumu aktivitāti ekonomiski sarežģītos apstākļos. Tagad tiem uzliekot papildu nodokļu slogu, visas labās iestrādnes tiks nogalinātas un augošu, dzīvotspējīgu uzņēmumu vietā mēs atkal iegūsim virkni bankrotējušu (tostarp līdz tam ražojošu!) uzņēmumu un zudušu darbavietu. Nedomāju, ka tāds ir mūsu mērķis. Turklāt šādas izmaiņas nav jārisina šai Saeimai - tā kā jautājums ir par 2015., 2016.gadu, nākamgad var sākt diskutēt un racionāli izvērtēt turpmākās mikrouzņēmumu attīstības iespējas, bet lēmumu par šo jautājumu uzticēt jau nākamā sasaukuma deputātiem...

Ceturtdien, 17. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā. „Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,” uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma. „Mums izdevās vienoties par Latvijas zivsaimniecības nozares interesēm atbilstošām nozvejas kvotām. Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bija nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka arī šajā gadījumā Latvija ir sekmīgi aizstāvējusi savas intereses par pakāpeniskumu virzībā uz jaunā mērķa sasniegšanu, panākot ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto,” atzina zemkopības ministre. Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 17. oktobra...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.274„Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”" Paredzēts, ka reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) turpmāk nevajadzēs fiziskām un juridiskām personām, kuras privātiem vai nekomerciāliem mērķiem apstrādā vai ražo medību trofejas, kā arī personām, kuras apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem. Tāpat doties uz PVD ar reģistrēšanas iesniegumu nevajadzēs personām, kuras pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu no dzīvnieku novietnēm tieši uz pārstrādes iekārtām, un arī personām, kuras dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (piemēram, putnu spalvas rotaslietām, bišu vasku svecēm) izmanto nelielā daudzumā, lai tos tieši piegādātu vietējam galapatērētājam. Eiropas Savienības institūciju izdotās regulas (Regulā Nr.1063/2012 un regulā Nr.1097/2012) noteic, ka uzņēmējiem ir jānodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir izsekojami katrā savākšanas, ražošanas, lietošanas un likvidēšanas...

Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", ko ceturtdien, 17.oktobrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma Saeima, paredz, ka jaunām psihoaktīvām vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, varēs piemērot pagaidu aizliegumu uz laiku līdz 12 mēnešiem, izņemot tās no tirdzniecības. Likumprojekts paredz iespēju ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz laiku līdz 12 mēnešiem aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvo vielu vai to saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos. Pagaidu aizliegumu piemēros tām vielām, par kurām saņemta informācija no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums. Patlaban policija, saņemot ziņas par iespējumu narkotisko vielu tirdzniecību, kioskos var izņemt visas preces, taču vielas, kas nav iekļautas aizliegto vielu sarakstos, ir spiesta atgriezt atpakaļ. Tostarp šobrīd ir jāatgriež arī vielas, par kurām kā kaitīgām ir informācija Agrīnās brīdināšanas sistēmā....

Pacienti, kuriem ārstniecības laikā veselībai un dzīvībai nodarīts kaitējums, no Ārstniecības riska fonda varēs prasīt kompensāciju arī par ārstniecības izdevumiem. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, ko Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, pieņēma otrajā lasījumā kā steidzamus. Izmaiņas likumā pacientam paredz tiesības prasīt atlīdzināt izdevumus par ārstēšanu, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai vai veselībai. Persona varēs prasīt kompensēt izdevumus par konsultācijām pie ārsta, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskajiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko preču iegādi un rehabilitāciju. Maksimālais kompensācijas apmērs par ārstniecības izdevumiem šogad paredzēts 5000 latu apmērā, bet, sākot ar 2014.gadu, tas noteikts 28 460 eiro apmērā. Kompensāciju varēs pieprasīt divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, iesniedzot attiecīgu medicīnisko dokumentāciju, čekus, kvītis un rēķinus. Ārstniecības riska fondam prasījums būs jāizskata un lēmums jāpieņem sešu mēnešu, bet sarežģītās un apjomīgās lietās – viena gada laikā. Persona no Ārstniecības riska fonda varēs prasīt atlīdzību par viņa...

Zīdaiņu vecāki, kuriem līdz ar darba gaitu uzsākšanu vairs nepienākas vecāku pabalsts, turpmāk varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. „Šīs Saeimas deputātu rosinātās likuma izmaiņas novērš būtisku nevienlīdzību starp sociāli apdrošinātiem un neapdrošinātiem vecākiem, kuri kopj bērnu līdz viena gada vecumam. Līdzšinējā kārtība dažiem vecākiem vienādā situācijā deva priekšrocības, un tas nav pareizi. Ja iespēja saņemt pabalstu saglabājas iepriekš nestrādājošiem vecākiem, tādai jābūt arī tiem, kuri līdz bērna piedzimšanai ir bijuši darba attiecībās,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Patlaban, ja sociāli neapdrošinātas personas uzsāk darba attiecības pirms bērns sasniedzis gada vecumu, viņas var strādāt un vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt, ja strādāt sāk vecāku pabalsta saņēmējs, viņš zaudē tiesības uz šo pabalstu, kā arī nav tiesīgs saņemt bērna kopšanas pabalstu. Komisijas atbalstītie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka, ka bērna...

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1098 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos №245 «Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 10.oktobra saistošie noteikumi №49 «Grozījumi 2013.gada 12.septembra Jēkabpils pilsētas domes saistošajos noteikumos №44 «Par likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanu 2014.gadā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 17.oktobri.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 12.septembra saistošie noteikumi №44 «Par likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanu 2014.gadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Uzņēmēji un politiķi trešdien, 16. oktobrī, tikās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) nākotni. Kā zināms, valdībā tapusi iecere reformēt līdzšinējo MUN kārtību, citu priekšlikumu starpā paredzot arī šī nodokļa likmes celšanu. Viena no aktīvākajām reformu ieceres atbalstītājām, deputāte Elīna Siliņa uzskata, ka tādējādi darba ņēmēji iegūs labākas sociālās garantijas. Uzņēmēju pārstāvji pārmaiņām asi iebilst. Tomēr politiķi savos uzskatos nav vienoti. Diskusijā piedalījās Nacionālās Apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš, kurš kategoriski noraida nodokļa likmes celšanas nepieciešamību, un sola par to pārliecināt arī savas partijas biedrus Saeimā. Šajā jautājumā kopīgu valodu ar viņu rod arī Saskaņas Centra deputāts Ivars Zariņš, kura kolorītajā epitetu apmaiņā ar Finanšu ministrijas pārstāvi Reini Stroli sāka izkristalizēties iespējamā kompromisa variants - MUN tiek paaugstināts nevis visiem, bet pakāpeniski līdz ar uzņēmuma izaugsmi: Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Aiva Vīksna un diskusijas nobeigumā arī LTRK prezidents Jānis Endziņš akcentēja, ka pirms jebkādu iespējamu izmaiņu...