JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts pensijām»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā»

2013.gada 3.oktobrī, notika kārtējā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk - LTRK) tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti aktuālie sadarbības jautājumi. Tikšanās laikā tika runāts par iespējamo deklarāciju vienkāršošanu, par nepieciešamību pilnveidot datu apmaiņu ar citām iestādēm, vienkāršojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu, par VID Rīgā esošo struktūrvienību plānoto pārcelšanos uz jauno ēku, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. VID aicināja LTRK un LDDK biedrus izvērtēt dienestam iesniedzamo deklarāciju apjomu un saturu un nākamajā tikšanās reizē informēt par to, kuru deklarāciju aizpildīšana un iesniegšana uzņēmējiem prasa visilgāko laiku un kas, viņuprāt, tajās būtu vienkāršojams. Vienlaikus arī VID apņēmās izanalizēt saņemtajās deklarācijās norādītas informācijas lietderību un pielietojamību VID darbā. Apkopojot un izvērtējot iegūtos rezultātus, VID lems par iespējamo deklarāciju formu vienkāršošanu, apvienošanu vai, iespējams, pat atteikšanos no kādiem deklarāciju veidiem, tādējādi samazinot gan nodokļu maksātāju, gan nodokļu administrācijas izmaksas. VID informēja,...

Valsts sekretāru sanāksmē 3.oktobrī izsludināti grozījumi MK noteikumos Nr.1341 "Kārtība, kādā piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili", kas paredz ierobežot ārvalstīs reģistrēto vieglo automobiļu izmantošanu, informē Satiksmes ministrija. Ceļu satiksmes likums Latvijas rezidentiem aizliedz Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, taču likumā ietverta atruna, kas paredz vairākus izņēmumu no šīs kārtības (darbs, mācības utt.), uz kā pamata Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piešķir vai anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automobili. Esošā prakse liecina, ka ceļu satiksmē regulāri piedalās ievērojams skaits transportlīdzekļu, kas reģistrēti ārpus Latvijas. Šāda transportlīdzekļu izmantošana, ja vadītājs ir Latvijas rezidents, nerada vienlīdzīgu attieksmi pret tiem transportlīdzekļu īpašniekiem (vadītājiem), kas brauc ar Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, jo tiem nav Latvijā jāveic valsts tehniskā apskate, par tiem nav jāveic Latvijas likumos paredzēto nodokļu maksājumi, kā arī ir ļoti sarežģīta procedūra atsevišķu piemēroto naudas sodu piedziņai. Ar VSS...

Pēc cerīgās izaugsmes atjaunošanās jūlijā dati par Latvijas rūpniecību augustā nav tik patīkami, vēstī Finanšu ministrija. Lai gan ražošanas apjomi bijuši tikai par 0,6% mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, salīdzinot ar 2012. gada augustu, tie kritušies par 3,5%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,5%. Rūpniecības apjomu gada pieauguma tempu ieslīdēšanu atpakaļ negatīvajā zonā augustā noteica negatīvu tendenču turpināšanās enerģijas un metālu ražošanā, kas kombinējās ar apjomu kritumu kuģu būvē, kuras pieaugums iepriekšējā mēnesī deva ieguldījumu rūpniecības izaugsmē. Augusta datos vērojamas arī pozitīvas iezīmes – abu lielāko nozaru ražošanas apjomi ir augstāki nekā pirms gada. Atsākusies izaugsme kokapstrādē, augustā pieaugot par 3,7%, salīdzinot ar 2012. gada augustu, savukārt pārtikas ražošanas apjomu gada pieauguma temps sasniedzis 6,8%. Strauja izaugsme turpinās citās mašīnbūves nozarēs – gatavo metālizstrādājumu, datoru, elektrisko un citu iekārtu ražošanā. Savukārt, citu transporta līdzekļu ražošanas nozarē, kur jūlijā tika nodoti ekspluatācijā vairāki Latvijā ražoti kuģi, augustā apjomi ir bijuši par 40,7% zemāki...