JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 3.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekam – dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziska persona. Darba līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem. Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību...

Jaunākie cenu monitoringa rezultāti liecina, ka jau septembrī cenas eiro tika norādītas 48 % gadījumu un lielākā daļa tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darbinieki bija informēti par prasību no 1. oktobra cenas norādīt arī eiro. Apkopotie septembra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 85 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 9 % gadījumu, savukārt 6 % gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija. Cenu izmaiņas novērotas starp dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās un atšķirīgu pakalpojumu sniedzēju vidū. Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša monitoringa datiem, cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem. Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1.oktobrim vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona. Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā cenas pieaugušas Holandes un Krievijas sieram, kā arī kausētajam sieram,...

Saeima ceturtdien, 3.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātos grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz paplašināt valsts amatpersonu deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu. Amatpersonām būs jāsniedz detalizētākas ziņas par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli. Likuma izmaiņas paredz, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma vai lietas, kā arī kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem, ja kopējā iegādes vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Tāpat deklarācijā būs jānorāda informācija par īpašumiem, piemēram, dārglietām un antīko priekšmetu kolekcijām, kuru vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kas norāda uz valsts amatpersonas patieso mantisko stāvokli. Jānorāda būs arī informācija par uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā Latvijā vai ārvalstīs. „Ar šīm izmaiņām plānots nodrošināt to, ka arī valsts amatpersonai attiecīgajām iestādēm būs jānorāda tāds pat ziņu apjoms, kā fiziskām personām tā saucamajā nulles...

Ceturtdien Saeimā komisijām nodotais valsts budžeta projekts ietver virkni pasākumu, kas stimulēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr būtiska līdzekļu pārdale par labu sociālajiem un citiem izdevumiem nozīmē to, ka attīstības jautājumi turpmākajos gados būs jāfinansē ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver, ka pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šogad tiek iesniegts trīs gadu jeb vidēja termiņa budžets, kas uzņēmējdarbības vidi padara salīdzinoši prognozējamāku. "Valsts budžeta projektā ir iekļauti vairāki ekonomikas izaugsmei būtiski pasākumi, tostarp darbaspēka nodokļu samazināšanas programmas turpinājums, OIK izmaksu pieauguma novēršana lietotājiem, daudz pievilcīgākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī finansējums Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanas uzsākšanai. Īpaši vēlos uzsvērt, ka ir izdevies novērst draudošo OIK pieaugumu, kas nozīmētu elektrības cenu lēcienu un bija šķērslis Nr.1 Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu izaugsmei. Budžeta likumu paketē ir iekļauts subsidētās enerģijas nodokļa un Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda instruments, kas novērsīs turpmāku OIK pieaugumu. Ja tas nebūtu...

Vakar, 3.oktobrī, Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Juridiskā dienesta vadītāju Nikolā Bonuči (Nicola Bonucci). Tikšanās laikā ar TM valsts sekretāru notika oficiālā vēstuļu apmaiņa par Latvijas pilntiesīgā dalībnieka statusa iegūšanu OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā (Pretkorupcijas darba grupa). Vizītes laikā TM valsts sekretārs apliecināja Latvijas gatavību pievienoties OECD konvencijai „Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” (Pretkorupcijas konvencija) un kļūt par aktīvu un pilntiesīgu OECD Pretkorupcijas darba grupas locekli. „Īpaši vēlos uzteikt KNAB ieguldījumu un pieredzi par korupcijas gadījumu apkarošanu. Personīgi vēlos pateikties KNAB priekšnieka vietniecei korupcijas apkarošanas jautājumos Jutai Strīķei par entuziasmu, aizrautību un pieredzi, kas palīdzēja saņemt uzaicinājumu dalībai Pretkorupcijas darba grupā, ” uzsver TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Tikšanās laikā TM valsts sekretārs pateicās arī TM, Ārlietu ministrijas un KNAB darbiniekiem par paveikto darbu. Līdz šī gada beigām ir paredzēts uzsākt Pretkorupcijas konvencijas ratificēšanas procesu....

