JAUNUMI

Jelgavas domes 2013.gada 22.augusta saistošie noteikumi №13 - 15 «Grozījums Jelgavas pilsētas pašvaldības 2012.gada 20.decembra saistošajos noteikumos №12 - 30 «Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā 2013. - 2014.gadā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra noteikumi №1034 «Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu par grozījumiem likumā „Par grāmatvedību” saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu. VID informē, ka 2013.gada 19.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”, kas publicēts 2013.gada 4.oktobra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.194 (5000) un stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Likumā „Par grāmatvedību” veikti šādi grozījumi. 1.Likuma 5.pants ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka: 1.1. grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro: 1.2. grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) publicētais euro kurss, bet ja ECB nav publicējusi konkrētas ārvalstu valūtas kursu, tad šīs valūtas pārrēķināšanai jāizmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja (piemēram, Financial Times (www.ft.com), Bloomberg (www.bloomberg.com), Reuters (http://www.reuters.com)) publicētais valūtas kurss attiecībā pret euro; 1.3. ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad ierakstiem grāmatvedības reģistros to pārrēķina euro pēc grāmatvedībā izmantojamā (ECB vai cita finanšu informācijas sniedzēja publicētā) valūtas kursa; 1.4. par saimnieciskā darījuma dienu uzskatāma diena, kad faktiski...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvao materiālu par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā. VID informē, ka 2013.gada 12.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, kas publicēts 2013.gada 25.septembra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.187 (4993) un stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Biedrību un nodibinājumu likumā veikti šādi grozījumi saistībā ar euro ieviešanu: 1. Likuma 52.pantā par biedrības gada pārskatu, pirmajā daļā skaitlis un vārds "25 000 latu" aizstāts ar skaitli un vārdu "40 000 euro". Likuma 66.pantā par likvidācijas sākuma finanšu pārskatu, skaitlis un vārds "25 000 latu" aizstāts ar skaitli un vārdu "40 000 euro". 2. Likuma Pārejas noteikumos 6.punktā vārdi "turpmākajiem gadiem" aizstāti ar skaitli un vārdu "2013.gadu", tādējādi biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu un kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, prasība sagatavot, pārbaudīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam tikai atsevišķas gada pārskata daļas — ieņēmumu un izdevumu...

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatē, ka AS „Latvijas Gāze” ir ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. AS „Latvijas Gāze” piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods Ls 1 567 180 apmērā. Lai arī AS „Latvijas Gāze” KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas. Dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS „Latvijas Gāze” ļaunprātīgās rīcības, var vērsties pie AS „Latvijas Gāze”, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS „Latvijas Gāze” atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad AS „Latvijas Gāze” atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāja parādsaistības. Analizējot iesniegumus, KP konstatēja...

Finanšu ministrijas Eiro birojs sagatavojis atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu un jau valstī īstenoto cenu paralēlās atspoguļošanas periodu. Viens no jautājumiem, kas varētu interesēt arī mūsu portāla auditoriju un kas svarīgi zināt grāmatvežiem, ir par to, kā turpmāk Latvijas Banka noteiks un publicēs eiro kursu pret citām valūtām. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Ārvalstu valūtas oficiālā kursa vietā pamatā būs izmantojams Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētais eiro atsauces kurss, kas tiks pārpublicēts arī Latvijas Bankas interneta vietnē. Pašlaik Latvijas Banka katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu...

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) ir vērsusies pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, aicinot nepieņemt "sasteigtus, nepārdomātus" lēmumus, kas skar elektroenerģijas nozari, un ļoti rūpīgi izvērtēt Ekonomikas ministrijas piedāvātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešanu jau no nākamā gada 1.janvāra. LAEF uzsver, ka nodokļa piemērošana nerisina primāro jautājumu, kādēļ diskusijas par to uzsāktas, - tas nepalīdzēs mazināt elektroenerģijas izmaksas ne iedzīvotājiem, ne arī uzņēmumiem, kas patērē elektroenerģiju. LAEF valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš uzsver: "Ir saprotama vēlme mazināt izmaksu slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kuru budžetos elektroenerģija veido pieaugošu izmaksu daļu, tomēr Ekonomikas ministrijas piedāvātais nodoklis, kas tiktu piemērots atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, ne tikai nekādā veidā nerisinās šo problēmu, bet arī atstās negatīvu ekonomisko efektu uz elektroenerģijas nozari kopumā." A.Kārkliņš norāda - atjaunojamo energoresursu ražotāju vidējā rentabilitāte ir 8-12%, un, uzliekot papildu nodokli biogāzes, biomasas, vēja enerģijas un citu atjaunojamo energoresursu ražotājiem, lielākā daļa no tiem bankrotēs, bez darba paliekot lielai daļai...

Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem (27%), segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem (24%), dotos peļņā uz ārvalstīm (18%) vai paļautos uz dzīvības apdrošināšanu (18%). Tā liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (17%) kredītņēmēju nemaz nav domājuši par risinājumiem saistību izpildē, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiku negadījums. Lielākajai daļai (58%) Latvijas iedzīvotāju ir viens kredīts uz ģimeni, bet gandrīz trešdaļai (28%) - diva veida kredītsaistības. Visvairāk iedzīvotājiem ir patēriņa kredītsaistības (43%), tām seko hipotekārais kredīts (35%) un auto līzings (29%). Zīmīgi, ka piektdaļa iedzīvotāju (20%) ir arī ņēmuši aizņēmumu, lai segtu izdevumus par savu vai bērnu izglītību. Lielākajai daļai respondentu (61%) maksājumi kredītsaistību segšanai nepārsniedz 30% no ģimenes ikmēneša ienākumiem. Vīrieši biežāk nekā sievietes (31% vīriešu pret 17% sieviešu) krīzes situācijās kredītsaistības turpinātu segt no citu...

Labklājības ministre Ilze Viņķele un Labklājības ministrijas (LM) speciālisti otrdien, 15.oktobrī, Luksemburgā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmē, kurā debatēs par nodarbinātības un sociālās politikas aktualitātēm. Sanāksmē paredzēts vienoties par priekšlikumiem tā saucamajai "darbinieku norīkošanas" direktīvai. Tā paredz nosacījumus darba devējiem, kuri starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros savus darbiniekus nosūta strādāt uz citu valsti, kā arī nosaka darbinieku tiesības un pienākumus. Labklājības ministre uzsver, ka minētā direktīva ir nozīmīgs instruments, lai nodrošinātu ar darbinieku nosūtīšanu saistīto problēmu efektīvu risināšanu. Tādejādi būs iespējams stiprināt iekšējo tirgu un nodrošināt vienādus nosacījumus pakalpojumu sniegšanai. Latvija iestājas par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm. Papildus sanāksmes laikā Lietuvas prezidentūras pārstāvji informēs klātesošos par ES līmeņa iniciatīvām, lai samazinātu jauniešu bezdarba līmeni. I.Viņķele paudīs atbalstu jauniešu nodarbinātības veicināšanai veltītajiem pasākumiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī, uzlabojot situāciju darba tirgū un risina jauniešu bezdarba problēmas,...

Jau informējām, ka Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš skaidro par eiro drošības pazīmēm un kā kasieriem, pieņemot eiro banknotes, tās pārbaudīt, lai izvairītos no viltotām banknotēm.

Piektdien, 11.oktobrī tradicionālās izstādes "Rēzeknes uzņēmējs 2013" ietvaros Rēzeknes pilsētas dome godināja uzņēmumus, kas aizvadītā gada laikā uzrādījuši vislabākos darbības rādītājus. Uzņēmumi tika godināti un saņēma pateicības rakstus no Rēzeknes pilsētas domes astoņās nominācijās: gada ražotājs ar ievērojamu ieguldījumu pilsētas ekonomikā - SIA "Rēzeknes gaļas kombināts"; gada lielākais eksportētājs un sociāli atbildīgākais uzņēmums - "NewFuels" RSEZ SIA; gada stabilākais nodokļu maksātājs - SIA "Latgales druka"; ievērojamākais darba apjomu kāpums būvniecības nozarē - SIA Būvfirma "Ceļi un tilti"; stabilākais ražošanas kāpums pārtikas rūpniecības nozarē - SIA RSEZ "DFD"; lielākais nodarbināto skaita pieaugums mazum un vairumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - SIA "Lekon"; stabilākie darbības rādītāji kravu pārvadājumu nozarē - SIA "SV TRANS". Lai noteiktu labākos uzņēmumus šajās nominācijās, tika izmantoti statistikas dati (apgrozījums, nodokļu maksājumu summa, investīciju apjoms, darbavietu skaits). Šogad pirmoreiz tika vērtēti arī pašvaldības uzņēmumi un par uzvarētāju nominācijā "Gada inovāciju ieviesējs" tika izvēlēts uzņēmums a/s "Rēzeknes siltumtīkli". "Ne pirmo gadu...

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1042 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos №61 «Kārtība, kādā izsniedz caurlaides pasta pārvadātāju transportlīdzekļiem, inkasācijas transportlīdzekļiem, Saeimas transportlīdzekļiem, Valsts prezidenta Kancelejas transportlīdzekļiem, Valsts kancelejas transportlīdzekļiem un ministriju transportlīdzekļiem, ar kuriem nogādā pasta sūtījumus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1043 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumos №599 «Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1053 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos №618 «Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1044 «Eirojusta valsts koordinācijas sistēmas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.oktobri.