JAUNUMI

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā šonedēļ apstiprināta Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pārejas regula, kura noteiks atbalsta sniegšanu zemniekiem 2014.gadā. Komitejas vairākums atbalstīja Sandras Kalnietes iesniegto labojumu, kurš paredz, ka Latvija no nacionālā budžeta nākamgad varēs maksāt papildus valsts tiešos maksājumus. Tāpat tika atbalstīts Latvijas deputātes grozījums, kurš atceļ noteikumu, ka tiešmaksājumus varēs saņemt tikai par tām lauksaimniecības zemēm, kuras bija labā lauksaimniecības un vides stāvoklī 2003.gadā. S. Kalniete: "Ir prieks, ka Lauksaimniecības komitejas vairākums apstiprināja manus grozījumus, jo mūsu zemniekiem papildus valsts tiešais atbalsts ir ļoti svarīgs. Kārtējo reizi Parlaments ir pierādījis, ka daudz labāk par Komisiju izprot Latvijas zemnieku prasības. Tas ir jāņem vērā arī nākotnē un pastiprināti jāstrādā ar ietekmīgiem EP deputātiem Latvijai svarīgos jautājumos, kuros Parlamentam ir līdz lemšanas tiesības. Man ir gandarījums par labo sadarbību, kas mūsu birojam izveidojusies ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām." Ministru kabinets ir ieplānojis budžetā līdzekļus papildus valsts tiešajam atbalstam zemniekiem 2014. gadā,...

Latvijā daļa strādājošo neizprot vai nezina savas tiesības, ko nereti ļaunprātīgi izmanto darba devēji, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Pēc viņa teiktā, diezgan izplatīti ir gadījumi, kad, piemēram, par savlaicīgi neizmaksātu algu, atvaļinājuma nepiešķiršanu vai prettiesisku atlaišanu darbinieks necīnās par savām tiesībām un nevēršas pie Valsts darba inspekcijas (VDI) vai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS). "Ir būtiski izprast, ka ar šādu bezdarbību darba ņēmējs pasliktina savu situāciju un samazina iespējas piedzīt no darba devēja pienākošos kompensāciju. Ja ir aizdomas, ka darba devējs pret darbinieku rīkojas pretlikumīgi, vajadzētu konsultēties ar savu arodbiedrību vai ar LBAS un VDI, ja cilvēks nav arodbiedrības biedrs," aicināja Rācenājs. Viņš atgādināja, ka LBAS valsts ir uzticējusi būtisku funkciju – pēc nepieciešamības pārstāvēt darba ņēmējus arī tiesas procesos, ja lietu nav iespējams atrisināt pārrunu veidā. Pērn LBAS kopumā sniedzis vairāk nekā 2500 konsultāciju, no kurām aptuveni...

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā datorizētā zemesgrāmatā turpmāk varēs saņemt tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatu nodaļā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz ierosinātās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 1.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās". Likuma grozījumi paredz, ka datu aktualizāciju zemesgrāmatā bez nekustamā īpašuma īpašnieka iesaistes tiešsaistē varēs veikt, iegūstot informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Iedzīvotāju reģistra. Tādējādi personai vairs nebūs pienākums iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību. Patlaban likums neļauj grozīt informāciju bez īpašnieka iesaistes, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ zemesgrāmatā ierakstītā informācija atsevišķos gadījumos nesakrīt ar datiem kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā. Ar likuma grozījumiem arī plānots paplašināt...

Jaunām psihoaktīvām vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu saraktā, varēs piemērot pagaidu aizliegumu uz laiku līdz 12 mēnešiem. To paredz grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, ko trešdien, 2.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Deputāti vienojās lūgt Saeimu piešķirt tam steidzamību un izskatīt divos lasījumos. „Tā dēvētās legālās narkotikas izplešas kā ļauna sērga. Diemžēl šīs vielas ir legāli pieejamas pat nepilngadīgajiem, un nav izmērojams šā rūpala piekopēju cinisms, uzdodot narkotikas, piemēram, par augu mēslošanas līdzekli. Deputāti atbalsta jebkuru soli, kas mazinās šo vielu pieejamību, un mūsu uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk ierobežotu to pieejamību,” uzsver Sociālo un darbba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Deputāti arī pauda neizpratni, kādēļ šis nozīmīgais likumprojekts ir nonācis Saeimā tikai trīs mēnešus pēc apstiprināšanas valdībā. Likumprojekts paredz iespēju ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz...

Ministru kabinetā atbalstītais un Saeimā pirmajam lasījumam iesniedzamais valsts budžeta projekts 2014.gadam Satiksmes ministrijai (SM) paredz finansējumu 472.14 miljonu eiro apmērā. Valsts pamatfunkciju īstenošanai 2014.gadā plānoti 236.62 milj. EUR, kas ir par 11.3 % vairāk, nekā 2013.gadā, savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā SM paredzēti 235.52 milj. EUR jeb par 38 % mazāk, nekā šogad. 2014.gada budžeta jaunajām politikas iniciatīvām transporta un sakaru jomā panākts pieaugums par 37.62 milj. EUR. Lielākā daļa no šīs naudas plānota Autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam realizēšanai – 30.85 milj. EUR, kā arī zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem – 4.51 milj. EUR. „Valdības apstiprināto budžetu vērtēju kā labāko iespējamo kompromisu, kas dos mums iespēju īstenot ministrijas galvenās prioritātes, tai skaitā realizēt valdības apstiprināto ceļu sakārtošanas programmu un nodrošināt pieaugošu finansējumu...

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījums likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījums likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi likumā «Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №959 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos №305 «Kadastrālās vērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №938 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos №735 «Noteikumi par publiskas personas zemes nomu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №917 «Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumos №171 «Noteikumi par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №920 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos №51 «Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par īpašumā bijušo zemi lauku apvidos piešķirtos sertifikātus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №912 «Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra noteikumos №46 «Noteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №954 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumos №946 «Noteikumi par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.