Kopš 2011.gada aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" aktivitāti „Darba vieta jaunietim”. Šajā laika posmā 415 uzņēmumos tika nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki, kuri guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū. Ar NVA finansiālo atbalstu darba vietu jaunietim var izveidot komersanti, izņemot izglītības un ārstniecības iestādes, pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas. Darba vieta jaunietim netiek organizēta nekvalificētu un mazkvalificētu darbu veikšanai. Viena pasākuma dalībnieka nodarbinātības ilgums – 9 mēneši. Darba devēji, kuri piedalās pasākumā, pirmo sešu mēnešu laikā saņem dotāciju jaunieša bezdarbnieka algai -100 Ls mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 150 Ls) un pēdējo trīs mēnešu laikā - 50 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 100 Ls) proporcionāli nostrādātajam laikam. Taču darba devējam jaunieša bezdarbnieka darba algai ir jānodrošina papildu finansējums, jo darba samaksa nevar būt zemāka par valstī noteiktās minimālās algas apmēru....

Ārlietu ministrija informē, ka 2013.gada 4.oktobrī stājas spēkā Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem (parakstīts Londonā 2012.gada 5.septembrī, ratificēts Saeimā 2013.gada 28.februārī, ). Līgums tiek piemērots tā 12.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā būs likumīgs pienākums atbildēt uz Gērnsi Valstu nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem. Tāpat arī Gērnsi Valstu kompetentajai iestādei būs pienākums atbildēt, ja Latvija pieprasīs šādu informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas.

Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru akvakultūras darbībai jūrā - „Noteikumi par valsts nodevu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai atļaujas vai licences laukumā jūrā”, ko ceturtdien, 3. oktobrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz, ka tiesības izmantot jūras teritoriju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai būs personai, kas uzvarēs konkursā par tiesībām izmantot atļaujas laukumu jūrā. Jaunais noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā konkursa uzvarētājs par tiesībām izmantot jūras teritoriju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai maksā ikgadēju valsts nodevu. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir noteikta 0,001 euro apmērā par attiecīgā licences laukuma kvadrātmetru jeb 1000,00 euro par kvadrātkilometru gadā, ko ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Tāpat noteikumos paredzēts atbrīvojums ikgadējās valsts nodevas maksāšanai pilnā apmērā, kamēr tiek ierīkotas akvakultūras darbībai nepieciešamās iekārtas. Paredzams, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā no...

No šī gada 25.oktobra pacienti par ārstniecības laikā veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu varēs prasīt kompensāciju arī par ārstniecības izdevumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 3.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā. Izmaiņas likumā paredz tiesības pacientam prasīt atlīdzināt izdevumus par ārstēšanu, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai vai veselībai. Persona varēs prasīt kompensēt izdevumus par konsultācijām pie ārsta, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskajiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko preču iegādi un rehabilitāciju. Atlīdzību, iesniedzot attiecīgu medicīnisko dokumentāciju, proti, čekus, kvītis un rēķinus, varēs pieprasīt divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas un to varēs saņemt ārstēšanās izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 latu (28 460 eiro) lielu. Ārstniecības riska fondam, kurš savu darbību sāks šī gada 25.oktobrī, prasījums būs jāizskata un lēmums jāpieņem sešu mēnešu, bet sarežģītās un apjomīgās lietās – viena gada laikā. Patlaban persona var prasīt atlīdzību par viņa dzīvībai...

Oktobrī pie lasītājiem aizceļos jaunā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jau ceturtais numurs. Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests sagatavotais izdevums ir veltīts galvenokārt dažādu juridiskas dabas jautājumu, kas attiecas uz uzņēmējdarbību, nodokļu aprēķināšanu, attiecībām valdes locekļu starpā, uz darba tiesiskajām attiecībām u.tml. skaidrošanu. Lai saņemtu pieredzējušu un kompetentu juristu padomu par jums interesējošu situācijas risinājumu no juridiskā viedokļa, aicinām iesūtīt jautājumus jaunā žurnāla redakcijai uz e-pastu: [email protected]. vai [email protected]. Līdz 10.oktobrim iesūtītie jautājumi piedalīsies sava veida konkursā, jo aktuālākā, interesantākā jautājuma uzdevējam būs iespēja saņemt bezmaksas žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI abonementu līdz šā gada beigām. Vairāk par žurnālu un jau iznākušajiem tā numuriem, kā arī to tematiku varat lasīt www.juridiskiepadomi.lv.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №971 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos №716 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam «Ražotāju grupas»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №921 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumos №712 «Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №970 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumos №88 «Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №991 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos №1238 «Noteikumi par valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu, retranslācijas atļaujas izsniegšanu un tāda pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju, kas sniedz elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №943 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumos №697 «Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «NVO fonds» apakšprogrammas «Nevalstisko organizāciju projektu programma» atklāta konkursa nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.