JAUNUMI

Satversmes tiesas pieņemtie lēmumi un secinājumi saistībā ar tā saucamo Danske Bank lietu, kurā banka aizstāvēja savas tiesības uz godīgu tiesu un nodrošinātā kreditora tiesību atzīšanu, ir skaidra norāde uz nepieciešamību stiprināt tiesiskumu, pievēršot uzmanību maksātnespējas procesa administrēšanas likumībai Latvijā. Satversmes tiesas spēja palūkoties uz likumu piemērošanas likumību, ne tikai likuma burtu, un uzdrīkstēšanās publiski nosaukt aizdomīgu tieslietu sistēmas pārstāvju vārdus, ir pozitīvs precedents, kuru, cerams, nenoslāpēs juridiskas interpretācijas un publiskas nomelnošanas kampaņas, uzsver Latvijas Komercbanku asociācija. Satversmes tiesas lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izbeig_2012-25-01.pdf Satversmes tiesas informācija par minēto lietu pieejama šeit. Kā zināms no publiski pieejamās informācijas, SIA "Ceturtā planēta" maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas administrators un tiesa neatzina Danske Bank kā nodrošinātā kreditora tiesības un prasījumu pret uzņēmumu, kā arī noslēdza uzņēmuma bankrota procedūru, nesagaidot gala lēmumu par Danske Bank iesniegto pārsūdzību. Lai aizstāvētu savas tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesu, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmē, Danske Bank...

Ļaut personām kontrolēt savu datu izmantošanu, vienlaikus atvieglojot uzņēmumu darbu pāri Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām, - par šādiem ES datu aizsardzības sistēmas uzlabojumiem pirmdien vakarā nobalsoja Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja., informē EP Latvijas birojs. Reaģējot uz nesenajiem notikumiem, deputāti iekļāva stingrākus noteikumus personas datu pārnesei uz ne-ES valstīm. Tāpat iekļauta viennozīmīgas piekrišanas prasība un datu dzēšanas tiesības. Savukārt uzņēmumi, kas šos noteikumus pārkāps, tiks sodīti bargāk. Datu pārnese uz ne-ES valstīm Saskaņā ar nolemto, ja ārpus ES esoša valsts pieprasa uzņēmumam, piemēram, meklēšanas rīkam, sociālajam tīklam vai mākoņdatu kompānijai atklāt ES ievāktu informāciju, tam visupirms būs jāsaņem nacionālās datu aizsardzības iestādes akcepts. Turklāt, kā noteikuši EP deputāti, uzņēmumam par šādu prasību būs arī jāinformē attiecīgā persona. Šādas nostājas pamatā ir nesenie, mediju atklātie masveida datu izsekošanas gadījumi. Sodi EP deputāti arī pieprasa lielākus sodus par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Tie varēs sasniegt 100 miljonus eiro vai...

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments no šī gada 24.oktobra līdz 5.decembrim aicina visus interesentus izteikt savas atsauksmes un priekšlikumus par publiskai apspriešanai nodotiem attīstības plānošanas dokumentiem: Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam projektu un Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam projektu, kā arī par abu minēto dokumentu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu. Iedzīvotāji var personīgi piedalīties minēto dokumentu publiskajā apspriešanā, iesaistoties tematiskajās sanāksmēs, apmeklējot izstādi par attīstības plānošanas dokumentu izstrādes norisi un galvenajiem attīstības virzieniem un konceptiem, iepazīties ar publiskās apspriešanas materiāliem Rīgas izpilddirekcijās vai elektroniskā formātā interneta vietnē www.rdpad.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Atsauksmes un priekšlikumus līdz 05.decembrim varēs iesniegt visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros un Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apaklpošanas centrā, vai sūtot pa pastu, adresējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldei Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050. No 24.oktobra atsauksmju un priekšlikumu lapu var iesniegt arī elektroniski Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā...

