JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 10.oktobra noteikumi №224 «Grozījumi «Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 17.oktobra noteikumi №233 «Grozījumi «Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1101 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos №464 «Noteikumi par 74.resora «Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums» 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №986 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumos №195 «Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1110 «Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 17.oktobra noteikumi №235 «Grozījumi «Privāto pensiju fondu gada pārskata sagatavošanas noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 23.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1105 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumos №238 «Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju individuālā apdrošināšanas līguma un grupas apdrošināšanas līguma minimālo apdrošinājuma summu un apdrošināšanas līguma obligātajiem nosacījumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumi №1094 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumos №45 «Noteikumi par pirotehniķa sertifikāta iegūšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1104 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumos №77 «Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1117 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 8.marta noteikumos №180 «Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2014.gadā. Iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību", valdība nolēma, ka 2014.gadā ir saglabājams ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts tāpat kā līdz šim izmaksājams Ls 8 apmērā par ikvienu bērnu. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva LM iekļaut informatīvajā ziņojumā informāciju, ka no 2015.gada 1.janvāra cilvēki varēs saņemt tikai savām sociālajām iemaksām atbilstošus pabalstus. Šāds nosacījums ir saistīts ar to, ka no 2014.gada ir noteikti sociālo iemaksu un izmaksu griesti. Piemēram, pat, ja 2015.gadā cilvēks mēnesī saņems algu 4500 latu apmērā, sociālās iemaksas viņš veiks no 1300 latiem, kas ir maksimālā summa pirms sociālo iemaksu griestiem. Attiecīgi pabalstu viņam arī aprēķinās no 1300 latiem. Tāpat valdība uzdeva LM izvērtēt iespēju saglabāt pabalstu izmaksu griestus arī turpmāk. Minēto pabalstu...

Partijas dibinātāju sapulces norise būs jāapliecina zvērinātam notāram, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 22.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Politisko partiju likumā. Likumprojekts paredz, ka turpmāk partijas dibinātāju sapulces norisi apliecinās zvērināts notārs, protokolā norādot sapulcē piedalījušos personu vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pilsonību atbilstoši uzrādītajai pasei vai personas apliecībai. Zvērinātam notāram, apliecinot parakstus, būs jāpārbauda arī katra dibinātāja rīcībspēja. Tāpat protokolā būs jānorāda dibinātāju sapulces lēmums par partijas dibināšanu un personu skaits, kas balsojuši par partijas dibināšanu, kā arī citi sapulcē pieņemtie lēmumi. Galīgā lasījuma redakcija arī paredz, ka jaundibinātas partijas reģistrācija būs liegta, ja partijas dibinātāju sarakstā un dibināšanas sapulces norises protokolā norādītās personas nebūs vienas tās pašas. Izmaiņas līdzšinējā regulējumā bija nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalās nepietiekams dibinātāju skaits, kā arī personas, kas nevar būt par dibinātājiem. Praksē nereti sastopami gadījumi, kad pēc dibināšanas sapulces tiek meklēti iztrūkstošie pilngadīgie pilsoņi, kuri...

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.oktobrī, pauda atbalstu subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumprojekta tālākai virzībai, vienlaikus vienojoties veikt nepieciešamos uzlabojumus tajā, informē komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Gan daudzie iesniegtie priekšlikumi šim likumprojektam, gan arī šodien uzklausītie visdažādāko jomu pārstāvju viedokļi apliecina faktu, ka esošā sistēma ar subsidēto elektroenerģiju un obligāto iepirkuma komponenti nevar saglabāties šādā formā,” akcentē J.Ozoliņš, norādot, „ka tā ietekmē gan pašvaldību un to iedzīvotāju maksājumus par elektroenerģiju un siltumu, gan arī lauksaimniecības un ražošanas sfērā strādājošos uzņēmumus”. „Komisijas deputāti ir vienisprātis, ka nākamajā gadā obligātā iepirkuma komponente nedrīkst pieaugt, turklāt būtu jāparedz atbalsts siltumnīcu saimniecībām un ražotājiem, kuri koģenerācijas procesā par izejmateriālu izmanto koksnes biomasu, utilizē kūtsmēslus un saražoto siltumenerģiju izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai,” norāda komisijas priekšsēdētājs. Tautsaimniecības komisijas deputāti vakardienas, 22. oktobra, sēdē nolēma lūgt Zemkopības ministrijai iegūt apliecinājumu no Finanšu ministrijas, ka plānotie atbalsta pasākumi nepārkāpj Eiropas Savienības regulējumu par valsts...

Laikā, kad daudz tiek runāts par ārvalstu investīcijām un to piesaisti kā izšķirīgu faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībai, ir vērts paraudzīties uz esošo šābrīža situāciju - cik daudz un kādu nozaru uzņēmumos ir sastopams ārzemju pamatkapitāls, cik daudz līdzekļu ārvalstnieki ir ieguldījuši u. tml. Žurnāla KLUBS pielikums Biznesa KLUBS sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft rūpīgi "izķidāja" Latvijā reģistrētos uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu, nonākot pie vairākiem ar faktiem pamatotiem un pārbaudītiem secinājumiem, t. i., mēs lielākoties neesam spējuši piesaistīt kvalitatīvas investīcijas ražojošajās nozarēs. Tā vietā ārzemniekiem ir pārdoti spēcīgi vairāku nozaru flagmaņi, turklāt daudzas nozares, bez kuru pakalpojumiem ikdienā nevar apieties neviens valsts iedzīvotājs, apkalpo ārvalstu kompānijas. Investīciju apjoms un pieaugums pats par sevi nav ne pozitīvs, ne negatīvs fakts, tikai konkrēta analīze parāda to lietderību Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā šobrīd ir reģistrēti gandrīz 19 tūkstoši uzņēmumu, kuriem ārvalstu kapitālieguldījumi (tiešās investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā) pārsniedz 50%, t. i., 12% no visiem uzņēmumiem valstī, liecina...

Vakar, 22.oktobrī, Ministru kabineta sēdē Finanšu ministrija Eiro projekta darba grupu vārdā sniedza informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013. gada 1.augusta līdz 2013. gada 30.septembrim paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa iniciatīvas "Godīgs eiro ietvaros" ietvaros izstrādāts komunikācijas plāns, kas ietver informāciju par uzņēmēju mērķauditorijas informēšanu, uzrunāšanu un piesaistīšanu, tā nodrošinot zīmes "Godīgs eiro ieviesējs" piešķiršanu un izplatīšanu komersantiem. Šobrīd iniciatīvai pieteikušies 1026 uzņēmēji, arī iedzīvotāju aktivitāte ir ievērojama iesakot godīgus uzņēmējus - šobrīd saņemti 363 ieteikumi. "Godīgs eiro ieviesējs" aktivitātē tiek aicinātas iesaistīties arī valsts kapitālsabiedrības. Ministrijām tika uzdots līdz 29.oktobrim organizēt valsts kapitālsabiedrību pievienošanos iniciatīvai vai iesniegt skaidrojumu, kāpēc konkrētā kapitālsabiedrība nepievienojas aktivitātei. "Gan publiskajam, gan privātajam sektoram ir vienādi eiro ieviešanas nosacījumi, līdz ar to ir svarīgi, ka eiro projektā vienlīdz aktīvi ir visi tā dalībnieki. Valsts kapitālsabiedrību atbalsts ir tik pat gaidīts cik privātā sektora,...