Ministru kabineta sēdē 22.oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums palielināt kopējo atbalsta apmēru līdz 40 miljoniem latu Augstas pievienotās vērtības investīciju (APV) programmas trešajā kārtā un piešķirt APV ceturtajai kārtai papildus 24 miljonus latu, kas ļaus atbalstīt plašāku uzņēmumu loku, palielināt atbalsta intensitāti vienam projektam no 35% līdz 45% un palielināt vienam projektam maksimālo atbalstā izmaksājamo summu līdz 900 000 latu. To paredz valdības apstirprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām"". APV programmas ietvaros komersanti var saņemt atbalstu par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos. „Nacionālās industriālās politikas ietvaros Latvijā ir izveidoti vairāki pilotprojekti, lai veidotu uzņēmumu modernizācijai un attīstībai atbilstošus valsts atbalsta instrumentus. Mērķis ir veicināt jaunu, ienesīgāku produktu un pakalpojumu ražošanu. Tāpēc esam ievērojami uzlabojuši un paplašinājuši APV programmu, palielinot pieejamo finansējumu, padarot to pieejamāku...

Šonedēļ no 21. līdz 25. oktobrim visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā tiek atzīmēta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļa. Šīs nedēļas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta darba aizsardzības jautājumu risināšanai uzņēmumos, uzsverot nepieciešamību darba devējiem un darbiniekiem sadarboties, lai darba apstākļi kļūtu drošāki, veselīgāki un produktīvāki. Latvijā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļas pasākumus koordinē un īsteno Valsts darba inspekcija (VDI). Nedēļas centrālais notikums būs konference „Esi radošs – esi vesels un drošs”, kas notiks 25. oktobrī. Tās ietvaros gan darba devēji, gan darbinieki diskutēs par drošību un veselību kā neatņemamu biznesa stratēģijas daļu, kā arī par mūsdienu darba vides izaicinājumiem. Eiropas nedēļas laikā organizēto aktivitāšu mērķis ir iedrošināt vadītājus aktīvi strādāt risku mazināšanas jomā un mudināt darbiniekus, viņu pārstāvjus un citas ieinteresētās personas sadarboties ar vadītājiem, lai mazinātu risku darbavietā. Savukārt darbinieki tiek aicināti vadītājiem sniegt ieteikumus, kā uzlabot darbavietas, bet vadītāji – ieklausīties un rīkoties. Divu gadu ilgās...

Eiropas Komisijas 2013.gada 16.oktobra regula №994 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №994/2013 (2013.gada 16.oktobris), ar ko groza Regulas (EK) №952/2006, (EK) №967/2006, (EK) №555/2008 un (EK) №1249/2008 attiecībā uz paziņojumu sniegšanas un paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 20.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1100 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumos №731 «Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1079 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos №567 «Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrs Andris Vilks apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Ināru Pētersoni, kura jau kopš šā gada jūnija ir ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja. Jautājumu par Ināras Pētersones apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā paredzēts skatīt valdības šodienas sēdē. "Ināras Pētersones bagātīgā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast dienesta darba specifiku un sīkākās nianses. Bez tam viens no viņas lielākajiem profesionālajiem sasniegumiem ir tik nepieciešamā VID orientācija uz ikvienu nodokļu maksātāju un vērienīgais darbs pie ēnu ekonomikas apkarošanas. Viņa ir mērķtiecīga un jau skaidri ir definējusi darba prioritātes. Manuprāt, lielāks uzsvars dienesta darbā jāliek nevis uz represijām un sodiem, bet gan uz preventīvu darbu, ievērojot samērīgumu un organizējot konsultācijas. Tādējādi Inārai Pētersonei un visam VID kolektīvam būs jāstrādā pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, ēnu ekonomikas apkarošanas un darba organizēšanas, veicinot godīgu nodokļu nomaksu," pauž finanšu ministrs Andris Vilks. Ināra Pētersone nodokļu jomā strādā jau kopš 1995.gada. Gandrīz 15 gadus viņa vadījusi...

Turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 21.oktobrī, tika izskatīti un atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, rosinot samazināt ātro kredītu izmaksas un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā. MKK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos. Tāpat plānots noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 820 priekšlikumus. Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 400 priekšlikumi. Vairāk nekā 420 priekšlikumi saņemti arī 38 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli 2014.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam (MK). Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas uzsāks pēc MK atzinuma saņemšanas. Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” un „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014.-2016.gadam” un grozījumiem 38 likumos, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, Saeima lems 6.novembrī. Iepriekš jau informējām,...

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, - liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja. Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31.decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1.janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos. Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies. Savukārt 43% Latvijas uzņēmumu, kuru darbība ir saisīta ar skaidras naudas apgrozību, nav pieteikušies un arī neplāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Bet 4% bija grūti pateikt,...

Lai rosinātu Latvijas mazos un mikrouzņēmumus attīstīt tālredzīgu biznesa praksi, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu un vadošajām darba devēju un uzņēmēju organizācijām, aicina ieteikt tos uzņēmumus, kuri īsteno uz atbildīgu uzņēmējdarbību vērstas aktivitātes papildus tiesību aktos noteiktajam. Lielo uzņēmumu korporatīvā ilgtspēja un atbildība ik gadu tiek novērtēta Ilgtspējas indeksā, tomēr pieredze rāda, ka arī Latvijas mazie uzņēmumi nereti demonstrē patiesi veiksmīgu praksi un ir pelnījuši atzinību. "Latvijā maziem un vidējiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā, tāpēc ir svarīgi novērtēt un sekmēt to centienus īstenot atbildīgu biznesa pieeju," skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja Dace Helmane, norādot, ka labā prakse un radoši piemēri iedvesmo lieliem darbiem un panākumiem arī citus. Ilgtspējīga un atbildīga uzņēmējdarbības prakse veicina ne vien paša uzņēmuma, bet arī biznesa vides un arī valsts ekonomikas stabilitāti. Uzņēmumi visā pasaulē to sāk apzināties, īstenojot atbildīgu un tālredzīgu pieeju saviem...

Š.g. 7.oktobra Ministru kabineta komitejas lēmums izslēgt no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta 10.daļu - normu, kas ļautu komersantiem brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju - ir konkurenci kropļojošs, pakalpojumu cenu ceļošs un konkurētspēju mazinošs, ir vienisprātis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Konkurences padome (KP) un uzņēmēji - Latvijā strādājošie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. "Aicinām valdību izsvītroto normu atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likumā konkurētspēju veicinošā redakcijā," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Katrs mazs solis, katrs grozījums normatīvajos aktos, kas tiek veikts bez konkurētspējas izvērtējuma, Latviju no valstīm - līderēm uzņēmējdarbības vides pievilcīguma ziņā attālina," uzsver LTRK vadītājs, atzīmējot, ka Latvija Globālās Konkurētspējas indeksā ieņem vien 52 vietu, kamēr kaimiņi - Igaunija - ir pat 20 vietas mums priekšā un ierindojas 32.vietā. FICIL direktore Linda Austere uzsvēra, ka lēmums ticis veidots, balstoties lēmumpieņēmēju viedokļos, nevis ekonomiski argumentētos pamatojumos, piemēram, pētījumā "Pozīcijas ziņojums par atkritumu apsaimniekošanas politiku." KP priekšsēdētāja...

Ārzemnieki turpmāk nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilps lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme, paredz Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegtais papildinājums likumprojektam „Grozījumi Imigrācijas likumā”. „Jau pašlaik lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes platības ir ārvalstu investoru rīcībā. Šāds grozījums Imigrācijas likumā ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm ir lauksaimnieciskās ražošanas attīstība nākamajos septiņos gados, lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes palielināšana un patlaban neapsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā. Un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai mūsu zemi apsaimniekotu Latvijas lauksaimnieki, nevis ārzemnieki,” šāda grozījuma nepieciešamību Imigrācijas likumā pamato Edvards Smiltēns. Portālā jau informējām, ka Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā ārvalstu investoriem. Tāpat Saeimas deputāti piešķīra šim likumprojektam steidzamību.